Court partially allowed sick pay claim by correcting doctor's documentation errors while applying statutory 52-week cap.

Lietas Nr. A420277613

Lietas arhīva Nr. A42-00509-14/26

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2014. gada 7. februārī

Administratīvā rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnesis Romāns Dončenko,

piedaloties pieteicējai /pers. C/, pieteicējas juridiskās palīdzības sniedzējai, zvērinātai advokātei Jeļenai Averinskai,

atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes – Veselības inspekcijas – pārstāvjiem /pers. Z/, /pers. B/ un pieaicinātās

iestādes – Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras – pārstāvei /pers. M/,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc /pers. C/ pieteikuma par labvēlīga administratīvā akta izdošanu

(par slimības pabalsta piešķiršanu par laika periodu no 2011. gada 23. maija līdz 25. jūlijam, no 2011. gada 8. oktobra līdz

2012. gada 15. februārim un no 2012. gada 16. februāra līdz 29. jūnijam).

Aprakstošā daļa

[1] Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (turpmāk arī – VSAA) Rīgas pilsētas Vidzemes nodaļa atteica /pers. C/ (turpmāk arī –

pieteicēja) piešķirt slimības pabalstu ar 2012. gada 12. septembra lēmumu Nr. 2/2399981 par laika periodu no 2011. gada 23. maija

līdz 25. jūlijam, ar 2012. gada 19. septembra lēmumu Nr. 2/2457764 par laika periodu no 2011. gada 8. oktobra līdz 2012. gada

15. februārim un ar 2012. gada 19. septembra lēmumu Nr. 2/2458494 par laika periodu no 2012. gada 16. februāra līdz 29. jūnijam.

Pieteicēja minētos lēmumus apstrīdējusi VSAA direktoram.

[2] Ar VSAA direktores 2012. gada 13. novembra lēmumu Nr. 09-5/15610 (turpmāk arī – Lēmums) apstrīdētie lēmumi atstāti

negrozīti.

Lēmums pamatots ar turpmāk minēto argumentāciju.

[2.1] Pieteicēja iesniedza VSAA nodaļā darbnespējas lapas (turpmāk arī – DNL) slimības pabalsta piešķiršanai. VSAA radās

šaubas par DNL izsniegšanas pamatotību, un VSAA lūdza par to sniegt atzinumu Veselības inspekcijai (turpmāk arī – VI).

2012. gada 9. oktobrī VSAA saņēma VI 2012. gada 6. septembra vēstuli Nr. 5.3-1/10993/9077, kurā norādīts, ka veiktās ekspertīzes

rezultātā DNL izsniegšana par periodiem no 2011. gada 28. septembrim līdz 30. novembrim un no 2011. gada 30. decembra līdz

2012. gada 1. jūnijam nav objektīvi pamatota, kā arī, ka darbnespējas perioda laikā no 2011. gada 1. līdz 29. decembrim pieteicēja

6., 8., 14., 16., 20., 22., 27. un 28. decembrī pieļāvusi ārstēšanās režīma pārkāpumus.

[2.2] Sākotnējie lēmumi ir tiesiski, jo tie atbilst likuma „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” 11., 12. pantam un 19. panta

pirmajai daļai.

[3] Administratīvajā rajona tiesā saņemts /pers. C/ pieteikums par labvēlīga administratīvā akta izdošanu (par slimības pabalsta

piešķiršanu par laika periodu no 2011. gada 23. maija līdz 25. jūlijam, no 2011. gada 8. oktobra līdz 2012. gada 15. februārim un no

2012. gada 16. februāra līdz 29. jūnijam).

Pieteikumā norādīti turpmāk minētie argumenti.

[3.1] Pieteicēja nepiekrīt VI 2012. gada 5. septembra atzinumā Nr. 10993/582/5.3-1 (turpmāk – Atzinums) ietvertajiem secinājumiem.

Atzinumā ir pieļautas daudzas būtiskas kļūdas, nepareizi interpretēti fakti.

[3.2] Pieteicēja norāda, ka viņai izsniegtās DNL normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nav tikušas anulētas, līdz ar to pieteicēja nav

varējusi apstrīdēt vai pārsūdzēt Atzinumu, kas uzskatāms par starplēmumu administratīvajā procesā par DNL anulēšanu.

[3.3] Saskaņā ar tiesiskās paļāvības principu pieteicēja nevar būt atbildīga par ģimenes ārstes /pers. H/ pieļautajām kļūdām.

[3.4] VI nepamatoti pārmet pieteicējai ārstēšanās režīma pārkāpšanu.

