Administrative court dismissed appeal against utility company's illegal electricity use notices due to procedural flaws.
Legislator summary
AI generatedThe Administrative District Court rejected the applicants' request to annul two notices issued by Latvenergo regarding illegal electricity usage. The applicants argued that meter removal procedures were flawed and the expert lab results were unreliable, while the utility company contended the notices were legally sound. The court dismissed the appeal because the administrative acts were issued in accordance with specific regulations that did not require citing specific legal articles, and the expert evidence was deemed objective and credible.
Legislator headnote
AI generatedAdministratīvā procesa likuma 67. panta 4. daļa; Ministru kabineta noteikumi Nr. 413: Administrative acts issued under specific regulations exempt from general legal citation requirements are valid even if they omit specific statutory references, provided the underlying authority is clear.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lieta Nr. A42301206 (A1265-07/20) SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā Rīgā, 2007.gada 5.jūnijā
Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese: B.Lietiņa
piedaloties: pieteicējam, kā arī pieteicējas Z.B. pilnvarotajam pārstāvim – A.B.; atbildētāja – Latvijas Republikas pusē aicinātās iestādes – Akciju sabiedrības „Latvenergo” pilnvarotajam pārstāvim – Agnāram Jandasam;
atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu A.B. un Z.B. pieteikumā par Akciju sabiedrības „Latvenergo” filiāles „Centrālie elektriskie tīkli” Piejūras elektrisko tīklu rajona 2005.gada 21.jūnija aktu par elektroenerģijas nelikumīgu lietošanu Nr.005539 un Nr.005540 atcelšanu. Aprakstošā daļa
[1] Administratīvā rajona tiesā 2006.gada 20.janvārī tika saņemts A.B. un Z.B. (turpmāk – abi kopā un katrs atsevišķi – pieteicējs) pieteikums (reģ.nr.1309) par Akciju sabiedrības „Latvenergo” filiāles „Centrālie elektriskie tīkli” Piejūras elektrisko tīklu rajona (turpmāk – atbildētājs) 2005.gada 21.jūnija aktu par elektroenerģijas nelikumīgu lietošanu Nr.005539 un Nr.005540 (turpmāk atsevišķi un kopā – Akti) atcelšanu. Pieteikumu pieteicēju vārdā parakstījis pieteicējs un Z.B. pilnvarotais pārstāvis – A.B.. [2] 2005.gada 21.jūnijā Akciju sabiedrības „Latvenergo” filiāles „Centrālie elektriskie tīkli” Piejūras elektrisko tīklu darbinieki sastādīja Aktus Nr.005539 un Nr.005540 par elektroenerģijas nelikumīgu lietošanu. [3] Pieteicēji, nepiekrītot Aktiem, iesniedza prasību Administratīvā rajona tiesā, pamatojot pieteikumu ar šādiem argumentiem: [3.1] 2005.gada 8.janvārī vasarnīcā Saulkrastos, d/s „Koklītes” Nr.75 ieradās AS „Latvenergo” filiāles „Centrālie elektriskie tīkli” (CET) Piejūras elektrisko tīklu rajona (Piejūras ETR) inspektori, lai uzstādītu jaunu elektroskaitītāju.
Pieteicējam tika paskaidrots, ka viņa klātbūtne skaitītāja nomaiņā nav nepieciešama. Tā kā pieteicējs nav bijis klāt pie skaitītāja noņemšanas, tad viņš neredzēja kā AS „Latvenergo” inspektori ievietoja izņemto skaitītāju. Par skaitītāja izņemšanu tajā pašā dienā tika sastādīts akts nr.001240 par lietisko pierādījumu izņemšanu nosūtīšanai uz ekspertīzi. Pieteicējs uz minētā akta parakstījās. [3.2] 2005.gada martā pieteicējs saņēma Elektroskaitītāju laboratorijas ekspertīzes 2005.gada 28.februāra slēdzienu.
