Court annuls detailed plan for coastal protection zone violating territorial planning rules.

Lietas arhīva Nr. A42-00520-19/25

ECLI:LV:ADRJRIT:2019:0920.A420215618.9.S

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2019.gada 20.septembrī

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā:

tiesnesis M.Markovs,

piedaloties pieteicējas Jūrmalas pilsētas aizsardzības biedrības pārstāvim /pers. A/, trešās personas SIA “Jūras sēta” pārstāvim /pers. B/ un

atbildētājas pusē pieaicinātās iestādes Jūrmalas pilsētas domes pārstāvim Jānim Ķēniņam,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc /pers. D/ un Jūrmalas aizsardzības biedrības pieteikuma par Jūrmalas pilsētas

domes 2018.gada 26.aprīļa lēmuma Nr.194 “Par detālplānojuma zemesgabalam Jūras ielā 1, Jūrmalā apstiprināšanu” atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] Ar Jūrmalas pilsētas domes (turpmāk – Dome) 2018.gada 26.aprīļa lēmumu Nr.194 “Par detālplānojuma zemesgabalam Jūras ielā 1, Jūrmalā

apstiprināšanu” (turpmāk – Lēmums) apstiprināts detālplānojums zemesgabalam Jūras ielā 1, Jūrmalā, kadastra Nr.1300 009 1301 (turpmāk –

Zemesgabals). Lēmumā norādīts turpmāk minētais.

[1.1] Ar Domes 2016.gada 25.novembra lēmumu Nr.589 Zemesgabalam nolemts izstrādāt detālplānojumu (turpmāk – detālplānojums).

[1.2] Detālplānojuma izstrāde tika uzsākta ar mērķi izvērtēt būvniecības iespējas un būves izvietojumu Zemesgabalā, detalizēt apbūves

nosacījumus, precizējot apbūves rādītājus un apbūves zonu.

[1.3] Detālplānojums izstrādāts atbilstoši darba uzdevumam un normatīvo aktu prasībām.

[2] Nepiekrītot Lēmumam, Jūrmalas aizsardzības biedrība (turpmāk – pieteicēja) vērsās Administratīvajā rajona tiesā. Pieteikumā norādīti turpmāk

minētie argumenti.

[2.1] Detālplānojums ir prettiesisks, jo maina apbūves nosacījumus valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijā.

[2.2] Detālplānojums netiešā veidā paredz perimetrālu un frontālu apbūvi, paredzot ēku izvietojumu tuvu Jūras un Ērgļu ielai.

[2.3] Plānoto ēku apbūves apjomi ir netipiski lieli attiecībā pret vēsturisko apbūvi, izvietojot augstāko būvapjomu Ērgļu un Jūras ielas krustojuma

tiešā tuvumā, akcentējot Ērgļu un Jūras ielas krustojumu un veidojot saikni ar blakus esošo ēku Ērgļu ielā 4, Jūrmalā, būvi.

[2.4] Ar detālplānojumu tiek pārcelta krasta aizsargjoslas daļa bez apbūves, kā arī meža zemes robeža, atļaujot norakt kāpas daļu dienvidu pusē.

[2.5] Detālplānojums ir prettiesisks, jo neatbilst Aizsargjoslu likuma 6. un 36.panta prasībām.

[2.6] Detālplānojums atļauj nocirst priedi, kurai ir ainaviska nozīme, kuras diametrs pārsniedz 50 cm un kuras aptuvenais vecums sastāda virs 200

gadiem.

[3] Nepiekrītot Lēmumam, /pers. D/ (turpmāk – pieteicējs) vērsās Administratīvajā rajona tiesā. Pieteikumā norādīti turpmāk minētie argumenti.

[3.1] Zemesgabals atrodas Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā, daļā no Zemesgabala atrodas mežs, kas ir īpaši aizsargājamais biotops

Mežainās piejūras kāpas. Detālplānojuma grafiskās daļas plānā tas ir atspoguļots, bet tajā pašā laikā atzīmēts, ka konkrētā biotopa teritorijā ir

saglabājams tikai viens koks. Pieteicēja ieskatā nav tiesiski pamatots, kāpēc detālplānojumā jāsaglabā vienīgi priedes ar diametru virs 45 cm.

