Court dismisses transport company's penalty for tachograph violation due to lack of proven breach elements.

NORAKSTS Lieta Nr.A42548308 (A6146-09/32)

SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā

Jelgavā, 2009.gada 17.jūlijā

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese R.Paegle,

piedaloties sūdzības iesniedzējas – sabiedrības ar ierobežotu atbildību (turpmāk – SIA) „Stiga RM” pilnvarotajai pārstāvei I.R., Autotransporta inspekcijas pārstāvjiem – R.D. un I.T., atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz SIA „Stiga RM” (turpmāk - iesniedzēja) sūdzību par Autotransporta inspekcijas 2008.gada 14.marta lēmumu Nr.139.

Aprakstošā daļa

[1] 2008.gada 22.aprīlī Administratīvajā rajona tiesā (turpmāk – tiesa) saņemta iesniedzējas sūdzība par Autotransporta inspekcijas (turpmāk arī – iestāde) 2008.gada 14.marta lēmumu Nr.139 (turpmāk – pārsūdzētais Lēmums). Ar tiesneša 2008.gada 24.aprīļa lēmumu ierosināta tiesvedība (lietas 2.lapa).

[2] 2007.gada 19.decembrī Autotransporta inspekcijas Kontroles daļas Gulbenes nodaļas inspektors sastādījis administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.BA407606 (turpmāk - protokols) par to, ka tajā pašā dienā plkst. 16:38 Gulbenē, uz Brīvības ielas, virzienā no Zvaigžņu ielas uz Miera ielu, U.V. vadīja iesniedzējai piederošo transportlīdzekli SCANIA, ar /reģistrācijas numurs/, ar piekabi (ar /reģistrācijas numurs/), veicot iekšzemes kravas komercpārvadājumu maršrutā Alūksnes rajona Liepnas pagasts – Cēsu rajona Drabešu pagasts. U.V. vadīja transportlīdzekli, kurš aprīkots ar digitālo tahogrāfu, bez vadītāja kartes 2007.gada 19.decembrī, 2007.gada 18.decembrī, 2007.gada 17.decembrī, 2007.gada 14.decembrī un 2007.gada 13.decembrī. Protokolā norādīts, ka iesniedzēja pārkāpusi 1985.gada 20.decembra Eiropas Padomes regulas Nr.3821/85 „Par reģistrācijas kontrolierīcēm, ko izmanto autotransportā” (turpmāk – Regula Nr. 3821/85) 13.pantu un tādējādi izdarījusi administratīvo pārkāpumu, par kuru paredzēta atbildība Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 149.4 panta 12.daļā (lietas 46.lapa). Protokolam pievienota digitālā tahogrāfa izdrukas kopija (lietas 47.-48.lapa) un kravu pārvadājumu kontroles akts Nr.066757, kurā norādīts, ka transportlīdzekļa vadītājs neizmanto digitālo tahogrāfu sava darba un atpūtas laika reģistrēšanai un vada transportlīdzekli neizmantojot vadītāja karti digitālajam tahogrāfam (lietas 49.lapa). Transportlīdzekļa vadītājs uzrādījis iesniedzējas izdotu 2007.gada 15.oktobra rīkojumu Nr.3 par to, ka kravas kokvedēju vadītāji darba un atpūtas laiku, un informāciju par pārvadājumu reģistrē pārskatā par transportlīdzekļa vadītāja darba laiku kalendāra nedēļā atbilstoši Ministru kabineta 2007.gada 24.aprīļa noteikumu Nr.279 „Noteikumi par izņēmumiem, kad nepiemēro Eiropas Parlamenta un Padomes

2006.gada 15.marta Regulu (EK) Nr.561/2006, ar ko paredz dažu sociālās jomas tiesību aktu saskaņošanu saistībā ar autotransportu, groza Padomes Regulu (EEK) Nr.3821/85 un Padomes Regulu (EK) Nr.2135/98 un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr.3820/85” (turpmāk – noteikumi Nr.279) pielikumam Nr.1(lietas 50.lapa). Protokolam pievienots transportlīdzekļa vadītāja paskaidrojums par to, ka pārbaudes laikā vadītājs nav varējis uzrādīt digitālā tahogrāfa izdrukas par kārtējo darba nedēļu un iepriekšējām 15 dienām, bet uzrādīts pārskats par darba laika uzskaiti. Lapu koku taru pēc pavadzīmes Nr. ACE 662573 saņēmis Alūksnes rajona Liepnas pagastā un tā bijusi jāved uz Cēsu rajona /adrese/ (lietas 51.lapa).