Ekspertīzē norādītajām skaitītāja nepilnībām pieteicējs nepiekrīt. [3.3] Pieteicējs A.B. iesniedza pieteikumu AS „Latvenergo” ar lūgumu pārbaudīt elektroskaitītāju vasarnīcā Saulkrastos, d/s „Koklītes” Nr.73. 2005.gada 3.maijā Saulkrastos d/s „Koklītes” Nr.73 ieradās AS „Latvenergo” filiāles „Centrālie elektriskie tīkli” Piejūras elektrisko tīklu rajona inspektori, lai uzstādītu jaunu elektroskaitītāju, bet veco skaitītāju noņēma un par to tajā pašā dienā tika sastādīts akts Nr.001203 par lietisko pierādījumu izņemšanu un nosūtīšanu ekspertīzei.
Nolūkā iegūt objektīvu eksperta slēdzienu, pieteicējs lūdza skaitītāju nosūtīt neatkarīgai ekspertīzei, taču viņam tika atteikts.
[3.4] 2005.gada 21.jūnijā pieteicējs tika aicināts ierasties AS „Latvenergo” CET Piejūras ETR „Zibeņos” uz elektroenerģijas nelikumīgas lietošanas gadījumu izskatīšanas komisijas sēdi, kur pieteicēju iepazīstināja ar Elektroskaitītāju laboratorijas ekspertīzes 2005.gada 28.februāra un 2005.gada 26.maija slēdzieniem un 2005.gada 21.jūnija aktiem Nr.005539 un Nr.005540 par elektroenerģijas nelikumīgu lietošanu. Pamatojoties uz minētajiem Elektroskaitītāju laboratorijas ekspertīzes 2005.gada 28.februāra un 2005.gada 26.maija slēdzieniem un aktiem, komisija novērtēja nelikumīgi izlietotās elektroenerģijas apjomu d/s „Koklītes” Nr.75 par Ls 265,68, bet d/s „Koklītes” Nr.73 par Ls 283,05, izsniedzot pieteicējam pārrēķinus par nelikumīgi lietoto elektroenerģiju, kā arī rēķinus par veiktajām ekspertīzēm, par bojātiem skaitītājiem un par skaitītāju nomaiņas izdevumiem. [3.5] Pieteicējs uzskata AS „Latvenergo” inspektori ir pārkāpuši AS „Latvenergo” „Instrukcijas par neuzskaitās elektroenerģijas gadījumu atklāšanu, aktu sastādīšanu un papildus rēķinu izrakstīšanu” 1.18.1.punktu, kas nosaka, ka skaitītājs un nepieciešamības gadījumā arī pirmsuzskaites ķēžu plombas Lietotāja klātbūtnē jāievieto noplombētā drošības maisā nosūtīšanai ekspertīzei, jo elektroskaitītājs d/s „Koklītes” Nr.75 tika noņemts un ievietots drošības maisā bez pieteicēja klātbūtnes.
Par šāda fakta esamību pieteicējs A.B. ir norādījis arī 2005.gada 21.jūnija aktā Nr.005540 par elektroenerģijas nelikumīgu lietošanu. [4] Atbildētājs savā rakstveida paskaidrojumā Administratīvai tiesai, norāda, ka pieteikumu neatzīst sekojošu iemeslu dēļ: [4.1] Strīds nav pakļauts izskatīšanai administratīvajā rajona tiesā. Apstrīdētie AS „Latvenergo” 2005.gada 21.jūnija akti Nr.005539 un Nr.005540 nav administratīvie akti, jo aktu sastādīšanā atbildētājs nav rīkojies kā iestāde, bet kā elektroenerģijas tirgotājs civiltiesiskā izpratnē, kas par samaksu pārdod preci, kuras patēriņa apjomu uzskaita AS „Latvenergo” piederošs verificēts komercuzskaites mēraparāts.