[3.2] Detālplānojuma risinājums nepamatoti un prettiesiski paredz koku izciršanu Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā, meža teritorijā, kura

atzīta par īpaši aizsargājamu biotopu Mežainās piejūras kāpas. Detālplānojums ir prettiesisks un atceļams, jo tas neatbilst vides aizsardzības

normatīvajiem aktiem.

[3.3] Koku likvidācijas pamatā ir īpašnieku vēlme būvējamai ēkai garantēt brīvu, netraucētu skatu uz pludmali un jūru.

[4] Administratīvajā rajona tiesā saņemti Domes paskaidrojumi, kuros iestāde pieteikumus uzskata par nepamatotiem un noraidāmiem.

[4.1] Attiecībā uz pieteicējas pieteikumu norādīts turpmāk minētais.

[4.1.1] Pieteicējas argumenti nenorāda uz būtisku vai vērā ņemamu vides apdraudējumu, pieteikumu nevar uzskatīt par pieteikumu vides tiesību

jomā. Atsauces uz vides aizsardzības normatīvajiem aktiem ir formālas. Pieteicēja pieteikumu ir iesniegusi, lai tiesa veiktu vispārīgu detālplānojuma

tiesiskuma kontroli, kā arī ar mērķi kavēt detālplānojuma īstenošanu.

[4.1.2] Detālplānojums ir atbilstošs spēkā esošajam Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojumam.

[4.1.3] Ar detālplānojumu kā detalizētu vietējās pašvaldības teritorijas daļas plānojumu, vēl netiek akceptēta konkrēta būvniecības iecere.

Detālplānojuma īstenošanas gaitā tiks izstrādāts konkrēts būvniecības ieceres projekts un atbilstošās institūcijas vērtēs konkrētās būvniecības ieceres

arhitektoniskos risinājumus un iederību valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijā, kā arī iespējamo ietekmi uz vidi no vides tiesību regulējošo

normatīvo aktu skatu punkta.

[4.1.4] Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija ir izvērtējusi detālplānojuma risinājumu atbilstību normatīvajiem aktiem un apkārtējai

vēsturiskajai arhitektūrai, Domei nav pamata to apšaubīt.

[4.1.5] Detālplānojums atbilst Aizsargjoslu likuma 6. un 36.pantam, jo detālplānojums atrodas Jūrmalas pilsētas pašvaldības teritorijā, apbūve ir

paredzēta pašvaldības teritorijas plānojumā un detālplānojums ir saskaņots ar Valsts vides dienesta reģionālo vides pārvaldi.

[4.2] Attiecībā uz pieteicēja pieteikumu norādīts turpmāk minētais.

[4.2.1] Pieteicēja argumenti nenorāda uz būtisku vai vērā ņemamu vides apdraudējumu, atsauces uz vides aizsardzības normatīvajiem aktiem ir

formālas, pieteicējs pieteikumu ir iesniedzis ar mērķi kavēt detālplānojuma īstenošanu.

[4.2.2] Ar detālplānojumu netiek akceptēta konkrēta būvniecības iecere.

[5] Administratīvajā rajona tiesā saņemti trešās personas SIA “Jūras sēta” paskaidrojumi, kuros norādīts, ka trešā persona pieteikumus uzskata par

nepamatotiem un noraidāmiem.

[5.1] Attiecībā uz pieteicējas pieteikumu norādīts turpmāk minētais.

[5.1.1] Ar detālplānojumu netiek mainīti apbūves nosacījumi valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijā.

[5.1.2] Detālplānojums neparedz Ērgļu un Jūras ielas perimetrālu apbūvi un koku izciršanu. Detālplānojums neparedz konkrētu apbūvi, bet tikai

detalizē vietu, kurā šāda apbūve teorētiski varētu tikt veikta. Ar detālplānojuma apstiprināšanu netiek paredzēta neviena koka ciršana, jo darbības, kas

saistītas ar koku izciršanu tiek veiktas jaunbūves tehniskā projekta izstrādes laikā.

[5.1.3] Attiecībā uz detālplānojumā norādīto apbūves apjomu norādāms, ka vienpadsmit stāvu ēka nav uzskatāma par tādu, kurai būtu ievērojami

atšķirīgs apbūves laukums. Zemesgabals uzskatāms par teritoriju, kurā pieļaujams ēku maksimālo būvapjomu aplēses atkāpes.

