Court voids a vehicle sale to a director during insolvency proceedings to restore company ownership rights.

Lietas arhīva Nr. CA-1048-22/24

ECLI:LV:RAT:2022:0427.C68328321.9.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

2022.gada 27.aprīlī

Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģija šādā sastāvā:

tiesas sēdes priekšsēdētāja tiesnese Marika Bebriša,

tiesnese Lidija Pliča un tiesnese Gunta Freimane,

izskatīja rakstveida procesā Rīgā, Brīvības bulvārī 34, civillietu maksātnespējīgās SIA “/nosaukums/” administratores

prasībā pret /pers. A/ par darījuma atzīšanu par spēkā neesošu, īpašumtiesību izbeigšanu, īpašumtiesību atjaunošanu un

īpašuma atdošanu sakarā ar /pers. A/ apelācijas sūdzību par Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas 2022.gada 20.janvāra

spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] Pirmās instances tiesā maksātnespējīgās SIA “/nosaukums/” administratore cēlusi prasību pret /pers. A/ (vēlāk to

papildinot), kurā pamatojoties Maksātnespējas likuma 72.panta pirmās daļas 1.punktu, 96.pantu, Civillikuma 1622.pantu,

Komerclikuma 169.panta pirmo daļu, lūgts:

1) atzīt par spēkā neesošu 2020.gada 17.martā starp SIA “/nosaukums/” un atbildētāju noslēgto transportlīdzekļa

pirkuma līgumu, ar kuru atbildētājai atsavināts prasītājai piederošais transportlīdzeklis Porsche Macan S, reģistrācijas Nr.

/numurs A/, VIN /numurs B/, 2018.izlaiduma gads;

2) izbeigt atbildētājas īpašuma tiesības un atjaunot maksātnespējīgās SIA “/nosaukums/” īpašuma tiesības uz

transportlīdzekli Porsche Macan S, reģistrācijas Nr./numurs A/, VIN /numurs B/, 2018. izlaiduma gads;

3) uzlikt par pienākumu atbildētājai 10 dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas nodot administratorei

transportlīdzekli Porsche Macan S, reģistrācijas Nr./numurs A/, VIN /numurs B/, 2018. izlaiduma gads, bet

transportlīdzekļa neesamības gadījumā piedzīt no atbildētājas par labu prasītājam zaudējumus 48 000 euro.

[2] Atbildētāja par prasību sniegusi rakstveida paskaidrojumus, kuros norādījusi, ka prasību neatzīst, jo

transportlīdzeklis nonācis viņas īpašumā, izpildot 2019.gada 15.jūlija aizdevuma līgumu, ar kuru atbildētāja aizdeva

prasītājai naudas līdzekļus 61 100 euro apmērā.

[3] Ar Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas 2022.gada 20.janvāra spriedumu prasība apmierināta. Spriedumā norādīti

šādi motīvi.

[3.1] Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2020.gada 9.novembra spriedumu pasludināts SIA

“/nosaukums/” maksātnespējas process.

[3.2] Tiesa konstatēja, ka 2020.gada 17.martā noslēgts pirkuma līgums, ar kuru atbildētāja, kura SIA “ /nosaukums/”

vienīgā dalībniece un vienīgā valdes locekle, atsavina pati sev sabiedrībai piederošo transportlīdzekli Porsche Macan S,

reģistrācijas Nr./numurs A/. Pirkuma līgumā norādīts, ka norēķins par iegūto īpašumu tiek veikts piemērojot ieskaitu.

Transportlīdzekļa pārreģistrācija no SIA “ /nosaukums/” uz atbildētājas vārda atbilstoši Ministru kabineta 2010.gada

30.novembra noteikumiem Nr.1080 veikta 2020.gada 17.jūnijā, tas ir, pēc tam, kad maksātnespējīgā SIA “/nosaukums/” bija

saņēmusi ārvalsts komersanta “/nosaukums A/” 2020.gada 25.maija brīdinājumu par nodomu iesniegt maksātnespējas

pieteikumu.

[3.3] Spriedumā tiesa atsaukusies uz Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2020.gada 8.jūnija spriedumu lietā

Nr.CA-922-20, kurā norādīts, ka Maksātnespējas likuma normas attiecībā pret Civillikuma normām ir speciālās normas.

[3.4] Tiesa konstatēja, ka saskaņā ar kreditoru prasījumu reģistru maksātnespējīgās SIA “ /nosaukums/”

maksātnespējas procesā kreditoru prasījumus ir pieteikuši astoņi kreditori par kopējo summu 29 316,13 euro.

Kreditoru prasījumu reģistrā norādīts, ka savus prasījumus šajā maksātnespējas procesā ir pieteikuši tādi kreditori kā

ārvalsts komersants “/nosaukums A/”, parāda saistības pret kuru SIA “/nosaukums/” ir sākušas veidoties no 2018.gada

10.maija; /nosaukums B/, parāda saistības pret kuru ir sākušas veidoties no 2015.gada 12.augusta; SIA “/nosaukums C/”,

parāda saistības pret kuru ir sākušas veidoties no 2020.gada 2.janvāra; SIA “/pers. D/”, parāda saistības pret kuru ir

sākušas veidoties no 2020.gada 17.janvāra; SIA “/nosaukums E/”, parāda saistības pret kuru ir sākušas veidoties no

2020.gada 10.marta.

[3.5] Tiesa atzina, ka ar 2020.gada 17.martā noslēgto pirkuma līgumu Maksātnespējas likuma 96.panta pirmās daļas

2.punkta izpratnē atbildētāja ir radījusi zaudējumus sabiedrībai un tās kreditoriem, jo, pastāvot neizpildītām saistībām pret

citiem kreditoriem un neesot finansu līdzekļiem parādsaistību segšanai, atbildētāja, piemērojot ieskaitu, atsavinājusi

sabiedrībai piederošo īpašumu, ar kuru varēja segt parādsaistības, kas pieteiktas maksātnespējas procesā.

Atbildētāja, noslēdzot pirkuma līgumu pati ar sevi, ir realizējusi tikai savas intereses, radot sev nepamatotu

priekšrocību attiecībā pret citiem kreditoriem, pret kuriem parādsaistības maksātnespējīgai SIA “/nosaukums/” ir radušās

vēl pirms 2019.gada 15.jūlija, kad saskaņā ar apstrīdētajā 2020.gada 17.martā pirkuma līgumā norādīto atbildētāja

maksātnespējīgai sabiedrībai ir izsniegusi pirmo aizdevumu, kas, saskaņā ar pirkuma līgumā norādīto, bija pamats ieskaita

piemērošanai.

