Court partially allowed divorce property division but dismissed request to split assets into separate ownership.

Lietas Nr. C12240514

Lietas arhīva Nr. C-0147-16/2

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Daugavpils tiesa šādā sastāvā:

tiesnese R. Paipale

ar sekretāri I. Stikuti,

tulci G. Jurlovu

2016. gada 26. janvārī izskatīja atklātā tiesas sēdē 18. novembra ielā 37, Daugavpilī, civillietu /pers. D/ prasībā pret /pers. E/,

sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Timberlit” par laulāto kopīpašuma sadali,

k o n s t a t ē j a:

/pers. D/ un /pers. E/ laulība tika reģistrēta /adrese/Daugavpils pilsētas Dzimtsarakstu nodaļā, par ko laulību aktu reģistrācijas

grāmatā /datums/izdarīts ieraksts Nr. 493.

2014. gada 30. oktobrī /pers. D/ vērsās tiesā ar prasību pret /pers. E/, sabiedrību ar ierobežotu atbildību (turpmāk tekstā – SIA)

“Timberlit” par laulāto kopīpašuma sadali, bet 2015. gada 14. aprīlī prasītāja iesniedza prasības papildinājumus. Prasītāja prasības

pieteikumā norādīja, ka laulības laikā - 2007. gada 21. augustā – par kopējiem līdzekļiem tika iegādāts nekustamais īpašums, kas sastāv

no zemesgabala /adrese/. Pēc laulāto vienošanās nekustamais īpašums tika reģistrēts uz atbildētāja /pers. E/ vārda, kā arī viņi vienojās,

ka /pers. E/ pārvaldīs viņu kopējo nekustamo īpašumu un viņiem uz to būs vienādās tiesības. Prasītājai kļuva zināms, ka /pers. E/ ir

parādsaistības pret SIA “Timberlit” un ka viņu kopīpašums tiek pārdots par parādiem, taču prasītāja nevar pieļaut, lai arī viņas

kā laulātajai piederošā kopīpašuma daļa tiktu pārdota par parādiem. Vienlaikus, laulības laikā kopā ar atbildētāju tika iegādāts dzīvoklis

/adrese/. Prasītāja pamatoja prasību ar Civillikuma 89., 93., 100.pantiem un lūdza veikt nekustamā īpašuma /adrese/, kas reģistrēts

Daugavpils Zemesgrāmatu nodaļā, Laucesas pagasta zemesgrāmatu nodalījumā Nr. /numurs/, kadastra Nr. /numurs/, sadali,

nosakot prasītājai un atbildētājam pa ½ domājamai daļai no nekustamā īpašuma, kā katra atsevišķo īpašumu, par ko veikt attiecīgu

ierakstu zemesgrāmatā, kā arī atbrīvot prasītājas ½ domājamo daļu no piedziņas. Sadalīt nekustamo īpašumu – dzīvokli /adrese/,

kadastra Nr. /numurs/, reģistrēts Daugavpils pilsētas Zemesgrāmatas nodalījumā Nr. /numurs/, nosakot prasītājai un

atbildētājam pa ½ domājamai daļai kā katra atsevišķo īpašumu.

Uz tiesas sēdi prasītāja /pers. D/ neieradās. Par tiesas sēdes laiku un vietu tika paziņots saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.pantu.

2015. gada 28. decembrī tiesā saņemts prasītājas iesniegums ar lūgumu izskatīt lietu bez viņas klātbūtnes.

Šādu iemeslu dēļ tiesa uzskata par iespējamu izskatīt lietu bez prasītājas /pers. D/ klātbūtnes.

Atbildētāja/pers. E/ pilnvarotā persona /pers. H/ prasītājas prasību atzina pilnībā. Tiesai paskaidroja, ka /pers. D/ un /pers. E/

laulības kopdzīves laikā iegādājās nekustamo īpašumu: zemesgabalu /adrese/, un dzīvokli /adrese/. Līdz ar to nepastāv strīds un

atbildētājs atzīst, ka šis nekustamais īpašums ir laulāto kopmanta, jo laulātie kopā plānoja nekustamā īpašuma pirkšanu, ieguldīja kopējo

naudu, tādēļ katram no laulātajiem pieder puse no nekustamā īpašuma. Lūdza prasību apmierināt pilnā apmērā.