[5.1.4] Detālplānojums neparedz norakt kāpas, kā arī tas neparedz apbūvi krasta kāpu aizsargjoslas daļā bez apbūves, nedz meža zemē. Tādējādi

ar detālplānojumu nav pārkāpts Aizsargjoslu likums.

[5.1.5] Pieteicējas argumenti kopumā saistīti ar apbūves blīvumu un citiem apbūves tehniskajiem parametriem, taču ir ļoti attālināti no vides tiesību

jautājumiem.

[5.2] Attiecībā uz pieteicēja pieteikumu norādīts turpmāk minētais.

[5.2.1] Detālplānojums kā plānošanas dokuments nevar paredzēt koku izciršanu. Detālplānojumā nemaz netiek paredzēta atmežošana vai koku

izciršana. Detālplānojuma izstrādes laikā ir saņemti visi atbildīgo institūciju un ekspertu atzinumi. Koku ciršana Jūrmalas pilsētas pašvaldības teritorijā ir

atsevišķa ar normatīvajiem aktiem regulēta procedūra. Ar detālplānojumu netiek paredzēta konkrēta apbūve, bet tikai detalizēts Zemesgabals. Tas, vai

konkrēts koks ir nocērtams, tiks izlemts izsniedzot būvatļauju iecerēto ēku celtniecībai.

[5.2.2] Pieteicēja pieteikums nav saistīts ar vides tiesību jautājumiem, jo pieteicēja argumenti nav saistīti ar būtisku vai vērā ņemamu kaitējumu

videi, bet gan ar iespējamu pieteicēja mērķi aizkavēt detālplānojuma spēkā stāšanos.

[6] Tiesas sēdē pieteicējas pārstāvis pieteikumu uzturēja, pamatojoties uz tajā norādītajiem argumentiem.

Domes pārstāvis pieteikumu neatzina, pamatojoties uz rakstveida paskaidrojumā norādītajiem argumentiem. Papildus paskaidroja turpmāk minēto.

Teritorijas plānojumā iezīmētā līnija nav krasta kāpu aizsargjosla. Iezīmētā līnija ir provizoriska un aptuveni iezīmē iespējamās apbūves robežu. Tā var tikt

koriģēta gan samazinot, gan palielinot apbūvējamo teritoriju.

Tiesas sēdē trešās personas pārstāvis pieteikumu uzskatīja par nepamatotu, balstoties uz

rakstveida paskaidrojumos norādītajiem argumentiem.

Motīvu daļa

[7] Tiesa, noklausījusies administratīvā procesa dalībnieku paskaidrojumus un pārbaudījusi lietas materiālus, atzīst, ka pieteikums ir pamatots un

apmierināms.

[8] Gan trešā persona, gan Dome paskaidrojumos norāda, ka pieteicēju argumenti nenorāda uz būtisku vides tiesību aizskārumu, tāpēc

pārbaudāms vai pieteicējiem piemīt subjektīvās tiesības vērsties tiesā.

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 31.panta otro daļu pieteikumu var iesniegt privātpersona, kuras tiesība vai tiesiskās intereses ir

aizskartas, izņemot likumā noteiktos gadījumus.

Vides aizsardzības likuma 9.panta trešajā daļā ir noteikts izņēmuma gadījums, kurā pieteikumu var iesniegt arī tad, ja konkrētās personas

subjektīvās tiesības nav aizskartas. Minētā norma noteic, ka sabiedrība ir tiesīga apstrīdēt un pārsūdzēt administratīvo aktu vai faktisko rīcību, kas

neatbilst vides normatīvo aktu prasībām, rada kaitējuma draudus vai kaitējumu videi.

Tādējādi ikviena persona neatkarīgi no savu individuālo tiesību aizskāruma ir tiesīga iesniegt pieteikumu, lai aizsargātu sabiedrības intereses vides

jomā (sk. Augstākās tiesas 2010.gada 31.marta lēmuma lietā Nr.SKA-325/2010 7.punktu, 2016.gada 7.novembra lēmuma lietā Nr.SKA-

1318/2016 4.punktu).

Tiesības iesniegt pieteikumu vides jomā tomēr nav attiecināmas uz lietām, kurās atsauce uz vides aizsardzību ir maznozīmīga, formāla, kurās

pieteikumā uzrādītie apstākļi neuzrāda vērā ņemamu vides apdraudējuma risku (sk. Augstākās tiesas 2013.gada 29.decembra lēmuma lietā SKA-

1158/2013 6.punktu).

