Court dismissed appeal against noise fine, upholding police decision for late-night music disturbance.

NORAKSTS

Lieta Nr.A42948609

A05045 –10/43

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Valmierā 2010.gada 4.februārī

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā:

tiesnesis G.Ploriņš,

rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc S.S.

(personas kods /personas kods/) pieteikuma par Rīgas pašvaldības policijas

Vidzemes priekšpilsētas pārvaldes 2009.gada 27.augusta nolēmuma

Nr.D57/03/ZV048889/1 atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] Administratīvās rajona tiesas Valmieras tiesu namā 2009.gada

1.oktobrī saņemts S.S. (turpmāk arī pieteicējs) pieteikums par Rīgas pašvaldības

policijas Vidzemes priekšpilsētas pārvaldes 2009.gada 27.augusta nolēmuma

Nr.D57/03/ZV048889/1 (turpmāk arī Lēmums) atcelšanu.

Ar Administratīvās rajona tiesas tiesneša 2009.gada 6.oktobra lēmumu

pieteikums pieņemts un ierosināta administratīvā lieta.

[2] 2009.gada 15.jūlijā Rīgas pašvaldības policijas inspektors noformēja

administratīvā pārkāpuma protokolu ZV Nr.048889 (turpmāk arī Protokols),

kurā konstatēja, ka pieteicējs pārkāpis Rīgas domes 2007.gada 19.jūnija saistošo

noteikumu Nr.80 „Sabiedriskās kārtības noteikumi Rīgā” (turpmāk – Saistošie

noteikumi Nr.80) 4.1.apakšpunkta prasības, proti, trokšņoja, atskaņojot skaļu

mūziku ar valdījumā esošu skaņas iekārtu (mājas kinozāle „PHILIPS”).

2009.gada 29.jūlijā Rīgas pašvaldības policijas Vidzemes priekšpilsētas

pārvaldes priekšnieka vietnieks pieņēma lēmumu Nr.D57/03/ZV048889

(turpmāk arī Sākotnējais lēmums), ar kuru pieteicējs par Saistošo noteikumu

Nr.80 4.1.apakšpunkta prasību neievērošanu sodīts ar naudas sodu Ls 100

apmērā.

Šo lēmumu pieteicējs apstrīdēja, un Rīgas pašvaldības policijas Vidzemes

priekšpilsētas pārvaldes (turpmāk arī Atbildētājs vai Pārvalde) priekšnieks ar

Lēmumu grozīja Sākotnējo lēmumu, nosakot naudas sodu Ls 60 apmērā.

[3] Nepiekrītot Lēmumam, pieteicējs vērsās Administratīvajā rajona tiesā,

lūdzot to atcelt turpmāk norādīto iemeslu dēļ.

[3.1] Pieteicējs norāda, ka administratīvā pārkāpuma lietā

Nr.D57/03/ZV048889 nav pierādījumu faktam, ka pieteicēja atskaņotā mūzika

skanēja skaļi. Lēmumā nav norādīts ne skaņas stiprums, ne mērierīce, ar kuru tas

fiksēts. Pieteicēja ieskatā, atskaņotā mūzika nebija apkārtējiem traucējoša, līdz

ar to sabiedriskā kārtība netika traucēta un sabiedrības interesēm netika nodarīts

kaitējums. Lēmumā nav konstatēta administratīvā pārkāpuma objektīvā puse,

tādēļ atbildētājam bija jāņem vērā Administratīvā procesa likuma (turpmāk

APL) 5.pantā noteiktais privātpersonu tiesību ievērošana princips, kad šaubu

gadījumos jāpieņem lēmums, kas veicina privātpersonas tiesību un tiesisko

interešu aizsardzību.

[3.2] Saistošo noteikumu Nr.80 4.1.apakšpunkts nosaka, ka Rīgas

administratīvajā teritorijā aizliegts trokšņot vai pieļaut troksni, ko rada

valdījumā esošs trokšņa avots neatkarīgi no tā atrašanās vietas, ja tas traucē

apkārtējo personu mieru, iestāžu, organizāciju normālu darbību, bet nav saistīts

ar satiksmi vai pasākumiem, kas saskaņoti ar Rīgas pilsētas izpilddirektoru.

Saskaņā ar minēto noteikumu 15.punktu par šo prasību neievērošanu, ja

pārkāpums ir izdarīts laikā no plkst.23.00 līdz plkst.7.00, fiziskajām personām

uzliek naudas sodu no simt latiem līdz divsimt piecdesmit latiem. Saistošie

noteikumi izdoti saskaņā ar likuma „Par pašvaldībām” 43.pantu.

Likuma „Par pašvaldībām” 43.pants piešķir pašvaldībai tiesības izdot

saistošos noteikumus, paredzot administratīvo atbildību par to pārkāpšanu, ja

atbildība nav paredzēta likumos.

Uz administratīvā pārkāpuma izdarīšanas dienu Latvijas Administratīvo

pārkāpumu kodeksa (turpmāk arī LAPK) 167.1 pants noteica atbildību par

akustiskā trokšņa normatīvu un vides trokšņa robežlieluma pārkāpšanu. Šā panta

pirmā daļa paredzēja, ka fiziskajām personām izsaka brīdinājumu vai uzliek

naudas sodu no Ls 20 līdz Ls 250 par jebkāda veida darbību, kas rada troksni un

pārsniedz attiecīgā diennakts stundā noteikto akustiskā trokšņa robežlielumu.

