Court dismisses taxpayer's request to suspend VAT exclusion pending audit appeal, ruling administrative act remains effective.
Legislator summary
AI generatedThe Administrative District Court dismissed the taxpayer's request to revoke the decision excluding them from the VAT payer register. The taxpayer argued that the underlying audit decision was still under appeal and thus the exclusion should be suspended, claiming the tax authority misinterpreted the Administrative Procedure Law. The court held that the law does not require waiting for the audit decision's final resolution before enforcing the exclusion, as the audit decision's substantive review is pending in a separate proceeding.
Legislator headnote
AI generatedAdministratīvā procesa likuma 185. panta 4. daļa 1. punkts; Administratīvā procesa likuma 112. panta 1. daļa 1. un 4. punkts: The filing of an appeal against an administrative act does not automatically suspend its legal consequences, including the exclusion of a taxpayer from the VAT register, unless the court specifically orders a stay of execution.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. A420267716
Lietas arhīva Nr. A42-00647-17/19
SPRIEDUMS
Latvijas tautas vārdā
Rīgā 2017.gada 29.martā
Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā:
tiesnese Aiga Putniņa,
rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz SIA /Nosaukums A/ pieteikumu par Valsts ieņēmumu dienesta
ģenerāldirektora p.i. 2016.gada 5.jūlija lēmuma Nr.30.1-8.2/53957 atcelšanu.
Aprakstošā daļa
[1] Ar Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) Nodokļu pārvaldes Saistību izpildes nodrošināšanas daļas vadītāja 2016.gada 17.maija lēmumu
Nr.30.1-8.59.2/40992 pieteicēja SIA /Nosaukums A/ izslēgta no VID pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN) maksātāju reģistra.
[2] Nepiekrītot minētajam lēmumam, pieteicēja to apstrīdēja. Ar VID ģenerāldirektora p.i. 2016.gada 5.jūlija lēmumu Nr.30.1-8.2/53957
apstrīdētais lēmums atstāts negrozīts.
Lēmumā norādīts, ka ar VID ģenerāldirektora 2016.gada 7.marta lēmumu Nr.22.8-1/1687 (turpmāk – audita lēmums) atstāts negrozīts
lēmums par audita rezultātiem, kurā konstatēts, ka pieteicēja 2013.gada oktobra – 2014.gada augusta PVN deklarācijās ir sniegusi nepatiesu
informāciju, deklarējot faktiski nenotikušus darījumus. Audita lēmums ir spēkā esošs, un atbilstoši Administratīvā procesa likuma 185.panta ceturtās
daļas 1.punktam ar pieteikuma iesniegšanu tiesā tā darbība nav apturēta. Līdz ar to atbilstoši Pievienotās vērtības nodokļa likuma 73.panta pirmās daļas
5.punkta „b” apakšpunktam un 79.panta trešajai daļai VID ir pienākums pieteicēju izslēgt no PVN maksātāju reģistra.
[3] Pieteicēja vērsās tiesā ar pieteikumu, lūdzot atcelt lēmumu par pieteicējas izslēgšanu no PVN maksātāju reģistra.
Pieteikumā norādīts, ka audita lēmums ir pārsūdzēts tiesā un administratīvās lietas Nr.A420187216 izskatīšana vēl nav pabeigta, tādēļ apgalvot, ka
pieteicēja 2013.gada oktobra – 2014.gada augusta PVN deklarācijās ir sniegusi nepatiesu informāciju, ir pāragri. VID paplašināti iztulkojis
Administratīvā procesa likuma 185.panta ceturto daļu. Pieteicējas ieskatā, minētā tiesību norma attiecas uz pieteicējai uzliktajiem pienākumiem veikt
nodokļu maksājumus valsts budžetā, taču ne uz lēmumā ietvertās motivācijas izmantošanu pārsūdzētā lēmuma pieņemšanai.
[4] VID tiesai sniegtajā rakstveida paskaidrojumā pieteicējas pieteikumu neatzīst, pamatojoties uz pasūdzētajā lēmumā minētajiem argumentiem.