Tāpat ar mākslīgu atsauci uz vides tiesībām nevar maskēt citu pieteikuma iesniegšanas interesi (sk. Augstākās tiesas 2016.gada 25.oktobra

lēmuma lietā Nr.SKA-824/2016 16.punktu).

Pieteicējas pieteikumā ir norādīts, ka detālplānojumā paredzētie apbūves parametri nav pieļaujami valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa

teritorijā, kurā atrodas zemesgabals. Pieteicēja norāda arī, ka detālplānojums paredz perimetrālu un frontālu apbūvi un ka plānoto ēku apbūves apjomi ir

netipiski lieli. Savukārt pieteicējs norāda, ka detālplānojums paredz koku ciršanu publiskajā ārtelpā.

Tiesas ieskatā pieteicēju norādītie argumenti attiecināmi uz sabiedrības interesēm vides aizsardzības jomā. Tiesai arī nav pamata secināt, ka

pieteikumu iesniegšanas pamatā būtu citas intereses, nevis tajos norādītie vides jautājumi. Līdz ar to tiesa atzīst, ka abi pieteikumi ir iesniegti vides jomā,

un tie izskatāmi pēc būtības.

[9] Detālplānojums ir izstrādāts, pamatojoties uz trešās personas iniciatīvu un Domes 2016.gada 25.augusta lēmumu Nr.479 “Par detālplānojuma

izstrādes uzsākšanu zemesgabalam Jūras ielā 1, Jūrmalā”.

Detālplānojuma teritorija saskaņā ar Jūrmalas pilsētas domes 2016.gada 24.marta saistošo noteikumu Nr.8 “Par Jūrmalas pilsētas Teritorijas

plānojurna grozījumu grafiskās daļas, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu” (turpmāk - Saistošie noteikumi Nr.8) grafisko daļu

“Funkcionālais zonējums” atrodas funkcionālajā zonā Jauktas centra apbūves teritorija (JC48).

Saskaņā ar Saistošo noteikumu Nr.8 sastāvā iekļauto Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu (turpmāk - Teritorijas izmantošanas un

apbūves noteikumi) 2026.punktu Jauktas centra apbūves teritorija (JC) ir funkcionālā zona, ko nosaka teritorijai, kurā vēsturiski ir izveidojies plašs

jauktu izmantošanu spektrs vai, kas kalpo kā pilsētas, ciema vai apkaimes centrs, kā ari apbūves teritorijās, ko plānots attīstīt par šādiem centriem.

Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu 4.5.48.2.sadaļā “Teritorijas galvenie izmantošanas veidi” ir noteikti funkcionālās zonas Jauktas centra

apbūves teritorijas (JC48) teritorijas galvenie izmantošanas veidi: labiekārtota publiskā ārtelpa, savrupmāju apbūve, biroju ēku apbūve, tirdzniecības

un/vai pakalpojumu objektu apbūve, tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve, kultūras iestāžu apbūve, sporta ēku un būvju apbūve, izglītības un zinātnes iestāžu

apbūve, veselības aizsardzības iestāžu apbūve, sociālās aprūpes iestāžu apbūve. Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu 2037.punktā noteikts,

ka Jauktas centra apbūves teritorijā (JC48) maksimālais apbūves blīvums ir 25% un maksimālais apbūves augstums ir 15 metri.

Detālplānojuma teritorija atrodas Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā, ierobežotas saimnieciskās darbības joslā un valsts

nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijā.

[10] No detālplānojuma grafiskās daļas un Domes pārstāvja iesniegtā aprēķina redzams, ka detālplanojums paredz pārvietot zemesgabalā ar

teritorijas plānojumu noteikto krasta kāpas aizsargjoslas bez apbūves robežlīniju un noteikt citādu krasta kāpas aizsargjoslas bez apbūves konfigurāciju,

proti, detālplānojuma kartē “Apgrūtinājumi” zemesgabalā krasta kāpas aizsargjoslas bez apbūves robežlīnija noteikta un iezīmēta kā taisna līnija, kas

sadala zemesgabalu tā paplašināšanās vietā jūras virzienā, savukārt detālplānojums paredz šo līniju izmainīt, tādējādi, ka zemesgabala centrā tiek

palielināta teritorija, kurā apbūve pieļaujama par 277 m2, savukārt zemesgabala malās krasta kāpas aizsargjoslas bez apbūves robežlīnija tiek noteikta

tuvāka Jūras ielai, paredzot papildus teritoriju, kurā apbūve nav iespējama par 37 m2.

