Court partially allowed debt collection claim but dismissed costs from a separate warning hearing case.

Lietas arhīva Nr. C-1464-20/19

ECLI:LV:DAUT:2020:1117.C12146420.3.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Preiļos 2020.gada 17.novembrī

Daugavpils tiesa

tiesnese Anita Stikāne

ar sekretāri Anitu Vilcāni,

izskatīja atklātā tiesas sēdē Talsu ielā 2, Preiļos civillietu sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Intrum Latvia” prasībā pret /pers. B/ par

parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] 2020.gada 23.aprīlī Daugavpils tiesā ir saņemts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Intrum Latvia” prasības pieteikums pret /pers. B/ par

parāda piedziņu.

[1.1] Prasības pieteikumā norādīts, ka 2017.gada 15.decembrī starp Bigbank AS Latvijas filiāli, kā cedentu un sabiedrību ar ierobežotu atbildību

“Intrum Latvia”, kā cesionāru, tika noslēgts Cesijas līgums, saskaņā ar kura nosacījumiem un Civillikuma 1798. 1801., 1805., 1806.pantu, prasītāja

ieguva prasījuma tiesības uz atbildētāja saistībām ar visām blakus tiesībām.

[1.2] /datums/starp atbildētāju un cedentu tika noslēgts Aizdevuma līgums Nr.17438090/13AK, saskaņā ar kuru cedents, aizdevuma līguma

pamatnoteikumu punktos “Aizdevuma summas izsniegšana” un “Komisija par līguma noformēšanu” noteiktajā kārtībā izsniedza atbildētajam aizdevumu

5015,00 euro apmērā, un atbildētājs apņēmās atmaksāt aizdevumu, procentus par aizdevuma lietošanu un citus no aizdevuma līguma izrietošos

maksājumus aizdevuma līguma maksājumu grafikā noteiktajā kārtībā.

[1.3] Ievērojot to, ka atbildētājs neveica aizdevuma un citu no Aizdevuma līguma izrietošo maksājumu atmaksu Aizdevuma līguma maksājumu

grafikā noteiktajā kārtībā, kā arī to, ka atbildētāja maksājumu saistību kavējums pārsniedza 30 dienas, prasītājs, atbilstoši Aizdevuma līguma vispārējo

noteikumu 2.punktam, vienpusēji atkāpās no Aizdevuma līguma ar 2019.gada 14.martu un pieprasīja tūlītēju parāda atmaksu. Uz prasības pieteikuma

sagatavošanas dienu, atbildētāja no Aizdevuma līguma grafika izrietošās nenokārtotās saistības sastāda 5662,23 euro apmērā, kas sastāv no

neatmaksātā aizdevuma 4786,18 euro apmērā, procentiem par aizdevuma lietošanu 876,05 euro apmērā. un aizdevuma līguma administrēšanas maksas

0,00 EUR

[1.4] Ievērojot to, ka atbildētājs neveica aizdevuma un citu no Aizdevuma līguma izrietošo maksājumu atmaksu Aizdevuma līguma maksājumu

grafikā noteiktajā kārtībā, atbilstoši Aizdevuma līguma vispārējo noteikumu 4.punktam, atbildētājam ir pienākums maksāt līgumsodu 0,5% apmērā no

nokavēto maksājumu summas par katru kavējuma dienu. Atbildētājam ir pienākums segt līgumsodu 341,41 euro apmērā.

[1.5] Papildus prasītāja uzskata, ka ir pamats piedzīt no atbildētāja likumiskos procentus 315,89 euro apmērā par laika perioda no 2019.gada

15.marta līdz 2020.gada 14.aprīlim.

[1.6] Kā arī prasītāja uzskata, ka ir pamats atzīt prasītāja tiesības saņemt likumiskos procentus - 6% gadā no neapmaksātā pamatparāda summas

par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai].

[1.7] Tāpat prasītāja uzskata, ka atbilstoši Parādu ārpustiesas atgūšanas likuma 6.pantam un Ministru kabineta 2013.gada 29.janvāra noteikumu

Nr.61 „Noteikumi par parāda atgūšanas izdevumu pieļaujamo apmēru un izdevumiem, kuri nav atlīdzināmi” 2.punktu, atbildētājam ir pienākums atlīdzināt

prasītājam, kā parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējam, radušos parāda atgūšanas izdevumus 17,00 euro apmērā, jo pirms prasības celšanas tiesā

atbildētājs Parādu ārpustiesas atgūšanas likuma ietvaros ir aicināts labprātīgi nokārtot savas parādu saistības. Atbildētājs ir vairākkārtīgi informēts par

nenokārtotajām saistībām gan telefoniski, gan ar atgādinājuma vēstulēm.

