Court dismissed appeal against administrative penalty for refusing alcohol test, upholding lower court's conviction and sentence.

NORAKSTS Lieta Nr.P129069608 143/AA43-0539-09/16

SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2009.gada 12.martā

Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētājs K.Berķis, tiesneši M.Birzgalis un A.Šteinberga, piedaloties pie administratīvās atbildības sauktās personas A.B. pārstāvim E.Dž., atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu par A.B., /personas kods/, saukšanu pie administratīvās atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.15panta astotās daļas sakarā ar A.B. apelācijas sūdzību par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesneses 2008.gada 11.marta lēmumu. Aprakstošā daļa [1] 2008.gada 7.martā Rīgas Galvenās policijas pārvaldes jaunākais inspektors sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PA 183770 par to, ka 2008.gada 7.martā pulksten 1.10 pa Matīsa ielu no A.Čaka ielas puses Avotu ielas virzienā A.B. vadīja automašīnu Chrysler Voyager, /reģistrācijas numurs/, un atteicās no medicīniskās pārbaudes veikšanas alkohola koncentrācijas vai narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmes noteikšanai. Administratīvā pārkāpuma protokolā norādīts, ka atbildība par konstatēto pārkāpumu paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 149.15panta astotajā daļā.

[2] Ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesneses 2008.gada 11.marta lēmumu A.B. atzīts par vainīgu LAPK 149.15panta astotajā daļā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā un sodīts ar administratīvo arestu uz 10 diennaktīm, naudas sodu 500 latu apmērā un transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšanu uz 2 gadiem. Lēmumā norādīti turpmāk minētie argumenti. [2.1] Tiesas sēdē A.B. savu vainu viņam inkriminētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā atzina, nožēloja izdarīto un paskaidroja, ka 2008.gada 7.martā ap pulksten 1.00 naktī viņš brauca ar viņam piederošo automašīnu Chrysler Voyager pa Matīsu ielu. Pie krustojuma ar Avotu ielu viņu aizturēja policijas darbinieki. Viņam tika piedāvāts veikt ekspertīzi alkohola koncentrācijas un narkotisko vielu noteikšanai, no kuras viņš atteicās, jo viņam neesot bijusi nauda, ko par šādu ekspertīzi samaksāt. [2.2] Pārbaudījusi lietas materiālus, tiesnese atzīst, ka A.B. vaina viņam inkriminētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā ir pierādīta pilnībā ar faktiem, kas norādīti administratīvā pārkāpuma protokolā, 2008.gada 7.marta transportlīdzekļa vadītāja nosūtījumā uz medicīnisko pārbaudi un 2008.gada 7.marta medicīniskās pārbaudes protokolā narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmes noteikšanai Nr.1501, no kura redzams, ka A.B. ir atteicies no medicīniskās pārbaudes narkotisko un psihotropo vielu ietekmes noteikšanai. Ar minētajiem pierādījumiem tiek apstiprināts pārkāpuma izdarīšanas fakts un tā izdarīšanas apstākļi. [2.3] Nosakot sodu, saskaņā ar LAPK 32.panta otro daļu tiek ņemts vērā izdarītā pārkāpuma raksturs, A.B. personība, viņa vainas pakāpe, mantiskais stāvoklis, atbildību mīkstinošie un pastiprinošie apstākļi. Kā redzams no lietas materiāliem, A.B. agrāk nav administratīvi sodīts. No A.B. paskaidrojumiem tiesas sēdē izriet, ka viņš strādā SIA „Eiro plus”, viņa ienākumi mēnesī ir Ls 400. Viņa apgādībā neviena persona neatrodas. A.B. atbildību mīkstinošs apstāklis ir savas vainas atzīšana, izdarītā nožēlošana. Atbildību pastiprinoši apstākļi nav konstatēti. [2.4] Tiesnese uzskata, ka A.B. nosakāms sods atbilstoši LAPK

149. panta astotajā daļā paredzētajai sankcijai. Nav konstatēti LAPK 31.pantā paredzētie apstākļi, kas liegtu A.B. piemērot administratīvo arestu.

