Court partially allowed management company's debt collection claim against resident for maintenance fees and interest.

Lietas Nr. C28362114

Lietas arhīva Nr. C-1288-15/6

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2015.gada 20.martā

Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesnese M.Miltiņa

ar tiesas sēžu sekretāri S.Renerti,

piedaloties prasītāja pilnvarotajai pārstāvei /pers. A/

Rīgā, Daugavgrīvas ielā 58, izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” prasībā pret /pers. B/ par dzīvojamās mājas uzturēšanas

un apsaimniekošanas maksas un saņemto pakalpojumu maksājumu parāda piedziņu.

Tiesa tiesas sēdē

k o n s t a t ē j a:

2014.gada 2.septembrī SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” (turpmāk - prasītājs) cēla tiesā prasību pret /pers. B/ (turpmāk– atbildētāja) par dzīvojamās

mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas maksas un saņemto pakalpojumu maksājumu parāda piedziņu. Ar 2014.gada 9.septembra lēmumu prasības

pieteikums pieņemts, ierosināta civillieta.

Pieteikumā norādīts, ka atbildētājai no 2004.gada 20.augusta ir reģistrētas īpašuma tiesības uz dzīvokli /adrese/ K-6. Dzīvojamās mājas /adrese/

k-6 dzīvokļu īpašnieki nav pārņēmuši pārvaldīšanas tiesības, kā arī nav pilnvarojuši citu personu pārvaldīt un apsaimniekot māju /adrese/ k-6, Rīgā, no kā

izriet, ka Rīgas pilsētas pašvaldības pienākums ir apsaimniekot un uzturēt māju. 2010.gada 24. novembrī dzīvojamās mājas /adrese/ k-6, Rīgā, iedzīvotāji

ar prasītāju noslēdza dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līgumu Nr. P-119.

Prasītājs nav saņēmis savlaicīgas rēķinu apmaksas par sniegtajiem pakalpojumiem, atbildētājas parāds par dzīvojamās mājas uzturēšanu,

apsaimniekošanu un saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem ir 6652,35 euro par laika periodu no 2010.gada 1.decembra līdz 2014.gada 1.augustam

un līgumsods 4372,23 euro par laika periodu no 2012.gada 3.janvāra līdz 2014.gada 6.augustam.

Atbildētāja brīdināta par parāda esamību un tā nenomaksāšanas sekām 2014.gada 8.jūlijā. Brīdinājumā noteiktajā termiņā parāds nav nomaksāts.

Lūdz tiesu piedzīt no /pers. B/ par labu SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” parādu par dzīvojamās mājas uzturēšanu, apsaimniekošanas izdevumiem un

saņemtajiem pakalpojumiem 6652,35 euro par laika periodu no 2010.gada 1.decembra līdz 2014.gada 1.augustam un līgumsodu 4372,23 euro par

laika periodu no 2012.gada 3.janvāra līdz 2014.gada 6.augustam. Lūdz atzīt prasītāja tiesības saņemt likumiskos procentus par laiku līdz sprieduma

izpildei un piedzīt no atbildētājas par labu prasītājam visus ar tiesāšanos saistītos izdevumus – valsts nodevu 644,44 euro apmērā un ar lietas izskatīšanu

saistītos izdevumus 4,70 euro apmērā.

2014. gada 11.decembrī tiesā saņemti prasības pieteikuma precizējumi (lietas lapa 56-57), kuros prasītājs norāda, ka laika posmā no prasības

iesniegšanas ir palielinājies parāds. Pamatparāds 2014. gada 10. decembrī ir 7963.63 euro, līgumsods 5314.03 euro.

2015. gada 27.februārī tiesā saņemti prasības pieteikuma precizējumi (lietas lapa 66-67), kuros prasītājs norāda, ka laika posmā no prasības

iesniegšanas ir palielinājies parāds. Pamatparāds uz 2015. gada 1.februārī ir 9490.18 euro, līgumsods 6119.74 euro.

2014. gada 10.oktobrī tiesā saņemti atbildētājas paskaidrojumi (lietas lapa 41-43) kuros norādīts, ka prasību uzskata par nepamatotu un

noraidāmu. Atbildētājai uz īpašuma tiesību pamata pieder nekustamais īpašums /adrese/. No 2010. gada 24. novembra dzīvojamās mājas /adrese/

apsaimniekošanu veic prasītājs. No prasītāja izsniegtajiem rēķiniem redzams, ka maksa par komunālajiem pakalpojumiem katru mēnesi krasi atšķiras.

