Court dismisses administrative penalty case due to expiration of investigation start deadline under Administrative Offenses Code.

ECLI:LV:AIRT:2017:1130.1A07002117.3.S

Lietas Nr.1A07002117

Lietas arhīva Nr. 1A-0021-17/6

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Aizkrauklē 2017. gada 30. novembrī

Aizkraukles rajona tiesa

tiesnese S. Daukšte rakstveida procesā izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu /pers. A/ sūdzībā par Korupcijas novēršanas un apkarošanas

biroja 2017. gada 2. oktobra lēmumu Nr..

Aprakstošā daļa

[1] 2017. gada 19. jūlijā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (turpmāk- arī KNAB) Valsts amatpersonu darbības kontroles

nodaļas galvenā speciāliste Elita Garanča sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr. /numurs/ par to, ka /pers. A/ 2016. gadā parakstot /pers. A/

personīgās konta kartītes un izmaksājamo algu sarakstus Nr. /numurs/ par februāri, algu sarakstu Nr. /numurs/par aprīli, algu sarakstu Nr. par jūniju, algu

sarakstu Nr. /numurs/ par septembri, kur ir atspoguļota un izmaksāta atlīdzība par darbu komisijas sēdēs, kā arī laikā no 2014. gada 4. decembra līdz

2017. gada 31. martam papildus mēnešalgai saņemot atlīdzību par darbu Centrālās zemes komisijas sēdēs, veica ar valsts amatpersonas pienākumiem

saistītas darbības, kurās viņš pats bija personiski un mantiski ieinteresēts, interešu konflikta situācijā, pārkāpjot likuma “Par interešu konflikta novēršanu

valsts amatpersonu darbībā ” ( turpmāk- arī Likums) 11. panta pirmajā daļā noteikto aizliegumu un neievērojot šā likuma 18. panta pirmajā daļā noteikto

valsts amatpersonas pienākumu likumīgi rīkoties ar publiskas personas mantu un finanšu līdzekļiem.

Administratīvā atbildība par šo pārkāpumu apredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 166.30 pantā.

[2] 2017. gada 14. augustā ar KNAB Valsts amatpersonu darbības kontroles nodaļas vadītāja Andra Donska lēmumu /pers. A/ saukts

pie administratīvās atbildības par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 166.30 pantā paredzēto pārkāpumu un viņam piemērots naudas sods 120

EUR apmērā (lietas 143.-146. lapa).

[3] 2017. gada 2. oktobrī, izskatot /pers. A/ sūdzību, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks J. Straume nolēmis

lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā Nr. /numurs/ atstāt negrozītu.

[3.1] Lēmumā secināts, ka lietā nav strīda, ka Centrālās zemes komisijas priekšsēdētājam /pers. A/ par darbu komisijas sēdēs no 2014.

gada 4. decembra līdz 2017. gada 31. martam, papildus mēnešalgai, prettiesiski ir aprēķināta un izmaksāta atlīdzība 99,58 euro apmērā.

[3.2] Lietā pastāv strīds, vai uzliktais sods ir samērīgs ar administratīvā pārkāpuma rezultātā radīto kaitējumu valsts pārvaldes iekārtai.

[3.3] Saskaņā ar Centrālās zemes komisijas 2017. gada 25. aprīļa vēstulei Nr. /numurs/ pievienotajiem dokumentiem konstatējams, ka,

pamatojoties uz Centrālās zemes komisijas priekšsēdētāja U. Auguļa 2012. gada 16. janvāra rīkojumu Nr. Centrālās zemes komisijas locekļiem ar

2012. gada 16. janvāri tika noteikta samaksa Ls 9 par darbu vienā Centrālās zemes komisijas sēdē, savukārt saskaņā ar Centrālās zemes komisijas

priekšsēdētāja U. Auguļa 2013. gada 27. decembra rīkojumu Nr. /numurs/ ar 2014. gada 1. janvāri Centrālās zemes komisijas locekļiem samaksa ir

noteikta 13 (trīspadsmit) euro apmērā par darbu vienā Centrālās zemes komisijas sēdē.

[3.4] Pamatojoties uz Centrālās zemes komisijas U. Auguļa 2014. gada 6. janvārī apstiprināto Centrālās zemes komisijas atlīdzības

nolikumā noteikto kārtību, Centrālās zemes komisijas priekšsēdētāja atalgojums tiek noteikts ar Centrālās zemes komisijas lēmumu un saskaņā ar Valsts

un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu (turpmāk - Atlīdzības likums). Centrālās zemes komisijas atlīdzības nolikuma 3.

punkts noteic, ka priekšsēdētājs saņem atlīdzību arī par darbu Centrālās zemes komisijas sēdēs.

[3.5] Saskaņā ar Centrālās zemes komisijas galvenās grāmatvedes I. Dūmkalnes 2017. gada 13. aprīļa sagatavotajā izziņā Nr. - /numurs/

norādīto informāciju Centrālās zemes komisijas priekšsēdētājam /pers. A/ par darbu komisijas sēdēs no 2014. gada 4. decembra līdz 2017. gada 31.

martam, papildus mēnešalgai, ir aprēķināta un izmaksāta atlīdzība 99,58 euro apmērā.