Tiesa jāizšķir strīds par to, vai minētā krasta kāpas aizsargjoslas daļa bez apbūves norādītajā apjomā var tikt precizēta vai grozīta ar

detālplānojumu.

[11] Saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 36.panta otrās daļas 3.punktu krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalē papildus šā panta pirmajā daļā minētajiem

aprobežojumiem aizliegts celt jaunas ēkas un būves un paplašināt esošās, izņemot gadījumus, kad ēku un būvju celtniecība vai paplašināšana ir paredzēta

vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā un notiek pilsētas teritorijā un šīs darbības ir saskaņotas ar attiecīgo Valsts vides dienesta reģionālo vides

pārvaldi.

Likumdevējs ar Aizsargjoslu likuma 36.pantu citstarp ir piešķīris pašvaldībai rīcības brīvību paredzēt pašvaldības teritorijas plānojumā jaunu apbūvi

pilsētas teritorijā. Pašvaldības rīcības brīvību lemt par būvniecības pieļaujamību kāpu aizsargjoslā ierobežo šīs aizsargjoslas noteikšanas mērķis. Ciktāl

pašvaldība ņem vērā gan šo mērķi, gan vietējo apstākļu specifiku, tai dotās tiesības izlemt citādi nozīmē tādu rīcību, kas vislabākajā veidā saskaņotu

dabas vērtību saglabāšanas un attīstības intereses (sk. Satversmes tiesas 2004.gada 9.marta sprieduma lietā Nr.2003-16-05 secinājumu daļas

5.4.punktu).

Saskaņā ar Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu 2451.1.apakšpunktu detālplānojumu obligāti izstrādā pirms jaunu zemes vienību

veidošanas, jaunas būvniecības vai pārbūves uzsākšanas Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā.

No minētā secināms, ka jaunu būvju būvniecība krasta kāpu aizsargjoslā pilsētas teritorijā izņēmuma gadījumā iespējama, ja tas ir paredzēts

teritorijas plānojumā. Attiecīgi Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi paredz, ka apbūve Jūrmalas teritorijā Baltijas jūras un Rīgas jūras līča

krasta kāpu aizsargjoslā veicama saskaņā ar detālplānojumu.

[12] Saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 6.pantsa pirmo daļu Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjosla izveidota, lai samazinātu

piesārņojuma ietekmi uz Baltijas jūru, saglabātu meža aizsargfunkcijas, novērstu erozijas procesu attīstību, aizsargātu piekrastes ainavas, nodrošinātu

piekrastes dabas resursu, arī atpūtai un tūrismam nepieciešamo resursu un citu sabiedrībai nozīmīgu teritoriju saglabāšanu un aizsardzību, to līdzsvarotu un

ilgstošu izmantošanu.

Minētā panta otrā daļa noteic, ka Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslu iedala šādās joslās: 1) krasta kāpu aizsargjosla, kuras

platums ir atkarīgs no kāpu zonas platuma, bet nav mazāks par 300 metriem sauszemes virzienā, skaitot no vietas, kur sākas dabiskā sauszemes

veģetācija, izņemot šādus gadījumus: a) ja pilsētās ir apstiprināts vietējās pašvaldības teritorijas plānojums, krasta kāpu aizsargjoslas platums tajās nav

mazāks par 150 metriem, obligāti iekļaujot tajā īpaši aizsargājamos biotopus, b) ja ciemu robežas ir apstiprinātas šā likuma 67.pantā paredzētajā kārtībā

un noteiktas vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā, krasta kāpu aizsargjoslas platums šajos ciemos nav mazāks par 150 metriem, obligāti iekļaujot

tajā īpaši aizsargājamos biotopus un ņemot vērā vēsturisko apdzīvojuma struktūru; 2) jūras aizsargjosla, kas aptver pludmali un zemūdens šelfa daļu no

vienlaidu dabiskās sauszemes veģetācijas sākuma līdz 10 metru izobatai; 3) ierobežotas saimnieciskās darbības josla līdz 5 kilometru platumā, kas tiek

noteikta, ņemot vērā dabiskos apstākļus.