Tādējādi izriet, ka uz administratīvā pārkāpuma izdarīšanas dienu LAPK

167.1panta pirmā daļa jau paredzēja administratīvo atbildību par akustiskā

trokšņa normatīvu un vides trokšņa robežlielumu neievērošanu. Līdz ar to nav

piemērojama administratīvā atbildība saskaņā ar Saistošajiem noteikumiem, jo

atbildība jau ir noteikta LAPK.

[3.3] Ministru kabineta 2004.gada 13.jūlija noteikumi Nr.598 „Noteikumi

par akustiskā trokšņa normatīviem dzīvojamo un publisko ēku telpās” (turpmāk

Ministru kabineta noteikumi Nr.598) nosaka akustiskā trokšņa pieļaujamos

normatīvus dzīvojamo un publisko ēku telpās, lai nodrošinātu cilvēku

aizsardzību pret akustiskā trokšņa nelabvēlīgo iedarbību. Minēto noteikumu

4.punkts nosaka, ka akustiskā trokšņa mērījuma veikšanu tiesīgas veikt

laboratorija, kuras akreditētas valsts aģentūrā „Latvijas Nacionālais akreditācijas

birojs” atbilstoši standartam LVS EN ISO/IEC 17025:2005 „Testēšanas un

kalibrēšanas laboratoriju kompetences vispārīgās prasības” un par kurām

Ekonomikas ministrija ir publicējusi paziņojumu laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”,

vai citās Eiropas Savienības dalībvalstīs akreditētās laboratorijās, kuras, veicot

trokšņa mērījumus, ievēro Ministru kabineta noteikumu Nr.598 5.punktā un

1.pielikumā minētās prasības. Administratīvās lietas materiālos šādu mērīšanas

līdzekļu piemērošanas un skaņas stipruma aprēķinu nav, līdz ar to atbildētājs

nav rīkojies saskaņā ar materiālo un procesuālo tiesību normām.

[4] Administratīvajā rajona tiesā 2009.gada 23.oktobrī saņemti atbildētāja

rakstveida paskaidrojumi (lietas 24. – 28.lapa). Savos rakstveida

paskaidrojumos tiesai atbildētājs norāda, ka pieteicēja pieteikums ir nepamatots

un noraidāms, pamatojoties uz turpmāk norādītajiem apstākļiem.

[4.1] Rīgas pašvaldības policijas Vidzemes priekšpilsētas pārvaldes

darbinieki pieteicēja administratīvo pārkāpumu konstatēja, pamatojoties uz

izsaukumu, ka tiek traucēts apkārtējo personu miers, atskaņojot mūziku dzīvoklī

/adrese/ (turpmāk arī Dzīvoklis Nr./dzīvokļa numurs/) No personas, kas izsauca

pašvaldības policijas darbiniekus, tika pieņemts rakstisks iesniegums, kā arī

iegūti pietiekoši pierādījumi pieteicēja vainai apkārtējo personu miera

traucēšanā. Iesniegumā lūgts saukt pie administratīvās atbildības kaimiņus no

dzīvokļa /adrese/, jo dzīvoklī pa naktīm pastāvīgi tiek atskaņota skaļa mūzika,

līdz ar ko nav iespējams gulēt. Iesniegumā minētie fakti pierāda, ka mūzikas

skaņas neatkarīgi no skaļuma bija traucējošas, kā rezultātā tika traucētas tiesības

uz atpūtu naktī.

Policijas darbinieka ziņojumā norādīts, ka notikuma vietā telefoniskā

pieteikuma sniedzēja dzīvoklī bija dzirdamas mūzikas skaņas, kas nāca no

pieteicēja dzīvokļa. Mūzikas atskaņošanas fakts 2009.gada 15.jūlijā plkst.01.50

tika konstatēts, stāvot pie Dzīvokļa Nr./dzīvokļa numurs/ durvīm. Minētā

dzīvokļa durvis pašvaldības policijas darbiniekiem atvēra pieteicējs,

administratīvā pārkāpuma protokola sastādīšanas laikā pieteicējs kategoriski

atteicās izslēgt mūziku un pieprasīja, lai viņam uzrāda skaņas mērītāju, kas

izmēra troksni. Notikuma vietā pieteicējs nepārtraukti centās izraisīt konfliktu,

uz prasībām pārtraukt savas darbības, kā arī norādi, ka administratīvā

pārkāpuma izdarīšana alkoholisko dzērienu izraisītā reibuma stāvoklī var tikt

uzskatīta par atbildību pastiprinošu apstākli, pieteicējs nereaģēja, kā arī norādīja,

ka pēc policijas darbinieku aizbraukšanas mūzikas skaļumu palielinās.

Iedzīvotāja sniegtā, kā arī notikuma vietā iegūtā informācija neapšaubāmi

uzskatāma par pietiekamu, lai atzītu, ka pieteicējs 2009.gada 15.jūlijā

plkst.01.50 traucēja apkārtējo personu mieru, atskaņojot mūziku ar valdījumā

esošo skaņas iekārtu – mājas kinozāli „PHILIPS”, līdz ar to, izdarot

administratīvo pārkāpumu, kas kvalificējams pēc Saistošo noteikumu Nr.80

4.1.apakšpunkta.