[4] Paskaidrojumā tiesai VI un VSAA norāda, ka neatzīst prasību.

[4.1] VI paskaidro turpmāko.

[4.1.1] Sniedzot atzinumu, priekšroka piešķirama medicīniskajā dokumentācijā fiksētajai informācijai, kas uzskatāma par objektīvu, jo

fiksēta uzreiz pēc personas vēršanās ārstniecības iestādēs. Šādus ierakstus ārstniecības iestādes veic ar nolūku, lai ārstēšanas

gaitā fiksētie fakti būtu dokumentēti pēc iespējas precīzāk un lai nebūtu iespējas tos, aprakstot pēc ilgāka laika, atspoguļot neprecīzi

vai pat sagrozīti.

Vērā tiek ņemti arī pacientu un ārstniecības personu paskaidrojumi, kā arī nepieciešamības gadījumā atzinuma sniegšanai tiek

piesaistītas ārstniecības personu profesionālās asociācijas vai atsevišķi speciālisti. Vienīgi ieraksti medicīniskajā dokumentācijā var

kalpot par objektīvu pamatu faktisko apstākļu noskaidrošanai, kas norisinājušies pagātnē.

[4.1.2] VI atzinums nav administratīvais akts, pats par sevi tas nerada tiesiskās sekas pieteicējai vai kādai citai personai.

[4.1.3] Darbnespējas ekspertīzes mērķis ir sniegt atzinumu par noteiktās darbnespējas pamatojumu un darbnespējas noteikšanas

atbilstību normatīvajiem aktiem, proti, noteikumiem, kur likumdevējs ir noteicis skaidrus pienākumus ārstniecības personām, kuras ir

tiesīgas izsniegt darbnespējas lapu, līdz ar ko VI kā veselības nozari uzraugošas iestādes pienākums ir pārbaudīt ārstniecības

personu rīcību saskaņā ar noteikumos noteikto. VI dotā uzdevuma – darbnespējas ekspertīzes veikšana – mērķis nav analizēt un

atzinumā uzskaitīt privātpersonu (šajā gadījumā pieteicējas) visus apmeklējumus pie ārstniecības personām. Ir jānošķir divu veidu

ekspertīzes – veselības aprūpes kvalitātes izvērtējums pacientam, kur jāanalizē konkrētā laika periodā visu pacienta aprūpē iesaistīto

ārstniecības personu nodrošinātā ārstniecība, no darbnespējas ekspertīzes, kurā jāpārbauda DNL izsniegšanas pamatotība saskaņā

ar noteikumos noteikto.

[4.1.4] Pieteicējai ir jāapzinās darbnespējas nosacījumi, kas jāievēro ārstniecības personām. Konstatējot noteikumu prasību

pārkāpumus, VI nav rīcības brīvības attiecībā uz to uzrādīšanu vai neuzrādīšanu, jo VI kā valsts pārvaldes iestāde ir pakļauta likumam

un tiesībām.

[4.1.5] Pieteicējas gadījumā jāņem vērā fakts, ka pieteicējas veselības stāvoklis jāvērtē kopsakarā ar jau noteikto invaliditāti. DNL ir

tikai apliecinājums pārejošai darbnespējai, bet tā nevar kalpot kā pamatkritērijs invaliditātes noteikšanai.

[4.1.6] Ekspertīzes gaitā pierādīts, ka pieteicējas darbnespējas periodi neatbilst ierakstiem medicīniskajā dokumentācijā un

pieteicējas medicīniskajā dokumentācijā esošajos ierakstos noteiktā darbnespēja nav objektīvi pamatota. Visā izanalizētajā

pieteicējas medicīniskajā dokumentācijā nav fiksēta informācija, kas norādītu uz iepriekš noteiktu hronisku saslimšanu

paasinājumiem vai no jauna diagnosticētām akūtām saslimšanām, kas pamatotu darbnespējas lapu izsniegšanu.

[4.1.7] Tikai gadījumā, ja DNL izsniegta, ievērojot visus tās izsniegšanas nosacījumus, ir pamats atzīt, ka tā izsniegta pamatoti.

Savukārt, ja kaut viens nosacījums neizpildās, tās izsniegšanu nevar atzīt par pamatotu.

[4.1.8] Tiesības saņemt DNL personai rodas sakarā ar darbnespēju izraisošu slimību, kuru personas apskatē un izmeklēšanā ir

nodibinājis ārsts, savu lēmumu pamatojot medicīniskajos dokumentos. Uz citiem pamatiem šīs tiesības nevar rasties, tādēļ nav

tiesiskas nozīmes tam, ka darbnespēja iepriekšminētajā kārtībā nav nodibināta ārsta, pacienta vai abu minēto kopīgas vainas, kļūdas

vai nezināšanas dēļ.