Saskaņā ar Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu 104.punktu veicot apbūvi Baltijas jūras un Rīgas līča krasta kāpu aizsargjoslā ievēro

krasta kāpu aizsargjoslas daļu bez apbūves, atbilstoši teritorijas plānojuma grafiskās daļas kartē “Aizsargjoslas un citi apgrūtinājumi” norādītajai.

No minētā secināms, ka krasta kāpu aizsargjosla noteikta ar Aizsargjoslu likumu, savukārt krasta kāpu aizsargjoslas daļa, kurā nav atļauta apbūve,

ir noteikta teritorijas plānojumā. Krasta kāpu aizsargjosla bez apbūves ir daļa no krasta kāpu aizsargjoslas.

[13] Teritorijas attīstības plānošanas likuma 28.panta pirmā daļa noteic, ka detālplānojumā atbilstoši mēroga noteiktībai detalizē un konkretizē

teritorijas plānojumā vai lokālplānojumā noteiktajā funkcionālajā zonējumā paredzētos teritorijas izmantošanas veidus un aprobežojumus, nosakot

prasības katras zemes vienības teritorijas izmantošanai un apbūvei.

Saskaņā ar Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu 106.punktu būvlaidi un krasta kāpu aizsargjoslas daļu bez apbūves var precizēt

detālplānojumā.

Dome paskaidrojumos norāda, ka krasta kāpu aizsargjosla ir noteikta mehāniski, neizvērtējot katra konkrētā nekustamā īpašuma situāciju.

Paskaidroto apliecina grafiskajos materiālos redzamais, ka krasta kāpu aizsargjoslas daļa bez apbūves ir taisna līnija. Vispārīgi tiesa atzīst, ka krasta

kāpas aizsargjoslas daļa bez apbūves var tikt precizēta detālplānojumā, piemēram, lai tā atbilstu dabā esošo kāpu dabiskajam reljefam vai atbilstoši

detālplānojuma mērogam, tajā pašā laikā kopumā paliekot aptuveni tajā pašā vietā.

[14] Izskatāmajā lietā ar detālplānojumu ir paredzēts veikt būtisku krasta kāpu aizsargjoslas daļas bez apbūves pārvietošanu un apbūvējamās

teritorijas paplašināšanu. To nav pamata uzskatīt par krasta kāpu aizsargjoslas daļas bez apbūves precizēšanu, jo detālplānojumā tās atrašanās vieta tiek

nevis precizēta, bet pēc būtības tiek noteikta jaunā vietā, pamatojoties uz SIA “VZS Birojs” 2013.gada 10.oktobra Sugu un biotopu aizsardzības jomas

eksperta atzinumu Nr.42/13 (turpmāk – Atzinums). Atzinumā norādīts, ka teritorijas apbūve pieļaujama zemes gabala D daļā ārpus aizsargājamā biotopa

robežām. Atzinumam pievienots grafiskais pielikums, kurā attēlota biotopa Mežainās piejūras kāpas atrašanās vieta.

Satversmes tiesa ir secinājusi, ka pludmale un kāpas ir ļoti jutīgs un dinamisks ekosistēmas komplekss, kuram ir būtiska nozīme dabas

daudzveidības saglabāšanā. Pašlaik šī teritorija ir pakļauta antropogēnai ietekmei, jo tiek izmantota atpūtai un tūrismam, kā arī apbūvei. Tāpēc, risinot pat

vienas nelielas teritorijas izmantošanas jautājumus, tā ir jāaplūko visas piekrastes aizsardzības kontekstā (sk. Satversmes tiesas 2004.gada 9.marta

sprieduma lietā Nr.2003-16-05 secinājumu daļas 5.1.punktu).

Tāpat Satversmes tiesa ir norādījusi, ka Aizsargjoslu likuma 36.pantā noteiktie būvniecības ierobežojumi interpretējami tikai kopsakarā ar šā

likuma 6.pantu. Nolūkā sasniegt 6.pantā minēto mērķi 36.pants jaunu piekrastes apbūvi kopumā aizliedz. Kaut arī pašvaldībai šajā pantā iekļautās

normas dod tiesības izlemt citādi, tomēr tās rīcības brīvību ierobežo Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsardzības aizsargjoslas noteikšanas

mērķis. Pašvaldībai tai noteiktās rīcības brīvības ietvaros, nepārkāpjot iepriekšminēto mērķi un ņemot vērā vietējo apstākļu specifiku, dotās tiesības

izlemt citādi nozīmē tādu rīcību, kas vislabākajā veidā saskaņotu dabas vērtību saglabāšanas un attīstības intereses (sk. Satversmes tiesas 2004.gada

9.marta sprieduma lietā Nr.2003-16-05 secinājumu daļas 5.4.punktu).