2014. gada 29. decembrī tiesā saņemti atbildētāja SIA “Timberlit” rakstveida paskaidrojumi. Atbildētājs norādīja, ka prasību

uzskata par nepamatotu, bet prasības iesniegšanu par laika vilcināšanu, jo prasītāja neizmantoja savas tiesības iebilst pret tiesu

izpildītāja rīkotu nekustamā īpašuma /adrese/, izsoli. 2014. gada 24. septembrī oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” bija publicēts

paziņojums par šī nekustamā īpašuma pārdošanu izsolē, kā arī norādīts, ka visām personām, kurām uz nekustamo īpašumu ir tiesības,

jāpiesaka savas prasības līdz izsoles dienai. Ņemot vērā, ka prasītāja noteiktajā termiņā neizmantoja savas tiesības apturēt nekustamā

īpašuma izsoli, prasītāja zaudēja tiesības prasīt sev atzīt īpašuma tiesības uz jau pārdotu nekustamo īpašumu. Tādējādi prasītāja zaudēja

prasījuma tiesības ar izsoles dienu – 2014. gada 27. oktobri – un tiesvedība lietā ir izbeidzama. Turklāt, uzskata, ka sadalot laulībā

iegūto mantu starp laulātiem, laulāto mantas kopībā jāiekļauj arī parādi pret SIA “Timberlit”, kas ir EUR 50589,34. Parādi izriet no

Daugavpils tiesas 2010. gada 23. aprīļa lēmuma par LVL 10602 jeb EUR 15085,29 piedziņu, kā arī no Daugavpils tiesas

Zemesgrāmatu nodaļas tiesnese s 2014. gada 4. septembra lēmuma par EUR 34714 piedziņu. Līdz ar to, sadalot mantu starp

laulātajiem, ir jāsadala arī parāds pret SIA “Timberlit”. Turklāt, prasītāja nelūdza atzīt nekustamo īpašumu par laulāto kopīgi iegūto

mantu, bet tas ir galvenais priekšnoteikums prasības apmierināšanai un bez tā nevar sadalīt mantu starp laulātajiem. Lūdza noraidīt

prasību pilnā apmērā.

Tiesas sēdē atbildētāja SIA “Timberlit” pārstāvis /pers. I/ prasību neatzina. Tiesai paskaidroja, ka nekustamais īpašums /adrese/,

tika pārdots izsolē un SIA “Timberlit” īpašuma tiesības ir reģistrētas zemesgrāmatā. Nekustamais īpašums tika pārdots izsolē pirms

/pers. D/ iesniedza prasību tiesā, par to prasītājai un atbildētājam bija zināms, bet prasītāja nepieteica tiesu izpildītājam savas tiesības uz

nekustamo īpašumu. Uzskata, ka prasītājas prasība nav pamatota un noraidāma, jo prasītāja, lūdzot sadalīt kopīgu mantu, nelūdza atzīt šo

mantu par laulāto kopīpašumu.

Tiesa, iepazinusies ar prasībā, tās papildinājumos un atbildētāja SIA “Timberlit” rakstveida paskaidrojumos izklāstītajiem

apstākļiem, uzklausījusi atbildētāju pārstāvju paskaidrojumus, pārbaudījusi un novērtējusi iesniegtos pierādījumus, uzskata, ka prasība

apmierināma daļēji.

Civillikuma 109.panta pirmās daļas 3.punkts paredz laulāto likumisko mantisko attiecību izbeigšanu šķirot laulību vai pastāvot

laulībai – pēc viena laulātā pieprasījuma, ja otra laulātā parādi pārsniedz viņa atsevišķās mantas vērtību vai arī viņa rīcības rezultātā

manta var ievērojami samazināties vai izputēt.

Ar laulības apliecību pierādīts, ka /pers. E/ un /pers. D/ laulība tika reģistrēta /datums/Daugavpils pilsētas dzimtsarakstu nodaļā,

par ko laulību aktu reģistrācijas grāmatā /datums/izdarīts ieraksts Nr. 493.