[4.1.9] DNL ir vienīgais pamats slimības pabalsta piešķiršanai. Tieši DNL nozīmīguma dēļ, tas ir, no tās izrietošām sekām, ir svarīgi,

ka tās izsniegšanā ir precīzi un pilnīgi ievērota tiesību normās noteiktā kārtība. Personas apskate un izmeklējums ir iepriekšminētās

kārtības pamatā, jo tikai ārstniecības personai ir kompetence izvērtēt, vai personai ir konstatējama slimība un vai šī slimība ir saistīta

ar darbnespēju. Iepriekš minētie apstākļi nevar tikt nodibināti aizmuguriski, neveicot personas apskati un izmeklēšanu, bet paļaujoties

uz ieinteresētās personas paskaidrojumiem par patstāvīgi veiktajiem pārbaudījumiem.

[4.1.10] VSAA, saņemot VI atzinumu, tas ir jāvērtē tikai kā viens no pierādījumiem administratīvajā procesā, izlemjot jautājumu, kas

skar VSAA likumā noteiktos pienākumus (izmaksāt vai neizmaksāt slimības pabalstu).

[4.2] VSAA paskaidro turpmāko.

[4.2.1] Pārejošas darbnespējas ekspertīzes kontroli visās ārstniecības iestādēs veic VI. VSAA lēmuma pieņemšanai par slimības

pabalsta pārtraukšanu ir jāsaņem speciālistu viedoklis. Par tādu uzskatāms VI ārstu un ekspertu atzinums.

[4.2.2] Sociālās apdrošināšanas pakalpojums pēc būtības tiek izmaksāts ar mērķi, lai aizstātu sociāli apdrošinātās personas

zaudētos algotā darba ienākumus. Savukārt, ja persona, kura darba nespējas perioda laikā bez attaisnojoša iemesla nav ievērojusi

ārsta noteikto ārstēšanās režīmu vai bez attaisnojoša iemesla nav ieradusies pie ārsta, kā tas ir norādīts DNL B Nr. 955, slimības

pabalsta izmaksu par turpmāko periodu pārtrauc. VSAA nav dota rīcības brīvība, proti, konstatējot konkrētus faktiskos apstākļus, ir

jāizdod konkrēta satura administratīvais akts.

[4.2.3] Persona, kura nav darba ņēmējs vai neveic iemaksas kā pašnodarbinātā persona, bet saņem invaliditātes pensiju, ir pakļauta

pensijas apdrošināšanai. Tas nozīmē, ka pieteicēja ir apdrošināta pensijai arī tajos mēnešos, kad viņai kā pašnodarbinātai personai

nav reģistrēti ienākumi, jo viņa saņem invaliditātes pensiju. Pašnodarbinātā obligāto iemaksu objekts ir brīvi izraudzīti ienākumi (vai

ieņēmumi fiksētā iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājiem) no preču ražošanas, darbu izpildes, pakalpojumu sniegšanas, radošās

un profesionālās darbības un citi ienākumi no saimnieciskās darbības.

[5] Tiesas sēdē pieteicēja uzturēja prasījumu, bet VI pārstāvji un VSAA pārstāve pieteikumu neatzina.

Motīvu daļa

[6] Noklausoties lietas dalībnieku paskaidrojumus, izvērtējot lietas apstākļus un lietā esošos pierādījumus, tiesa secina, ka pieteikums

ir daļēji pamatots un daļēji apmierināms.

[7] Lietā ir iesniegts pieteikums par labvēlīga administratīvā akta izdošanu – par slimības pabalsta piešķiršanu pieteicējai par laika

periodu no 2011. gada 23. maija līdz 25. jūlijam, no 2011. gada 8. oktobra līdz 2012. gada 15. februārim un no 2012. gada 16.

februāra līdz 29. jūnijam.

[8] Lai uzdotu iestādei izdot labvēlīgu administratīvo aktu, tiesai ir jāpārbauda, vai tiesību normas piešķir personai tiesības no

attiecīgā publisko tiesību subjekta prasīt to labumu, kuru persona ietvērusi savā prasījumā par labvēlīga administratīvā akta izdošanu.