[3.6] Tiesa konstatēja, ka 2020.gada 17.marta pirkuma līgumā norādītā transportlīdzekļa Porsche MACAN S pirkuma

maksa ir 48 000 euro, ar kuru SIA “/nosaukums/” varēja veikt norēķinu ar visiem kreditoriem, kuri maksātnespējas procesā

pieteikuši savus kreditoru prasījumus par kopējo summu 29 316,13 euro.

[3.6.1] Tiesa atzina, ka nav vērtējami atbildētājas iebildumi, ka visi kreditori maksātnespējas procesā nav pieteikuši

savus prasījumus, jo kreditoru prasījumus pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas izvērtē un atzīst administrators

Maksātnespējas likumā noteiktā kārtībā un tālab tiesai nav pamata atzīt, ka sabiedrībai pastāv saistības, ja to esamību nav

atzinis administrators.

[3.6.2] Tiesa izskaidroja, ka gadījumā, ja atbildētāja apstrīd pašas parakstītā darījuma pirkuma priekšmeta vērtību,

atbildētājai saskaņā ar Civilprocesa likuma 104.panta pirmo daļu tiesai bija jāiesniedz pierādījumi, kas pamato viņas

iebildumus par transportlīdzekļa vērtību uz pirkuma līguma noslēgšanas brīdi.

[3.6.3] Tāpat tiesa norādīja uz judikatūras atziņām, ka prasījums par darījumu apstrīdēšanu nav prasījums par

zaudējumu atlīdzināšanu, līdz ar to prasītājam nav jāpierāda priekšnoteikumi zaudējumu atlīdzībai, t.sk., atbildētāja

prettiesiska rīcība un zaudējumu nodarīšana konkrētā apmērā. Prasītājam ir jāpierāda zaudējumu nodarīšanas fakts, taču

nav jāpierāda precīzs zaudējumu apmērs (2012. gada 17. decembra spriedums lietā Nr.PAC-0731/2012).

Ievērojot minēto un transportlīdzekļu pirkuma līgumā norādīto pirkuma summu, kas ir īpašuma vērtība, tiesa atzina, ka

transportlīdzekļa Porsche MACAN S, VIN:/numurs B/, 2018. izlaiduma gads, neesamības gadījumā no atbildētājas par

labu prasītājai ir piedzenama transportlīdzekļa vērtība 48 000 euro.

[3.7] Ievērojot to, ka tiesvedības laikā transportlīdzekļa valsts numura zīme ir mainījusies un šobrīd ir /numurs C/,

tiesa atzina, ka sprieduma rezolutīvajā daļā norādāms aktuālā transportlīdzekļa Porsche MACAN S, VIN:/numurs B/, valsts

numura zīme– /numurs C/.

[3.8] Atbilstoši apmierinātam prasījuma apmēram tiesa nosprieda no atbildētājas par labu valstij piedzīt valsts nodevu

1512,69 euro un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 2,97 euro.

[4] Atbildētāja iesniegusi apelācijas sūdzību, kurā pārsūdzējusi spriedumu pilnā apmērā.

Apelācijas sūdzībā norādīti šādi argumenti.

[4.1] Pirmās instances tiesa pieļāvusi Civilprocesa likuma 188.panta pirmās daļas pārkāpumu, jo 2021.gada

20.decembrī tiesa pieņēma lēmumu par lietas atsākšanu izskatīt no jauna. Civilprocesa likuma 188.panta 1.daļa nosaka, ka

gadījumos, ja apspriedes laikā tiesa atzīst par nepieciešamu noskaidrot jaunus apstākļus, kuriem ir nozīme lietā, vai papildus

pārbaudīt esošos vai jaunus pierādījumus, tā atsāk lietas izskatīšanu pēc būtības, savukārt tiesas lēmumā norādīts, ka tiesa

atsāk lietas izskatīšanu no jauna.

Apelatores ieskatā termini “pēc būtības” un “no jauna” ir būtiski atšķirīgi, ar ļoti atšķirīgām sekām, pienākumiem un

tiesībām lietas dalībniekiem. Piemēram, lietas izskatīšana no jauna ir iespējama Civilprocesa likuma 14.panta gadījumā,

Civilprocesa likuma 22.1 nodaļas gadījumā. Šādos gadījumos, tiesa lietas izskatīšanu uzsāk pilnīgi no jauna, savukārt lietas

izskatīšana pēc būtības atsākas nevis no jauna, bet gan no stadijas, kad tiesa ziņo par lietas apstākļiem (Civilprocesa likuma

163.pants).

Tā kā tiesa jau pēc lietas izskatīšanas konstatēja Civilprocesa likuma 188.panta pirmajā daļā noteikto pamatu lietas

skatīšanas atsākšanai, lēmumu pamatojot ar Civilprocesa likuma 188.pantu, apelatores ieskatā, tai nebija pamata lemt par

lietas izskatīšanas atsākšanu no jauna.

[4.2] Pirmās instances tiesa pārkāpusi Civilprocesa likuma 74.panta trešās daļas 3.punktā noteikto.

2021.gada 28.decembrī atbildētāja saņēma prasības pieteikuma papildinājumus, kurus tiesa ar lēmumu rezolūcijas

formā bija pievienojusi lietas materiāliem.

Apelatores ieskatā Civilprocesa likums neparedz tādu procesuālu dokumentu kā prasības pieteikuma papildinājumi. Lai

arī minētais dokuments tika nodēvēts par prasības papildinājumiem, saturiski tie bija prasības grozījumi, jo saturēja

grozījumus prasības priekšmetā, tā kā bija izteikti trīs pilnīgi jauni prasījumi, kuri nebija izteikti sākotnējā prasībā, līdz tiesa

bija uzsākusi lietas izskatīšanu pēc būtības.

Tiesa, pieņemot un pievienojot lietas materiāliem prasības grozījumus, pārkāpa Civilprocesa likuma 74.panta trešās

daļas 3.punkta noteikumus.

Tā kā Civilprocesa likuma 188.panta pirmā daļa nosaka, ka gadījumā, ja apspriedes laikā tiesa atzīst par nepieciešamu

noskaidrot jaunus apstākļus, kuriem ir nozīme lietā, vai papildus pārbaudīt esošos vai jaunus pierādījumus, tā atsāk lietas

izskatīšanu pēc būtības, attiecīgi šajā procesa stadijā nav iespējama prasības grozīšana, jo šajā procesa stadijā jau ir

iestājies Civilprocesa likuma 74.panta trešās daļas 3.punktā minētais nosacījums.