AS „Latvenergo” nav piešķirtas valsts varas pilnvaras valsts pārvaldes jomā. [4.2] Pieteikums nav pakļauts izskatīšanai administratīvajā rajona tiesā, jo nav ievērota iepriekšēja strīdus izskatīšanas kārtība. Pieteicējam vajadzēja vērsties ar savu pretenziju par AS „Latvenergo” darbību Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā, kas ir valsts iestāde, atvasināta publiska persona. [5] Uz tiesas sēdi pieteicējs (arī pieteicējas pilnvarotais pārstāvis), kā arī atbildētāja pilnvarotais pārstāvis ir ieradušies. [5.1] Tiesas sēdē pieteicējs (arī pieteicējas pilnvarotais pārstāvis) pieteikumu uzturēja, pamatojoties uz pieteikumā izklāstītajiem argumentiem. [5.2] Tiesas sēdē atbildētāja pilnvarotais pārstāvis pieteikumu pilnībā neatzina, pamatojoties uz pārsūdzētajos aktos, kā arī daļēji atbildētāja rakstveida paskaidrojumā tiesai izklāstītajiem argumentiem. [5.3] Tiesas sēdē tiesa apmierināja atbildētāja pārstāvja lūgumu par liecinieku pieaicināšanu lietā un viņu liecību uzklausīšanu tiesas sēdē. [5.3.1] Tiesas sēdē liecinieks Ā.B. liecināja, ka ir atbildētāja darbinieks (elektromentieris).
Veicot savus darba pienākumus, viņš 2005.gada 8.janvārī ieradies adresē : Koklītes 75, kur veikta elektrības skaitītāja pārbaude. Liecinieks paskaidroja, ka pārbaudes gaitā tiek pārbaudītas Latvenergo plombas, kas atrodas uz skaitītāja skapja vāka un pirmuzskaites kontakta. Konkrētajā gadījumā vāks ir bijis vaļā un tādēļ, ticis sastādīts akts Nr.001240 par lietisko pierādījumu izņemšanu un nosūtīšanu ekspertīzei. Liecinieks veicis elektrības skaitītāja demontāžu adresē Koklītes 75. Skaitītāja demontāža notiksi saskaņā ar Instrukciju, Klientu (Z.B.) pārstāvējis A.B., kurš parakstījies uz akta par pierādījumu izņemšanu.
Pēc demontāžas skaitītājs ievietots maisā. Klients nav atradies tieši pie skaitītāja, visu demontāžas laiku, bet turpat tuvumā bijis, dokumentus parakstījis, nekādus iebildumus nav cēlis.
[5.3.2] Tiesas sēdē liecinieks A.V. liecināja, ka atbildētāja darbinieks (elektromentieris). Strādā pie atbildētāja jau kopš 1998.gada. Liecinieks liecināja, ka pieteicēju atceras, jo ilgstoši veic elektroierīču kontroli pie pieteicēja adresē – Koklītes 73. Pie pieteicēja ieradušies uz paša pieteicēja iesnieguma pamata, pārbaudīt elektrības skaitītāju, kas arī ticis izdarīts. Skaitītājs ticis demontēts. Pieteicējs nekādus iebildumus skaitītāja demontāžas procesā nav izteicis, dokumentus parakstījis. [5.3.3] Tiesas sēdē liecinieks I.P. liecināja, ka ir elektroskaitītāju laboratorijas vadītāja vietnieks, kurš tieši piedalījies elektroskaitītāju, kas izņemti pie pieteicējiem (Koklītēs 73 un Koklītēs 75), ekspertīzē. Liecinieks paskaidroja, ka ekspertīzes veikšana ir pilnībā normatīvi reglamentēts process. Bez tam, ekspertīzes veikšanā ir iesaistīts arī Iekšlietu ministrijas Valsts policijas Kriminālistikas pārvaldes eksperts. Liecinieks liecināja, ka konkrētajos gadījumos ekspertīzes rezultātā tika konstatēts, ka valsts pārbaudes plombes ir tikušas noņemtas, bet esošās plombes ir nospiestas ar paštaisītu matricu, kā arī abos gadījumos konstatētas mehāniskas iejaukšanās pēdas, mehāniski izmainot skaitļu mehānisma rādītājus.