Papildus paskaidrojumā norādīts, ka audita lēmuma darbība ir apturēta tikai daļā par pieteicējai aprēķināto soda naudu, taču visas no
administratīvā akta izrietošās tiesiskās sekas tiek apturētas tikai ar administratīvā akta darbības apturēšanu pilnā apmērā. Līdz ar to VID bija pamats
pieteicēju izslēgt no PVN maksātāju reģistra.
[5] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 112. 1panta pirmo un ceturto daļu pirmās instances tiesā administratīvās lietas izskatīšana notiek
rakstveida procesā, izņemot, ja lietas izskatīšanu mutvārdu procesā tiesas sēdē lūdzis pieteicējs. Ņemot vērā, ka pieteicēja šādu lūgumu tiesai nav
izteikusi, tiesa lietu izskata rakstveida procesā.
Motīvu daļa
[6] Lietā ir strīds par to, vai VID pamatoti pieteicēju izslēdzis no PVN maksātāju reģistra.
[7] Gadījumi, kuros ir pamats izslēgt nodokļu maksātāju no PVN maksātāju reģistra, ir uzskaitīti Pievienotās vērtības nodokļa likuma 73.panta
pirmajā daļā. Atbilstoši šīs normas 5.punkta „b” apakšpunktam un 79.panta trešajai daļai, ar ko pamatots pārsūdzētais lēmums, VID izslēdz reģistrētu
nodokļa maksātāju no PVN maksātāju reģistra, ja VID nodokļu pārbaudē konstatē, ka reģistrēts nodokļa maksātājs nodokļa deklarācijā ir sniedzis
nepatiesu informāciju.
Minētajās normās likumdevējs iekļāvis tiesiskos apstākļus, tostarp nepatiesas informācijas sniegšanu nodokļu deklarācijā, kuriem iestājoties
iestādei ir pienākums izdot obligāto administratīvo aktu – izslēgt personu no PVN maksātāju reģistra (sal. sk. Administratīvās apgabaltiesas
2016.gada 19.decembra sprieduma lietā Nr.A420223115 10.punktu). Obligāta administratīvā akta izdošanas gadījumā iestādei ir jāpiemēro tiesību
normā paredzētās tiesiskās sekas. Likumdevējs, pieņemot konkrēto tiesību normu, samērīguma un citus apsvērumus jau ir izdarījis, un šo likumdevēja
samērīguma apsvērumu rezultātu, kas izpaužas likumā noteiktajās standarta tiesiskajās sekās, iestāde vairs nedrīkst aizstāt ar saviem apsvērumiem un
piemērot citas tiesiskās sekas (sk. Levits. E. Samērīguma princips un obligātais administratīvais akts. Jurista Vārds, 2007.gada 27.marts,
Nr.13).
Normas par nodokļu maksātāja izslēgšanu no PVN maksātāju reģistra ir vērstas uz to, lai negodīgi nodokļu maksātāji tiktu savlaicīgi izslēgti no
PVN maksātāju reģistra, tādējādi samazinot administratīvo slogu un aizsargājot valsts un citu nodokļu maksātāju intereses
(sk. http://titania.saeima.lv/LIVS12/SaeimaLIVS12.nsf/0/6D725ED53197F587C2257F09005296F9?OpenDocument, aplūkots 2017.gada
22.martā).
[8] Konkrētajā gadījumā VID nodokļu pārbaudē ir konstatējis, ka pieteicēja 2013.gada oktobra – 2014.gada augusta PVN deklarācijās ir
deklarējusi faktiski nenotikušus darījumus ar SIA /Nosaukums C/, SIA /Nosaukums D/ un SIA /Nosaukums E/ par preču un pakalpojumu iegādi, tātad
sniegusi nepatiesas ziņas par savu saimniecisko darbību. Attiecīgi VID ir pareizi konstatējis, ka ir iestājušies Pievienotās vērtības nodokļa likuma 73.panta
pirmajās daļa 5.punkta „b” apakšpunktā un 79.panta trešajā daļā minētie apstākļi, kas noteic VID pienākumu pieteicēju izslēgt no PVN maksātāju
reģistra.