[4.2] Saskaņā ar LAPK 9.panta pirmās daļas nosacījumiem par

administratīvo pārkāpumu atzīstama prettiesiska, vainojama (ar nodomu vai aiz

neuzmanības izdarīta) darbība vai bezdarbība, kura apdraud valsts vai

sabiedrisko kārtību, īpašumu, pilsoņu tiesības un brīvības vai noteikto pārvaldes

kārtību un par kuru likumā paredzēta administratīvā atbildība. LAPK 10.pants

nosaka, ka administratīvais pārkāpums atzīstams par izdarītu ar nodomu, ja

persona, kas to izdarījusi, ir apzinājusies savas darbības vai bezdarbības

prettiesisko raksturu, paredzējusi tās kaitīgās sekas un vēlējusies vai apzināti

pieļāvusi šo seku iestāšanos. No administratīvā pārkāpuma lietā

Nr.03/ZV048889 apkopotajiem materiāliem izriet, ka pieteicējs administratīvo

pārkāpumu izdarījis ar nodomu, jo apzinājās savas darbības prettiesisko raksturu

un apzināti pieļāva šo seku iestāšanos.

Administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas gaitā tika noskaidrots, ka ir

izdarīts administratīvais pārkāpums, noskaidrota vainīgā persona, kura ir

saucama pie administratīvās atbildības, kā arī izvērtēta atbildību mīkstinošo un

pastiprinošo apstākļu esamība. Mūzikas atskaņošanas faktu no Dzīvokļa

Nr./dzīvokļa numurs/ apstiprina nama /adrese/ iedzīvotājs, pašvaldības policijas

darbinieki, kuri atradās notikuma vietā, kā arī pieteicējs notikuma vietā un

rakstiski iesniegtajā sūdzībā. Lietas izskatīšanas laikā konstatēts pieteicēja

atbildību pastiprinošs apstāklis, t.i., pieteicējs prettiesisko darbību turpināja,

neraugoties uz pašvaldības policijas darbinieku prasību to pārtraukt.

[4.3] Sūdzības izskatīšanas gaitā tika konstatēts, ka soda mērķis varētu tikt

sasniegts ar mazāku atbildības līdzekli, ko pieļauj grozījumi Rīgas domes

2007.gada 19.jūnija saistošajos noteikumos Nr.80 „Sabiedriskās kārtības

noteikumi Rīgā”, kas stājās spēkā 2009.gada 31.jūlijā, jo saskaņā ar LAPK

8.panta otrās daļas nosacījumiem aktiem, kas mīkstina atbildību par

administratīvajiem pārkāpumiem vai atbrīvo no tās, ir atpakaļejošs spēks, tas ir,

tie attiecas arī uz pārkāpumiem, kas izdarīti pirms šo aktu izdošanas. Ņemot vērā

augstāk minēto, Rīgas pašvaldības policijas pārvaldes priekšnieks ar Lēmumu

nolēma grozīt ar Sākotnējo lēmumu noteikto naudas sodu, nosakot naudas sodu

Ls 60,00 apmērā.

[4.4] Nav pamatota pieteicēja norāde, ka pārkāpuma kvalificēšana pēc

Saistošo noteikumu Nr.80 4.1.punkta nav pareiza, jo atbildība par šādu

pārkāpumu paredzēta LAPK 167.1pantā.

Likuma „Par pašvaldībām” 45.pants nosaka, ka pašvaldība saistošos

noteikumus triju darba dienu laikā pēc to parakstīšanas rakstveidā un

elektroniskā veidā nosūta atzinuma sniegšanai Reģionālās attīstības un

pašvaldību lietu ministrijai, kura ne vēlāk kā mēneša laikā no saistošo

noteikumu saņemšanas izvērtē pašvaldības pieņemto saistošo noteikumu

tiesiskumu un nosūta pašvaldībai attiecīgu atzinumu. Ja Reģionālās attīstības un

pašvaldību lietu ministrijas atzinumā nav izteikti iebildumi par pieņemto

saistošo noteikumu tiesiskumu vai pašvaldībai likumā noteiktajā termiņā

atzinums nav nosūtīts, pašvaldība publicē pieņemtos saistošos noteikumus.

LAPK 167.1 pantā ir noteikta personu atbildība par jebkāda veida darbību,

kas rada troksni un pārsniedz attiecīgajā diennakts stundā noteikto akustiskā

trokšņa pieļaujamo normatīvu vai vides trokšņa robežlielumu. Lai fiksētu LAPK

minēto pārkāpumu, ir nepieciešams veikt mērījumus Ministru kabineta

noteiktajā kārtībā. Ar šiem mērījumiem ir iespējams fiksēt tikai pastāvīgu,

ilgstošu troksni, kas var būt potenciālais veselības traucējumu izraisītājs.

Saistošo noteikumu Nr.80 4.1.apakšpunktā noteiktā norma nenosaka trokšņa

mērījumu veikšanas nepieciešamību, līdz ar to pieteicēja norāde par

nepieciešamību veikt mērījumus nav pamatota. Šo kārtību apstiprina grozījumi

Saistošajos noteikumos Nr.80. kas stājušies spēkā 2009.gada 31.jūlijā, grozot

4.1.apakšpunktu, nosakot, ka Rīgas administratīvajā teritorijā aizliegts trokšņot,

ja tas traucē apkārtējo personu mieru, iestāžu, organizāciju normālu darbību, bet

nav saistīts ar satiksmi vai pasākumiem, kas saskaņoti ar Rīgas pilsētas

izpilddirektoru, un troksnim nav pastāvīgs raksturs. Par pastāvīga trokšņa

radīšanu ar savu darbību vai bezdarbību, kas pārsniedz normatīvajos aktos

noteiktos trokšņa normatīvus vai robežlielumus, vainīgā persona saucama pie

atbildības likumā noteiktajā kārtībā. No iepriekš minētā izriet, ka LAPK

167.1pants neparedz sankciju par īslaicīgu vai epizodisku personu miera

traucēšanu ar skaļu troksni. Saistošie noteikumi Nr.80 nosaka ierobežojumus

attiecībā uz sabiedriskā miera neievērošanu, t.i., par tāda trokšņa radīšanu, kas ir

īslaicīgs vai epizodisks un to nav iespējams fiksēt Ministru kabineta noteiktajā

kārtībā, turklāt soda apmērs par šo pārkāpumu ir atkarīgs ne tikai no pārkāpuma

būtības, bet arī no pārkāpuma izdarīšanas laika, taču tas nav lielāks par LAPK

paredzēto sodu par ilgstoša trokšņa radīšanu.