[3] Par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesneses 2008.gada 11.marta lēmumu A.B. iesniedza apelācijas sūdzību, lūdzot minēto lēmumu atcelt. Apelācijas sūdzība pamatota ar turpmāk norādītajiem argumentiem. [3.1] Tiesa nav ņēmusi vērā apstākli, ka lietā ir pārkāptas LAPK 260.panta ceturtās daļas prasības, līdz ar to pierādījumi ir iegūti nelikumīgi. [3.2] Lietā ir pārkāpti Ministru kabineta 2005.gada 11.janvāra noteikumu Nr.15 „Kārtība, kādā nosakāma alkohola koncentrācija asinīs un izelpotajā gaisā un konstatējams narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaids” (turpmāk – MK noteikumi Nr.15) 4.un 8.punkts.

[4] Tiesas sēdē pie administratīvās atbildības sauktās personas pārstāvis apelācijas sūdzību uzturēja, pamatojoties uz tajā norādītajiem argumentiem. Norādīja, ka A.B. ir nepilsonis un nepārvalda latviešu valodu un nav sapratis administratīvā pārkāpuma protokolā norādīto. A.B. ir nodevis asinis, bet atteicies no medicīniskās pārbaudes, jo viņam nav bijis naudas, ko samaksāt par ekspertīzes veikšanu.

[5] Tiesas sēdē kā liecinieks tika nopratināts policijas darbinieks M.A., kurš liecināja, ka ir bijis reids kopā ar preses pārstāvjiem. Tikusi apturēta automašīna Chrysler Voyager. Automašīna tikusi aizturēta, jo automašīna ir braukusi aizdomīgi lēni. Bija aizdomas, ka vadītājs ir lietojis narkotiskās vielas, jo viņam mēle bija ar aplikumu un acu zīlītes nereaģēja uz gaismu. Vadītājs ir atzinis, ka nesen ir pīpējis „zālīti”. Vadītājs ir ticis nogādāts uz Hospitāļu ielu, kur atteicies no medicīniskās pārbaudes veikšanas. Hospitāļu ielā tika sastādīts arī administratīvā pārkāpuma protokols. Protokols tika nolasīts A.B. latviešu valodā un tad iztulkots un izskaidrots krievu valodā. Pēc tam protokols iedots A.B., lai persona varētu ar to pati iepazīties. Vadītājs ir sapratis arī latviski, bet, tā kā ir runājis krieviski, protokols viņam iztulkots krievu valodā. Vadītājs ir iepazinies ar protokolu. Par to, ka vadītājs visu ir sapratis, šaubu nav bijis, jo vadītājs pats teicis, ka atteiksies no pārbaudes, jo zaudēs jūrnieka darbu, ja tiks konstatēta narkotiku lietošana. Liecinieks norādīja, ka brīvi pārvalda gan krievu, gan latviešu valodu. Liecinieks norādīja, ka uz vietas no vadītāja nauda netika prasīta.