Šādi pārmērīgi rēķini tiek izsniegti jau no 2011. gada. 2012. gada decembrī maksa bijusi Ls 100.29, kas ir 142.70 euro, savukārt 2013. gada janvārī

maksa par komunālajiem pakalpojumiem būtiski pieaugusi līdz Ls 327.26, kas ir 465.64 euro un rēķinos norādīts ūdens patēriņš 43m3 apjomā. Dzīvo

viena ar nepilngadīgu meitu un rēķinos norādītais ūdens patēriņš 43m3 un vairāk nav reāls un pamatots, jo citos rēķinos norādītais ūdens patēriņš ir bijis

1,3m3. Atbildētāja vairākkārt vērsusies pie prasītāja, lai risinātu radušos situāciju, lūgusi izskatīt izsniegtos rēķinus un tajos norādītās summas. Prasītājs

nav varējis sniegt atbildi un paskaidrot kādēļ rēķinos norādītas pārmērīgi lielas summas, vien norādījis, ka summas tiek rēķinātas datorprogrammā, tādā

veidā pārkāpjot 2008. gada 9. decembra Ministru kabineta noteikumu Nr.103 ”Kārtība kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu mājā norēķinās par

dzīvokļa lietošanu” 8.3. punktu un 9.punktu. Atbildētājas dzīvoklī uzstādītajiem ūdens patēriņa skaitītājiem 2013. gada 13. martā beidzies verifikācijas

termiņš, kā rezultātā atbildētājai tiek aprēķināta visas dzīvojamās mājas /adrese/ ūdens patēriņa starpība. Atbildētāja norāda, ka apstāklis, ka ūdens

patēriņa skaitītājiem beidzies verifikācijas termiņš, neizskaidro, kādēļ jau 2013. gada janvāra rēķinā tika norādīts ūdens patēriņš 43 m3. Prasītājs iepriekš

nav brīdinājis atbildētāju par nepieciešamību verificēt skaitītājus. Uzskata, ka Prasītājs nav pierādījis rēķinos norādīto aprēķinu pamatotību, lūdz noraidīt

prasību.

Tiesas sēdē prasītāja pilnvarotā pārstāve prasību uzturēja un paskaidroja, ka pēdējais maksājums ir veikts 2012.gada maijā. Attiecībā par

atbildētājas paskaidrojumos izteiktajiem apsvērumiem par ūdens patēriņu, norādīja, ka tiesā ir iesniegti rēķini par laika periodu no 2012. gada 12. marta

līdz 2014. gada decembrim, no kuriem ir redzami skaitītāja rādījumi, kurus atbildētāja ir pati iesniegusi. Lūdza prasību apmierināt atbilstoši 2015.gada

27.februārī tiesā iesniegtajiem prasības precizējumiem.

Atbildētāja uz tiesas sēdi nav ieradusies. Par tiesas sēdes laiku un vietu paziņots likumā noteiktā kārtībā. 2015.gada 10.martā tiesā saņemts

atbildētājas iesniegums, kurā norādīts, ka tā nevar ierasties uz tiesas sēdi sakarā ar noslogotību darbā, lūdz tiesu izskatīt lietu bez tās klātbūtnes.

Pie šādiem apstākļiem tiesa saskaņā ar Civilprocesa likuma 156.panta pirmo daļu atzīst par iespējamu izskatīt lietu bez atbildētājas klātbūtnes.

Noklausoties prasītāja pārstāves paskaidrojumus, pārbaudot lietā esošos rakstveida pierādījumus un novērtējot tos savstarpējā

saistībā, tiesa uzskata, ka prasība ir pamatota un apmierināma daļēji.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa nosaka, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa

nosaka, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

Lai gan, atbilstoši Civilprocesa likuma 96.panta piektajai daļai, prasības pieteikumā norādītie fakti atzīstami par pierādītiem, tiesa tos vērtē

atbilstoši Civilprocesa likuma 97.panta prasībām.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 97.pantu, tiesa novērtē pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota ar tiesas sēdē vispusīgi, pilnīgi

un objektīvi pārbaudītiem pierādījumiem, vadoties no tiesiskās apziņas, kas balstīta uz loģikas likumiem, zinātnes atziņām un dzīvē gūtiem novērojumiem.

No lietas materiālos esošā Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodalījuma noraksta redzams, ka, no 2004.gada 20. augusta atbildētājai ir reģistrētas

īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu (kadastra Nr./numurs A/) kas atrodas /adrese// ( lietas lapa 22-25).

2010.gada 24.novembrī starp dzīvojamās mājas /adrese/ k 6, dzīvokļu īpašniekiem, no vienas puses, un SIA “Kurzemes namu apsaimniekotājs”,

no otras puses, noslēgts dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgums par dzīvojamās mājas un tai piesaistītā zemesgabala pārvaldīšanu un apsaimniekošanu.