[1.8] Pirms prasības celšanas tiesā, prasītāja ir vērsusies pret atbildētāju par saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā, saskaņā ar

Civilprocesa likuma 50.1 nodaļas normām, tāpēc tā kā saistība piespiedu izpildīšanai brīdinājuma kārtībā nodota netika, prasītāja uzskata, ka ir

atlīdzināmi ar brīdinājuma izsniegšanu saistītie izdevumi.

[1.9] Pamatojoties uz Parādu ārpustiesas atgūšanas likuma 6.pantu, Ministru kabineta 2013.gada 29.janvāra noteikumu Nr.61 „Noteikumi par

parāda atgūšanas izdevumu pieļaujamo apmēru un izdevumiem, kuri nav atlīdzināmi” 2.punktu, Civillikuma 1., 1587.,1589., 1716., 1717., 1720., 1753.,

1756., 1759., 1765, 1798., 1801., 1805., 1806., 1811., 1828., 1832., 1835., 1934., 1943., 1946.pantu, Civilprocesa likuma 1., 41., 97., 193. un

195.pantu, prasītāja lūdz piedzīt no atbildētāja par labu prasītājai: aizdevuma summas parādu 4786,18 euro; aizdevuma lietošanas procentus 876,05

euro; līgumsodu 341,41 euro; likumiskos procentus 315,89 euro; parāda piedziņas izdevumus 17,00 euro; tiesas izdevumus- valsts nodevu 488,10

euro un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 5,37 euro.

[2] Prasītājas sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Intrum Latvia” pārstāvis uz tiesas sēdi nav ieradies. 2020.gada 19.oktobrī tiesā saņemts

prasītājas pilnvarotās personas /pers. C/ lūgums, kurā pārstāve lūdz lietu izskatīt bez prasītājas pārstāvja piedalīšanās tiesas sēdē, norādot, ka prasība

tiek uzturēta prasības pieteikumā norādītajā pilnā apmērā, pamatojoties uz tajā norādītajiem apstākļiem, pamatiem un pievienotajiem rakstveida

pierādījumiem, jo atbildētājs arī pēc prasības celšanas nav veicis maksājumus.

[2.1] Atbildētājs uz tiesas sēdi nav ieradies. Par tiesas sēdi atbildētājam paziņots Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā, nosūtot tiesas pavēsti uz

atbildētāja deklarēto dzīvesvietu. Atbildētājs /pers. B/ nav tiesai paziņojis par neierašanās iemesliem, nav lūdzis atlikt lietas izskatīšanu.

[2.3] Novērtējot minētos apstākļus, tiesa atzīst, ka nav konstatēti Civilprocesa likuma 209.- 210.pantā noteiktie lietas izskatīšanas atlikšanas

iemesli, saskaņā ar Civilprocesa likuma 156.panta pirmās daļas noteikumiem lietu iespējams izskatīt bez prasītājas pārstāvja un bez atbildētāja

piedalīšanās.

Motīvu daļa

[3] Tiesa tiesas sēdē pārbaudījusi un izvērtējusi lietas materiālus un rakstveida pierādījumus, atzīst ka prasība ir pamatota un apmierināma daļēji.

Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējiem pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī

vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Civillikuma 1590.pants nosaka, ka katrai pusei ir pret otru prasības tiesība par līguma izpildīšanu.

Saskaņā ar Civillikuma 1943.pantu aizņēmējam jāatdod tāda pati summa kā aizņēmies.

[4] No lietas materiāliem redzams, ka /datums/starp atbildētāju /pers. B/ un Bigbank AS Latvijas filiāli tika noslēgts Aizdevuma līgums

Nr.17438090/13AK, saskaņā ar kuru Bigbank AS Latvijas filiāle, aizdevuma līguma pamatnoteikumu punktos “Aizdevuma summas izsniegšana” un

“Komisija par līguma noformēšanu” noteiktajā kārtībā izsniedza atbildētajam aizdevumu 5015,00 euro apmērā, un atbildētājs apņēmās atmaksāt

aizdevumu, procentus par aizdevuma lietošanu un citus no aizdevuma līguma izrietošos maksājumus aizdevuma līguma maksājumu grafikā noteiktajā

kārtībā. Līguma darbības termiņš ir noteikts līdz 2022.gada 15.decembrim.