[6] Tiesas sēdē kā liecinieks tika nopratināts policijas darbinieks A.S., kurš liecināja, ka reida laikā tikusi apturēta automašīna. Pieejot pie automašīnas, ir bijusi jūtama „zālītes” smarža. Vadītājs ir atzinies, ka ir pīpējis „zālīti”. Vadītāja acis nav reaģējušas uz gaismu, un uz mēles ir bijis balts aplikums, tādēļ vadītājs ir nogādāts uz Hospitāļu ielu medicīniskās pārbaudes veikšanai. Uz vietas narkotiku lietošanas faktu pārbaudīt nevar. Hospitāļu ielā vadītājs uzreiz pateicis, ka atsakās no pārbaudes veikšanas, tādēļ liecinieks to ierakstījis arī nosūtījumā. Ārste vadītājam jautājusi, vai viņš atsakās no pārbaudes veikšanas, un vadītājs ir atbildējis apstiprinoši. Liecinieks paskaidroja, ka ar vadītāju ir runājis krieviski. Motīvu daļa [7] Administratīvā procesa likuma (turpmāk – APL) 307.panta ceturtajā daļā noteikts, ja apelācijas instances tiesa, izskatot lietu, atzīst, ka zemākās instances tiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, tā sprieduma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas zemākās instances tiesas sprieduma motivācijai. Administratīvā apgabaltiesa, izskatījusi lietu pēc būtības, uzklausījusi pie administratīvās atbildības sauktās personas pārstāvja paskaidrojumus un liecinieku liecības, izvērtējusi lietā esošos pierādījumus, pārbaudījusi pārsūdzētā lēmuma pamatojumu un apelācijas sūdzībā ietvertos argumentus, atzīst, ka pirmās instances tiesas lēmumā ietvertais pamatojums attiecībā uz pārkāpuma kvalifikāciju un pie atbildības saucamās personas vainu ir pareizs un pilnībā pietiekams, līdz ar to Administratīvā apgabaltiesa saskaņā ar APL 307.panta ceturto daļu pievienojas pirmās instances tiesas tiesneša lēmuma motivācijai [2] un APL 251.panta piektajā daļā norādītos apsvērumus atkārtoti nenorāda.

[8] Attiecībā uz apelācijas sūdzības argumentiem [3] Administratīvā apgabaltiesa norāda turpmāk minētos apsvērumus. [8.1] LAPK 260.panta ceturtā daļa noteic, ka personai, kuru sauc pie administratīvās atbildības vai par kuras pārkāpumu lieta tiek izskatīta, ja tā neprot valodu, kurā notiek lietvedība, tiek nodrošinātas tiesības lietot dzimto valodu, kā arī izmantot tulka pakalpojumus likumā noteiktajā kārtībā. No pirmās instances tiesas sēdes protokola izriet, ka tiesas sēdē, kurā tika izskatīta lieta par A.B. saukšanu pie administratīvās atbildības, ir piedalījusies tiesas tulce I.A. (lietas 18.lapa).

Tiesas tulce ir parakstījusi arī apliecinājumu par to, ka viņa ir brīdināta par kriminālatbildību par atteikšanos tulkot vai par apzināti nepatiesu tulkošanu (lietas 17.lapa). Ņemot vērā iepriekš konstatēto, Administratīvā apgabaltiesa secina, ka lietā ir tikušas nodrošinātas A.B. LAPK 260.panta ceturtajā daļā noteiktās tiesības lietot dzimto valodu un izmantot tulka pakalpojumu lietas izskatīšanā, līdz ar to apelācijas sūdzībā ietvertais arguments par to, ka A.B. nav nodrošinātas LAPK 260.panta ceturtajā daļā noteiktās tiesības, ir nepamatots. [8.2] Pie administratīvās atbildības sauktā persona apelācijas sūdzībā ir norādījusi, ka lietā ir pārkāpts MK noteikumu Nr.15 4. un 8.punkts.

Minēto noteikumu 4. un 8.punkts ir iekļauti 2.nodaļā, kas regulē jautājumus par alkohola koncentrācijas pārbaudi izelpotajā gaisā. MK noteikumu Nr.15 4.punkts noteic, ja transportlīdzekļa vadītāja pārbaudi alkohola koncentrācijas noteikšanai izelpotajā gaisā nav iespējams veikt vai ja transportlīdzekļa vadītājs nepiekrīt pārbaudes veikšanai vai tās rezultātiem, darbinieks izdara attiecīgu ierakstu šo noteikumu 8.punktā minētajā protokolā un attiecīgo personu divu stundu laikā nogādā tuvākajā šo noteikumu 1.pielikumā minētajā ārstniecības iestādē medicīniskās pārbaudes veikšanai.