Ņemot vērā iepriekš minēto, nevar uzskatīt, ka LAPK 167.1 pants un

Saistošo noteikumu Nr.80 4.1.apakšpunkts pēc savas būtības un mērķa būtu

identiski pārkāpumi.

[4.5] Papildus atbildētājs norāda, ka Rīgas pašvaldības policija trokšņu

līmeņa mērījumus neveic, jo Ministru kabineta noteikumu Nr.598 4.punkts

nosaka, ka akustiskā trokšņa mērījuma veikšanu tiesīgas veikt laboratorija, kuras

akreditētas valsts aģentūrā „Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs” atbilstoši

standartam LVS EN ISO/IEC 17025:2005 „Testēšanas un kalibrēšanas

laboratoriju kompetences vispārīgās prasības” un par kurām Ekonomikas

ministrija ir publicējusi paziņojumu laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” vai citās

Eiropas Savienības dalībvalstīs akreditētās laboratorijās, kuras veicot trokšņa

mērījumus, ievēro Ministru kabineta noteikumu Nr.598 5.punktā un 1.pielikumā

minētās prasības.

[5] Pieteicējs ir piekritis administratīvās lietas izskatīšanai rakstveida

procesā (lietas 22.lapa). Līdz ar to atbilstoši Administratīvā procesa likuma

114.pantam lieta izskatīta rakstveida procesā.

Motīvu daļa

[6] Tiesa, izvērtējot lietas apstākļus un lietā esošos pierādījumus

kopsakarā ar procesa dalībnieku lietā iesniegtajiem rakstveida paskaidrojumiem,

secina, ka pieteikums ir noraidāms.

[7] Tiesa konstatē, ka ar pārsūdzēto Lēmumu atbildētājs atstājis negrozītu

Rīgas pašvaldības policijas Vidzemes priekšpilsētas pārvaldes priekšnieka

vietnieka lēmumu Nr.D57/03/ZV048889 daļā par pieteicēja izdarīto Saistošo

noteikumu Nr.80 4.1.apakšpunkta pārkāpumu, savukārt grozīja daļā par

pieteicējam piemēroto naudas sodu, to samazinot no Ls 100 uz Ls 60.

Tādējādi tiesai jānoskaidro, vai pieteicējs ir pārkāpis Saistošo noteikumu

Nr.80 4.1.apakšpunkta prasības un atbildētājs Lēmumu ir pieņēmis pamatoti.

[8] Saistošo noteikumu Nr.80 4.1.apakšpunkts (noteikumu redakcijā, kas

bija spēkā līdz 2009.gada 30.jūlijam) noteica, ka Rīgas administratīvajā

teritorijā aizliegts trokšņot, ja tas traucē apkārtējo personu mieru, iestāžu,

organizāciju normālu darbību, bet nav saistīts ar satiksmi vai pasākumiem, kas

saskaņoti ar Rīgas pilsētas izpilddirektoru.

Tādējādi, lai personu sauktu pie administratīvās atbildības atbilstoši šai

tiesību normai, nepieciešams konstatēt, ka persona Rīgas administratīvajā

teritorijā izraisījusi troksni, kas traucējis apkārtējo personu mieru, iestāžu,

organizāciju normālu darbību, bet nav saistīts ar satiksmi vai pasākumiem, kas

saskaņoti ar Rīgas pilsētas izpilddirektoru.

[9] No izskatāmās lietas materiāliem, tai skaitā no pieteicēja 2009.gada

24.jūlija paskaidrojuma (lietas 36. un 37.lapa) tiesa konstatē, ka lietā nav strīda

par to, ka pieteicējs 2009.gada 15.jūlijā plkst.01.50 savā dzīves vietā atskaņojis

mūziku ar skaņas iekārtu – mājas kinozāli „PHILIPS”, tātad radījis troksni.

Lietā nav strīda arī par to, ka pieteicējs šo troksni radījis savā dzīves vietā

/adrese/, tātad Rīgas administratīvajā teritorijā, kā arī par to, ka pieteicējs šo

troksni neradīja ar Rīgas pilsētas izpilddirektoru saskaņotā pasākumā.

Lietā strīds ir par to, vai, radot ar mūzikas skaņas iekārtu (mājas kinozāle

„PHILIPS”) troksni, pieteicējs ir izdarījis Saistošo noteikumu Nr.80

4.1.apakšpunktā paredzēto administratīvo pārkāpumu, proti, traucējis apkārtējo

personu mieru, iestāžu, organizāciju normālu darbību. Līdz ar to, vai atbildētāja

lēmums ir pamatots un tiesisks.

[10] Saskaņā ar LAPK 243.panta pirmo daļu pierādījumi administratīvā

pārkāpuma lietā ir jebkuri fakti, uz kuru pamata institūcijas (amatpersonas)

likumā noteiktajā kārtībā nosaka administratīvā pārkāpuma esamību vai

neesamību, pie administratīvās atbildības sauktās personas vainu un citus

apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.