[3.6] Latvijas Republikas Saeimas Juridiskais birojs, atbildot uz Biroja pieprasījumā izteikto lūgumu sniegt viedokli par to, vai Centrālā

zemes komisija, nosakot saviem locekļiem atlīdzību par darbu komisijas sēdēs, nav nonākuši pretrunā ar Atlīdzības likumā noteikto regulējumu,

2017.gada l jūnija vēstulē Nr. /numurs/ paskaidroja, ka:

[3.6.1] Atlīdzības likuma izpratnē atlīdzību veido darba samaksa, sociālās garantijas un atvaļinājumi. Darba samaksa atbilstoši šajā likumā

sniegtajam skaidrojumam ir mēnešalga, piemaksas, prēmijas un naudas balvas, Sociālās garantijas šā likuma izpratnē ir pabalsti, kompensācijas,

apdrošināšana un Atlīdzības likumā noteikto izdevumu segšana (sk. Atlīdzības likuma 3. panta pirmo daļu). Atlīdzības sastāvdaļas ir precīzi definētas un

nav paplašināmas ne iekšējos normatīvos aktos, ne ārējos normatīvos aktos, un tas attiecas uz ikvienu valsts un pašvaldību institūciju (sk. Pastars E.

Osiņa L Rācenājs K. Atlīdzības likums ar komentāriem. Rīga: Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, 2016, 9.lpp.).

[3.6.2] Atlīdzības likums nosaka, ka Centrālās zemes komisijas priekšsēdētājam mēnešalgu nosaka, mēneša vidējās darba samaksas

apmēram, kas noapaļots pilnos euro, piemērojot koeficientu 0,80 (skat. Atlīdzības likuma 6.panta otrās daļas 13.punktu).

[3.6.3] Centrālās zemes komisija nevar paredzēt tās priekšsēdētājam papildu atlīdzību par darbu komisijas sēdēs, jo Atlīdzības likuma 6.

panta otrās daļas 13. punktā noteiktā mēnešalga jau ietver atlīdzību par darbu komisijas sēdē.

[3.6.4] Atbilstoši Likuma 11. panta pirmajā daļā noteiktajam, valsts amatpersonai ir aizliegts, pildot valsts amatpersonas pienākumus,

sagatavot vai izdot administratīvos aktus, veikt uzraudzības, kontroles, izziņas vai sodīšanas funkcijas, slēgt līgumus vai veikt citas darbības, kurās šī valsts

amatpersona, tās radinieki vai darījumu partneri ir personiski vai mantiski ieinteresēti.

[3.6.5] Saskaņā ar Likuma 1. panta 5. punktu interešu konflikts ir situācija, kurā valsts amatpersonai, pildot valsts amatpersonas amata

pienākumus, jāpieņem lēmums vai jāpiedalās lēmuma pieņemšanā, vai jāveic citas ar valsts amatpersonas amatu saistītas darbības, kas ietekmē vai var

ietekmēt šīs valsts amatpersonas, tās radinieku vai darījumu partneru personiskās vai mantiskās intereses.

[3.6.6] Birojs norāda, ka, pamatojoties uz lietā esošajiem pierādījumiem, Valsts amatpersonu darbības kontroles nodaļas amatpersona

pamatoti ir konstatējusi, ka pamatojoties uz Centrālās zemes komisijas 2017. gada 11. augusta vēstulē Nr. /numurs/ iesniegto, kā arī uz 2017. gada 10.

augusta apmeklējuma laikā pieprasīto informāciju, konstatējams, ka Centrālās zemes komisijas priekšsēdētājs /pers. A/ 2015. decembrī (2015. gada 14.

decembra protokols Nr. /numurs/), 2015. gada septembrī (2015. gada 7. septembrī protokols Nr. /numurs/) un 2015. gada jūlijā (2015. gada 6. jūlija

sēdes protokols Nr. /numurs/) ir piedalījies komisijas sēdēs un ir parakstījis izmaksājamos algu sarakstus par 2015. gada decembri, septembri, jūliju, kā

arī parakstījis personīgā konta kartīti par 2015. gadu, kurā ir atspoguļota aprēķinātā un izmaksātā darba alga.

[3.7] Iestādē Lēmumā secinājusi, ka /pers. A/ ir saistoši Likumā valsts amatpersonām noteiktie pienākumi, ierobežojumi un aizliegumi,

tostarp arī Likuma 11. panta pirmajā daļā noteiktais aizliegums, kas aizliedz /pers. A/ kā Centrālās zemes komisijas priekšsēdētājam veikt jebkādas ar

valsts amatpersonas pienākumiem saistītas darbības, kurās viņš pats ir personiski un mantiski ieinteresēts, interešu konflikta situācijā.

[3.7.1] Pamatojoties uz minēto, Centrālās zemes komisijas priekšsēdētājs /pers. A/, parakstot /pers. A/ personīgā konta kartītes un

izmaksājamos algu sarakstus, kā arī saņemot atlīdzību par darbu Centrālās zemes komisijas sēdēs, veica ar valsts amatpersonas amata pienākumiem

saistītas darbības, kurās viņš pats bija personiski un mantiski ieinteresēts, interešu konflikta situācijā, pārkāpjot Likuma 11.panta pirmajā daļā noteikto

aizliegumu, kā arī neievērojot Likuma 18. panta pirmajā daļā valsts amatpersonai noteikto pienākumu likumīgi rīkoties ar publiskas personas mantu un

finanšu līdzekļiem.