MK noteikumu Nr.15 8.punkts noteic, ja mērījumos konstatēts, ka alkohola koncentrācija izelpotajā gaisā ir vienāda vai lielāka nekā Ceļu satiksmes likumā noteiktā alkohola koncentrācija asinīs, kuru sasniedzot aizliegts vadīt transportlīdzekli, darbinieks aizpilda un paraksta transportlīdzekļa vadītāja pārbaudes protokolu. Protokolam pievieno mēraparāta izdrukas, kas apliecina protokolā norādītos mērījumus. Konkrētajā gadījumā no lietas materiāliem izriet, ka policijas darbiniekiem bija pamatotas aizdomas par to, ka A.B. atrodas narkotisko vielu iespaidā, ko apliecina policijas darbinieku A.S. un M.A. tiesas sēdē sniegtās liecības [5], [6], kā arī transportlīdzekļa vadītāja nosūtījums uz medicīnisko pārbaudi (lietas 7.lapa), kur ailē „cits iemesls” norādīts:

„a/m vadīšana narkotisko vielu iespaidā”. Turklāt A.S. un M.A. tiesas sēdē norādītos apstākļus par to, ka A.B. acu zīlītes nav reaģējušas uz gaismu un mēle ir bijusi ar aplikumu, apstiprina arī medicīniskās pārbaudes protokolā narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmes noteikšanai Nr.1501 (turpmāk – Medicīniskās pārbaudes protokols) norādītais, proti, ailē Nr.9 norādīts, ka A.B. mēle ir sausa ar aplikumu, bet ailē Nr.13 norādīts, ka A.B. acu zīlītes ir sašaurinātas, ar vāju reakciju uz gaismu.

Saskaņā ar MK noteikumu Nr.15 14. un 14.1.punktu gadījumā, ja darbiniekam ir pamatotas aizdomas par transportlīdzekļa vadīšanu narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaidā, pamatojoties uz darbinieka izsniegto nosūtījumu, transportlīdzekļa vadītājam veic medicīnisko pārbaudi. Administratīvās apgabaltiesas ieskatā, pastāvot apstākļiem, kas norāda uz iespējamo transportlīdzekļa vadīšanu narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaidā, persona (transportlīdzekļa vadītājs) ir nogādājama ārstniecības iestādē medicīniskās pārbaudes veikšanai.

Šādā gadījumā policijas darbiniekam ir pienākums sastādīt MK noteikumu Nr.15 3.pielikumā norādīto transportlīdzekļa vadītāja nosūtījumu uz medicīnisko pārbaudi, kā tas ir izdarīts konkrētajā gadījumā, nevis MK noteikumu 8.punktā minēto transportlīdzekļa vadītāja pārbaudes protokolu. Līdz ar to apgabaltiesas ieskatā nav pamatots apelācijas sūdzībā norādītais arguments, ka lietā ir pārkāpts MK noteikumu Nr.15 4. un 8.punkts. [8.3] MK noteikumu Nr.15 19.punkts noteic, ja pārbaudāmais transportlīdzekļa vadītājs atsakās no medicīniskās pārbaudes, atsakās nodot bioloģiskās vides (asiņu, urīna vai siekalu) paraugus laboratoriskiem izmeklējumiem (..), ārsts šo faktu ieraksta medicīniskās pārbaudes protokolā.

Ja tas iespējams, atzinumu sniedz, ņemot vērā klīniskās izmeklēšanas rezultātus, un norāda, ka atzinuma pamatā ir klīniskā simptomātika. Izvērtējot medicīniskās pārbaudes protokolā (lietas 8.lapa) norādīto atzinumu, ka A.B. ir atteicies no medicīniskās pārbaudes, secināms, ka minētais fakts ir konstatēts atbilstoši MK noteikumos Nr.15 noteiktajai kārtībai un norādīts protokolā saskaņā ar MK noteikumu Nr.15 19.punktu. Apgabaltiesas ieskatā konkrētajā gadījumā nav būtiskas nozīmes ārsta izdarītajam secinājumam, ka A.B. ir konstatēts narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaids klīniski.