Saskaņā ar šā panta otro daļu pirmajā daļā minētos faktus cita starp

konstatē ar protokolu par administratīvo pārkāpumu, ar tās personas

paskaidrojumiem, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ar liecinieku

liecībām un citiem dokumentiem, kā arī pārkāpumus fiksējošiem tehniskiem

līdzekļiem (braukšanas ātruma noteikšanas mērierīces, mērierīces alkohola

koncentrācijas noteikšanai izelpotajā gaisā, foto, video u.tml.).

Tātad par pierādījumiem administratīvā pārkāpuma lietā var kalpot

protokoli, personas iesniegumi un paskaidrojumi, liecinieku liecības, kā arī

policijas darbinieku sastādītie ziņojumi.

Ar lietas materiāliem tiesa konstatē turpmāk norādītos pierādījumus.

[10.1] L.M. 2009.gada 15.jūlija iesniegums, kurā viņa norāda, ka minētajā

datumā izsaukusi policiju, jo viņas kaimiņi no dzīvokļa Nr./dzīvokļa numurs/

pastāvīgi pa naktīm atskaņo skaļu mūziku, līdz ar to viņa nevar mierīgi gulēt.

Mūzikas atskaņošana notiek no plkst.23.30 līdz plkst.02.00 naktī (lietas

30.lapa).

[10.2] Administratīvā pārkāpuma protokols ZV Nr.048889, kas noformēts

2009.gada 15.jūlijā plkst.02.00 /adrese/. Protokolā konstatēts, ka pieteicējs

2009.gada 15.jūlijā plkst.01.50 /adrese/ trokšņoja, atskaņojot skaļu mūziku ar

valdījumā esošu skaņas iekārtu – mājas kinozāli „PHILIPS”. Protokolā

konstatējams pieteicēja pašrocīgi veiktais ieraksts: „nepiekrītu” (lietas 29.lapa).

[10.3] Pārvaldes sabiedriskās kārtības sargāšanas nodaļas inspektora V.Š.

2009.gada 15.jūlija ziņojums, kurā viņš norāda, ka 2009.gada 15.jūlijā

plkst.01.25 operatīvā grupa, kuras sastāvā bija viņš, M.S. un Z.L., saņēma

informāciju no dežūrdaļas, ka zvanījusi /adrese/ iedzīvotāja M. un informējusi,

ka minētās mājas dzīvoklī Nr./dzīvokļa numurs/ tiek atskaņota skaļa mūzika.

Policijas darbinieks norāda, ka plkst.01.36 viņi ieradušies /adrese/, kura durvis

atvēra pati izsaucēja, t.i., L.M.. Viņa palūgusi no viņas pieņemt iesniegumu, jo

kaimiņi no dzīvokļa Nr./dzīvokļa numurs/ esot nekaunīgi un kopš 23.30 atskaņo

skaļu mūziku. Policijas darbinieks arī norāda, ka, noformējot minēto

iesniegumu, bija dzirdama skaļa mūzika, kas skanējusi tieši virs izsaucējas

dzīvokļa. Pēc iesnieguma pieņemšanas policijas darbinieki devušies uz dzīvokli

Nr./dzīvokļa numurs/, kura durvis atvēra vīrietis. Stādoties priekšā, policijas

darbinieki konstatējuši, ka dzīvoklī Nr./dzīvokļa numurs/ ļoti skaļi skanēja

mūzika. V.Š. arī norāda, ka vīrietis, kurš atvēra durvis bija pieteicējs, kurš

policijas darbiniekus informēja, ka ir konkrētā dzīvokļa saimnieks. Uz policijas

darbinieku uzaicinājumu nogriezt mūziku klusāk, pieteicējs kategoriski atteicās

to darīt, pierasot policijas darbiniekiem uzrādīt trokšņu radītāju, kas izmērītu

troksni. V.Š. arī norādīja, ka pieteicējs Protokola sastādīšanas laikā nepārtraukti

mēģinājis policijas darbiniekus izaicināt uz nopietnāku konfliktu, jo bijis

alkohola reibumā (lietas 33. un 34.lapa).

[10.4] Pieteicēja 2009.gada 24.jūlija paskaidrojums. Paskaidrojumā

norādīts, ka 2009.gada 15.jūlijā plkst.01.50 pieteicēja dzīves vietā /adrese/ bija

ieradušies Rīgas pašvaldības policijas darbinieki, kuri sastādījuši administratīvā

pārkāpuma protokolu Nr.048889 par Saistošo Noteikumu Nr.80 4.1.apakšpunkta

pārkāpumu. Protokols sastādīts par to, ka pieteicējs trokšņojis, atskaņojot skaļu

mūziku ar valdījumā esošu skaņas iekārtu – mājas kinozāli „PHILIPS”.