Ar Daugavpils tiesas tiesneses zemesgrāmatu nodaļā 2014. gada 16. decembra lēmumu par nekustamā īpašuma izsoles akta

apstiprināšanu un nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz ieguvēja vārda, Latgales apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2015.gada 12.

maija lēmumu un Lursoft datu bāzes izdruku – Zemesgrāmatas informācijas par īpašumu –, Zemesgrāmatas nodalījuma izdruku

pierādīts, ka 2015. gada 24. augustā par nekustamā īpašuma /adrese/, kas reģistrēts Daugavpils tiesas Zemesgrāmatu nodaļas Laucesas

pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. /numurs C/, kadastra numurs /numurs/, un sastāv no zemesgabala 1,3523 ha platībā, īpašnieku

kļuva SIA “IKOR”, bet līdz tam brīdim uz Daugavpils tiesas zemesgrāmatu nodaļas 2014. gada 16. decembra lēmuma pamata īpašuma

tiesības bija reģistrētas SIA “Timberlit”.

Saskaņā ar Valsts Zemes dienesta Latgales reģionālās nodaļas 2014. gada 17. jūlija izziņu Nr. 9-01/372665-1/1 nekustamā

īpašuma /adrese/, kadastra numurs /numurs/, kadastrālā vērtība ir EUR 7443.

Savukārt, ar Zemesgrāmatas nodalījuma datorizdruku pierādīts, ka nekustamā īpašuma /adrese/, kas reģistrēts Daugavpils tiesas

Zemesgrāmatu nodaļas Daugavpils pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. /numurs/, kadastra numurs: /numurs/, un sastāv no dzīvokļa

Nr./numurs/ – 335/37922 kopīpašuma domājamām daļām no daudzīvokļu mājas, zemes (kadastra numurs /numurs/), īpašnieks ir /pers.

E/. Īpašuma tiesības reģistrētas uz 2001. gada 10. oktobra pirkuma līguma pamata.

Atbilstoši Valsts zemes dienesta datorizdrukai nekustamā īpašuma /adrese/, kadastrālā vērtība ir EUR 5101.

Civillikuma 89.panta otrā daļa nosaka, ka viss, ko laulības laikā laulātie iegūst kopīgi vai viens no viņiem, bet ar abu laulāto

līdzekļiem vai ar otra laulātā darbības palīdzību, ir abu laulāto kopīga manta; šaubu gadījumā jāpieņem, ka šī manta pieder abiem līdzīgās

daļās.

Savukārt, Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa nosaka, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav

apstrīdējusi otrā puse.

Atbildētājs/pers. E/ neapstrīdēja to faktu, ka laulības laikā iegūtais strīdus īpašums ir laulāto kopmanta nevis kāda laulātā atsevišķa

manta, kura iegādāta par kāda no laulātā līdzekļiem, kas nav uzskatāmi par laulāto kopējiem līdzekļiem.

Turklāt, atbildētājs neizvirzīja iebildumus pret prasītājas prasību un neiesniedza pierādījumus, ka nekustamā īpašuma iegādes brīdī

laulāto kopdzīve bija pārtraukta.

Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2012.gada tiesu prakses apkopojumā “Tiesu prakse laulāto kopīgas mantas

dalīšanā” ir izdarīta atziņa, ka “nekustamais īpašums ir uzskatāms par abu laulāto kopīgu mantu, ja īpašuma tiesības uz to ir iegūtas

laulības laikā un kad abiem laulātajiem pastāvējusi kopīga saimniecība, jo ir pamats uzskatīt, ka īpašuma iegādei nepieciešamie līdzekļi

ir ņemti no ģimenes kopējā budžeta, kurā ieguldījumu atbilstoši attiecīgā brīža iespējām ir devuši abi laulātie: viens laulātais – audzinot

bērnus un nodarbojoties ar mājsaimniecību, bet otrs laulātais – strādājot algotā darbā”(17 lpp. 6.punkts).

Atbildētājs neapstrīdēja prasībā izklāstītos apstākļus un atbildētāja pilnvarotā persona atzina, ka nekustamais īpašums iegādāts par

ģimenes līdzekļiem, tādēļ tiesai nav pamata apšaubīt šo apstākli.