[9] Pieteicēja norāda, ka audita lēmumu ir pārsūdzējusi tiesā, līdz ar to pirms tā izvērtēšanas pieteicēju nav pamata izslēgt no PVN maksātāju
reģistra.
VID pamatoti atsaucies uz Administratīvā procesa likuma 185.panta ceturtās daļas 1.punktu, atbilstoši kuram pieteikuma iesniegšana tiesā par
administratīvā akta atcelšanu neaptur tā darbību, ja administratīvais akts uzliek pienākumu samaksāt nodokli, izņemot sodoša rakstura maksājumus
(naudas sodus un soda naudas). Attiecīgi no administratīvā akta izrietošās tiesiskās sekas, kas likumsakarīgi izriet no lēmumā konstatētā, netiek apturētas
un var būt par pamatu cita administratīvā akta izdošanai, ja vien tiesa, izlemjot pieteicēja pagaidu aizsardzības lūgumu, nav apturējusi tā darbību. Arī
likumdevējs attiecībā uz nodokļu maksātāja izslēgšanu no PVN maksātāju reģistra nav paredzējis nogaidīšanas termiņu līdz audita lēmuma izvērtēšanai
tiesā.
Gadījumā, ja likumdevējs atbilstoši pieteicējas norādītajam būtu vēlējies Administratīvā procesa likuma 185.panta ceturtās daļas 1.punktā minēto
izņēmumu no vispārīgās administratīvā akta darbības apturēšanas kārtības attiecināt vienīgi uz nodokļa samaksas pienākumu, tad tas būtu lietojis terminu
„administratīvā akta izpildes apturēšana”, kas ir šaurāks jēdziens un attiecas vienīgi uz lēmuma izpildi, nevis citām no tā izrietošajām tiesiskajām sekām
(sal. sk. Augstākās tiesas 2006.gada 1.februāra sprieduma lietā Nr.SKA-2/2006 9.punktu). Savukārt attiecībā uz sodoša rakstura
maksājumiem ir paredzēts izņēmums, jo tie ir pielīdzināti kriminālsodam Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.panta izpratnē,
līdz ar to šis izņēmums ir piemērojams šauri.
Ne VID, pieņemot lēmumu par personas izslēgšanu no PVN maksātāju reģistra, ne tiesai nav nepieciešams arī pārvērtēt lēmumu par audita
rezultātiem, jo nav nepieciešams atkārtoti novērtēt jau konstatētos apstākļus (sk. Administratīvās apgabaltiesas 2016.gada 19.decembra sprieduma
lietā Nr.A420223115 11.punktu). Proti, tas tiks darīts administratīvās lietas Nr.A420187216 ietvaros. Ja tās ietvaros audita lēmums tiks atzīts par
prettiesisku un atcelts, pieteicējai būs tiesības prasīt atlīdzinājumu. Savukārt, ja pieteicējai audita lēmuma darbība rada būtisku kaitējumu vai zaudējumus,
kuru novēršana vai atlīdzināšana būtu ievērojami apgrūtināta vai prasītu nesamērīgus resursus, pieteicējai lietas Nr.A420187216 ietvaros, kamēr lietas
izskatīšana pēc būtības nav pabeigta, ir tiesības Administratīvā procesa likuma 185.panta piektās daļas noteiktajā kārtībā lūgt audita lēmuma darbības
apturēšanu, kas attiecīgi varētu ietekmēt arī šajā lietā izvērtējamo lēmumu.
[10] Apkopojot iepriekš minēto, atzīstams, ka pārsūdzētais lēmums ir tiesisks, savukārt pieteicējas pieteikums ir nepamatots un līdz ar to
noraidāms.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251.pantu, Administratīvā rajona tiesa
nosprieda
Noraidīt SIA /Nosaukums A/ pieteikumu par Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora p.i. 2016.gada 5.jūlija lēmuma Nr.30.1-8.2/53957
atcelšanu.
Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no tā sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās
rajona tiesas Rīgas tiesu namā.
Tiesnese A.Putniņa