A.B. klīniskajai simptomātikai būtu nozīme lietā, ja būtu izlemjams jautājums par narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaida konstatēšanu. Konkrētajā gadījumā šim apstāklim, konstatējot personas atteikšanos no medicīniskās pārbaudes, nav būtiskas nozīmes. [8.4] Izvērtējot medicīniskās pārbaudes protokolā norādīto, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka nav pamatots A.B. pārstāvja apgalvojums, ka A.B. ir nodevis asinis, bet atteicies no medicīniskās pārbaudes, jo nav bijusi nauda, lai samaksātu par ekspertīzi.

No medicīniskās pārbaudes protokola 31.ailes redzams, ka A.B. vispār ir atteicies nodot bioloģiskās vides paraugus, t.sk. asinis. Liecinieks M.A. liecināja, ka A.B. nauda par pārbaudi netika prasīta. A.B. ir atteicies no ekspertīzes, jo nav vēlējies, lai tiktu konstatēts narkotisko vielu lietošanas fakts. Arī A.S. liecināja, ka A.B. par medicīnisko pārbaudi nauda netika prasīta. Turklāt saskaņā ar MK noteikumu Nr.15 32.punktu medicīniskās pārbaudes izdevumus sedz iestāde, kuras darbinieks nosūtījis transportlīdzekļa vadītāju uz medicīnisko pārbaudi. [8.5] Apgabaltiesa atzīst par nepamatotu arī A.B. pārstāvja tiesas sēdē izteikto apgalvojumu, ka A.B. nav sapratis administratīvā pārkāpuma protokolā un medicīniskās pārbaudes protokolā norādīto.

A.B. ir parakstījis abus norādītos protokolus. Turklāt A.B. administratīvā pārkāpuma protokolā pašrocīgi ir izdarījis ierakstu krievu valodā „atsakos”. Līdz ar to A.B. ir bijusi iespēja izteikt savu viedokli arī viņam saprotamā krievu valodā. A.B. nav izteicis iebildumus. Nav arī norādījis, ka viņš nebūtu sapratis, kādas policijas darbinieku vai ārsta veiktās darbības. Turklāt, būdami nopratināti kā liecinieki, policijas darbinieki M.A. un A.S. tiesas sēdē apliecināja, ka ir izskaidrojuši visu A.B. arī krievu valodā, kuru viņi brīvi pārvalda, un A.B. ir visu notiekošo sapratis.

[9] Ņemot vērā iepriekš norādīto, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnese lēmumā par A.B. saukšanu pie administratīvās atbildības ir izvērtējusi lietā esošos pierādījumus, pareizi konstatējusi lietas faktiskos apstākļus un pareizi kvalificējusi A.B. darbības atbilstoši LAPK 149.15 panta astotās daļas sastāvam, kā arī pamatoti piemērojusi administratīvo sodu LAPK 149.15 panta astotās daļas sankcijas ietvaros saskaņā ar LAPK 32.pantā noteiktajiem sodu uzlikšanas vispārīgajiem kritērijiem. Līdz ar to minētais lēmums ir atstājams negrozīts, bet A.B. apelācijas sūdzība ir noraidāma. Rezolutīvā daļa Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 307. un 309.pantu, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 286.11panta otrās daļas 1.punktu un 286.14pantu, Administratīvā apgabaltiesa nosprieda:

Atstāt negrozītu Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesneses 2008.gada 11.marta lēmumu par A.B., /personas kods/, saukšanu pie administratīvās atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.15panta astotās daļas, bet A.B. apelācijas sūdzību noraidīt. Spriedums nav pārsūdzams un stājas spēkā tā sastādīšanas dienā.

Tiesas sēdes priekšsēdētājs (paraksts) K.Berķis

Tiesneši (paraksts) M.Birzgalis

(paraksts) A.Šteinberga

NORAKSTS PAREIZS Administratīvās apgabaltiesas tiesnesis K.Berķis Rīgā, 2009.gada 12.martā