[3.8] Par valsts amatpersonas amata savienošanas ierobežojumu pārkāpšanu administratīvā atbildība ir paredzēta Latvijas Administratīvo

pārkāpumu kodeksa 166.30 pantā.

[3.8.1] Izvērtējot /pers. A/ paskaidrojumā minēto par to, ka nav izvērtējis dažu normatīvo aktu atbilstību faktiskajai situācijai, kā arī

Centrālās zemes komisijas atlīdzības noteikumus, jo pamatojās uz kontrolējošo institūciju pārbaudēm, Biroja Valsts amatpersonu darbības kontroles

nodaļas vadītājs ir ņēmis vērā likuma “Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas,

spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību” 7.pants, kas nosaka, ka spēkā esošie likumi un Ministru kabineta noteikumi ir saistoši visā Latvijas teritorijā,

un neviens nevar aizbildināties ar to nezināšanu, ka arī likumu un Ministru kabineta noteikumu nezināšana neatbrīvo no atbildības.

[3.9] Augstākās tiesas Senāts 2006.gada 21.septembra spriedumā (lietā NR.SKA-394/2006, 8.1. punkts) atzinis, ka valsts amatpersonām

kā vienotas valsts pārvaldes sastāvdaļai, pildot pienākumus, ir jādarbojas sabiedrības interesēs, tādējādi gūstot sabiedrības uzticību, un jānovērš

jebkādas šaubas par iespējamu valsts amatpersonas ieinteresētību konkrēta lēmuma vai rīcības rezultātā, proti, jānovērš interešu konflikta situācijas

iespējamība. Turklāt likums nepārprotami noteic minimālo robežu, kādā var rasties interešu konflikta situācija, proti, ja, pildot valsts amatpersonas amata

pienākumus, tai jāpieņem lēmums vai jāpiedalās lēmuma pieņemšanā vai jāveic citas ar valsts amatpersonas amatu saistītas darbības, kas ietekmē vai var

ietekmēt šīs valsts amatpersonas, tās radinieku vai darījumu partneru personiskās vai mantiskās intereses. Līdz ar to, lai iestātos interešu konflikta

situācija, pietiek ar iespējamību, ka ietekme var rasties. (..) Kvalificējošā pazīme, kas noteic interešu konflikta situācijas rašanos valsts amatpersonas

rīcībā, ir fakts, ka valsts amatpersona ir veikusi darbības, arī pieņēmusi lēmumus (iekšējus, ārējus), kas skar personiskās vai mantiskās intereses.

[3.10] Valsts amatpersonas vairāk kā jebkuras citas personas ir pakļautas dažādiem ierobežojumiem un atrodas pastiprinātā sabiedrības

uzmanības lokā un amatpersonām pašām, neraugoties uz augstākās amatpersonas vai speciālu institūciju kontroli, jāraugās par savas darbības tiesiskumu,

proti, valsts amatpersonai ir pašai jāraugās, lai tā savā darbībā ievērotu tiesību normas (skat. Augstākās tiesas Senāta 2006.gada 21.septembra

sprieduma lietā Nr.SKA-394/2006 8.2.punktu).

[3.11] Atbilstoši Administratīvās apgabaltiesas 2006.gada 19.maija spriedumā (lietā Nr.C33213403 Nr.AA1148-06/3, 15.punkts)

konstatējams, ka šā likuma izpratnē interešu konflikta situācija rodas gadījumā, kad valsts amatpersona, pildot savus amata pienākumus, veic darbības,

tostarp, piedalās lēmuma pieņemšanas procesā, pieņem lēmumus, izskata jautājumus, kas ietekmē vai var ietekmēt gan pašas amatpersonas, gan tās

radinieku, gan arī darījumu partneru personiskās un mantiskās intereses. Turklāt darbībām, kuras veic amatpersona, nav jābūt tādām, kas nepārprotami

ietekmē radinieku vai darījumu partneru intereses, pietiekama ir interešu konflikta rašanās iespējamība.

[3.12] Veicot darbības attiecībā uz sevi, saviem radiniekiem vai darījumu partneriem, valsts amatpersona nevar būt objektīva, jo vienmēr

atradīsies personisko vai mantisko interešu ietekme. Jebkuras darbības, ko valsts amatpersona, pildot amata pienākumus, veic attiecībā uz sevi, saviem

radiniekiem vai darījuma partneriem, rada aizdomas par valsts amatpersonas darbību personisko un mantisko un interešu ietekmē, grauj sabiedrības

uzticēšanos valsts amatpersonu darbībai, līdz ar to, valsts pārvaldes darbībai kopumā.

[3.13] Pamatojoties uz minēto Iestāde norāda, ka /pers. A/ nepamatoti atsaucas uz to, ka viņš nav izvērtējis apstākli, ka nepamatotā

atlīdzība izmaksāta uz citu amatpersonu pieņemto iekšējo normatīvo aktu pamata.