Ja piemērojamā tiesību norma nosaka noteiktus tiesiskus un faktiskus apstākļus attiecīgā labuma saņemšanai, tiesai jāpārbauda, vai

konkrētajā gadījumā attiecīgie apstākļi ir iestājušies (skat. Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta (turpmāk – Augstākā

tiesa) 2007. gada 12. aprīļa sprieduma lietā Nr. SKA-118/2007 10. punktu), proti, jāpārbauda, vai pastāv labvēlīga administratīvā

akta izdošanas priekšnoteikumi. Pamats izdot personai labvēlīgu administratīvo aktu ir tad, ja pastāv visi tā izdošanas

priekšnoteikumi (sk. Augstākās tiesas 2007. gada 14. marta sprieduma lietā Nr. SKA-84/2007 9.1. apakšpunktu).

[9] Saskaņā ar likuma „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” 12. pantu slimības pabalsta piešķiršanas pamats ir Ministru

kabineta noteiktajā kārtībā izsniegta DNL.

[10] Tiesa konstatē, ka pieteicēja par laika periodiem, uz kuriem attiecas prasījums, bija iesniegusi VSAA šādas DNL:

1) DNL B Nr. 955 par laika periodu no 2011. gada 21. jūnija līdz 25. jūlijam (lietas 44. lapa);

2) DNL B Nr. 206 par laika periodu no 2011. gada 8. oktobra līdz 7. novembrim (lietas 45. lapa);

3) DNL B Nr. 236 par laika periodu no 2011. gada 8. līdz 30. novembrim (lietas 46. lapa);

4) DNL B Nr. 3798 par laika periodu no 2011. gada 1. līdz 29. decembrim (lietas 47. lapa);

5) DNL B Nr. 279 par laika periodu no 2011. gada 30. decembra līdz 2012. gada 15. februārim (lietas 48. lapa);

6) DNL B Nr. 54 par laika periodu no 2012. gada 16. februāra līdz 27. martam (lietas 50. lapa);

7) DNL B Nr. 122 par laika periodu no 2012. gada 28. marta līdz 15. maijam (lietas 51. lapa);

8) DNL B Nr. 141 par laika periodu no 2012. gada 16. maija līdz 13. jūnijam (lietas 52. lapa);

9) DNL B Nr. 163 par laika periodu no 2012. gada 14. līdz 29. jūnijam (lietas 53. lapa).

[11] Visu pirms tiesa konstatē, ka pieteicējai nav tikusi izsniegta DNL par laika periodu no 2011. gada 23. maija līdz 20. jūnijam.

Turklāt 2011. gada 21. jūnijā izsniegtajā DNL B Nr. 955 izdarīta atzīme par ārsta noteiktā režīma pārkāpšanu no 2011. gada 23. maija

līdz 20. jūnijam.

Tā kā nav izpildījies tiesību normā paredzētais priekšnoteikums, proti, pieteicējai nav tikusi izsniegta DNL par laika periodu no

2011. gada 23. maija līdz 20. jūnijam, tad pieteikums par slimības pabalsta piešķiršanu par šo laika posmu ir noraidāms, nevērtējot

citus apstākļus.

[12] VSAA atteikusi pieteicējai piešķirt slimības pabalstu arī par laika periodu no 2011. gada 21. jūnija līdz 25. jūlijam, pamatojot ar

konstatēto ārsta noteiktā režīma pārkāpumu.

Tiesa konstatē, ka pieteicējai 2011. gada 19. maijā tika izsniegta DNL B Nr. 2395 par laika periodu no 2011. gada 19. līdz

22. maijam (lietas 43. lapa). Šajā DNL atzīmēts, ka darbnespēja turpinās no 2011. gada 23. maija.

Kā izriet no Atzinuma secinājumu daļas 3. punkta, 2011. gada 21. jūnijā izsniegtajā DNL B Nr. 955 izdarītā atzīme par ārsta noteiktā

režīma pārkāpšanu no 2011. gada 23. maija līdz 20. jūnijam ir pamatota. Savukārt darbnespējas periods no 2011. gada 21. jūnija līdz

25. jūlijam tika noteikts, pamatojot ar nozīmējumiem uz izmeklējumiem un konsultācijām pie speciālista. VI nekonstatēja veselības

aprūpes un darbspēju ekspertīzes pārkāpumus laika posmā no 2011. gada 21. jūnija līdz 25. jūlijam.

[13] Likuma „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” 19. pants paredz, ka personai, kura darba nespējas laikā bez attaisnojoša

iemesla nav ievērojusi ārsta noteikto režīmu vai bez attaisnojoša iemesla nav ieradusies pie ārsta vai darba ekspertīzes ārstu

komisijā, pabalsta izmaksu par turpmāko periodu pārtrauc, sākot ar pārkāpuma izdarīšanas dienu. Lēmumu par pabalsta izmaksas

pārtraukšanu vai atjaunošanu pieņem VSAA pēc ārsta ieteikuma.