[4.3] Tiesa pārkāpusi Civilprocesa likuma 10.panta noteikumus.

Visi trīs no jauna izteiktie prasījumi bija vērsti uz to, lai novērst tos prasības pieteikuma trūkumus, kurus tiesa bija

konstatējusi apspriedes laikā, un uz kuriem tiesa norādīja lēmumā. Kā redzams no lēmuma satura, tiesa faktiski prasītājai ir

devusi norādes, kā būtu pareizi izsakāmi prasījumi uz ko prasītāja attiecīgi reaģēja un tiesā izsniedza atbilstoši lēmumā

norādītajam grozītu prasību, kuru tiesa prettiesiski pieņēma un apmierināja.

Apelatores ieskatā ir noticis sacīkstes principa pārkāpums.

[4.4] Tiesa, noraidot lūgumu par rakstveida paskaidrojumu sniegšanu, pārkāpusi Civilprocesa likuma 148.panta pirmās

daļas prasības.

Atbildētāja prasības grozījumus saņēmusi 2021.gada 28.decembrī, bet tiesas sēde notika 2022.gada 6.janvārī.

Atbildētājas pārstāvis tiesas sēdē izteica tiesai lūgumu noteikt rakstveida paskaidrojumu sniegšanai termiņu, taču tiesa

minēto lūgumu noraidīja, pasakot, ka atbildētājam bija dota iespēja sniegt rakstveida paskaidrojumus uz prasību tad, kad

lieta tika ierosināta.

[4.5] Tiesa spriedumā nepamatoti noteikusi, ka transportlīdzekļa neesamības gadījumā piedzīt no /pers. A/ par labu

maksātnespējīgajai SIA “/nosaukums/” transportlīdzekļa vērtību 48 000 euro.

Apelatores ieskatā nav iespējams piedzīt šo summu no atbildētājas šīs tiesvedības ietvaros, jo prasības grozījumi tika

pieņemti, pārkāpjot Civilprocesa likuma 74.panta trešās daļas 3.punkta noteikumus.

[4.6] Sprieduma rezolutīvajā daļā norādīts, ka no atbildētājas ir piedzenama transportlīdzekļa vērtība 48000,00 euro,

savukārt lietas materiālos nav pierādījumu par transportlīdzekļa vērtību. Apelatore, atsaucoties uz Civillikuma 2015.pantu,

norādījusi, ka apstāklis, ka pirkuma līgumā tika norādīta transportlīdzekļa pirkuma maksa 48000,00 euro, nenozīmē, ka

šāda ir bijusi arī transportlīdzekļa vērtība.

Līdz ar to tiesai bija jāvadās no tā pametuma (zaudējuma), kas var rasties lietas nenodošanas rezultātā, nevis no

darījuma summas.

[4.7] Tiesa no atbildētājas ir piedzinusi naudas līdzekļus lielākā apmērā, nekā ir kopējais kreditoru prasījumu apmērs

maksātnespējas procesā - 29316,13 euro.

Šāds tiesas spriedums ir pretrunā Maksātnespējas likuma 4.panta pirmajai daļai, kas nosaka, ka juridiskās personas

maksātnespējas process ir tiesiska rakstura pasākumu kopums, kura ietvaros no parādnieka mantas tiek segti kreditoru

prasījumi, lai veicinātu parādnieka saistību izpildi.

Summa 48000,00 euro nevar tikt uzskatīta par kreditoriem radīto zaudējumu no apstrīdētā darījuma, tālab strīdā nav

piemērojami Maksātnespējas likuma 96.panta noteikumi.

[4.8] Tiesa spriedumā ir devusi atsauci uz Senāta Civillietu departamenta 2009.gada 28.janvāra spriedumu lietā

Nr.SKC-34, bet šīs judikatūras piemērošana šajā tiesvedībā nav pieļaujama, jo tās veidošanās laikā tiesiskās attiecības

izsprieda pēc 1996.gada likuma “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrības maksātnespēju”, kas bija spēkā līdz 2007.gadam.

Atbilstoši šobrīd spēkā esošā Maksātnespējas likuma 104.panta noteikumiem, ieskaits juridiskās personas

maksātnespējas procesā ir pieļaujams, ja parādnieka un kreditora savstarpējie prasījumi radušies vismaz sešus mēnešus

pirms juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas.

Apelatores ieskatā, ja Maksātnespējas likums paredz iespēju, ka ieskaits var tikt piemērots pat maksātnespējas procesa

laikā, neierobežojot ieskaita veicēju subjektu loku, tad tikai likumsakarīgi, ka uz šādu noteikumu pamata, ieskaits nevar nebūt

iespējams arī pirms maksātnespējas procesa.

Attiecībā uz kreditoru individuālo darbību ierobežojumu darbojas Maksātnespējas likuma 6.panta otrajā punktā

nostiprinātais kreditoru vienlīdzības princips un tajā pat laikā atbilstoši Maksātnespējas likuma 104.panta noteikumiem ir

pieļaujams ieskaits ar atsevišķu kreditoru, tad būtu absurdi izdarīt secinājumu, ka līdzvērtīgs ieskaits nebūtu pieļaujams

pirms maksātnespējas procesa. Tādejādi ir nepamatota pirmās instances tiesas atsaukšanās uz judikatūru.

Tāpat ņemams vērā, ka prasībā tiesai vispār nebija izteikts lūgums par ieskaita darījuma atzīšanu par spēkā neesošu.

[4.9] Apelatore uzskata, ka Maksātnespējas likuma 96.panta noteikumi paredz tikai tādu darījumu apstrīdēšanu, kuri ir

zaudējumus nesoši. Transportlīdzeklis tika atsavināts par summu 48000 euro, savukārt lietas materiālos nav neviena

pierādījuma, kas liecinātu, ka minētā summa bija zem transportlīdzekļa tirgus vērtības. Līdz ar to nolīgtā pirkuma maksa

nebija zaudējumus nesoša, pie tam tā bija krietni lielāka nekā pieteikto un atzīto kreditoru prasījumu apjoms. Šajos apstākļos

tiesai nebija pamata piemērot Maksātnespējas likuma 96.panta noteikumus.

[5] Paskaidrojumos par atbildētājas apelācijas sūdzību maksātnespējīgās SIA “/nosaukums/” administratore

norādījusi, ka apelācijas sūdzība ir nepamatota un noraidāma, bet prasība – pamatota un apmierināma.