Tiesas ieskatā, normu piemērošanu, kuras paredz krasta kāpu aizsargjoslas daļas bez apbūves precizēšanu nevar būtiski izmainīt teritorijas

plānojumu, taču izskatāmajā lietā rezultāts ir tieši tāds.

Tas, ka Atzinumā teritorijā, kurā paredzēts atļaut apbūvi, nav konstatēta biotopu atrašanās pats par sevi nav pietiekams pamats tās krasta kāpu

aizsargjoslas daļas palielināšanai, kurā apbūvi drīkst veikt saskaņā ar detālplānojumu. Detālplānojums nesatur pamatojumu par to, kāpēc esošo krasta

kāpu aizsargjoslas daļu bez apbūves nepieciešams samazināt.

Apkopojot iepriekš minēto, tiesa secina, ka strīdus detālplānojums paredz jaunu būvniecību krasta kāpu aizsargjoslā, un ir pretrunā ar Teritorijas

izmantošanas un apbūves noteikumiem. Tāpēc strīdus detālplānojums ir atzīstams par prettiesisku.

[15] Tiesa, ievērojot ekonomijas principu, spriedumā visus pieteicēju argumentus nav izvērtējusi, aprobežojoties ar būtiskākā argumenta

izvērtēšanu. Tiesas ieskatā detālplānojuma neatbilstība pašvaldības teritorijas plānojumam ir pietiekams pamats pārsūdzētā lēmuma atzīšanai par

prettiesisku un atcelšanai. Pārējie pieteicēju argumenti vairs nevar ietekmēt lietas rezultātu.

[16] Administratīvā procesa likuma 126.panta pirmā daļa noteic, ja pieteikums pilnībā vai daļā apmierināts (tostarp šā likuma 191.2pantā

paredzētajā kārtībā) vai tiesvedība lietā izbeigta, pamatojoties uz šā likuma 282.panta 7.punktu, tiesa (tiesnesis) piespriež no atbildētāja (iespējamā

atbildētāja) par labu pieteicējam viņa samaksāto valsts nodevu.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2013.gada 12.februāra noteikumu Nr.85 “Kārtība, kādā administratīvajā lietā iemaksā, atmaksā un atlīdzina valsts

nodevu un iemaksā un atmaksā drošības naudu” 13.punktu valsts nodevu atlīdzina mēneša laikā pēc pieteicēja iesnieguma saņemšanas iestādē

Administratīvā procesa likuma 126.pantā minētajos gadījumos no tās iestādes budžeta līdzekļiem, kura attiecīgajā administratīvajā lietā bijusi pieaicināta

atbildētāja pusē.

Tā kā izskatāmajā lietā pieteikums tiek apmierināts, no atbildētājas par labu pieteicējiem piespriežama valsts nodeva par pieteikumu iesniegšanu 30

euro.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 126.panta pirmo daļu, 246.-251.pantu, 253.panta pirmo daļu, 254.panta pirmo daļu un 289.-

291.pantu, Administratīvā rajona tiesa

nosprieda:

apmierināt /pers. D/ un Jūrmalas aizsardzības biedrības pieteikumu par Jūrmalas pilsētas domes 2018.gada 26.aprīļa lēmuma Nr.194 “Par

detālplānojuma zemesgabalam Jūras ielā 1, Jūrmalā apstiprināšanu” atcelšanu.

Atcelt no tā pieņemšanas dienas Jūrmalas pilsētas domes 2018.gada 26.aprīļa lēmumu Nr.194 “Par detālplānojuma zemesgabalam Jūras ielā 1,

Jūrmalā apstiprināšanu”.

Piespriest no Jūrmalas pilsētas pašvaldības par labu /pers. D/ (/personas kods/) valsts nodevu 30 euro.

Piespriest no Jūrmalas pilsētas pašvaldības par labu Jūrmalas aizsardzības biedrībai (reģistrācijas numurs 40008098792) valsts nodevu 30 euro.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no tā sastādīšanas dienas, apelācijas sūdzību iesniedzot Administratīvās

rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnesis M.Markovs