Lai gan atbildētāja nav parakstījusi 2010.gada 24.novembra dzīvojamās mājas /adrese/ k 6, pārvaldīšanas līgumu, atbildētājai uz likuma pamata pastāv

saistība piedalīties dzīvojamās mājas uzturēšanā un apsaimniekošanā un dzīvokļu īpašumu kopības lēmumi, kas pieņemti normatīvajos aktos noteiktajā

kārtībā, ir viņai saistoši.

2012.gada 25.janvāra Uzņēmumu reģistra izziņa Nr.7-3-11990 (lietas lapa 10) apstiprina, ka 2010.gada 29.decembrī notikusi reorganizācija,

apvienojot komercsabiedrības, tajā skaitā Rīgas pašvaldības SIA “Kurzemes namu apsaimniekotājs”, un izveidojot SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”.

Atbilstoši Komerclikuma 335.panta piektās daļas noteikumiem, apvienošanas gadījumā pievienojamās sabiedrības tiesības un saistības pāriet iegūstošajai

sabiedrībai.

Civillikuma 1402.pantā noteikts, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Civillikuma 1587.pants nosaka, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī

vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumu. Tiesa atzīst, ka pušu noslēgtais

līgums atbilst Civillikuma prasībām, jo notikusi vienošanās par līguma būtiskajām sastāvdaļām. Līgums nav apstrīdēts un spēkā esošs, saistošs

līgumslēdzējām pusēm.

Saskaņā ar 2010.gada 24.novembrī noslēgtā dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līguma 4.8 punktu, dzīvokļu īpašnieki apņēmās veikt maksājumus

atbilstoši Prasītāja izrakstītajiem rēķiniem, pilnā apmērā, par katru kārtējo mēnesi līdz mēneša pēdējai dienai.

Civillikuma 3.pantā noteikts, ka katra civiltiesiska attiecība apspriežama pēc likumiem, kas bijuši spēkā tad, kad šī attiecība radusies,

pārgrozījusies vai izbeigusies. Neskartas paliek jau iegūtās tiesības.

Kārtību, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu nosaka

Ministru kabineta noteikumi Nr.1013 “Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar

dzīvokļa īpašuma lietošanu”. Savukārt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksa tiek noteikta pamatojoties uz Ministru kabineta

noteikumiem Nr.1014 “Kārtība, kādā aprēķināma maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu”.

Atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likuma (spēkā no 2011.gada 1.janvāra) 10.panta noteikumiem dzīvokļa īpašnieka pienākums ir piedalīties dzīvojamās

mājas pārvaldīšanā, segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus, norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma

lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana). Likuma 13.panta pirmā daļa noteic, ka dzīvokļa īpašnieks

atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos

izdevumus obligāti veicamo dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopības noteikto atlīdzību pārvaldniekam par

dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ja tāda paredzēta dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumā.

Tādējādi atbildētājai kā dzīvokļa /adrese//, īpašniecei uz līguma un likuma pamata ir pienākums norēķināties par apsaimniekošanas un

komunālajiem pakalpojumiem, kuri nodrošināti atbildētājai piederošajam dzīvokļa īpašumam.

No lietas materiāliem pievienotā parāda atšifrējuma redzams, ka atbildētājas parāds no 2010.gada 1.decembra līdz 2015.gada 1.februārim

aprēķināts 9490.18 euro (lietas lapa 70). Atbildētāja, atbilstoši Civilprocesa likuma 1838.panta prasībām, nav iesniegusi tiesai pierādījumus, kas dotu

pamatu apšaubīt parāda aprēķinā norādīto, ka atbildētāja nav veikusi maksājumus prasītāja nodrošināto pakalpojumu samaksai.

Atbildētāja paskaidrojumos norāda, ka prasību neatzīst. Prasītājs no 2011.gada atbildētājai piestāda nepamatotus rēķinus. No paskaidrojumiem

pievienotā iesnieguma (lietas lapa 44) redzams, ka pretenzijas par rēķinā ieļautajām pozīcijām atbildētāja izteikusi tikai 2013. gadā. Savukārt no lietas

materiālos esošās izdrukas par maksājumiem ( lietas lapa 31) redzams, ka atbildētājai jau uz 2011. gada janvārī parāds bija 261,57 Ls.