[5] Lietas materiālos esošais2016.gada 2.februāra maksājuma uzdevums Nr.213458 pierāda, ka atbildētājam /pers. B/ uz viņa kontu tika

pārskaitīta naudas summa 6000,00 euro.

Un, kā redzams no noslēgtā līguma Nr.17438090/13AK noteikumiem par aizdevuma summas izsniegšanu, tad 5015,00 euro no aizdevuma

summas, kas arī ir visa aizdevuma summa, tiek ieskaitīti aizdevējam aizņēmēja parāda atmaksai, kas izriet no aizdevēja un aizņēmēja aizdevuma līguma

Nr.16124155/10aa.

[6] Tiesa atzīst, ka norādītais Aizdevuma līgums Nr.17438090/13AK noslēgts atbilstoši Civillikuma prasībām, jo starp pusēm ir notikusi

vienošanās par līguma galvenajām sastāvdaļām, atbildētājs bez ierunām parakstīja līgumu, saņēma aizdoto naudu, ko ieskaitīja iepriekšējā parāda

atmaksai, līgumā noteiktajā kārtībā, līgums nav apstrīdēts, ir saistošs līgumslēdzējpusēm.

Līdz ar to tiesa atzīst par pierādītu, ka atbildētājs, noslēdzot aizdevuma līgumu ar Bigbank AS Latvijas filiāli uzņēmās saistības un atbildību.

[7] Lietas materiāli apliecina, ka /datums/starp Bigbank AS Latvijas filiāli, kā cedentu un sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Intrum Latvia”, kā

cesionāru, tika noslēgts Cesijas līgums, saskaņā ar kura nosacījumiem un Civillikuma 1798. 1801., 1805., 1806.pantu, prasītāja ieguva prasījuma tiesības

uz atbildētāja saistībām ar visām blakus tiesībām.

Tiesa ņem vērā, ka saskaņā ar Civillikuma 1793.pantu, prasījumi var pāriet no agrākā kreditora uz jaunu ar cesiju, kura notiek pēc tiesiska

darījuma.

Saskaņā ar Civillikuma 1801.pantu cesijas līgumu starp prasījuma atdevēju kreditoru (cedentu) un to personu, kam to atdod (cesionāru) var

noslēgt jebkurā formā. Parādnieka piekrišana, pret kuru prasījums vērsts, nav vajadzīga, un cesija ir spēkā, pat ja viņš neko par to nezina.

[7.1] Lietas materiāliem pievienots /datums/noslēgtais Cesijas līgums Nr.8.8.1.3-1/531 starp Bigbank AS Latvijas filiāli un sabiedrību ar ierobežotu

atbildību “Intrum Latvia” un izraksts no pielikuma Nr.1, kurā kā parādnieks norādīts /pers. B/, pamatsummas parāds- 4786,18 euro, procentu parāds-

344,97 euro, līgumsods- 58,94 euro, pārējie blakus prasījumi- 14,80 euro.

Saskaņā ar Civillikuma 1805.pantu, cesionārs var no cesijas brīža darboties ar kreditora tiesībām un uz šā pamata rīkoties ar prasījumu, cedēt to

citam un izlietot pret parādnieku, likums cesionāram prasījuma tiesību ietvaros ir piešķīris kreditora tiesības.

[7.2] Lietas materiāli apstiprina, ka ar 2018.gada 10.oktobra Paziņojumu par kreditora maiņu, atbildētājam tika paziņots par Cesijas līgumu, par

kavētajiem maksājumiem un norādīts līdz 2018.gada 17.oktobrim segt kavētos maksājumus.

[8] Atbilstoši Civillikuma 1589.pantam, vienpusēja atkāpšanās no līguma ir pielaižama tikai tad, kad tā pamatota ar paša līguma raksturu, vai kad

to zināmos apstākļos atļauj likums, vai arī kad tāda tiesība bijusi noteikti pielīgta.

[8.1] Kā redzams, tad atbildētājs neveica aizdevuma un citu no Aizdevuma līguma izrietošo maksājumu atmaksu Aizdevuma līguma maksājumu

grafikā noteiktajā kārtībā, un tā kā atbildētāja maksājumu saistību kavējums pārsniedza 30 dienas, prasītāja pamatoti un atbilstoši Aizdevuma līguma

vispārējo noteikumu 2.punktam, vienpusēji atkāpās no noslēgtā Aizdevuma līguma ar 2019.gada 14.martu un pieprasīja tūlītēju parāda atmaksu.