[6] Pamatojoties uz 2020.gada 5.jūnija COVID-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 10.pantu, Civillietu tiesas

kolēģija konstatē, ka konkrētajā civillietā pastāv iespēja nodrošināt lietas dalībnieku procesuālās tiesības, arī nerīkojot

mutvārdu tiesas sēdi, un vienbalsīgi atzīst, ka lietas izskatīšana apelācijas instances tiesā veicama rakstveida procesā.

Pusēm 2022.gada 15.martā nosūtīts tiesas paziņojums par lietas izskatīšanu rakstveida procesā.

Civilprocesa likumam atbilstoši lūgumi tiesas noteiktajā termiņā netika iesniegti, kā arī lietas dalībnieki nebija

izmantojuši savas tiesības iesniegt rakstveida paskaidrojumus Civilprocesa likuma 166.panta kārtībā.

Motīvu daļa

Izvērtējusi prasības un atbildētājas apelācijas sūdzības argumentus, kopsakarā visiem lietā esošajiem

pierādījumiem, Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka prasība ir apmierināma, šādu motīvu dēļ:

[7] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 426.panta pirmo daļu, 430.panta trešo daļu apelācijas instances tiesa izskata lietu

pēc būtības sakarā ar apelācijas sūdzību tādā apjomā, kā lūgts šajā sūdzībā, un nepārbauda pirmās instances tiesas

konstatētos faktus, ja tie nav apstrīdēti apelācijas sūdzībā.

Apelācijas sūdzības iesniedzēja pārsūdzējusi spriedumu pilnā apjomā, tādējādi apelācijas instances tiesā skatāma

prasība pilnā apjomā, atbilstoši apelācijas sūdzībā izteiktajiem argumentiem.

[8] Civilprocesa likuma 432.panta piektā daļa noteic, ja tiesa, izskatot lietu, atzīst, ka zemākās instances tiesas

spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, tā sprieduma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas

zemākās instances tiesas sprieduma argumentācijai. Šādā gadījumā šā likuma 193.panta piektajā daļā noteiktos apsvērumus

sprieduma motīvu daļā var nenorādīt.

Civillietu tiesas kolēģija uzskata, ka pirmās instances tiesa pareizi ir konstatējusi lietas apstākļus un devusi tiem pareizu

juridisko novērtējumu, līdz ar to atzīst, ka pirmās instances tiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pietiekams.

Tādējādi Civillietu tiesas kolēģija, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 432.panta piekto daļu, pievienojas pirmās instances

tiesas sprieduma argumentācijai un neatkārto tajā norādītos motīvus, vienīgi izvērtē apelācijas sūdzībā minētos argumentus.

[8.1] Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2020.gada 9.novembra spriedumu pasludināts SIA

“/nosaukums/” maksātnespējas process un par maksātnespējas procesa administratori iecelta Aiga Andersone.

Saskaņā ar Maksātnespējas likuma 96.panta pirmās daļas 2.punktu administratoram ir pienākums izvērtēt parādnieka

darījumus un celt tiesā prasību par attiecīgā darījuma atzīšanu par spēkā neesošu neatkarīgi no šā darījuma veida, ja tas

noslēgts triju gadu laikā pirms juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas dienas un tādējādi parādniekam

ir nodarīti zaudējumi, turklāt persona, ar kuru vai kurai par labu noslēgts darījums, zināja vai tai bija jāzina par šādu

zaudējumu nodarīšanu.

Minētā panta otrā daļa nosaka, ja darījums, ar kuru nodarīti zaudējumi parādniekam, ir noslēgts ar ieinteresētajām

personām attiecībā pret parādnieku vai šo personu labā, uzskatāms, ka šīs personas ir zinājušas par zaudējumu nodarīšanu,

ja tās nepierāda pretējo.

No Maksātnespējas likuma 96.panta pirmās daļas izriet, ka darījums ir apstrīdams, ja tas ir radījis zaudējumus

parādniekam.

Darījumu apstrīdēšanas institūta būtība ir nodrošināt kreditoru prasījumu apmierināšanu un novērst tādu parādnieka

rīcību, kas kaitē kreditoru kopuma interesēm. Ja darījums rada zaudējumus parādniekam, kā rezultātā cieš parādnieka spēja

izpildīt saistības pret kreditoriem, tad zaudējumus cieš gan pats parādnieks, gan vienlaikus arī kreditori (sk. Augstākās

tiesas apkopojumu “Tiesu prakse lietās par darījumu apstrīdēšanu un zaudējumu piedziņu no parādnieka pārstāvjiem

maksātnespējas procesa ietvaros”, 2013/14, 20.lp.).

[8.2] Prasība celta, maksātnespējas administratorei konstatējot, ka 2020.gada 17.martā ticis noslēgts pirkuma līgums,

ar kuru atbildētāja kā SIA “/nosaukums/” vienīgā dalībniece un vienīgā valdes locekle, atsavināja sev sabiedrībai piederošo

transportlīdzekli Porsche Macan S, reģistrācijas Nr./numurs A/, maksājumus par pirkumu veicot savstarpējo prasījumu

ieskaita veidā.

Administratore uzskata, ka līgums slēgts tālab, lai atbildētājai būtu iespēja iegūt savā īpašumā transportlīdzekli,

izvairoties no kreditoru prasījumiem un apejot kreditoru kopuma intereses maksātnespējas procesā.

[8.2.1] Civillietu tiesas kolēģija konstatē, ka 2020.gada 17.martā transportlīdzekļa pirkuma līgums noslēgts astoņus

mēnešus pirms SIA “/nosaukums/” maksātnespējas procesa pasludināšanas dienas - tātad šis darījums ir noslēgts triju gadu

laikā pirms SIA “/nosaukums/” maksātnespējas procesa pasludināšanas dienas, savukārt automašīnas pārreģistrācija no

SIA “/nosaukums/” uz atbildētājas vārda atbilstoši Ministru kabineta 2010.gada 30.novembra noteikumiem Nr.1080 veikta

2020.gada 17.jūnijā, kas ir nepilnus piecus mēnešus pirms maksātnespējas procesa pasludināšanas dienas. Par minētajiem

apstākļiem lietā nav strīdu.

[8.2.2] Tāpat nav strīda par to, ka uz transportlīdzekļa pirkuma līguma noslēgšanas brīdi atbildētāja bija SIA

“/nosaukums/” vienīgā valdes locekle, tādejādi Maksātnespējas likuma 72.panta pirmās daļas 1.punkta izpratnē atbildētāja ir

atzīstama par ieinteresēto personu pret maksātnespējīgo SIA “/nosaukums/”.