Motīvu daļa
[6] Izvērtējusi lietas materiālus, uzklausījusi tiesas sēdē procesa dalībnieku sniegtos paskaidrojumus, pārbaudījusi lietā esošos materiālus, tiesa atzīst, ka pieteikums ir pilnībā noraidāms, kā nepamatots. [7] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 103.pantu administratīvā tiesā procesa būtība ir tiesas kontrole par iestādes par izdotā administratīvā akta tiesiskumu vai lietderības apsvērumiem rīcības brīvības ietvaros. Administratīvā akta tiesiskums tiek vērtēts, pārbaudot, vai iestāde, to izdodot, rīkojusies saskaņā ar materiālajām un procesuālajām normām. Lietderības apsvērumi tiek vērtēti, pārbaudot, vai administratīvais akts izdots pamatoti un vai tas pārlieku neierobežo personas intereses, samērojot tās ar sabiedrības interešu aizsardzību. [8] Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments savā judikatūrā, (t.sk. 2005.gada 19.jūlija lēmumā administratīvajā lietā Nr. A42370805)ir atzinis, ka: [8.1] AS „Latvenergo” darbinieki, sastādot aktu par elektroenerģijas nelikumīgu lietošanu un nelikumīgi izlietotās elektroenerģijas aprēķinu, darbojas kā varas pārstāvji. [8.2] Pārrēķinam ir sankcijas raksturs, jo patērētās elektroenerģijas apjoms tiek prezumēts, nevis noteikts atbilstoši faktiskajam patēriņam. [8.3] Akts par elektroenerģijas nelikumīgu lietošanu un nelikumīgi izlietotās elektroenerģijas aprēķins ir vienots dokuments. [8.4] Akta un aprēķina tiesiskuma izvērtēšana pēc lietotāja pieteikuma nav pieskaitāma strīdiem par parāda piedziņu no lietotāja par saņemtajiem sabiedriskajiem pakalpojumiem likuma „Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” 32.panta pirmās daļas izpratnē. Līdz ar minēto, tiesa noraida kā nepamatotus atbildētāja rakstveida paskaidrojumā norādītos argumentus par to, ka konkrētais strīds nav pakļauts izskatīšanai administratīvā procesa kārtībā un tiesvedība lietā izbeidzama. Arī atbildētāja pārstāvis tiesas sēdē atzina, ka atbilstoši tiesu judikatūrā nostiprinātām atziņām, strīds ir izskatāms pēc būtības Administratīvā procesa kārtībā.
[9] Lietā pastāv šādi faktiskie apstākļi:
2005.gada 21.jūnijā atbildētāja filiāles „Centrālie elektriskie tīkli” Piejūras elektrisko tīklu rajona darbinieki sastādīja aktu Nr. 0005539 par elektroenerģijas nelikumīgu lietošanu Saulkrastu d/s Koklītēs 73 un aktu Nr. 005539 par elektroenerģijas nelikumīgu lietošanu Saulkratsu d/s Koklītēs 75 (lietas lapa 10,11), kā arī atbildētājs sastādījis patērētās elektroenerģijas pārrēķinu un izrakstījis rēķinus Nr. 32482-084 par summu Ls 282.05 un rēķinu Nr.32482-085 par summu Ls 265.68. [10] Tiesa konstatē, ka lietā pieteicēji ir apstrīdējuši Aktu tiesiskumu un pamatotību, kas Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta judikatūrai [8.1-8.4], lieta pakļauta izskatīšanai Administratīvajā rajona tiesā. [11] Kā izriet no lietas materiāliem, Akti sastādīti pamatojoties uz Ministru kabineta noteikumiem Nr.413 „Elektroenerģijas piegādes un lietošanas noteikumiem” (Noteikumi) (spēkā Aktu sastādīšanas brīdī) Atbilstoši vispārējam principam, tiesiskās attiecības ir apspriežamas saskaņā ar tiesību normām, kas ir spēkā konkrēto tiesisko attiecību rašanās (grozīšanās un izbeigšanās)brīdī.
Noteikumu 164.punktu, kas nosaka, ka: „Ja Piegādātājs konstatē, ka Lietotājs lieto elektroenerģiju bez elektroenerģijas komercuzskaites mēraparāta vai ir izmainīta elektroenerģijas komercuzskaites mēraparāta shēma, vai elektroenerģijas komercuzskaites mēraparāts ir bojāts, vai ir bojātas vai norautas elektroenerģijas komercuzskaites mēraparāta vai pirmsuzskaites elektroaparātu plombas, vai ir izdarīti citi pārkāpumi, kuru dēļ ir samazināts elektroenerģijas patēriņa rādījuma lielums vai radīta iespēja elektroenerģiju lietot bez maksas, Piegādātājs sastāda aktu divos eksemplāros, no kuriem vienu izsniedz Lietotājam(..) Savukārt nelikumīgi izlietotās elektroenerģijas aprēķins veikts, pamatojoties uz šo Noteikumu 105.punktu, kas noteic:
„Saskaņā ar šo noteikumu 104.punktā minēto aktu izdara pārrēķinu par nelikumīgi patērēto elektroenerģiju, ņemot vērā elektroietaisēs uzstādīto jaudu, pievada (ievada) caurlaides spēju un izmantošanas laiku”. Šajā kontekstā Noteikumu 104.punkts paredz: „Ja Piegādātājs konstatē elektroenerģijas lietošanu bez līguma noslēgšanas vai bez Piegādātāja reģistrēta elektroenerģijas komercuzskaites mēraparāta, mēraparāta bojājumus vai citus pārkāpumus, kuru dēļ ir samazināts elektroenerģijas patēriņa rādījuma lielums vai radīta iespēja elektroenerģiju lietot bez maksas, Piegādātājs sastāda aktu.