Atbildētājas paskaidrojumos norādītais, ka Prasītājs nav iepriekš informējis par nepieciešamību verificēt ūdens patēriņa skaitītājus, neatbilst

patiesībai. No lietas materiāliem pievienotajiem rēķiniem (lietas lapa 83-84) redzams, ka laika posmā no 2012.gada novembra līdz 2013. gada februārim

prasītāja izrakstītajos rēķinos ir norādīta informācija par skaitītāju verifikācijas termiņu.

Tāpat tiesai nav iesniegtas ziņas, kas dotu pamatu apšaubīt prasītāja apgalvojumu, ka prasītājs ir nodrošinājis atbildētājai piederošā dzīvokļa

īpašuma apsaimniekošanu, kā arī nodrošinājis ar dzīvokļa lietošanu saistītos pakalpojumu. Pie šādiem apstākļiem tiesa atzīst, ka prasītāja veiktais parāda

aprēķins ir pamatots. Tādējādi neatkarīgi no tā vai atbildētājai piederošo dzīvokļa īpašumu lieto pati atbildētāja vai kādas citas personas, atbilstoši līguma

un likuma prasībām atbildētājai, kā dzīvokļa īpašniekam, jāveic samaksa par prasītāja sniegtajiem pakalpojumiem, līdz ar to prasība par parāda par

dzīvojamās mājas uzturēšanu, apsaimniekošanas izdevumiem un saņemtajiem pakalpojumiem piedziņu 9490.18 euro apmērā par laika periodu

no 2010.gada 1.decembra līdz 2015.gada 1.februārim ir pamatota un apmierināma.

Saskaņā ar Civillikuma 1716.pantu līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību tajā gadījumā, ja viņa šo

saistību neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi. Savukārt Civillikuma 1720.panta 2.punktā noteikts, ka kreditors var prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma

izpildīšanu, ja līgumsods bijis norunāts ne tik daudz par neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstā laikā.

Civillikuma 1652.panta pirmās daļas 3.punkts nosaka, ka parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis, kad parādnieks

palaidis garām termiņu, kas nolikts izpildīšanai ar līgumu.

No lietas materiāliem pievienotā parāda aprēķina redzams, ka atbildētāja nav veikusi maksājumus pilnā apmērā par apsaimniekošanas izdevumiem

un komunālajiem maksājumiem, neievērojot līguma noteikumus. Tādējādi atzīstams, ka līgumā uzņemtās saistības atbildētāja nav pildījusi, proti, nav

veikusi saņemto pakalpojumu apmaksu.

Saskaņā ar 2010.gada 24.novembrī starp dzīvojamās mājas /adrese/ k 6, dzīvokļu īpašniekiem, no vienas puses, un SIA “Kurzemes namu

apsaimniekotājs”, no otras puses, noslēgtā dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līguma 4.10 punktu prasītājam maksājumu kavējuma gadījumā ir tiesības

aprēķināt un saņemt no Dzīvokļu īpašniekiem līgumsodu 0,2% apmērā no kopējās parāda summas par katru nokavēto dienu.

Līgumsods aprēķināts par laika periodu no 2012.gada 3. janvāra līdz 2015.gada 24.februārim 6119.74 euro apmērā (lietas lapa 71).

Civillikuma 1716.pantā ir noteikts, ka līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību tādā gadījumā, ja viņa šo

saistību neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi.

Civillikuma 1720.pants paredz, ka kreditors var prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma izpildīšanu: 1) ja tieši tā bijis norunāts; 2) ja līgumsods bijis

norunāts ne tik daudz par neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstajā laikā. Prasītājs nav pieteikumā norādījis, ar ko pamatota prasība par līgumsoda

piedziņu no atbildētājas.

Tiesai nav iesniegts neviens dokuments, kurš apliecinātu, ka atbildētāja maksājumu kavējumu gadījumā būtu pielīgusi maksāt prasītājam līgumsodu.

Senāta spriedumā lietā Nr. SKC-151/2010 tiesa atzinusi, ka likuma „Par dzīvokļa īpašumu” 27.2 pants neparedz dzīvokļu īpašnieku kopsapulcei

tiesības noteikt visiem dzīvokļu īpašniekiem saistošus līgumsodus. Senāts secinājis: Likuma „Par dzīvokļa īpašumu” 27.2 panta otrās daļas 5. punkta

norāde par īpašnieku kopsapulces tiesībām „izlemt citus jautājumus, kas saistīti ar kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu” nav

tulkojama tik plaši, ka tā aptver arī tiesības noteikt atsevišķiem dzīvokļu īpašniekiem līgumsodus. Analogi tas attiecināms uz Dzīvokļu īpašuma likumu.