Pieteicējs paskaidrojumā norāda, ka 2009.gada 15.jūlijā spēkā bija LAPK 167.1

pants, kas noteica atbildību par akustiskā trokšņa normatīvu un vides trokšņa

robežlieluma pārkāpšanu. Šā panta pirmā daļa paredzēja, ka fiziskajām

personām izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu no Ls 20 līdz Ls 250 par

jebkāda veida darbību, kas rada troksni un pārsniedz attiecīgā diennakts stundā

noteikto akustiskā trokšņa robežlielumu. Tādējādi izriet, ka uz administratīvā

pārkāpuma izdarīšanas dienu LAPK 167.1 panta pirmā daļa jau paredzēja

administratīvo atbildību par akustiskā trokšņa normatīvu un vides trokšņa

robežlielumu neievērošanu. Līdz ar to pieteicējam nevarēja piemērot

administratīvo atbildību saskaņā ar Saistošajiem noteikumiem Nr.80, jo atbildība

jau bija noteikta LAPK. Papildus pieteicējs norāda, ka viņa dzīvoklī 2009.gada

15.jūlijā īslaicīgi atskaņotā mūzika nebija tik skaļa, lai tā varētu traucēt

apkārtējo personu mieru, kā arī to, ka Protokolā nav norādīts ne skaņas stiprums,

ne mērierīce, ar kuru tas fiksēts (lietas 36. un 37.lapa).

[11] Administratīvā procesa likuma 154.panta pirmā daļa noteic, ka tiesa

novērtē pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatojas uz vispusīgi,

pilnīgi un objektīvi pārbaudītiem pierādījumiem, kā arī vadoties no tiesiskās

apziņas, kas balstīta uz loģikas likumiem, zinātnes atziņām un taisnības

principiem.

Tiesa, izvērtējot pieteicēja paskaidrojumā norādīto, ka viņa dzīvoklī

2009.gada 15.jūlijā īslaicīgi atskaņotā mūzika nebija tik skaļa, lai tā varētu

traucēt apkārtējo personu mieru, salīdzinājumā ar L.M. 2009.gada 15.jūlija

iesniegumā, Administratīvā pārkāpuma protokolā un Rīgas pašvaldības policijas

darbinieka V.Š. 2009.gada 15.jūlija ziņojumā norādīto, konstatē, ka tie atšķiras

daļā par faktiskajiem apstākļiem, proti, vai pieteicēja radītais troksnis traucējis

apkārtējo personu mieru.

Izvērtējot pieteicēja argumentu par to, ka viņa dzīvoklī 2009.gada

15.jūlijā īslaicīgi atskaņotā mūzika nebija tik skaļa, lai tā varētu traucēt

apkārtējo personu mieru, tiesa secina, ka šajā lietā nav neviena pierādījuma, kas

apstiprinātu šo pieteicēja argumentu. Bet ir trīs pierādījumi – 2009.gada 15.jūlija

administratīvā pārkāpuma protokols ZV Nr.048889, L.M. 2009.gada 15.jūlija

iesniegums, kā arī V.Š. 2009.gada 15.jūlija ziņojums, kuros konstatētie faktiskie

apstākļi norāda, ka tieši pieteicēja rīcība, 2009.gada 15.jūlijā plkst.01.50 savā

dzīves vietā atskaņojot mūziku ar skaņas iekārtu – mājas kinozāli „PHILIPS”,

radījusi tādu troksni, kas traucējis apkārtējo personu mieru, konkrēti L.M. mieru.

Pēc būtības to, ka L.M. miers bijis traucēts apliecina arī pats Rīgas pašvaldības

policijas darbinieku izsaukšanas fakts, jo normālos sadzīves apstākļos

plkst.01.25 cilvēki guļ, tātad atrodas naktsmierā, protams, ja šis naktsmiers

netiek traucēts no trešo personu puses.

Tādējādi tiesa atzīst, ka izskatāmajā lietā ir pierādīts tas faktiskais

apstāklis, ka pieteicējs, 2009.gada 15.jūlijā plkst.01.50 savā dzīves vietā

atskaņojot mūziku ar skaņas iekārtu – mājas kinozāli „PHILIPS”, radījis tādu

troksni, kas traucējis L.M. naktsmieru.

[12] Pieteicējs gan 2009.gada 24.jūlija paskaidrojumā, gan arī pieteikumā

tiesai norādījis, ka atbildētājs administratīvo atbildību saskaņā ar Saistošo

noteikumu Nr.80 4.1.apakšpunktu viņam piemērot nevarēja, jo par tāda veida

pārkāpumiem atbildība jau bija noteikta LAPK 167.1 pantā.

Tiesa norāda, ka Saistošo noteikumu Nr.80 4.1.apakšpunktā un LAPK

167. pantā noteikti dažādi administratīvie pārkāpumi.

Ministru kabineta 2004.gada 13.jūlija noteikumi Nr.598 „Noteikumi par

akustiskā trokšņa normatīviem dzīvojamo un publisko ēku telpās” (turpmāk arī

Noteikumi Nr.598) noteic akustiskā trokšņa pieļaujamos normatīvus dzīvojamo

un publisko ēku telpās, ar mērķi nodrošināt cilvēku aizsardzību pret akustiskā

trokšņa (nelabvēlīgas, traucējošas visu veidu skaņas gaisa vidē, kas rada

diskomfortu, ietekmē dzirdi un traucē akustisko komunikāciju) nelabvēlīgo

iedarbību. Minēto noteikumu 6.punkts cita starp noteic, ka vietējā pašvaldība tās

administratīvajā teritorijā ir tiesīga noteikt stingrākus pieļaujamos normatīvus

dzīvojamo un publisko ēku telpām.