[8.3] Apelatores ieskatā pirmās instances tiesa nepamatoti atsaukusies uz Senāta Civillietu departamenta 2009.gada

28.janvāra spriedumu lietā Nr.SKC-34, jo tās veidošanās laikā tiesiskās attiecības izsprieda pēc 1996.gada likuma “Par

uzņēmumu un uzņēmējsabiedrības maksātnespēju”, kas bija spēkā līdz 2007.gadam. Apelatore norāda, ka atbilstoši šobrīd

spēkā esošā Maksātnespējas likuma 104.panta noteikumiem, ieskaits juridiskās personas maksātnespējas procesā ir

pieļaujams, ja parādnieka un kreditora savstarpējie prasījumi radušies vismaz sešus mēnešus pirms juridiskās personas

maksātnespējas procesa pasludināšanas. Tāpat apelatore uzskata, ka Maksātnespējas likuma 96.panta noteikumi paredz tikai

tādu darījumu apstrīdēšanu, kuri ir zaudējumus nesoši, bet šis darījums zaudējumus nav nesis (apelācijas sūdzības motīvi

šī sprieduma p.4.8., 4.9.).

[8.3.1] Izvērtējot šos argumentus, Civillietu tiesas kolēģija piekrīt, ka minētā judikatūra nav attiecināma uz konkrētā

strīda apstākļiem, taču secina, ka tas nav ietekmējis pirmās instances tiesas sprieduma pamatotību.

Lietā nav strīda, ka atsavinātā lieta ir automašīna, kuras īpašuma tiesības atbildētājai reģistrētas CSDD 2020.gada

17.jūnijā.

Saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 1.panta 24.punktu transportlīdzekļa īpašnieks ir fiziskā vai juridiskā persona, kurai

pieder transportlīdzeklis. Par valsts vai pašvaldības transportlīdzekļa īpašnieku šā likuma izpratnē uzskatāma tiešā vai

pastarpinātā valsts pārvaldes iestāde, uz kuras vārda transportlīdzeklis reģistrēts.

Savukārt minētā likuma 10.panta otrā daļa noteic, ka transportlīdzekli reģistrē uz tā īpašnieka (fiziskās vai juridiskās

personas) vārda.

Civillietu tiesa kolēģija uzskata, ka tādējādi par darījuma faktiskās veikšanas laiku atzīstams laiks, kad notikusi īpašuma

tiesību pāreja no maksātnespējīgās SIA “/nosaukums/” uz atbildētāju, proti transportlīdzekļa reģistrācija, kas veikta

nepilnus piecus mēnešus pirms SIA “/nosaukums/” maksātnespējas procesa pasludināšanas dienas.

[8.3.2] Juridiskajā literatūrā norādīts, lai kreditors varētu izmantot ieskaita tiesības maksātnespējas procesā saskaņā ar

Maksātnespējas likuma 104.pantu, nepieciešams, lai parādnieka un kreditora savstarpējie prasījumi būtu radušies vismaz

sešus mēnešus pirms juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas. Šādu nosacījumu likumdevējs ir ietvēris

ar mērķi novērst iespēju piemērot ieskaitu gadījumos, kad savstarpēji vērstās saistības ir radušās nevis pušu parastās

komercdarbības rezultātā, bet gan stratēģisku apsvērumu dēļ. Kā piemēru stratēģiskai rīcībai var minēt pret parādnieku

vērstu prasījumu uzpirkšanu, lai tos izmantotu saistības dzēšanai ar ieskaitu. Stratēģisku motīvu pierādīšana ir saistīta ar

darījuma dalībnieku subjektīvās attieksmes (nolūku) noskaidrošanu, un tas vienmēr ir sarežģīts uzdevums. Tāpēc

likumdevējs ir izvēlējies vienkāršotu un objektīvi viegli konstatējamu kritēriju: termiņu, prezumējot, ka „aizdomīgi” varētu būt

jebkādi notikumi, kas ir radījuši ieskaita tiesību īsi pirms parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšanas (sk. H.Jauja.

Ieskaita apstrīdēšana juridiskās personas maksātnespējas procesa ietvaros. Jurista Vārds, 05.01.2016., Nr.1 (904)).

[8.3.3] Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka /pers. A/ atbilstoši Maksātnespējas likuma 96.panta otrajai daļai un 72.pantam

ir ieinteresētā persona attiecībā pret prasītāju.

Tādējādi, ņemot vērā maksātnespējas procesa mērķi un principus, par zaudējumiem uzskatāmas jebkuras kaitīgās

sekas, kas samazina parādnieka mantu vai palielina parādnieka saistības. Atbildētāja bija parādnieka vienīgā valdes locekle,

kura ieskaita darījumā atsavināja parādnieka vērtīgo aktīvu pati sev, neievērojot citu kreditoru intereses un savas īpašuma

tiesības uz šo aktīvu ieguva Maksātnespējas likuma 104.pantā paredzētajā termiņā.

Apelācijas sūdzībā izteiktā Maksātnespējas likuma 104.panta interpretācija ir pretrunā ar Maksātnespējas likuma

96.panta noteikumiem, jo likumdevējs ir noteicis ne tikai stingrāku kārtību, kādā ieskaita darījumi ir veicami maksātnespējas

procesa laikā, bet arī to, ka administratoram ir pienākums apstrīdēt ieskaita darījumus, kas noslēgti pirms maksātnespējas

procesa pasludināšanas ar parādnieka valdes locekļiem, ja ar šiem darījumiem parādniekam ir nodarīti zaudējumi.

[8.4] Apelatores ieskatā pirmās instances tiesa pieļāvusi Civilprocesa likuma 188.panta pirmās daļas pārkāpumu, jo

2021.gada 20.decembrī pieņēma lēmumu par lietas atsākšanu izskatīt no jauna, savukārt Civilprocesa likuma 188.panta

pirmā daļa noteic gadījumu par lietas izskatīšanu pēc būtības, savukārt tiesas lēmumā norādīts, ka tiesa atsāk lietas

izskatīšanu no jauna. Termini “pēc būtības” un “no jauna” ir būtiski atšķirīgi, ar ļoti atšķirīgām sekām, pienākumiem un

tiesībām lietas dalībniekiem.

