Court allows child support increase to statutory minimum when parent breaches prior agreement.
Legislator summary
AI generatedThe court granted the plaintiff's request to increase child support payments to the statutory minimum because the defendant failed to honor a previous agreement. The plaintiff argued that the existing payment amount was insufficient for the child's needs, while the defendant had not provided income information or made the agreed payments. The court ruled that the defendant's breach of the prior agreement justified raising the support to the legally mandated minimum percentage of the minimum wage.
Legislator headnote
AI generatedCivil Law 177; Civil Procedure Law 228; Ministry of Interior Decree No. 37: When a parent fails to fulfill a court-approved agreement on child support, the court may increase the payment to the statutory minimum required by law.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. C12241215
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Daugavpilī 2016.gada 22.februārī
Daugavpils tiesa:
tiesnesis Jānis Šauša
rakstveida procesā izskatīja civillietu /pers. B/ maza apmēra prasībā pret /pers. C/ par uzturlīdzekļu piedziņas apmēra palielināšanu.
Aprakstošā daļa
Prasītāja/pers. B/ iesniedza maza apmēra prasību pret atbildētāju /pers. C/, prasības pieteikumā kā prasības priekšmetu un pamatu norādot
uzturlīdzekļu apmēra palielināšanu bērna labā.
Prasības pieteikumā paskaidrots, ka kopdzīves laikā Prasītājai un Atbildētājam ir dzimis dēls /pers. E/, kurš dzīvo kopā ar Prasītāju un atrodas
viņas uzturēšanā, bet Atbildētājs nesniedz atbalstu bērna uzturam. Prasītāja norāda, ka viņai nav zināma pat Atbildētāja dzīvesvieta, un uzturlīdzekļus viņa
saņem no valsts fonda. Paskaidro, ka uzturlīdzekļus saņem tikai EUR 71 apmērā un vēlas tos palielināt. Apgalvo, ka viņai nav ziņu par Atbildētāja
ienākumiem, bet uzturlīdzekļus viņa vēlas saņemt tikai valsts noteiktajā minimālajā apmērā. Prasītāja uzsver, ka pieprasītie uzturlīdzekļi nepieciešami, lai
nodrošinātu bērnu ar visu nepieciešamo.
Prasība ir pamatota ar Civillikuma 177.pantu, 179.panta piekto daļu, Ministru kabineta noteikumu Nr.37 “Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu
apmēru bērnam” 2.punktu. Tiek pieteikts sekojošs prasījums: piedzīt no Atbildētāja uzturlīdzekļus bērna /pers. E/ uzturēšanai 30% apmērā no Ministru
kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas līdz bērna 18 gadu vecuma sasniegšanai.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 250.21panta pirmajai daļai un 250.22panta pirmajai daļai, Atbildētājam tika izsūtīts prasības pieteikums un tam
pievienotie dokumenti, izskaidrotas procesuālās tiesības, informācija par tiesas sastāvu un izskaidrotas tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim. Tā kā
Atbildētājam tiesas dokumenti tika izsūtīti uz deklarēto dzīvesvietu Civilprocesa likuma 56. un 56.1pantā noteiktajā kārtībā, un puses nav lūgušas iztiesāt
lietu tiesas sēdē, tiesa nolēma izskatīt lietu rakstveida procesā.
Motīvu daļa
Tiesa, izvērtējusi iesniegtos pierādījumus, secina, ka prasība ir pamatota un apmierināma sekojošu apsvērumu dēļ: dzimšanas apliecība apstiprina,
ka /datums/dzimušā /pers. E/ vecāki ir /pers. C/ (Atbildētājs) un prasītāja /pers. G/ (pēc uzvārda maiņas - /uzvārds/). Ar Daugavpils tiesas 2012.gada
23.augusta lēmumu ir apstiprināts /pers. C/ un /pers. G/ izlīgums par to, ka /pers. C/ maksās uzturlīdzekļus /pers. G/ Ls 50,00 apmērā katru mēnesi.