Aktu sastāda arī gadījumos, ja ir norautas vai bojātas elektroenerģijas komercuzskaites mēraparāta pirmsuzskaites elektroaparāta, spriegummaiņu kameras vai citas šo noteikumu 65. un 70.punktā minētās plombas (..) Atbilstoši Noteikumu 65.punktā noteiktajam: elektroenerģijas komercuzskaites mēraparātiem uz apvalka stiprinājuma skrūvēm jābūt Latvijas Nacionālā standartizācijas un metroloģijas centra plombām vai tās izgatavotājrūpnīcas plombām, kurai ir Latvijas Republikā atzīts atbilstības dokuments, bet uz spaiļu galdiņa vāka – Piegādātāja plombai(..).
Atbilstoši Noteikumu 70.punktā noteiktajam: elektroenerģijas komercuzskaites mēraparātu pieslēguma pareizību pārbauda un tos plombē Piegādātājs. Piegādātājs plombē arī pirmuzskaites ķēžu pievienojumu vietas, rindspailes, spriegummaiņu atdalītāju piedziņu rokturus un ligzdu durvis vai nožogojumus(..). [12] Tiesas ieskatā, ar lietā esošajiem pierādījumiem ir pierādīts fakts, ka Koklītēs 75, un Koklītēs 73 noņemtajam elektroenerģijas komercuzskaites mēraparātiem (elektrības skaitītājiem) Nr. 609233 un Nr. 775975 Valsts pārbaudes plombas ir tikušas noņemtas un esošās plombas ir nospiestas ar paštaisītu matricu.
Minēto apstiprina pierādījumi – Akti par lietisko pierādījumu izņemšanu un nosūtīšanu uz ekspertīzi (lietas lapas 12-13), liecinieku liecības [5.3.1 – 5.3.2], kā arī ekspertīzes atzinumi (lietas lapas 14-15).
Tādējādi, atbildētājs pamatoti secinājis, ka pieteicēji pieļāvuši elektroenerģijas lietošanu bez Piegādātāja atļaujas, bez uzskaites. [13] Tiesa noraida akā nepamatotu pieteicēja argumentu, ka pieteicēji personīgi nav veikuši nekādas darbības ar elektrības skaitītājiem. Atbilstoši Noteikumos noteiktajam, par elektroenerģijas komercuzskaites mēraparātu pēc tā uzstādīšanas lietotāja īpašumā, ir atbildīgs elektroenerģijas lietotājs – tātad pieteicējs. Tiesas ieskatā šajā gadījumā nav nozīmes tam apstāklim, kurš tieši veica nelikumīgās darbības ar pieteicēju īpašumā uzstādītajiem elektrības skaitītājiem.
Svarīgi ir tas, ka šāds nelikumīgs pieslēgums pastāvēja, kā arī tas, ka pieteicēji tādējādi ir guvuši materiālu labumu, kas izpaudies neuzskaitīta un attiecīgi neapmaksāta pakalpojuma izmantošanā. Savukārt, gadījumā, ja tika konstatēts, ka notikušas jebkādas darbības ar pieteicēju īpašumā uzstādītajiem elektroenerģijas mēraparātiem, pieteicējiem kā lietotājiem, atbilstoši Noteikumos ietvertajiem lietotāja pienākumiem (158.4 punkts) bija nekavējoties jāziņo piegādātājam. [14] Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta judikatūrā (skat. 2005.gada 25.janvāra lēmuma 10.punktu) secināja, ka atbilstoši Noteikumu Nr.413 104. un 105.punktam a/s „Latvenergo” darbinieku sastādītajiem aktiem ir piešķirta publiska ticamība, kā tas ir attiecībā uz publisku personu sastādītajiem Aktiem.