Ti esa konstatē, ka Atzinums nesatur konkrētu, skaidri formulētu ieteikumu VSAA attiecībā uz slimības pabalsta izmaksas

pārtraukšanu vai atjaunošanu. Tomēr, kā tika iepriekš norādīts, VI nekonstatēja veselības aprūpes un darbspēju ekspertīzes

pārkāpumus laika posmā no 2011. gada 21. jūnija līdz 25. jūlijam, tātad, DNL B Nr. 955 tika izsniegta pamatoti. Tiesai nevar būt

šaubu par to, ka medicīnas darbiniekam, kurš izsniedz personām DNL, ir zināms, ka izsniegtā DNL nodrošina valsts garantētās

sociālās palīdzības – slimības pabalsta – saņemšanu. Tādējādi tiesa uzskata, ka iepriekš minētajā tiesību normā ietvertais jēdziens

„ārsta ieteikums” ir tieši sasaistāms ar to, ka ārsts konstatēja precīzu laika periodu, ko atzina par ārsta noteiktā režīma pārkāpumu,

izsniedza pieteicējai DNL un VI atzina tās izsniegšanu par pamatotu, līdz ar to ārsta ieteikums ir bijis piešķirt (atjaunot) slimības

pabalstu ar DNL B Nr. 955 izsniegšanas datumu, proti, 2011. gada 21. jūniju.

Tādējādi tiesa uzskata, ka VSAA slimības pabalstu par laika posmu no 2011. gada 21. jūnija līdz 25. jūlijam pieteicējai liedza pretēji

ārsta ieteikumam, tādēļ Lēmums šajā daļā ir prettiesisks.

Tiesa atzīst, ka pieteicējas pieteikums daļā par slimības pabalsta piešķiršanu par laika periodu no 2011. gada 21. jūnija līdz

25. jūlijam ir pamatots un ir apmierināms.

[14] Likuma „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” 13. panta pirmā daļa noteic, ka slimības pabalstu piešķir un izmaksā par

laiku no darba nespējas 11. dienas līdz darbspēju atgūšanas dienai, bet ne ilgāku par 52 nedēļām triju gadu periodā, ja darba

nespēja atkārtojas ar pārtraukumiem.

Tiesa konstatē, ka VI, apkopojot visu ekspertīzes gaitā iegūto informāciju par pieteicējas darbnespējas periodiem, Atzinuma

secinājumu daļas 8. punktā konstatēja, ka pieteicējai divu gadu laikā tikušas izsniegtas DNL par laika periodu no 2010. gada

23. augusta līdz 29. novembrim – 14 kalendārās nedēļas, par laika periodu no 2011. gada 7. marta līdz 25. jūlijam – 14 kalendārās

nedēļas, par laika periodu no 2011. gada 28. septembra līdz 2012. gada 29. jūnijam – 39 kalendārās nedēļas.

Līdz ar to tiesai ir jāpārbauda, vai pieteicējas prasītais slimības pabalsts nepārsniedz 52 nedēļu termiņa ierobežojumu, par kuru tas

vairs nav piešķirams.

Pārbaudot VI aprēķinātos pieteicējas darbnespējas periodus, tiesa konstatē, ka Atzinumā ir ieviesusies kļūda, proti, laika periodā no

2011. gada 7. marta līdz 25. jūlijam pieteicējas darbnespēja ilgusi 16 kalendārās nedēļas (laika periodā no 2011. gada 7. marta līdz

22. maijam – 11 kalendārās nedēļas, no 21. jūnija līdz 25. jūlijam – piecas kalendārās nedēļas). Tādējādi pieteicējai laika posmā no

2010. gada 23. augusta līdz 29. novembrim un no 2011. gada 7. marta līdz 25. jūlijam kopā bija „uzkrātas” 30 darbnespējas

kalendārās nedēļas, līdz ar to pieteicējai par laika periodu no 2011. gada 28. septembra līdz 2012. gada 29. jūnijam var būt tiesības

uz slimības pabalstu maksimāli tikai par 22 nedēļām (52 – 30 = 22 nedēļas).

Tiesa, veicot aprēķinus, konstatē, ka 22 nedēļu termiņš, sākoties 2011. gada 28. septembrī (trešdienā), izbeidzās 2012. gada

28. februārī (otrdienā).