[3.14] Novērtējot lietā esošos pierādījumus, tiek ņemts vērā, ka saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 243. panta astoto

un devīto daļu, pierādījuma ticamība ir kādas ziņas patiesuma konstatēšanas pakāpe. To, cik ticamas ir pierādīšanā izmantojamās ziņas par faktiem,

izvērtē, aplūkojot visus administratīvā pārkāpuma lietvedības laikā iegūtos faktus vai ziņas par faktiem kopumā un savstarpējā sakarībā. Pierādījumi ir

attiecināmi uz konkrēto administratīvā pārkāpuma lietu, ja ziņas par faktiem tieši vai netieši apstiprina administratīvā pārkāpuma lietvedībā pierādāmo

apstākļu esamību vai neesamību, kā arī citu pierādījumu ticamību vai neticamību, izmantošanas iespējamību vai neiespējamību.

[3.15] Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 9. panta pirmo daļu par administratīvo pārkāpumu atzīstama prettiesiska,

vainojama (ar nodomu vai aiz neuzmanības izdarīta) darbība vai bezdarbība, kura apdraud valsts vai sabiedrisko kārtību, īpašumu, pilsoņu tiesības un

brīvības vai noteikto pārvaldes kārtību un par kuru likumā paredzēta administratīvā atbildība.

[3.15.1] No minētās administratīvā pārkāpuma definīcijas izriet, ka pie administratīvās atbildības var saukt personu tikai tad, ja tās darbībās

ir konstatēts administratīvā pārkāpuma sastāvs. Tādējādi pārkāpums var tikt uzskatīts par administratīvo pārkāpumu, ja ir konstatēts konkrēts noteiktā

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa pantā paredzēts administratīvā pārkāpuma sastāvs: objekts - tas, pret ko ir vērsts administratīvais

pārkāpums; objektīvā puse, kas raksturo to, kā izdarīts administratīvais pārkāpums; subjekts - persona, kas izdarījusi administratīvo pārkāpumu;

subjektīvā puse - vainojama darbība.

[3.16] Novērtējot visus administratīvā pārkāpuma lietvedībā esošos pierādījumus to kopsakarā, Iestāde secina, ka sūdzības iesniedzēja

rīcībā ir konstatējams administratīvais pārkāpums, jo pastāv visi administratīvā pārkāpuma sastāva obligātie elementi: objekts (valsts amatpersonas

darbība sabiedrības interesēs, valsts amatpersonu darbības atklātums un atbildība sabiedrības priekšā, kā arī sabiedrības uzticēšanās valsts amatpersonu

darbībai), objektīvā puse (parakstot sev izmaksājamos algu sarakstus par 2015. gada jūliju, septembri un decembri par darbu komisijas sēdēs), subjekts

(sūdzības iesniedzējs ir valsts amatpersona), subjektīvā puse (saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 11.pantu, administratīvais

pārkāpums atzīstams par izdarītu aiz neuzmanības).

[3.17] Atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 166.30 pantam par likumā noteikto ierobežojumu pārkāpšanu, kuri noteikti

attiecībā uz valsts amatpersonu funkciju veikšanu uzliek naudas sodu valsts amatpersonai no 70 līdz 350 euro, atņemot tiesības ieņemt valsts

amatpersonas amatus vai bez tā.

[3.18] Konstatējams, ka Sūdzības iesniedzējam par Likuma noteikto ierobežojumu pārkāpšanu ir noteikts naudas sods 120 euro apmērā,

kas ir Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 166.30 panta sankcijā paredzētā naudas soda ietvaros.

[3.19] Izvērtējot Sūdzības iesniedzējam piemērotā administratīvā soda samērīgumu ar izdarīto pārkāpumu, ņemti vērā Latvijas

Administratīvo pārkāpumu kodeksa 32. panta otrajā daļā minētie apstākļi, tas ir, izdarītā pārkāpuma raksturs, pārkāpēja personība, viņa vainas pakāpe,

mantiskais stāvoklis, atbildību mīkstinošie un pastiprinošie apstākļi.

[3.19.1] Kā vainu (tā lēmumā) mīkstinošs apstāklis tiek ņemts vērā tas, ka /pers. A/ atzīst savu vainu un nožēlo izdarīto administratīvo

pārkāpumu, kā arī tiek ņemts vērā tas, ka, pamatojoties uz /pers. A/ 2017. gada 17. jūlija lūgumu, tika ieturēta nepamatoti izmaksātā summa 99,58 euro

apmērā, līdz ar to labprātīgi ir atlīdzināts /pers. A/ izmaksātais atalgojums par darbu komisijā.

[3.19.2] Atbildību pastiprinoši apstākļi netika konstatēti.

[3.20] Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 11. pantā noteikto administratīvais pārkāpums atzīstams par izdarītu aiz

neuzmanības, ja persona, kas to izdarījusi, ir paredzējusi savas darbības vai bezdarbības kaitīgo seku iestāšanās iespēju, bet vieglprātīgi paļāvusies, ka tās

varēs novērst, vai arī nav paredzējusi šādu, seku iestāšanās iespēju, kaut gan tai vajadzēja un tā varēja tās paredzēt.