Turklāt tiesai nav pamata apšaubīt liecinieku A.V., Ā.B. un I.P. sniegto liecību patiesumu, jo tās apstiprinās ar lietas materiāliem, īpaši ar Aktiem, kā arī liecības nav pretrunā viena ar otru. Konkrētajā gadījumā tiesas rīcībā nav pierādījumu, kas norādītu uz to, ka kādam no lieciniekiem pastāvētu pamats būt neobjektīvam pret pieteicēju. Uz šādu apstākļu pastāvēšanu lietā nav norādījis arī paši pieteicēji. Lietā tāpat netiek apšaubīta liecinieku profesionālā kompetence. Līdz ar to tiesas ieskatā liecinieku A.V., Ā.B. un I.P. liecībām lietā ir piešķirama liela ticamība. [15] Izvērtējusi lietas materiālus tiesa noraida pieteicēju argumentu, ka skaitītāji tikuši uzstādīti lietoti, tādēļ pieteicēji nevar uzņemties atbildību par tiem.
Tiesas sēdē, t.sk. ar liecinieku paskaidrojumiem tika apstiprināts, ka skaitītāji ir uzstādīti lietoti, ko apliecina arī skaitītāja maiņas uzdevums Koklītēs 75. Tai pat laikā tiesa norāda, ka konkrētajā gadījumā, izšķiroša nozīme ir faktam, ka skaitītāja ekspluatācijas noteikumos pieļauti pārkāpumi (valsts pārbaudes plombas ir noņemtas un esošās plombas nospiestas ar paštaisītu matricu, kā arī notikusi mehāniska iejaukšanās uz skaitītāju skaitļu mehānisma rādījumu), kas notikuši pēc konkrētās mērierīces uzstādīšanas pie pieteicējiem kā lietotājiem. [16] Tāpat, tiesas ieskatā noraidāms ir arī pieteicēja (A.B.) arguments, ka Akts ir atceļams tādēļ, ka pieteicējs tieši nav redzējis elektrības skaitītāja, kurš demontēts Saulkrastu d/s Koklītes 73 ievietošanas pierādījumu maisā brīdi.
Minētais arguments ir pretrunā ar citiem lietā esošiem pierādījumiem, t.sk. liecinieka
- Ā.B. liecību, ko tiesa jau atzinusi par ticamu. No minētās liecības izriet, ka pieteicējs kā Z.B. pārstāvis piedalījies elektrības skaitītāja vasarnīcā – Koklītes 75 pārbaudes un demontāžas procesā. Apsvērums, ka pieteicējs nav visu procesa laiku atradies tiešā skaitītāja tuvumā ir vērtējams kā personas gribas izpaudums, ko persona realizējusi pēc saviem subjektīvajiem ieskatiem.
No Ā.B. liecības izriet, ka pieteicējs kā Z.B. pārstāvis pirms elektrības skaitītāja demontēšanas ticis gan mutiski informēts par notikumu gaitu, gan personiski parakstījies aktā par lietisko pierādījumu izņemšanu un nosūtīšanu uz ekspertīzi (lietas lapa 12).
Neviena normatīvā akta norma neparedz pienākumu atbildētāja darbiniekiem piespiedu kārtā nodrošināt lietotāja (vai lietotāja pārstāvja) atrašanos tiešā elektrības mērierīces tuvumā visu pārbaudes (citu darbību, t.sk. demontāžas) procesa laiku. Ņemot vērā iepriekš minēto, tiesa secina, ka lietā nav konstatējami fakti, kas liecinātu, ka atbildētājs elektrisko skaitītāju demontāžu pie pieteicējiem būtu veicis, pieļaujot normatīvajos aktos (arī iekšējos normatīvos aktos) t.sk. VAS „Latvenergo” ”Instrukciju par neuzskaitītās elektroenerģijas gadījumu atklāšanu, aktu sastādīšanu un papildus rēķinu izrakstīšanu”, noteikto kārtību.