Līdz ar to pieteicējai var būt tiesības uz slimības pabalsta saņemšanu tikai par laika periodu līdz 2012. gada 28. februārim. Izrietoši no

tā, lietā ir pārbaudāms, vai pieteicējai ir tiesības saņemt slimības pabalstu tikai līdz 2012. gada 28. februārim, bet pieteicējas

prasījums par slimības pabalsta piešķiršanu daļā par laika periodu no 2012. gada 29. februāra līdz 29. jūnijam ir noraidāms kā

nepamatots, nevērtējot citus pušu argumentus.

[15] Tiesa konstatē, ka VSAA atteikusies piešķirt pieteicējai slimības pabalstu par laika periodu no 2011. gada 8. oktobra līdz 7.

novembrim (DNL B Nr. 206) un no 2011. gada 8. līdz 30. novembrim (DNL B Nr. 236), vadoties no Atzinumā secinātā, ka šo DNL

izsniegšana nav bijusi objektīvi pamatota.

Atzinuma secinājumu daļas 4.2. apakšpunktā norādīts, ka ģimenes ārste /pers. H/, izsniedzot pieteicējai DNL, pieļāvusi Ministru

kabineta 2001. gada 3. aprīļa noteikumu Nr. 152 „Darbnespējas lapu izsniegšanas kārtība” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 152) prasību

pārkāpumus – pieteicējas medicīniskajā dokumentācijā nefiksēja noteiktās darbnespējas pamatojumu.

Administratīvā procesa likuma (turpmāk arī – APL) 1. panta pirmā daļa noteic, ka iestāde [APL izpratnē] ir tiesību subjekts, tā

struktūrvienība vai amatpersona, kurai ar normatīvo aktu vai publisko tiesību līgumu piešķirtas noteiktas valsts varas pilnvaras valsts

pārvaldes jomā.

Augstākā tiesa, analizējot DNL izsniegšanu kā darbību publisko tiesību jomā, ir norādījusi, ka DNL izsniegšana ir ārstam deleģēts

valsts pārvaldes uzdevums (skat. Augstākās tiesas 2007. gada 5. februāra lēmuma lietā Nr. SKA-103/2007 10. punktu).

Tiesa secina, ka ārsts, izsniedzot DNL un tādējādi pildot valsts pārvaldes uzdevumu, ir uzskatāms par iestādi APL izpratnē, savukārt

DNL izsniegšana ir uzskatāma par iestādes faktisko rīcību APL izpratnē.

Savukārt APL 10. pants noteic, ka privātpersona var paļauties, ka iestādes rīcība ir tiesiska un konsekventa. Iestādes kļūda, kuras

pieļaušanā privātpersona nav vainojama, nedrīkst radīt privātpersonai nelabvēlīgas sekas.

Tiesas ieskatā pieteicēja varēja paļauties uz to, ka ģimenes ārstes /pers. H/ rīcība, izsniedzot viņai DNL, būs tiesiska un konsekventa.

No Atzinuma secināms, ka pieteicējai noteiktais darbnespējas periods no 2011. gada 8. oktobra līdz 30. novembrim tika atzīts par

nepamatotu un izsniegtās DNL B Nr. 206 un Nr. 236 tika atzītas par anulējamām tieši /pers. H/ rīcības dēļ. Tādējādi notikusī DNL

izsniegšana pieteicējai ir uzskatāma par iestādes kļūdu.

No lietas materiāliem arī neizriet, ka pieteicēja būtu jebkādā veidā vainojama pie ģimenes ārstes /pers. H/ rīcības. Tiesa nekonstatē

no ārējiem normatīvajiem aktiem tieši uzskaitītus gadījumus, kādos pacients būtu vainojams pie tā, ka viņam kļūdaini izsniegta DNL,

izņemot MK noteikumu Nr. 152 17. punktā paredzēto ārstēšanās režīma pārkāpumu. Tiesas ieskatā par privātpersonas vainojamu

rīcību, kuras ietekmē ārsts kļūdaini izsniedzis DNL, būtu jāuzskata, piemēram, apzinātu ārsta maldināšanu par savu veselības stāvokli

un simptomiem. Izskatāmajā gadījumā attiecībā uz pieteicēju tiesa šādus apstākļus nekonstatē. Tiesas ieskatā, personai vēršoties

pie ārsta ar sūdzībām par veselību, ārstam ir objektīvi jānovērtē personas veselības stāvoklis un jākonstatē personas darbnespēja,

turklāt darbnespējas noteikšanas pamatojumam jābūt patiesi, pilnīgi un skaidri salasāmi atspoguļotam medicīniskajā dokumentācijā.