[3.21] Ievērojot demokrātiskās iekārtas principu, kā arī Likuma 2.pantā noteikto likuma mērķi, kas paredz nodrošināt valsts amatpersonu

darbību sabiedrības interesēs, veicināt valsts amatpersonu darbības atklātumu, atbildību sabiedrības priekšā, kā arī sabiedrības uzticēšanos valsts

amatpersonu darbībai, secināms, ka attiecībā uz Sūdzības iesniedzēju pieņemtais lēmums ir nepieciešams demokrātiskā sabiedrībā, lai aizsargātu

demokrātisko valsts iekārtu un sabiedrības intereses, jo Sūdzības iesniedzējs ar konkrēto rīcību, pārkāpjot Interešu konflikta novēršanas likumā noteiktos

valsts amatpersonas komercdarbības ierobežojumus, nav nodrošinājis Likuma mērķu sasniegšanu un radīja šaubas par valsts amatpersonas darbību

sabiedrības labā. Bez tam norādām, ka tieši Sūdzības iesniedzējam kā pašvaldības deputātam ir jārāda piemērs sabiedrībai un it īpaši sava pārstāvamā

novada iedzīvotājiem.

[3.22]Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 22.pantu, administratīvais sods ir atbildības līdzeklis un tiek piemērots, lai

personu, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, audzinātu likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā, kā arī, lai tiklab tiesību

pārkāpējs, kā citas personas neizdarītu jaunus pārkāpumus.

[3.23] Minētos apsvērums Iestāde ir atzinusi par būtiskiem un pietiekamiem, lai šo apsvērumu dēļ Sūdzības iesniedzējam piemēroto

naudas sodu 120 euro apmērā atzītu par samērīgu ar izdarīto pārkāpumu un Sūdzības iesniedzēja mantisko stāvokli.

[3.24] Izvērtējot visus administratīvā pārkāpuma lietas materiālus to kopumā, ir nolemts, ka sūdzība ir nepamatota, savukārt Lēmums ir

tiesisks un pamatots, un nav atceļams.

[3.25] Pamatojoties uz minēto, atbilstoši Biroja likuma 7. panta pirmās daļas 5. punktam, 101.panta otrajai daļai, kā arī atbilstoši Latvijas

Administratīvo pārkāpumu kodeksa 32., 244., 272., 275.panta pirmās daļas 286.pantā un 287. panta pirmās daļas 1.punkta noteiktajam, biroja

priekšnieks nolēmis Biroja Valsts amatpersonu darbības kontroles nodaļas vadītāja 2017.gada 14.augusta lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā Nr.

atstāt negrozītu un /pers. A/ sūdzību noraidīt. Noteikt /pers.A/, personas kods /personas kods/, pienākumu ne vēlāk kā 30 dienu laikā no šī lēmuma

spēkā stāšanās dienas samaksāt naudas sodu EUR 120 (lietas 150.-152. lapa).

[4] 2017. gada 27. oktobrī Aizkraukles rajona tiesā saņemta /pers. A/ (turpmāk - sūdzības iesniedzējs) sūdzība par Korupcijas

novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka J. Straumes 2017. gada 2. oktobra lēmumu “Par apstrīdēto Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja

Valsts amatpersonu darbības kontroles nodaļas vadītāja 2017. gada 14. augusta lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā Nr. /numurs/kurā norādīts, ka

tās iesniedzējs nepiekrīt minētajam lēmumam un pārsūdz to pilnā apmērā.

[4.1] Sūdzības iesniedzējs norāda, ka no 2014.gada 5 .novembra līdz šim brīdim ir iekļauts LR Saeimas valsts amatpersonu sarakstā kā

Saeimas deputāts un atbilstoši likuma “Par zemes komisijām” 5. panta 5.1. punktam 2014. gada 4. decembrī tika ievēlēts par Centrālās zemes komisijas

priekšsēdētāju.

[4.2] Pamatojoties uz iepriekšējā Centrālās zemes komisijas priekšsēdētaja 2012. gada 16. janvāra rīkojumu Nr. l Centrālās zemes

komisijas locekļiem ar 2012. gada 16. janvāri tika noteikta samaksa Ls 9 (deviņi lati) par darbu vienā komisijas sēdē, savukārt, saskaņā ar Centrālās

zemes komisijas 2013. gada 27. decembra rīkojumu Nr. ar 2014. gada l. janvāri Centrālas zemes komisijas locekļiem samaksa tika noteikta 13

(trīspadsmit) euro apmērā par darbu vienā Centrālās zemes komisijas sēdē.

[4.2.1] Pamatojoties uz iepriekšējā Centrālās zemes komisijas priekšsēdētāja 2014. gada 6. janvārī apstiprināto Centrālās zemes

komisijas atlīdzības nolikumā ietverto kārtību, komisijas priekšsēdētāja atalgojums tika noteikts ar Centrālās zemes komisijas lēmumu un saskaņā ar

Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu. Centrālās zemes komisijas atlīdzības nolikuma 3. punktā noteikts, ka

priekšsēdētājs saņem atlīdzību arī par darbu Centrālās zemes komisijas sēdēs. Kā redzams no lietas materiāliem, minēto iekšējo normatīvo aktu

pieņemšanā sūdzības iesniedzējs nav piedalījies. Par Centrālās zemes komisijas priekšsēdētāju ticis ievēlēts tikai 2014. gada 4. decembrī, tas ir, pēc

atlīdzības noteikšanas Centrālās zemes priekšsēdētājam par darbu komisijas sēdēs.