[8.4.1] Lietā konstatējams, ka pamatojoties uz Civilprocesa likuma 188.panta pirmo daļu ar Rīgas pilsētas Pārdaugavas

tiesas 2021.gada 20.decembra lēmumu nolemts atsākt lietas izskatīšanu no jauna, lai noskaidrotu juridiskos argumentus, ar

kuriem administratore pamatojusi prasījumu nodot administratorei transportlīdzekli.

Minētais apelācijas sūdzības iebildums Civillietu tiesas kolēģijas ieskatā ir nepamatots, jo redzams, ka tiesnese pieļāvusi

pārrakstīšanās kļūdu lēmumā nevis pieļāvusi konkrētās normas pārkāpumu. Lai gan lēmuma motīvu daļā un rezolutīvajā

daļā ir norādīts, ka lietas izskatīšana atsākama no jauna, no lēmuma būtības un atsauces uz Civilprocesa likuma 188.panta

pirmo daļu ir konstatējams, ka lietas izskatīšana ir atsākama pēc būtības.

[8.4.2] Ievērojot to, ka taisot nolēmumu, kā arī vērtējot lietas dalībnieku paskaidrojumus un lietas materiālus, tiesa

atzinusi par nepieciešamu noskaidrot jaunus apstākļus, kuriem ir nozīme lietā, tā pamatoti atsāka lietas izskatīšanu pēc

būtības saskaņā ar Civilprocesa likuma 188.panta pirmo daļu. Līdz ar to šis apelācijas arguments nav pamatots.

[8.5] Nav pamatots arī apelatores arguments, ka pirmās instances tiesa pārkāpusi Civilprocesa likuma 10.panta

noteikumus, jo savā lēmumā norādījusi trūkumus, kurus prasītājai vajadzētu novērst, tādejādi faktiski dodot prasītājai

norādes kā pareizi izsakāmi prasījumi.

Civillietu tiesas kolēģija nekonstatē sacīkstes principa pārkāpumu un secina, ka šis arguments ir apelatores subjektīvs

viedoklis, kas nesatur argumentus par nolēmuma nepareizību. Tāpat ņemams vērā, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma

188.panta pirmās daļas tiesību normām jautājums par lietas izskatīšanas pēc būtības atsākšanu ir tiesas tiesība, kas atstāta

ekskluzīvā tiesas kompetencē, nevis izlemjams pēc lietas dalībnieku lūguma.

[8.6] Apelācijas sūdzībā norādīts, ka tiesa, noraidot lūgumu par rakstveida paskaidrojumu sniegšanu, pārkāpusi

Civilprocesa likuma 148.panta pirmās daļas prasības.

[8.6.1] Civillietu tiesas kolēģija konstatē, ka tiesa prasības pieteikuma precizējumus nosūtījusi atbildētājas pārstāvim

2021.gada 28.decembrī uz elektronisko pasta adresi, tieši tajā pat dienā, kad tie saņemti tiesā.

Apelācijas sūdzībā norādīts, ka atbildētāja prasības grozījumus saņēmusi 2021.gada 28.decembrī, tādejādi secināms,

ka līdz tiesas sēdei gan atbildētāja, gan viņas pārstāvis ar prasības pieteikuma precizējumiem bija iepazinušies.

Civilprocesa likuma 148.pants noteic darbības sagatavojot lietu izskatīšanai, lai lietas dalībnieki būtu informēti par

gaidāmo tiesas procesu. Konkrēti Civilprocesa likuma 148.panta pirmā daļa paredz tiesnesim noteikt paskaidrojumu

sniegšanas termiņu pēc lietas ierosināšanas, taču neparedz tiesnesim noteikt paskaidrojumu iesniegšanas termiņu, kad

saņemti prasības pieteikuma papildinājumi, tādejādi Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka pamatoti pirmās instances tiesas

tiesnese sēdē ir noraidījusi atbildētājas pārstāvja lūgumu par lietas izskatīšanas atlikšanu, lai dotu iespēju sniegt rakstveida

paskaidrojumus uz prasības papildinājumiem.

[8.6.2] Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka atbildētājas pārstāvim līdz pirmās instances tiesas sēdei 2022.gada 6.janvārī

bija iespēja iepazīties ar prasības pieteikuma papildinājumiem un pēc tiesneses aicinājuma tiesas sēdē sniegt mutvārdu

paskaidrojumus, tāpēc apelācijas sūdzībā izteiktais arguments par Civilprocesa likuma 148.panta pirmās daļas pārkāpumu

nav pamatots.

[8.7] Attiecībā uz apelatores iebildumu, ka pirmās instances tiesa, pieņemot un pievienojot lietas materiāliem prasības

grozījumus, pārkāpusi Civilprocesa likuma 74.panta trešās daļas 3.punkta noteikumus, Civillietu tiesas kolēģija norāda

sekojošo.

Maksātnespējīgās SIA “/nosaukums/” administratores 2021.gada 28.decembrī iesniegtie prasības pieteikuma

papildinājumi nav uzskatāmi par prasības grozījumiem, jo ar tiem netiek grozīts prasības pamats vai priekšmets.

Prasības papildinājumos lūgts izbeigt atbildētājas īpašuma tiesības un atjaunot maksātnespējīgās SIA “/nosaukums/”

īpašuma tiesības uz transportlīdzekli, kā arī transportlīdzekļa neesamības gadījumā piedzīt no atbildētājas par labu

prasītājam zaudējumus 48 000 euro. Līdz ar to konstatējams, ka prasītāja ir precizējusi prasībā izteiktos prasījumus, kas

izriet no celtās prasībās par darījuma atzīšanu par spēkā neesošu un īpašuma tiesību atdošanu, jo darījumu atzīstot par

spēkā neesošu, ir atjaunojamas arī maksātnespējīgās SIA “/nosaukums/” īpašuma tiesības uz minēto transportlīdzekli.

[8.8] Civillietu tiesas kolēģija par nepamatotu atzīst apelatores argumentu, ka pirmās instances tiesa nepamatoti

noteikusi, ka transportlīdzekļa neesamības gadījumā piedzenama transportlīdzekļa vērtība 48 000 euro, jo prasības

grozījumi esot tikuši pieņemti pārkāpjot Civilprocesa likuma 74.panta trešās daļas 3.punkta noteikumus.

Kā norādīts pārsūdzētajā spriedumā, tad atbilstoši Civilprocesa likuma 196.pantam, taisot spriedumu par mantas

atdošanu natūrā, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda konkrēto mantu, kā arī nosaka, ka mantas neesamības gadījumā no

atbildētāja piedzenama tās vērtība, minot konkrētu summu.