Tiesa piekrīt VI norādītajam, ka personas veselības stāvoklis ir jāvērtē kopsakarā ar personas invaliditāti, ja tāda ir jau noteikta, taču

arī tas ir pilnībā ārsta ziņā, un persona nevar būt atbildīga par to, ka ārsts personai nepamatoti nosaka darbnespēju, vadoties tikai

pēc tiem pašiem slimības izraisītiem funkcionēšanas ierobežojumiem, par kuriem jau noteikta invaliditāte.

Līdz ar to tiesa uzskata, ka pieteicēja nav vainojama pie kļūdainas iestādes rīcības – DNL B Nr. 206 un Nr. 236 izsniegšanas, ko

veica /pers. H/.

[16] Latvijas Republikas Satversmes 109. pants noteic, ka ikvienam ir tiesības uz sociālo nodrošinājumu darbnespējas gadījumos.

Izskatāmajā gadījumā ar Lēmumu tiek liegtas pieteicējas tiesības uz slimības pabalstu, tātad nav šaubu par to, ka iestādes kļūda –

/pers. H/ rīcība, nepamatoti izsniedzot DNL B Nr. 206 un Nr. 236, – pieteicējai rada nelabvēlīgas sekas.

Tā kā pieteicēja nav vainojama pie kļūdainas iestādes rīcības – DNL B Nr. 206 un Nr. 236 izsniegšanas, ko veica /pers. H/, tad šī

kļūda arī nedrīkst radīt pieteicējai nelabvēlīgas sekas.

Līdz ar to tiesa atzīst, ka pieteicējai ir tiesības uz slimības pabalsta saņemšanu par laika periodu no 2011. gada 8. oktobra līdz

30. novembrim un pieteicējas pieteikums šajā daļā ir apmierināms.

[17] Tiesa konstatē, ka VSAA sākotnējā lēmumā – VSAA Rīgas pilsētas Vidzemes nodaļas 2012. gada 19. septembra lēmumā

Nr. 2/2457764 – atteikusies piešķirt pieteicējai slimības pabalstu citstarp par laika periodu no 2011. gada 1. līdz 29. decembrim

(DNL B Nr. 3798), atsaucoties uz VI konstatēto, ka DNL izsniegšana nav bijusi objektīvi pamatota.

Savukārt Lēmumā ir minēts, ka VI konstatējusi pieteicējas pieļautus ārstēšanās režīma pārkāpumus darbnespējas perioda laikā no

2011. gada 1. līdz 29. decembrim (6., 12., 8., 14., 16., 20., 22., 27. un 28. decembrī), bet nav norādīts, ka DNL B Nr. 3798

izsniegšana būtu bijusi nepamatota.

Atzinuma secinājumu daļas 5. punktā norādīts, ka pieteicēja nav apmeklējusi fizioterapijas procedūras katru dienu, līdz ar to neiroloģe

/pers. J/, to neatzīmējot, ir pieļāvusi MK noteikumu Nr. 152 prasību pārkāpumus – nav atzīmējusi pacientes pieļautos ārstēšanās

režīma pārkāpumus. Vienlaikus tiesa secina, ka pati DNL B Nr. 3798 ir tikusi izsniegta pamatoti, jo Atzinumā nav norādes par pretējo.

Līdz ar to tiesai ir jāvērtē, vai pamatoti konstatēts fakts par pieteicējas pieļauto ārstēšanās režīma pārkāpumu.

Izvērtējot Atzinumā secināto, tiesai nav skaidrs, ar ko pamatota obligāta prasība apmeklēt fizioterapijas procedūras katru dienu. No

pieteicējas pieteikumā ietvertā skaidrojuma tiesa saprot, ka pieteicējai tika ieteikts „sekot savām izjūtām” pēc fizioterapijas

procedūrām un, konstatējot sāpju simptomu paasināšanos, atteikties no tām. Turklāt pieteicēja norādījusi, ka viņai bijis arī fiziski grūti

ierasties uz procedūrām katru dienu, braucot no Purvciema uz P. Stradiņa Klīnisko universitātes slimnīcu.

Izskatāmajā gadījumā tiesa dod priekšroku pieteicējas sniegtajiem paskaidrojumiem un norāda, ka nesaskata pieteicējas rīcībā,

neierodoties uz fizioterapijas procedūrām katru dienu, tādus iemeslus, ko varētu uzskatīt par acīmredzami neattaisnojošiem vai no

kuriem varētu secināt, ka pieteicējai ir bijusi nevērīga, noliedzoša attieksme pret ārsta dotajiem norādījumiem. Tādējādi tiesa nonāk

pie slēdziena, ka nav iestājušies likuma „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” 19. pantā paredzētie apstākļi, lai pieteicējai

tiktu liegtas tiesības uz slimības pabalsta saņemšanu.