[4.3] Kopumā no 2014. gada 4. decembra līdz 2017. gada 31. martam par darbu Centrālās komisijas sēdēs, papildus mēnešalgai sūdzības

iesniedzējam ir izmaksāta atlīdzība 99,58 euro apmērā. Pēdējā reize, kad sūdzības iesniedzējam tika izmaksāta atlīdzība par darbu komisijas sēdē ir

2016. gada 29. septembris. Pirms sācis pildīt Centrālās zemes komisijas priekšsēdētāja pilnvaras, iepazinies ar Valsts kontroles iepriekšējo gadu

revīzijas ziņojumiem. Valsts kontrole ik gadu veikusi revīzijas Centrālajā zemes komisijā, šāds pārkāpums nav ticis konstatēts, kaut gan visi iepriekšējie

Centrālās zemes komisijas priekšsēdētāji ir saņēmuši atlīdzību par darbu Centrālās zemes komisijas sēdēs. Tāpēc paļāvies, ka visi komisijas normatīvie

akti, kas saistīti ar atlīdzības saņemšanu, ir tiesiski.

[4.4] Bez tam, atlīdzības saņemšanas jautājums par darbu Centrālās zemes komisijas sēdēs nav bijis tik viennozīmīgs arī kontrolējošo

iestāžu vidū. Ievērojot to, ka ne Valsts un pašvaldības institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, ne arī Ministru kabineta 2013. gada 29.

janvāra noteikumos Nr. 66 “Noteikumi par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku darba samaksu un tās noteikšanas kārtību”

Centrālās zemes komisijas locekļiem nav noteikta atsevišķa atlīdzība par darbu komisijās. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs 2017. gada 3.

maijā ir vērsies Saeimas Juridiskajā birojā ar lūgumu izvērtēt un sniegt viedokli par minētā jautājuma tiesiskumu. Tikai pēc Saeimas Juridiskā biroja 2017.

gada l. jūnija atbildes Nr. /numurs/ saņemšanas tika sastādīts protokols RD Nr. /numurs/. Arī Centrālā zemes komisija rīkojās nekavējoties un 2017.

gada 6. jūnijā novērsusi attiecīgās pretrunas iekšējos normatīvajos aktos un turpmāk Centrālās zemes komisijas priekšsēdētājs atlīdzību par darbu

komisijas sēdēs nesaņems.

[4.5] Pamatojoties uz sūdzības iesniedzēja 2017. gada 17. jūlija lūgumu, ir tikusi ieturēta nepamatoti izmaksātā summa 99,58 euro

apmērā. Tādējādi sūdzības iesniedzējs labprātīgi novērsis konstatēto pārkāpumu un valstij atmaksājis 99,58 euro, kaut gan administratīvā lieta ierosināta

par to, ka sūdzības iesniedzējam izmaksāta atlīdzība 39,00 euro (bruto) apmērā par darbu trīs Centrālās zemes komisijas sēdēs (par 2015.gada jūliju

(13.00 euro), par septembri (13.00 euro) un par decembri (13.00 euro)).

[4.6] Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka 2017.gada 2.oktobra lēmumā Nr. /numurs/ norādīts, ka sūdzības

iesniedzējs, parakstot personīgā konta kartītes un izmaksājamos algu sarakstus, kā arī saņemot atlīdzību par darbu Centrālās zemes komisijas sēdēs, ir

veicis ar valsts amatpersonas amata pienākumiem saistītas darbības, kurās bijis personiski un mantiski ieinteresēts, interešu konflikta situācijā, pārkāpjot

likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 11 .panta pirmajā daļā noteikto aizliegumu.

[4.7] Sūdzības iesniedzējs šādam secinājumam nepiekrīt un norāda, ka gan likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu

darbībā” 1.panta 5.punktā, gan 11.panta pirmajā daļā kā kvalificējošais kritērijs interešu konflikta situācijai minēta personiska vai mantiska ieinteresētība.

Konkrētajā situācijā nav konstatēta sūdzības iesniedzēja personiskā vai mantiskā ieinteresētība. Kā jau iepriekš norādījis, atlīdzība viņam izmaksāta uz

iepriekšējā Centrālās zemes komisijas priekšsēdētāja pieņemto iekšējo normatīvo aktu pamata. Sūdzības iesniedzējs šādu lēmumu pieņemšanā nav

piedalījies. Sūdzības iesniedzēja parakstam uz personīgā konta kartītes un izmaksājamo algu saraksta nav normatīva akta rakstura. Tas tehniski

nepieciešams grāmatvedei attiecīgo darbību veikšanai (lai komisijas darbinieki un komisijas locekļi saņemtu ar normatīvajiem aktiem (gan ārējiem, gan

iekšējiem) noteikto atlīdzību.

[4.8] Izskatot šo sūdzību, sūdzības iesniedzējs lūdz ņemt vērā apstākli, ka pirms administratīvā pārkāpuma protokola RD Nr./numurs/

sastādīšanas, pamatojoties uz viņa 2017. gada 17. jūlija lūgumu, ir tikusi ieturēta nepamatoti izmaksātā summa 99,58 euro apmērā, tādējādi labprātīgi ir

novērsis konstatēto pārkāpumu un valstij atmaksājis 99,58 euro. Bez tam, 2017. gada 6. jūnijā Centrālā zemes komisija novērsusi pretrunas iekšējos

normatīvajos aktos un turpmāk Centrālās zemes komisijas priekšsēdētājs atlīdzību par darbu komisijas sēdēs nesaņems.