[9] Ņemot vērā minēto, tiesa secina, ka prasītāja ir pierādījusi, ka atbildētājs ir saņēmis aizdevumu, taču savas līgumsaistības nav izpildījis,

aizdevuma atmaksu nav veicis, kā rezultātā ir izveidojies kopējais parāds 5662,23 euro, ko sastāda- neatmaksātais aizdevums 4786,18 euro, un

aizdevuma lietošanas procenti- 876,05 euro, kas aprēķināti par laika periodu no 2018.gada 16.maija līdz 2019.gada 14.martam, un kas noteikti noslēgtā

aizdevuma līguma pamatnoteikumos, un kas ir piedzenams no atbildētāja.

Civillikuma 1753.pantā noteikts, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu (844.p.)

lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu.

Saskaņā ar Civillikuma 1756.pantu, pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu.

Civillikuma 1946.panta pirmā daļa nosaka, ka procenti par aizdevumiem dodami tikai tad, ja tie bijuši tieši norunāti vai ja parādnieks pielaidis

nokavējumu.

[10] Bez tam, atbilstoši Aizdevuma līguma vispārējo noteikumu 4.punktam, atbildētājam ir pienākums maksāt līgumsodu 0,5% apmērā no

nokavēto maksājumu summas par katru kavējuma dienu. Atbildētājam ir pienākums segt līgumsodu 341,41 euro apmērā par laika periodu no

2018.gada 16.jūnija līdz 2019.gada 14.martam.

Saskaņā ar Civillikuma 1716.pantu, līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību neizpildi vispār, nepienācīgu

izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā). Līgumsods par saistību neizpildi vispār ir konkrēti noteikta naudas summa vai cita mantiska vērtība, kuru

nedrīkst noteikt vairākkārtīgu (atkārtotu) vai pieaugošu maksājumu vai devumu veidā. Līgumsods par saistību nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā

laikā (termiņā) var tikt noteikts pieaugošs, taču kopumā ne vairāk par 10 procentiem no pamatparāda vai galvenās saistības apmēra.

Civillikuma 1717.pantā ir noteikts, ka līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma

neizpildīšanas, taču tam jābūt samērīgam un atbilstošam godīgai darījumu praksei.

[11] Prasītāja ir aprēķinājusi likumiskos procentus 315,89 euro apmērā par laika perioda no 2019.gada 15.marta līdz 2020.gada 14.aprīlim.

Civillikuma 1759.pants paredz, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata, par katru parāda samaksas nokavējumu, kaut

arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem.

Saskaņā ar Civillikuma 1765.pantu procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums nosaka

aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

[12] Tiesa atzīst, ka prasītāja pamatoti aprēķināja līgumiskos procentus, kā arī likumiskos nokavējuma procentus, jo atbildētājs nav savlaicīgi

samaksājis aizdevumu, līdz ar to pieļāvis nokavējumu.

Civillikuma 1720.pants nosaka, ka kreditors var prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma izpildīšanu, ja līgumsods bijis norunāts ne tik daudz par

neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstā laikā.

[13] Atbilstoši Parādu ārpustiesas atgūšanas likuma 6.pantam un Ministru kabineta 2013.gada 29.janvāra noteikumu Nr.61 „Noteikumi par parāda

atgūšanas izdevumu pieļaujamo apmēru un izdevumiem, kuri nav atlīdzināmi” 2.punktu, atbildētājam ir pienākums atlīdzināt prasītājai, kā parāda

atgūšanas pakalpojuma sniedzējai, radušos parāda atgūšanas izdevumus 17,00 euro apmērā. Lietas materiāli apstirpina, ka pirms prasības celšanas tiesā,

atbildētājs Parādu ārpustiesas atgūšanas likuma ietvaros ir aicināts labprātīgi nokārtot savas parādu saistības, jo atbildētājs ir vairākkārtīgi informēts par

nenokārtotajām saistībām ar atgādinājuma vēstulēm.

[13.1] Tiesa atzīst, ka prasītāja pamatoti lūdz piedzīt radušos parāda atgūšanas izdevumus 17,00 euro apmērā.

[14] Lietā nav iesniegti pierādījumi, ka atbildētājs parādu būtu samaksājis, kā arī atbildētājs neapstrīdēja parāda aprēķinu, līdz ar to tiesa uzskata,

ka prasība ir apmierināma un no atbildētāja prasītājas labā jāpiedzen parāda pamatsumma 4786,18 euro; aizdevuma lietošanas procenti 876,05 euro;

līgumsods 341,41 euro; likumiskie nokavējuma procenti 315,89 euro; parāda piedziņas izdevumi 17,00 euro, un kopā 6336,53 euro.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa nosaka, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

[15] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasītāja tiesības

par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru. Saskaņā ar Civillikuma 1765.pantu likumiskie

kavējuma procenti ir seši procenti no simta gadā.