Tiesai nav iesniegti un tiesas sēdē nav iegūti pierādījumi, ka nekustamais īpašums būtu iegādāts par tādiem līdzekļiem, kas būtu

uzskatāmi par prasītājas vai atbildētāja atsevišķu mantu.

Saskaņā ar Civillikuma 90.panta otro daļu abu laulāto kopīgo mantu (89.p.2.d.) laulātie pārvalda un ar to rīkojas kopīgi, bet abiem

laulātajiem vienojoties, to var pārvaldīt arī viens no viņiem. Viena laulātā rīcībai ar šo mantu nepieciešama otra laulātā piekrišana.

Savukārt, šā likuma 93.pants paredz, ja laulāto kopīgais nekustamais īpašums ierakstīts zemesgrāmatā uz viena laulātā vārda, pieņemams,

ka otrs laulātais savu daļu šajā īpašumā nodevis viņa pārvaldībā.

Tādējādi tiesa konstatē Civillikuma 89.panta otrās daļas nosacījumus, kas dot pamatu uzskatīt strīdus nekustamo īpašumu par

laulāto kopīgu mantu – nekustamais īpašums tika iegādāts laulības kopdzīves laikā, par ģimenes kopējiem līdzekļiem un ar prasītājas

netiešas darbības palīdzību. tādēļ tiesa uzskata, ka strīdus nekustamais īpašums ir /pers. D/ un /pers. E/ kopīga manta.

Vienlaikus, tiesa uzskata, ka, neskatoties uz tiesas izdarīto secinājumu par laulāto kopmantu, nevar būt apmierināms prasītājas

prasījums veikt nekustamā īpašuma /adrese/, kas reģistrēts Daugavpils Zemesgrāmatu nodaļā, Laucesas pagasta zemesgrāmatu

nodalījumā Nr. /numurs/, kadastra numurs /numurs/, sadali, nosakot prasītājai un atbildētājam pa ½ domājamai daļai no

nekustamā īpašuma kā katra atsevišķo īpašumu, par ko veikt attiecīgu ierakstu zemesgrāmatā, kā arī atbrīvot prasītājas ½ domājamo daļu

no piedziņas.

Ar Daugavpils tiesas tiesneses zemesgrāmatu nodaļā 2014. gada 16. decembra lēmumu par nekustamā īpašuma izsoles akta

apstiprināšanu un nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz ieguvēja vārda un Latgales apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2015.gada

12. maija lēmumu pierādīts, ka 2014. gada 27. oktobrī nekustamais īpašums /nosaukums/ tika pārdots izsolē un pieņemts lēmums

apstiprināt izsoles aktu un nostiprināt nekustamo īpašumu uz ieguvēja SIA “Timberlit” vārda.

No Zemesgrāmatas informācijas par īpašumu – Zemesgrāmatas nodalījuma izdrukas - izriet, ka uz Daugavpils tiesas

Zemesgrāmatu nodaļas tiesnese s 2014. gada 16. decembra lēmuma pamata nekustamā īpašuma /adrese/, īpašuma tiesības tika

reģistrētas SIA “Timberlit”, bet uz 2015. gada 24. augusta pirkuma līguma pamata šī nekustamā īpašuma īpašnieks ir SIA “IKOR”.

Tādējādi no iepriekš minētajiem dokumentiem secināms, ka /pers. D/ savas tiesības uz šo nekustamo īpašumu sludinājumā par

izsoli noteiktajā termiņā un kārtībā nepieteica, bet pieteica prasības jau pēc notikušās izsoles, tādēļ SIA “Timberlit” iegūtās īpašuma

tiesības nevar būt skartas.

Līdz ar to nepastāv apstākļi, kas dotu /pers. D/ pamatu prasīt nekustamā īpašuma /adrese/, sadali, nosakot prasītājai un atbildētājam

īpašuma tiesības uz ½ domājamo daļu no šī nekustamā īpašuma.

Savukārt, prasījumu par kompensācijas piedziņu no kāda no atbildētājiem prasītāja nepieteica.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa nosaka, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai

iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Tiesa uzskata, ka prasītāja, norādot prasībā kā vienu no atbildētājiem SIA “Timberlit”, faktiski savu prasījumu

nepamatoja un neiesniedza nekādus pierādījumus.