Tādējādi ar minēto tiesību normu pašvaldībām ir deleģētas tiesības savā

administratīvajā teritorijā noteikt stingrākus trokšņu normatīvos, pie tam

pašvaldībām nav noteikts šos stingrākos trokšņu normatīvus izteikt fizikālos

lielumos, kas raksturotu šo troksni, proti, noteikt konkrētus skaitliskus

normatīvus. Pašvaldības šo deleģējumu realizē ar Saistošajiem noteikumiem,

konkrētajā gadījumā Rīgas pilsētas Dome ar Saistošajiem noteikumiem Nr.80, to

4.1.apakšpunktā nosakot stingrākus trokšņu normatīvus – trokšņi, kas traucē

iedzīvotāju mieru, iestāžu vai organizāciju normālu darbību.

LAPK 167.1 pantā paredzēta atbildība par prettiesisku darbību, kas

apdraud noteikto sabiedrisko kārtību. Šajā tiesību normā administratīvā atbildība

ir paredzēta par tāda trokšņa radīšanu, kas pārsniedz attiecīgajā diennakts stundā

noteikto akustiskā trokšņa pieļaujamo normatīvu vai vides trokšņa robežlielumu.

Tātad šajā gadījumā administratīvā atbildība ir paredzēta personai, kura radījusi

troksni, kas pārsniedz tiesību normās noteiktu normatīvu vai vides akustiskā

trokšņa robežlielumu, piemēram, Ministru kabineta 2004.gada 13.jūlija

noteikumu Nr.598 2.pielikumā noteikto pieļaujamo akustisko trokšņu

pārsniegšanu.

Savukārt Saistošo noteikumu Nr.80 4.1.apakšpunktā paredzēta atbildība

par prettiesisku darbību, kas apdraud noteikto sabiedrisko kārtību, tai skaitā arī

sabiedrisko mieru. Šajā tiesību normā paredzētais pārkāpums izpaužas darbībā –

trokšņa radīšanā, kuras rezultātā pilsētas teritorijā tiek traucēts iedzīvotāju miers,

iestāžu vai organizāciju normāla darbība, bet nav saistīts ar satiksmi vai

pasākumiem, kas saskaņoti ar Rīgas pilsētas izpilddirektoru. Pie tam radītais

troksnis var arī nepārsniegt tiesību normās noteiktos normatīvus, bet tomēr tas

var traucēt gan iedzīvotāju mieru, gan arī iestāžu vai organizāciju normālu

darbību. Tādēļ objektīvie apstākļi, proti, vai vainīgās personas darbības traucē

iedzīvotāju mieru, iestāžu vai organizāciju normālu darbību, izvērtējami katras

konkrētas lietas ietvaros. Šādos gadījumos nav izšķirošas nozīmes radīto

akustisko trokšņu rādījumiem, bet gan faktiskajam apstāklim, ka troksnis

traucējis iedzīvotāju mieru, iestāžu vai organizāciju normālu darbību.

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka pārkāpums, par kuru atbildība

paredzēta Saistošo noteikumu Nr.80 4.1.apakšpunktā nav paredzēts likumos, tai

skaitā arī Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, tādējādi Rīgas pilsētas

Dome bija tiesīga noteikt Saistošajos noteikumos Nr.80 atbildību par pieteicēja

izdarīto administratīvo pārkāpumu. Pie līdzīga atzinuma 2009.gada 2.novembra

spriedumā nonākusi arī Administratīvā apgabaltiesa (skat. sal. Administratīvās

apgabaltiesas 2009.gada 2.novembra sprieduma lietā Nr.A42527806

10.punktu). Līdz ar to pieteicēja arguments ir nepamatots un noraidāms.

[13] Administratīvo tiesu praksē ir atzīts, ka sabiedriskā miera traucēšana

ir konstatējama, piemēram, ja nav ievērotas cilvēka tiesības uz naktsmieru,

pārkāpta personas vai viņas mājokļa neaizskaramība, ierobežotas personas

iespējas brīvi pārvietoties, persona ir spiesta pārtraukt vai atteikties no

likumīgām darbībām (piedalīšanās kultūras vai sporta pasākumos, iepirkšanās,

braukšana ar sabiedrisko transportu u.tml.), uzņēmums vai organizācija ir spiesti

pārtraukt savu darbu (sk. Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu

departamenta 2007.gada 9.marta sprieduma lietā Nr.SKA-61/2007 8.punktu).

Konstatējot, ka pieteicējs, 2009.gada 15.jūlijā plkst.01.50 savā dzīves

vietā atskaņojot mūziku ar skaņas iekārtu – mājas kinozāli „PHILIPS”, radījis

tādu troksni, kas traucējis L.M. naktsmieru, tiesa atzīst, ka pieteicējs ar savām

darbībām traucējis sabiedrisko mieru, līdz ar to izdarījis Saistošo noteikumu

Nr.80 4.1.apakšpunktā paredzēto administratīvo pārkāpumu.

[14] Saskaņā ar LAPK 22.pantu administratīvais sods tiek piemērots, lai

personu, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, audzinātu likumu

ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā, kā arī, lai tiklab tiesību

pārkāpējs, kā arī citas personas neizdarītu jaunus pārkāpumus. Saskaņā ar LAPK

32.pantu sodu par administratīvo pārkāpumu uzliek ietvaros, ko nosaka

normatīvais akts, kurā paredzēta atbildība par izdarīto pārkāpumu, stingrā

saskaņā ar šo kodeksu un citiem aktiem par administratīvajiem pārkāpumiem.

Noteikumu Nr.80 15.punkts (noteikumu redakcijā, kas bija spēkā līdz

2009.gada 30.jūlijam) noteica, ka par šo noteikumu 4.1.apakšpunktā noteikto

prasību neievērošanu, ja pārkāpums ir izdarīts laikā no plkst.07.00 līdz plkst.