Tiesa atzīst, ka prasītājai nosakāmas tiesības par laiku no sprieduma labprātīgas izpildes termiņa beigām līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos sešus

procentus gadā no piespriestās, bet vēl nepiedzītās summas par laika posmu līdz sprieduma izpildes dienai.

[16] Civilprocesa likuma 41.panta pirmā daļa noteic, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos

tiesas izdevumus.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu no atbildētāja par labu prasītājai ir jāpiedzen samaksātie tiesas izdevumi- valsts nodeva

488,10 euro un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 5,37 euro.

[17] Prasītāja lūdz piedzīt ar brīdinājuma izskatīšanu saistītos izdevumus 5,44 euro apmērā.

[17.1] Konkrētajā lietā ir likumīgs un pietiekams pamats prasītājas lūguma noraidīšanai par minēto izdevumu piedziņu, kas radušies kā procesuāli ar

lietas izskatīšanu saistīti izdevumi citā lietā par saistības nodošanu izpildīšanai brīdinājuma kārtībā. Tāpat minētie izdevumi nav atzīstami par zaudējumiem

Civillikuma 1779.panta izpratnē.

[17.2] Tā kā Civilprocesa likums neparedz ar brīdinājuma izsniegšanu saistīto izdevumu atmaksu, šie izdevumi prasītājai nav atlīdzināmi un prasība daļā

par 5,44 euro piedziņu ir noraidāma.

[18] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, par mantas atdošanu natūrā, par personu un

mantas izlikšanu no telpām un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, izņemot gadījumus, kad spriedums

izpildāms nekavējoties.

[18.1] Tiesa atzīst, ka atbildētājam nosakāms desmit dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8., 15., 34., 41.panta pirmo daļu, 97., 140., 193., 195., 204.1 pantu, tiesa

nosprieda

Prasību apmierināt daļēji.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Intrum Latvia”, reģistrācijas Nr.40203088409,

aizdevuma summas parādu 4786,18 euro (četri tūkstoši septiņi simti astoņdesmit seši euro un 18 centi); aizdevuma lietošanas procentus 876,05 euro

(astoņi simti septiņdesmit seši euro un 05 centi) par laika periodu no 2018.gada 16.maija līdz 2019.gada 14.martam; līgumsodu 341,41 euro (trīs simti

četrdesmit viens euro un 41 cents) par laika periodu no 2018.gada 16.jūnija līdz 2019.gada 14.martam; likumiskos procentus 315,89 euro (trīs simti

piecpadsmit euro un 89 centi) par laika periodu no 2019.gada 15.marta līdz 2020.gada 14.aprīlim; parāda piedziņas izdevumus 17,00 euro

(septiņpadsmit euro 00 centi); tiesas izdevumus- valsts nodevu 488,10 euro ( četri simti astoņdesmit astoņi euro un 10 centi) un ar lietas izskatīšanu

saistītos izdevumus 5,37 euro (pieci euro un 37 centi), un kopā 6830,00 euro (seši tūkstoši astoņi simti trīsdesmit euro un 00 centi), ieskaitot kontā

LV43RIKO0000081667899, “Luminor Bank” AS.

Noteikt sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Intrum Latvia”, reģistrācijas Nr.40203088409, tiesības saņemt no /pers. B/, personas kods /personas

kods/, 6 (sešus) procentus gadā no aizdevuma pamatsummas 4786,18 euro (četri tūkstoši septiņi simti astoņdesmit seši euro un 18 centi) par laiku no

sprieduma labprātīgās izpildes termiņa beigām līdz sprieduma izpildei.

Noraidīt prasītājas lūgumu par ar brīdinājuma izskatīšanu saistīto izdevumu 5,44 euro (pieci euro 44 centi) piedziņu no atbildētāja /pers. B/.

Noteikt atbildētājam /pers. B/ termiņu 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas sprieduma labprātīgai izpildei.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas un pieejamības dienas Daugavpils tiesas kancelejā- 2020.gada 17.novembra

apelācijas kārtībā Latgales apgabaltiesā, apelācijas sūdzību iesniedzot Daugavpils tiesā

Tiesnese (paraksts) A.Stikāne