Līdz ar to tiesa atzīst, ka pieteicējai ir tiesības uz slimības pabalsta saņemšanu par laika periodu no 2011. gada 1. līdz 29. decembrim

un pieteicējas pieteikums šajā daļā ir apmierināms.

[18] Tiesa konstatē, ka VSAA atteikusies piešķirt pieteicējai slimības pabalstu par laika periodu no 2011. gada 30. decembra līdz

2012. gada 15. februārim (DNL B Nr. 279), no 2012. gada 16. februāra līdz 27. martam (DNL B Nr. 54), vadoties no Atzinumā

secinātā, ka šo DNL izsniegšana nav bijusi objektīvi pamatota.

Atzinuma secinājumu daļas 4.2. apakšpunktā norādīts, ka ģimenes ārste /pers. H/, izsniedzot pieteicējai DNL, pieļāvusi MK

noteikumu Nr. 152 prasību pārkāpumus – pieteicējas medicīniskajā dokumentācijā nefiksēja noteiktās darbnespējas pamatojumu.

Tiesa jau iepriekš šā sprieduma 15. un 16. punktā pamatoja viedokli, ka personai nevar tikt liegtas tiesības uz slimības pabalstu

gadījumā, ja kļūdu pieļāvis ārsts, neveicot atbilstošus DNL izsniegšanu pamatojošus ierakstus medicīniskajā dokumentācijā. Arī

vērtējot konkrētos laika periodus, tiesa nesaredz, ka pieteicēja būtu bijusi vainojama pie šīs kļūdainās rīcības.

Tādējādi, vadoties pēc tiem pašiem apsvērumiem, kas norādīti iepriekš šā sprieduma 15. un 16. punktā, tiesa secina, ka ir

atzīstamas pieteicējas tiesības uz slimības pabalsta saņemšanu par laika periodu no 2011. gada 30. decembra līdz 2012. gada

27. martam.

Tomēr jāņem vērā, ka tiesa šā sprieduma 14. punktā jau norādīja, ka saskaņā ar likuma „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”

13. panta pirmo daļu personai ir tiesības uz slimības pabalstu tikai par 52 nedēļām triju gadu laikā. Tiesa konstatēja, ka pieteicējai šā

ierobežojuma pēdējā diena ir 2012. gada 28. februāris un atzina, ka pieteicējas prasījums par slimības pabalsta piešķiršanu daļā par

laika periodu no 2012. gada 29. februāra līdz 29. jūnijam ir noraidāms kā nepamatots.

Līdz ar to tiesa atzīst, ka pieteicējai ir tiesības uz slimības pabalsta saņemšanu par laika periodu no 2011. gada 30. decembrim līdz

2012. gada 28. februārim un pieteicējas pieteikums šajā daļā ir apmierināms.

[19] Apkopojot šā sprieduma motīvu daļā secināto, tiesa atzīst, ka ir apmierināms pieteicējas prasījums par slimības pabalsta

piešķiršanu par laika periodiem no 2011. gada 21. jūnija līdz 25. jūlijam un no 2011. gada 8. oktobra līdz 2012. gada 28. februārim,

bet pārējā daļā – noraidāms.

[20] Par /pers. C/ pieteikuma iesniegšanu un lietas ierosināšanu tiesā /pers. N/ ir samaksājusi valsts nodevu 20 latu jeb 28,46 euro

apmērā (lietas 37. lapa).

Saskaņā ar APL 126. panta pirmo daļu, ja pieteikums pilnībā vai daļēji apmierināts, tiesa piespriež no atbildētāja par labu

pieteicējam viņa samaksāto valsts nodevu. Ņemot vērā minēto normu, pieteicējas labā no atbildētājas Latvijas Republikas

piespriežama samaksātā valsts nodeva 28,46 euro apmērā.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 126. panta pirmo daļu, 246.-251. pantu, 254. pantu, 289.-291. pantu, tiesa

nosprieda

daļēji apmierināt /pers. C/ pieteikumu.

Uzlikt par pienākumu Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai viena mēneša laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas izdot

administratīvo aktu, ar kuru /pers. C/ piešķirtu slimības pabalstu par laika periodu no 2011. gada 21. jūnija līdz 25. jūlijam un no

2011. gada 8. oktobra līdz 2012. gada 28. februārim.

Noraidīt /pers. C/ pieteikumu pārējā daļā.

Piespriest no Latvijas Republikas par labu /pers. C/ (/personas kods/) samaksāto valsts nodevu 28,46 euro apmērā, ko samaksājusi

/pers. N/ (/personas kods/).

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabalti esā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot

apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnesis R. Dončenko