Prasījums par transportlīdzekļa vērtības piedziņu ir pakārtots prasījums prasījumam par mantas atdošanu natūra un

tikai mantas neesamības gadījumā no atbildētāja piedzenama tās vērtība.

[8.9] Attiecībā uz piedzīto transportlīdzekļa vērtību atbildētāja norādījusi, ka apstāklis, ka pirkuma līgumā tika

norādīta transportlīdzekļa pirkuma maksa 48 000,00 euro, nenozīmē, ka šāda ir bijusi arī transportlīdzekļa vērtība, līdz ar

to tiesai bija jāvadās no tā pametuma (zaudējuma), kas var rasties lietas nenodošanas rezultātā, nevis no darījuma summas.

[8.9.1] Civillietu tiesas kolēģija saskata pretrunas šajos argumentos, jo apelatore gan uzskata, ka tiesa vispār nepamatoti

noteikusi šīs summas piedziņu transportlīdzekļa neesamības gadījumā, jo prasības grozījumi tika pieņemti pārkāpjot

Civilprocesa likuma 74.panta trešās daļas 3.punkta noteikumus, gan apšauba transportlīdzekļa vērtību.

[8.9.2] Apstrīdot transportlīdzekļu vērtību 48 000 euro apmērā, atbildētāja nav norādījusi citu summu, nav iesniegusi

tiesai pierādījumus, kas apliecinātu, ka minētā vērtība ir zemāka, kā arī nav objektīvi pamatojusi savus iebildumus, vien

vispusīgi norādījusi, ka tiesai bija jāvadās zaudējumiem, kas var rasties lietas nenodošanas rezultātā.

Civillietu tiesas kolēģija uzskata, ka šādos apstākļos, ņemams vērā, ka 2020.gada 17.marta pirkuma līgumu slēgusi

pārdevēja /pers. A/ kā SIA “/nosaukums/” valdes locekle ar pircēju /pers. A/, tālab nav šaubu, ka gan pārdevēja, gan pircēja

bijušas vienisprātis, ka transportlīdzekļa Porsche Macan S, patiesā vērtība ir tieši 48 000 euro.

[8.10] Apelatores ieskatā summa 48 000 euro nevar tikt uzskatīta par kreditoriem radīto zaudējumu no apstrīdētā

darījuma, jo kopējais kreditoru prasījumu apmērs maksātnespējas procesā ir 29316,13 euro. Līdz ar to pirkuma maksa

nebija zaudējumus nesoša, tādejādi strīdā nav piemērojami Maksātnespējas likuma 96.panta noteikumi.

[8.10.1] Civillietu tiesas kolēģija izskaidro, ka Maksātnespējas procesa likuma 4.panta pirmā daļa noteic, ka juridiskās

personas maksātnespējas process ir tiesiska rakstura pasākumu kopums, kura ietvaros no parādnieka mantas tiek segti

kreditoru prasījumi, lai veicinātu parādnieka saistību izpildi.

Maksātnespējas likuma normas, tostarp 96.pants, par zaudējumu nodarīšanu parādniekam tulkojamas kontekstā ar

definēto mērķi – apmierināt kreditoru prasījumus, līdz ar to darījumu apstrīdēšanas institūta būtība maksātnespējas tiesībās

balstās uz kreditoru kopuma aizsardzības principu, kas nozīmē, ka administratora prasības celšanas mērķis ir nodrošināt

saistību izpildi pret kreditoriem jeb kreditoru kopuma intereses.

[8.10.2] Ar apstrīdēto darījumu SIA “ /nosaukums/” tika nodarīti zaudējumi 48 000 euro apmērā, jo atbildētājs

interesēs tika atsavināts parādnieka vienīgais vērtīgais aktīvs, laikā, kad parādniekam jau bija iestājušās finansiālas grūtības

un tika kavēta maksājumu veikšana citiem kreditoriem.

Civillietu tiesas kolēģija norāda, ka prasījums par darījumu apstrīdēšanu nav prasījums par zaudējumu atlīdzināšanu,

līdz ar to prasītājai nav jāpierāda priekšnoteikumi zaudējumu atlīdzībai, t.sk. atbildētāja prettiesiska rīcība un zaudējumu

nodarīšana konkrētā apmērā. Zaudējumi izpaužas faktā, ka ar atsavināšanas darījumu un tam sekojošajam darbībām tiek

radīta situācija, ka parādniekam nav vairs ne īpašuma, ne arī ekvivalentu naudas līdzekļu, no kuriem segt kreditoru

prasījumus.

[8.11] Apelatore izteikusi iebildumus, ka tiesa no atbildētājas ir piedzinusi naudas līdzekļus lielākā apmērā, nekā ir

kopējais kreditoru prasījumu apmērs maksātnespējas procesā - 29316,13 euro.

[8.11.1] Saskaņā ar Maksātnespējas likuma 118.panta pirmo daļu no parādnieka naudas līdzekļiem, tajā skaitā

līdzekļiem, kas iegūti, atsavinot parādnieka mantu, vai no citiem juridiskās personas maksātnespējas procesa finansēšanas

avotiem (kreditoru, citu fizisko vai juridisko personu līdzekļiem), izņemot līdzekļus, kas iegūti šā likuma 116.pantā noteiktajā

gadījumā, vispirms pilnībā tiek segtas juridiskās personas maksātnespējas procesa izmaksas.

Līdz ar to, ņemot vērā, ka no maksātnespējas procesā iegūtajiem līdzekļiem vispirms tiek segtas administrācijas

izmaksas un administratora atlīdzība, tad prasības apmierināšanas gadījumā ieguvēji nebūs tikai kreditori, līdz ar ko

2020.gada 17.marta pirkuma līguma atzīšana par spēkā neesošu neietekmē kreditoru stāvokli, kuru interesēs administratore

cēlusi šo prasību tiesā. Attiecīgi kreditoru prasījumi tiks segti tikai pēc visu maksātnespējas procesa izmaksu segšanas,

kuras nav iespējams precīzi noteikt.

[8.11.2] Atzīstot transportlīdzekļa atsavināšanas darījumu par spēkā neesošu, atbildētājai atjaunosies prasījuma

tiesības pret parādnieku 48 000,00 euro apmērā, un viņa varēs pieteikt savu kreditora prasījumu. Arī šādā gadījumā

kreditoru prasījumu kopsumma var pieaugt vēl par 48 000,00 euro.