[4.9] Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka viņa pārkāpums nav nodarījis būtisku kaitējumu demokrātiskai valsts iekārtai un sabiedrības

interesēm, kā arī ar likumu aizsargātām personu tiesībām un interesēm un ziņas par konkrēto pārkāpumu ir pietiekamas, lai konstatētu, ka minētais

pārkāpums ir maznozīmīgs.

[4.10] Atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 21. pantam, sūdzības iesniedzējs lūdz atcelt Korupcijas novēršanas un

apkarošanas biroja priekšnieka J. Straumes 2017. gada 2. oktobra lēmumu Nr. /numurs/ “Par apstrīdēto Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja

Valsts amatpersonu darbības kontroles nodaļas vadītāja 2017.gada 14.augusta lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā Nr.administratīvā pārkāpuma lietu

izbeigt un atbrīvot viņu no administratīvās atbildības, atzīstot minēto pārkāpumu par maznozīmīgu (lietas 154.-156. lapa).

[5] 2017. gada 30. oktobrī Aizkraukles rajona tiesas tiesnese ierosinājusi tiesvedību administratīvā pārkāpuma lietā un lietas izskatīšana

saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.6 pantu noteikta rakstveida procesā 2017. gada 30. novembrī ( lietas 160.lapa). Lietas

dalībnieki 2017. gada 30. oktobrī informēti par sūdzības izskatīšanu rakstveida procesā un informēti par to, ka līdz 2017. gada 15. novembrim var

iesniegt paskaidrojumus, pieteikt noraidījumu, lūgt lietu izskatīt tiesas sēdē, kā arī iesniegt citus ar lietas izskatīšanu saistītus pieteikumus vai lūgumus (

lietas 161.- 163. lapa).

[6] 2017. gada 13. novembrī tiesā saņemti /pers. A/ papildus paskaidrojumi sūdzībai, kuros sūdzības iesniedzējs lūdz tiesu papildus

izvērtēt turpmāk norādītos apstākļus. Saskaņā ar likuma “Par zemes komisijām” 10. pantu Latvijas Republikas Centrālā zemes komisija ir juridiska

persona, kurai ir savs norēķinu konts bankā un zīmogs. Atbilstoši likuma ”Par zemes komisijām” 5.panta 5.1. punktam 2014. gada 4. decembrī sūdzības

iesniedzējs ticis ievelēts par Centrālās zemes komisijas priekšsēdētaju, Centrālās zemes komisijas valsts amatpersonu sarakstā sūdzības iesniedzējs

neesot iekļauts. Atsaucoties uz likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 11. panta pirmo daļu un 1. panta 5. punktu,

sūdzības iesniedzējs uzskata, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs nepamatoti sastādījis administratīvā pārkāpuma protokolu RD

Nr. /numurs/ un nepamatoti saucis pie administratīvās atbildības par valsts amatpersonai noteikto ierobežojumu un aizliegumu pārkāpšanu un par valsts

amatpersonas funkciju veikšanu interešu konflikta situācijā, jo sūdzības iesniedzējs nav iekļautas Centrālās zemes komisijas valsts amatpersonu

sarakstā. Ņemot vērā minēto un sūdzībā iepriekš norādīto, atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 21.panta, sūdzības iesniedzējs lūdz

atcelt Korupcijas novēršanas un apkrāsošanas biroja priekšnieka J. Straumes 2017. gada 2. oktobra lēmumu nr. /numurs/ un 2017. gada 14. augusta

lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā Nr. /numurs/ un administratīvā pārkāpuma lietu izbeigt un atbrīvot sūdzības iesniedzēju no administratīvās

atbildības ( lietas 164. lapa).

[7] 2017. gada 17. novembrī Aizkraukles rajona tiesā saņemti Iestādes paskaidrojumi, kuros noradīts, ka iepazinusies un izvērtējusi /pers.

A/ sūdzību, Iestāde sūdzību neatzīst un lūdz to noraidīt. Iestāde lūdz tiesu, izskatot sūdzību ņemt vērā to, ka /pers. A/ sūdzību pamato ar tiem pašiem

argumentiem, par kuriem Iestāde jau ir paudusi viedokli 2017. gada 2. oktobra lēmumā Nr. /numurs/ un šis viedoklis nav mainījies ( lietas 165 lapa).

Motīvu daļa

[8] Tiesa, pārbaudot lietas materiālus, pārsūdzētā lēmuma pamatojumu un sūdzībā iztiektos argumentus, izvērtējot lietā esošos

pierādījumus, atzīst, ka tiesvedība administratīvā pārkāpuma lietā ir izbeidzama.

[9] Sūdzības iesniedzējs saukts pie administratīvās atbildības un viņam piemērots administratīvais sods saskaņā ar Latvijas Administratīvo

pārkāpumu kodeksa 166.30 pantu.

[10] Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 37. panta pirmā daļa noteic, ka lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā var uzsākt ne

vēlāk kā sešu mēnešu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas, bet ja pārkāpums ir ilgstošs- no pārkāpuma pārtraukšanas dienas.