Līgumsods un apsaimniekošana ir dažādas lietas. Kā izriet no definīcijas Civillikuma 1716. pantā, līgumsods ir konkrētā saistības dalībnieka labprātīgi

uzņemts pienākums ciest pametumu, un nav pamata uzskatīt, ka šāda tiesība likumā „Par dzīvokļa īpašumu” būtu nodota dzīvokļu īpašnieku kopsapulces

izlemšanā. Ja dzīvokļa īpašnieks pienācīgā termiņā neveic maksājumus par siltumenerģiju vai elektrību, turpretim apsaimniekotājs samaksā savlaicīgi no

saviem finanšu līdzekļiem, tad no apsaimniekotāja nekāds līgumsods netiek iekasēts, pat ja līgumā ar pakalpojumu sniedzēju būtu paredzēts. Tad

līgumsoda piedziņa no īpašnieka izpaužas kā preventīvs sods, ko patvarīgi noteicis apsaimniekotājs. Tāpat līgumsods vērtējams, ja dzīvokļa īpašnieks nav

savlaicīgi maksājis par apsaimniekošanas, uzturēšanas izdevumiem – līgumsods kļūst par patvarīgi noteiktu iedzīvošanās līdzekli.” Turpretim, ja

apsaimniekotājs ir maksājis līgumsodu, viņam var būt zaudējumu atlīdzības prasība no dzīvokļa īpašnieka.

Pie šādiem apstākļiem prasība par līgumsoda 6119.74 euro apmērā piedziņu ir noraidāma.

Civilprocesa likuma 195.pants nosaka, ka taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa norāda prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma

izpildei saņemt procentus, minot arī to apmēru.

Tiesa atzīst, ka prasītājam nosakāmas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no atbildētājas likumiskos procentus 6% gadā no

nenomaksātās parāda pamatsummas, jo saskaņā ar Civillikuma 1765.pantu gadījumos, kad likums noteic aprēķināt likumiskos procentus, tas nolikts pa

seši no simta gadā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.pantu, pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses tās samaksātos tiesas izdevumus,

proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram, līdz ar to, atbilstoši Civilprocesa likuma 34.panta noteikumiem, no atbildētājas prasītāja labā

piedzenami tiesas izdevumi – valsts nodeva 595,34 euro (no apmierinātās prasījuma summas 9490.18 euro), un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi

4,70 euro, kopā 600,04 euro.

Kopējie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir 13,17 euro (lietas lapa 2). Tiesa atzīst, ka no atbildētājas par labu valstij ir piedzenami ar lietas

izskatīšanu saistītie izdevumi 8,47 euro apmērā - starpība, kuru nav sedzis prasītājs, samaksājot ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus par tiesas

dokumentu piegādāšanu, atbilstoši Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktam.

Ievērojot Civilprocesa likuma 2041. panta noteikumus, atbildētājai nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8, 41., 42., 93., 97., 195., 204.1 pantu, tiesa

n o s p r i e d a :

prasību apmierināt daļēji.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, parādu par

dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas izdevumiem un saņemtajiem pakalpojumiem piedziņu 9490,18 euro par laika periodu no 2010.gada

1.decembra līdz 2015. gada 1.februārim, valsts nodevu 595,34 euro un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 euro, kopā 10090,22 euro.

Samaksa veicama uz vienu no sekojošiem norēķinu kontiem:

LV98 HABA 0551 0307 3483 7 – AS “Swedbank”;

LV83 PARX 0013 0443 8001 9 – AS “Citadele banka”;

LV65 UNLA 0050 0171 8682 0 – AS “SEB banka”;

LV63 RIKO 0002 0131 9759 6 – AS “DnB Banka”;

LV57 NDEA 0000 0830 6955 0 – Nordea Bank Finland Plc Latvijas filiāle.

Prasību daļā par līgumsoda piedziņu 6119,74 euro apmērā prasību noraidīt.

Piedzīt no /pers. B/ valsts labā ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 8,47 euro apmērā, kas iemaksājami: saņēmēja iestādē: Tiesu

administrācija, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, konta Nr.LV51TREL2190458019000, BIC kods TRELLV22, iemaksas mērķis: 21499 - ar lietas

izskatīšanu saistītie izdevumi lietā Nr. C28362114.

Noteikt SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no /pers. B/ likumiskos procentus – 6 % (seši procenti no

simta) gadā, no neatmaksātās pamatparāda summas.

Noteikt /pers. B/ labprātīgas izpildes termiņu 10 dienas pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas

Kurzemes rajona tiesā.

Sprieduma pieejamības datums 2015.gada 20.marts.

Tiesnese M. Miltiņa