23.00, uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz simt latiem, savukārt, ja

pārkāpums ir izdarīts laikā no plkst.23.00 līdz plkst.07.00, fiziskajām personām

uzliek naudas sodu no simt latiem līdz divsimt piecdesmit latiem. Savukārt no

2009.gada 31.jūlija spēkā esošā noteikumu redakcija noteic, ka par

4.1.apakšpunktā noteikto prasību neievērošanu, ja pārkāpums ir izdarīts laikā no

plkst.07.00 līdz plkst. 23.00, uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz simt

latiem, savukārt, ja pārkāpums ir izdarīts laikā no plkst. 23.00 līdz plkst.07.00,

fiziskajām personām uzliek naudas sodu no divdesmit latiem līdz simt

piecdesmit latiem.

Ar Sākotnējo lēmumu pieteicējam uzlikts naudas sods Ls 100. Savukārt

Lēmumā atbildētājs, norādot, ka administratīvā soda mērķi varētu sasniegt ar

mazāku atbildības līdzekli, ko pieļauj grozījumi Saistošajos noteikumos Nr.80,

kā arī pamatojoties uz LAPK 8.panta otro daļu, pieteicējam uzlikto sodu

grozījis, to samazinot no Ls 100 un Ls 60.

Saskaņā ar LAPK 8.panta otro daļu, aktiem, kas mīkstina atbildību par

administratīvajiem pārkāpumiem vai atbrīvo no tās, ir atpakaļejošs spēks, tas ir,

tie attiecas arī uz pārkāpumiem, kas izdarīti pirms šo aktu izdošanas. Tādējādi,

tiesa atzīst, ka atbildētājs pamatoti uzlicis pieteicējam naudas sodu saskaņā ar

Noteikumu Nr.80 15.punktā noteikto sankciju, kas ir spēkā no 2009.gada

31.jūlija, proti, ja pārkāpums ir izdarīts laikā no plkst. 23.00 līdz plkst.07.00,

fiziskajām personām uzliek naudas sodu no divdesmit latiem līdz simt

piecdesmit latiem.

Attiecībā par piemēroto naudas sodu, tiesa atzīst, ka šajā gadījumā nav

iespējams lemt par to, vai naudas sods ir nepieciešams, un tas ir piemērots, jo

sankcija neparedz nepiemērot naudas sodu vispār. Līdz ar to ir lemjams

jautājums tikai par tā apmēru.

Atbildētājs pieteicēja rīcībā nav konstatējis atbildību mīkstinošos

apstākļus, bet konstatējis vienu atbildību pastiprinošo apstākli, LAPK 34.panta

pirmās daļas 1.punktā noteikto apstākli – prettiesiska rīcība turpināta,

neraugoties uz pilnvaroto personu prasību to izbeigt (lietas 39.lapa).

Tiesa, ņemot vērā atbildētāja konstatēto atbildību pastiprinošo apstākli, kā

arī pieteicēja izdarītā administratīvā pārkāpuma raksturu, proti, ka

administratīvais pārkāpums izdarīts nakts laikā, daudzdzīvokļu mājā, tātad vietā

ar ievērojamu iedzīvotāju intensitāti, ka pārkāpums no plkst.23.30 turpinājies

līdz plkst. 01.50, kad Rīgas pašvaldības policijas darbinieki bija nonākuši līdz

pieteicējam, tātad vairāk nekā divas stundas, atzīst, ka atbildētāja piemērotais

naudas sods Ls 60 apmērā ir samērīgs un atbilstošs pieteicēja izdarītajam

administratīvajam pārkāpumam.

[15] Ņemot vērā visu iepriekš konstatēto, tiesa secina, ka administratīvā

soda piemērošanā atbildētājs ievērojis LAPK noteikto lietvedību administratīvo

pārkāpumu lietās. Atbildētājs, atkārtoti izskatot lietu pēc būtības, ir izvērtējis

izdarīto pārkāpumu un pierādījumus, kā arī no tiem izrietošos loģiskos

secinājumus. Lēmums atbilst Administratīvā procesa likuma un LAPK

noteikumiem, izdots ievērojot procesuālos un formālos priekšnoteikumus un

materiālo tiesību normas, tādēļ tiesai nav pamata to atcelt.

Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka Rīgas pašvaldības policijas Vidzemes

priekšpilsētas pārvaldes 2009.gada 27.augusta nolēmums

Nr.D57/03/ZV048889/1 ir tiesisks un pamatots, bet pieteicēja pieteikums ir

nepamatots un noraidāms.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 286.panta

pirmās daļas 1.punktu, Administratīvā procesa likuma 246. – 251.pantu, 289. –

291.pantu, Administratīvā rajona tiesa

nosprieda

atstāt negrozītu Rīgas pašvaldības policijas Vidzemes priekšpilsētas

pārvaldes 2009.gada 27.augusta nolēmumu Nr.D57/03/ZV048889/1.

Noraidīt S.S. pieteikumu par Rīgas pašvaldības policijas Vidzemes

priekšpilsētas pārvaldes 2009.gada 27.augusta nolēmuma

Nr.D57/03/ZV048889/1 atcelšanu.

Tiesas spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā divdesmit

dienu laikā no tā sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību

Administratīvās rajona tiesas Valmieras tiesu namā.

Spriedums sastādīts 2010.gada 4.februārī.

Tiesnesis (paraksts) G.Ploriņš

NORAKSTS PAREIZS

Administratīvās rajona tiesas

tiesnesis________________G.Ploriņš

Valmierā, 2010.gada 4.februārī