[11] No administratīva pārkāpuma protokola secināms, ka sūdzības iesniedzējs saukts pie administratīvās atbildības par to, ka laika posmā

no 2014. gada decembra līdz 2017. gada 31. martam, būdams valsts amatpersona - Saeimas deputāts, kā Centrālās zemes komisijas priekšsēdētājs,

veica ar amatpersonas amata pienākumiem saistītas darbības, kurās pats bija personiski un mantiski ieinteresēts, interešu konflikta situācijā parakstījis

personīgās konta kartītes un izmaksājamo algu sarakstus un saņēma atlīdzību par darbu Centrālas zemes komisijas sēdēs.

[12] No administratīva pārkāpuma lietas materiāliem pievienotās Centrālās zemes komisijas 2017. gada 13. aprīļa izziņas zināms, ka

Centrālās zemes komisijas priekšsēdētājam /pers. A/ laika posmā no 2014. gada 4. decembra līdz 2017. gada 31. martam aprēķināta un izmaksāta

samaksa par piedalīšanos Centrālās zemes komisijas sēdēs 2014.gada decembrī, 2015. gada februārī, martā, maijā, jūlijā, septembrī un decembrī, 2016.

gadā- februārī, aprīlī, jūnijā un septembrī ( lietas 12.-13. lapa)

[13] No lietai pievienotajiem izmaksājamo algu sarakstiem zināms, ka sūdzības iesniedzējs parakstījis algu sarakstus par viņam

izmaksājamo darba algu un piemaksu par piedalīšanos Centrālās zemes komisijas sēdēs 2015. gada februārī, martā, maijā, jūlijā, septembrī, decembrī

(lietas 84.-95. lapa), 2016. gada februārī, aprīlī, jūnijā un septembrī (lietas 18.-29. lapa).

[14] Administratīvā pārkāpuma lietai pievienoti Centrālās zemes komisijas sēžu protokoli, no kuriem zināms, ka komisijas sēdes notikušas

2015. gada 16. februārī, 23. martā, 18. maijā, 6. jūlijā, 7. septembrī, 16. novembrī un 14. decembrī. /pers. A/ piedalījies komisijas sēdēs 16. februārī,

23. martā, 18. maijā, 6. jūlijā, 7. septembrī un 14. decembrī ( lietas 117.-123.lapa), ko apliecina viņa paraksts protokolos. 2016. gadā komisijas

sēdes notikušas 15. februārī, 18. aprīlī, 13. jūnijā, 5. septembrī un 28. novembrī un /pers. A/ piedalījies komisijas sēdēs 15. februārī, 18. aprīlī, 13.

jūnijā un 5. septembrī (lietas 112.-116. lapa) un to apliecina viņa paraksts sēžu protokolos.

[15] Tātad no administratīvā pārkāpuma lietai pievienotajiem rakstveida pierādījumiem zināms, ka sūdzības iesniedzējs administratīvā

pārkāpuma protokolā norādītajā laika posmā no 2014. gada decembra līdz 2017. gada 31. martam pēdējo reizi piedalījies un atlīdzību par

piedalīšanos komisijas sēdē saņēmis 2016. gada septembrī un turpmāk, tas ir, līdz 2017. gada martam atlīdzību par piedalīšanos komisijas sēdēs nav

saņēmis.

[16] No minēta tiesa secina, ka pārkāpums ir pārtraukts 2016. gada oktobrī un no šī laika sāk tecēt Latvijas Administratīvo pārkāpumu

kodeksa 37. panta pirmajā daļā noteiktais sešu mēnešu termiņš, kurā bija jāuzsāk lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā.

[17] Ņemot vērā iepriekš minēto, lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā bija jāuzsāk līdz 2017. gada 31. martam. Kā zināms no

administratīvā pārkāpuma lietas materiāliem lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā uzsākta 2017. gada 20. jūnijā, ko apliecina 2017. gada 20. jūnija

lēmums rezolūcijas veidā šī paša datuma ziņojumā (lietas 1.-2. lapa), proti, pēc termiņa, kurā bija jāuzsāk administratīvā lietvedība.

[18] Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 239. panta 7. punkts noteic, ka lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā nevar iesākt,

bet uzsāktā lietvedība ir jāizbeidz, ja ir pagājuši šā kodeksa 37. pantā paredzētie termiņi.

[19] Ņemot vēra to, ka 2017. gada 20. jūnijā bija pagājis Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 37. panta pirmajā daļā noteiktais

termiņš administratīvas lietvedības uzsākšanai, Iestādei nebija pamata uzsākt lietvedību šajā administratīvā pārkāpuma lietā, tāpēc uzsāktā lietvedība šajā

lietā ir izbeidzama.

[20] Tā kā lietvedības administratīvā pārkāpuma lietā ir izbeidzama pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 239.

panta 7. punktu, tiesas ieskatā nav nepieciešams vērtēt sūdzībā norādītos argumentus.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 239. panta 7. punktu, 289.6, 289.12, 289. 13, 289.17 un 289.18 pantu, tiesa

nosprieda:

atcelt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja 2017. gada 2. oktobra lēmumu Nr. /numurs/ (administratīvā pārkāpuma protokols

Nr. RD /numurs/) un tiesvedību administratīvā pārkāpuma lietā izbeigt.

Spriedumu var pārsūdzēt Zemgales apgabaltiesā 10 (desmit) darba dienu laikā no nolēmuma pieejamības dienas tiesas kancelejā - 2017. gada 30.

novembra, sūdzību iesniedzot Aizkraukles rajona tiesā.

Tiesnese S. Daukšte