Likumdevējs ir paredzējis iespēju, ka maksātnespējas procesa laikā atgūstot vai pārdodot parādnieka mantu, var tikt

iegūti naudas līdzekļi tādā apmērā, kas pārsniedz kreditoru prasījumu un maksātnespējas procesa izmaksu kopsummu, un

noteicis rīcību ar tiem. Tādējādi Civillietu tiesas kolēģija šos iebildumus atzīst par nepamatotiem.

[8.12] Konstatējot, ka pārējie apelācijas sūdzības argumenti dublē argumentus, kurus atbildētājas norādījusi pirmās

instances tiesai un kuri pietiekami novērtēti pārsūdzētajā spriedumā, Civillietu tiesas kolēģija uzskata, ka pirmās instances

tiesa pareizi un objektīvi ir novērtējusi lietas faktiskos apstākļus un pierādījumus, devusi tiem pareizu juridisko novērtējumu,

un līdz ar to pamatoti prasību apmierinājusi.

[8.13] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.pantu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus

tās samaksātos tiesas izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam

proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram, bet atbildētājam – proporcionāli tai prasījumu daļai, kurā prasība

noraidīta.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 43.panta pirmās daļas 10.punktam prasītāja ir atbrīvota no tiesas izdevumu samaksas

valsts ienākumos.

Civilprocesa likuma 42.panta pirmā daļa paredz, ka tiesas izdevumi, ja prasītājs no to samaksāšanas bijis atbrīvots,

piespriežami no atbildētāja valsts ienākumos proporcionāli apmierinātajai prasījuma daļai.

Valsts nodeva par prasības celšanu saskaņā ar Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta “d” apakšpunktu ir

1512,69 euro (1200 + 1,6% no (48 000 - 28457), kas piedzenama valsts ienākumos no atbildētājas.

Iztiesāšanas laikā divu instanču tiesās radušies ar tiesas paziņojumu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu un

izsniegšanu saistītie izdevumi 2,97 euro apmērā, kas piedzenami valsts ienākumos no atbildētājas.

[8.14] Ar Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas tiesneses 2021.gada 2.jūnija lēmumu prasība nodrošināta, ierakstot VAS

“Ceļu satiksmes drošības direkcija” transportlīdzekļu reģistrā aizlieguma atzīmi - aizliegumu atsavināt /pers. A/ piederošo

transporta līdzekli – Porsche Macan S, 2018.gada izlaidums, VIN (šasijas numurs) /numurs B/ un valsts reģistrācijas

numura zīme /numurs C/.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 140.panta sesto daļu, noraidot prasību, tiesa spriedumā atceļ prasības nodrošinājumu.

Prasības nodrošinājums saglabājas līdz dienai, kad spriedums stājas likumīgā spēkā.

Ņemot vērā, ka prasība ir apmierināma, Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka nav pamata prasības nodrošinājuma

atcelšanai un tas saglabājams nodrošinot sprieduma izpildi.

[8.15] Atbilstoši Civilprocesa likuma 204.1 panta noteikumiem, nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 97., 193., 204.1 , 430., 432., 434.pantu Civillietu tiesas kolēģija

Nosprieda:

prasību apmierināt.

Atzīt par spēkā neesošu 2020.gada 17.martā starp SIA “/nosaukums/”, reģ.Nr./reģistrācijas numurs/, un /pers. A/,

personas kods /personas kods/, noslēgto pirkuma līgumu, ar kuru /pers. A/ atsavināts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību

“/nosaukums/” piederošais transportlīdzeklis Porsche MACAN S, VIN:/numurs B/, 2018. izlaiduma gads, reģistrācijas

valsts numura zīme /numurs C/ (valsts numura zīme uz darījuma noslēgšanas dienu – /numurs A/).

Izbeigt /pers. A/, personas kods /personas kods/, īpašuma tiesības uz transportlīdzekli Porsche MACAN S,

VIN:/numurs B/, 2018. izlaiduma gads, reģistrācijas valsts numura zīme /numurs C/.

Atzīt un atjaunot SIA “/nosaukums/”, reģ.Nr./reģistrācijas numurs/, īpašuma tiesības uz transportlīdzekli Porsche

MACAN S, VIN:/numurs B/, 2018. izlaiduma gads, valsts numura zīme /numurs C/.

Uzlikt par pienākumu /pers. A/, personas kods /personas kods/, 10 dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas

nodot sabiedrības ar ierobežotu atbildību “/nosaukums/”, reģ.Nr./reģistrācijas numurs/, administratores valdījumā

transportlīdzekli Porsche MACAN S, VIN:/numurs B/, 2018. izlaiduma gads, reģistrācijas valsts numura zīme/numurs C/,

bet transportlīdzekļa neesamības gadījumā piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu

maksātnespējīgajai SIA “/nosaukums/”, reģ.Nr./reģistrācijas numurs/, Porsche MACAN S, VIN:/numurs B/, 2018.

izlaiduma gads, vērtību 48 000 euro (četrdesmit astoņi tūkstoši euro).

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu valstij valsts nodevu 1512,69 euro (viens tūkstotis pieci

simti divpadsmit euro, 69 centi).

Valsts ienākumos valsts nodeva maksājama, norādot šādus maksājuma rekvizītus: saņēmēja - Valsts kase, nodokļu

maksātāja Nr.90000050138; saņēmēja iestāde - Valsts kase, kods - TRELLV22; konta Nr.LV55TREL1060190911200;

maksājuma mērķis - dati lietas identificēšanai (juridiskās personas nosaukums, lietas nosaukums, lietas numurs vai tml.).

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 2,97 euro

(divi euro, 97 centi).

Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi maksājami, norādot šādus maksājuma rekvizītus: saņēmēja – Tiesu

administrācija, nodokļu maksātāja Nr.90001672316; saņēmēja iestāde – Valsts kase, kods – TRELLV22; konta

Nr.LV51TREL2190458019000; maksājuma mērķis – dati lietas identificēšanai (juridiskas personas nosaukums, lietas

nosaukums, lietas numurs.

Noteikt, ka spriedums izpildāms labprātīgi – 10 (desmit) dienu laikā, termiņu skaitot no sprieduma spēkā stāšanās

dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā Senāta Civillietu departamentā 30 dienu laikā, iesniedzot kasācijas sūdzību

Rīgas apgabaltiesā un samaksājot drošības naudu 300 e u ro Latvijas Republikas Augstākās tiesas, reģistrācijas

Nr.90000068892, Valsts kases kontā Nr.LV83 TREL 8280 0100 0000 0.

Tiesas sēdes priekšsēdētāja M.Bebriša

Tiesneses L.Pliča

G.Freimane