Izdruka no Tiesu informācijas sistēmas pierāda, ka tiesas nolēmums par uzturlīdzekļu piedziņu ir nodots piespiedu izpildei un 2013.gada 8.aprīlī izpildu
raksts ir izsniegts piedzinējam. Ar Daugavpils tiesas lēmumu, ziņām par Prasītājas, Atbildētāja un bērna dzīvesvietu, ziņām no Tiesu informācijas sistēmas
un to, ka Atbildētājs nav pat sasniedzams savā deklarētajā dzīvesvietā, tiesa atzīst par pierādītu, ka bērns dzīvo kopā ar Prasītāju un atrodas viņas
apgādībā, bet Atbildētājs nesniedz līdzekļus bērna uzturēšanai nepieciešamajā apmērā. Latvijas Republikas Civillikuma 179.panta pirmajā un otrajā daļā
ir noteikts, ka vecāku pienākums ir samērā ar viņu spējām un mantas stāvokli uzturēt bērnu. Šis pienākums gulstas uz tēvu un māti līdz laikam, kad bērns
pats var sevi apgādāt. Pienākums gādāt par bērna uzturēšanu neizbeidzas, ja bērns ir šķirts no ģimenes vai nedzīvo kopā ar vienu no vecākiem vai abiem
vecākiem - tātad Atbildētāja pienākums ir samērā ar saviem mantas līdzekļiem piedalīties bērna uzturēšanā, kurš atrodas Prasītājas aprūpē un apgādībā.
Ar noslēgto izlīgumu puses ir vienojušās par uzturlīdzekļu apmēru bērnam, kas ir mazāks par valstī noteikto minimālo apmēru. Tiesai nav pamata
apšaubīt Prasītājas apgalvojumu, ka Atbildētājs nepilda noslēgto izlīgumu un uzturlīdzekļus nemaksā. Savukārt, Civilprocesa likuma 228.panta trešajā
daļā ir noteikts, ka ar tiesas lēmumu apstiprinātais izlīgums izpildāms, ievērojot tiesas spriedumu izpildes noteikumus. Tātad, uzturlīdzekļu piedziņa uz
nepildītā izlīguma pamata notiek analoģiski sprieduma izpildei. Līdz ar to tiesa atzīst, ka Prasītājai ir tiesības prasīt piedzīto uzturlīdzekļu apmēru, jo ir
mainījušies apstākļi - Atbildētājs izlīgumu nepilda, bet bērnam ir tiesības saņemt uzturlīdzekļus vismaz valstī noteiktajā minimālajā apmērā. Ministru
kabineta noteikumu Nr.37 “Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam” 1.punktā ir norādīts, ka noteikumi nosaka minimālo uzturlīdzekļu
apmēru, kuru katram vecākam neatkarīgi no viņa mantas stāvokļa ir pienākums nodrošināt katram savam bērnam. 2.punktā noteikts, ka katra vecāka
pienākums ir katru mēnesi nodrošināt saviem bērniem minimālos uzturlīdzekļus no 7 gadu vecuma sasniegšanas līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai - 30%
apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas.
Lietā nav pierādījumu par Atbildētāja ienākumiem, bet uzturlīdzekļi tiek prasīti valstī noteiktajā minimālajā apmērā. Līdz ar tiesa atzīst, ka,
Atbildētāja pienākums ir maksāt uzturlīdzekļus prasītajā apmērā, atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem. Saskaņā ar Civillikuma 179.panta piekto daļu
un Ministru kabineta noteikumiem Nr.37, uzturlīdzekļi ir nosakāmi procentuāli.
Piedzenot uzturlīdzekļus no /pers. C/, no viņa, saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.panta pirmo daļu, valsts labā piedzenami tiesas izdevumi. Šajā
gadījumā tā ir valsts nodeva par uzturlīdzekļu apmēra palielinājumu un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punktu, 35.panta pirmās daļas 6.punktu, 39.pantu, 189.-193.pantu, 204.1pantu,
440.2 un 440.3 pantu, tiesa
nosprieda :
prasību apmierināt.
Ar 2016.gada 22.februāri atsaukt izpildu rakstu, kas tika izsniegts pēc Daugavpils tiesas 2012.gada 23.augusta lēmuma un ar kuru no /pers. C/
/pers. B/labā tika piedzīti uzturlīdzekļi dēla /pers. E/ uzturēšanai Ls 50,00 apmērā ik mēnesi līdz bērna pilngadībai.
Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, /pers. B/, personas kods /personas kods/, labā līdzekļus dēla /pers. E/, personas kods
/personas kods/, uzturēšanai 30% apmērā no minimālās mēneša darba algas ik mēnesi, piedziņu uzsākot no 2015.gada 10.septembra un turpinot līdz
bērna 18 gadu vecuma sasniegšanai.
Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, valsts labā valsts nodevu EUR 71,14 (septiņdesmit viens euro 14 centi) un ar lietas
izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 9,30 (seši euro 20 centi).
Noteikt /pers. C/termiņu sprieduma labprātīgai izpildei septiņu dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Latgales apgabaltiesā divdesmit dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas - 2016.gada
22.februāra, iesniedzot sūdzību Daugavpils tiesā.
Tiesnesis