Tiesas ieskatā šis pieteicēja arguments ir izteikts nolūkā izvairīties no normatīvajos aktos noteiktās atbildības par nelikumīgu elektroenerģijas lietošanu. [17] Pretēji pieteicēju norādītajam, tiesas ieskatā lietā nepastāv objektīvs pamats apšaubīt Elektroskaitītāju laboratorijā veikto ekspertīžu rezultātus. [17.1] Nolietas materiālos esošajiem Elektroskaitītāju laboratorijas slēdzieniem (lietas lapas 14,15) konstatējams, ka pārbaudot konkrēto - Koklītēs 75 un Koklītes 73 demontēto elektrības skaitītāju pārbaudes veikšanā piedalījās ne tikai konkrētās laboratorijas darbinieki, bet arī LR Iekšlietu ministrijas Kriminālistikas pārvaldes galvenais eksperts – Diāna Beļājeva.
No minētā tiesa secina, ka pārbaudes rezultātā izdarītie secinājumi atzīstami par objektīviem, jo to izdarīšanas procesā ir tikuši iesaistīti arī ar atbildētāju nesaistīti speciālisti (kriminālists) ar speciālām zināšanām. [17.2] Tāpat no lietas materiāliem konstatējams, ka konkrētā Elektroskaitītāju laboratorija ir akreditēta skaitītāju kalibrēšanas jomā Latvijas Nacionālās Akreditācijas birojā (apliecība Nr. LATAK-K-205-02-2001-A), kas apliecina faktu, ka Elektroskaitītāju laboratorija ir kompetenta veikt kalibrēšanu atbilstoši konkrētām kvalitātes vadības sistēmu un standartu prasībām (standarts LVS EN ISO/IEC 17025). [18] Izvērtējusi Aktus par elektroenerģijas nelikumīgu izmantošanu Nr. 005540 un Nr. 005539 nesatur pamatojums atbilstoši Administratīvā procesa likuma 67.panta ceturtajai daļai, kas nosaka, ka iestāde administratīvo aktu pamato ar Satversmi, likumiem, Ministru kabineta noteikumiem (...), kā arī vispārējiem tiesību principiem.
Pamatojumā norāda attiecīgā normatīvā akta pantu, tā daļu, punktu vai apakšpunktu. Tiesa konstatē, ka Akti satur vienīgi norādi uz to, ka Lietotājs pārkāpis „Elektroenerģijas piegādes un lietošanas noteikumus”, kas nav atzīstams par Administratīvā procesa likuma 67.panta ceturtajai daļai atbilstošu pamatojumu. Tomēr, tiesas ieskatā šajā situācijā tas nav atzīstams par tādu procesuālu pārkāpumu, kas varēja ietekmēt administratīvā akta saturu, t.i., pieteicējiem varētu tikt sastādīts labvēlīgāks akti, jo, pirmkārt, Akti tika izdoti atbilstoši speciālajām tiesību normām, kas šajā gadījumā ir Ministru kabineta Noteikumi Nr.413, kas neparedzēja Aktā norādīt piemēroto tiesību normu uzskaitījumu, otrkārt, tikai pēc Akta sastādīšanas judikatūrā tika atzīts, ka AS „Latvenergo” darbinieki, sastādot aktu par elektroenerģijas nelikumīgu lietošanu un nelikumīgi izlietotās elektroenerģijas aprēķinu, darbojas kā varas pārstāvji, un uz šiem dokumentiem līdz ar to ir attiecināmas Administratīvā procesa likuma prasības. [19] `Ņemot vērā iepriekš minēto, tiesa secina, ka a/s „Latvenergo” filiāles „Centrālie elektriskie tīkli” 2005.gada 21.jūnija Akti par elektroenerģijas nelikumīgu lietošanu Nr.005539 un Nr. 005540 ir tiesiski un nav saskatāms pamats tiesai tos atcelt.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246. - 251.pantu, Administratīvā rajona tiesa,
nosprieda:
noraidīt A.B. pieteikumu. Noraidīt Z.B. pieteikumu. Spriedumu var pārsūdzēt divdesmit dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas Administratīvajā apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvajā rajona tiesā.
Tiesnese B.Lietiņa