Šādu iemeslu dēļ prasītājas prasījums par nekustamā īpašuma /adrese/, ir noraidāms.

Savukārt, prasītājas prasījums par laulāto kopmantas – dzīvokļa /adrese/ - sadali apmierināms daļēji un nepieciešams atzīt /pers. D/

īpašuma tiesības uz 1/2 domājamo daļu no nekustamā īpašuma, kadastra numurs /numurs/, kas sastāv no dzīvokļa īpašuma Nr. /numurs/

platībā 33,5 m2 un kopīpašuma 335/37922 domājamām daļām no daudzdzīvokļu mājas, zemes (kadastra numurs /numurs/), kas atrodas

/adrese/, un nostiprināt /pers. D/ īpašuma tiesības Daugavpils pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. /numurs/, izbeidzot /pers. E/

īpašuma tiesības uz nekustamā īpašuma 1/2 domājamo daļu.

Vienlaikus, tiesa uzskata, ka nav pamatots prasītājas prasījums noteikt katra laulātā nekustamā īpašuma ½ domājamo daļu, kā katra

laulātā atsevišķo īpašumu, jo prasītājas pieteiktās sadales pamatā ir laulāto kopīgas mantas sadale, nevis kādas mantas atzīšana par

laulātā atsevišķu mantu.

Savukārt, Civillikuma 91.pantā ir noteikts, kāda manta ir uzskatāma par katra laulātā atsevišķu mantu, bet prasītāja, piesakot

attiecīgu prasījumu, to vispār nepamatoja, kā arī tiesas sēdē Civillikuma 91.pantā norādītie apstākļi nav konstatēti.

Turklāt, atbildētājs nebija cēlis pretprasību, lai noteiktu viņa īpašuma daļai atsevišķas mantas statusu, bet prasītājai nav tiesību to

prasīt atbildētāja vietā.

Saskaņā ar Civillikuma 42.panta pirmo daļu no atbildētāja /pers. E/ par labu valstij jāpiedzen tiesas izdevumi – valsts nodeva EUR

336,76 (par prasījuma summu EUR 2550,50), un atbilstoši Civilprocesa likuma 39., 40.pantiem ar lietas izskatīšanu saistītie

izdevumi to faktiskajā apmērā EUR 17,86.

Vienlaikus, saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu atbildētājam /pers. E/ nepieciešams noteikt termiņu labprātīgai sprieduma

izpildei daļā par tiesas izdevumu samaksu.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 93., 97., 39.-42., 189. - 195., 204.1pantiem, tiesa

n o s p r i e d a:

/pers. D/ prasību apmierināt daļēji.

Atzīt /pers. D/, personas kods /personas kods/, īpašuma tiesības uz 1/2 domājamo daļu no nekustamā īpašuma, kadastra

numurs /numurs/, kas sastāv no dzīvokļa īpašuma Nr. /numurs/ platībā 33,5 m2 un kopīpašuma 335/37922 domājamām daļām no

daudzdzīvokļu mājas, zemes (kadastra numurs /numurs/), kas atrodas /adrese/, un nostiprināt /pers. D/ īpašuma tiesības Daugavpils

pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. /numurs/, izbeidzot /pers. E/, personas kods /personas kods/, īpašuma tiesības uz nekustamā

īpašuma 1/2 domājamo daļu.

Pārējā daļā prasību noraidīt.

Piedzīt no /pers. E/, personas kods /personas kods/, par labu valstij tiesas izdevumus: valsts nodevu EUR 336,76 (trīs simti

trīsdesmit seši euro, 76 centi) un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 17,86 (septiņpadsmit euro, 86 centi).

Noteikt /pers. E/termiņu labprātīgai sprieduma izpildei daļā par tiesas izdevumu samaksu – 7 dienas no sprieduma stāšanās

likumīgā spēkā dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas - 2016. gada 9. februāra -

Latgales apgabaltiesā, iesniedzot sūdzību Daugavpils tiesā.

Tiesnese R. Paipale