[3] 2008.gada 22.janvārī iesniedzēja vērsusies iestādē ar iesniegumu, norādot, ka protokols iesniedzējai nav nosūtīts savlaicīgi, protokola kopiju iesniedzēja saņēmusi 2008.gada 10.janvārī. Iesniedzēja ir mežsaimniecības uzņēmums, kas Latvijas Republikas teritorijā pārvadā kokmateriālus 100 km rādiusā no transportlīdzekļa bāzes vietas. Tādējādi, saskaņā ar Regulu Nr.3821/85, un Padomes 2006.gada 15.marta Regulu (EK) Nr.561/2006 (turpmāk - Regula Nr.561/2006) un noteikumiem Nr.279, iesniedzējai nav pienākuma izmantot tahogrāfu darba un atpūtas laika uzskaitei. Iesniedzējai piederošo transportlīdzekļu vadītāji darba un atpūtas laiku un informāciju par pārvadājumu reģistrē pārskatā par transportlīdzekļa vadītāja darba laiku kalendāra nedēļā atbilstoši noteikumu Nr.279 1.pielikumā noteiktajam paraugam. Pārskats par kārtējo nedēļu atradies transportlīdzeklī un vadītājs to uzrādījis pārbaudes veicējam. Protokolā norādītā norma paredz, ka darba devējs un autovadītāji atbild par ierīču pareizas darbības uzraudzību. Iesniedzēja savukārt uzskata, ka ir piemērojams Regulas Nr.561/2006 13.panta 1.punkta b) apakšpunktā noteiktais izņēmums (turpmāk arī – Izņēmums), tādēļ ne iesniedzējai, ne arī transportlīdzekļu vadītājiem nav jāatbild par ierīču pareizas darbības uzraudzību. Protokola turpinājumā norādīts, ka ir izdarīts LAPK 149.4 panta 12.daļā paredzēts administratīvais pārkāpums. Iesniedzēja uzskata, ka protokolā nav norādīti fakti, kas pierāda norīkojuma došanu lietot transportlīdzekli, neievērojot transportlīdzekļu vadītājiem noteikto darba un atpūtas laika režīmu, vai darba un atpūtas laika režīmu un braukšanas attālumu reglamentējošo noteikumu un ātruma reģistrēšanas kontrolierīces lietošanas noteikumu pārkāpšanu (lietas 57.- 59.lapa).

[4] 2008.gada 23.janvārī izskatīta administratīvā pārkāpuma lieta un pieņemts lēmums Nr.11J/BA407606 (turpmāk - sākotnējais lēmums) par iesniedzējas saukšanu pie administratīvās atbildības par Regulas Nr. 3821/85 3.panta 1.punkta pārkāpumu, par kuru paredzēta administratīvā atbildība LAPK 149.4 panta 12.daļā, iesniedzējai piemērots administratīvais naudas sods Ls 700 (septiņi simti latu) apmērā (lietas 70.lapa).

[5] 2008.gada 14.februārī sākotnējais lēmums apstrīdēts, atkārtoti norādot, ka iesniedzēja ir mežsaimniecības uzņēmums, kas pārvadā kokmateriālus 100 km rādiusā no transportlīdzekļa bāzes vietas, tādēļ ir piemērojams Izņēmums. Tā kā iesniedzējai nav pienākuma izmantot tahogrāfu darba un atpūtas laika uzskaitei, tad pārkāpums nav pieļauts (lietas 71.-74.lapa).

[6] 2008.gada 14.martā pieņemts pārsūdzētais Lēmums, ar kuru sākotnējais lēmums atstāts negrozīts, bet iesniedzējas sūdzība noraidīta. Pārsūdzētajā Lēmumā secināts, ka iesniedzējas darbībās ir saskatāms Regulas Nr. 3821/85 3.panta 1.punkta pārkāpums. Izņēmums attiecas vienīgi uz tiem uzņēmumiem, kas pārvadājumus veic ar uzņēmumā ražotu (savu) preci, kas ir kā daļa no to komercdarbības. Par mežsaimniecības uzņēmumu (meža apsaimniekotāju) Regulas 561/2006 izpratnē atzīstams vienīgi tas meža īpašnieks, kas personīgi veic meža apsaimniekošanas ciklu, līdz ar to Izņēmums uz iesniedzēju neattiecas. Pārkāpums sākotnējā lēmumā kvalificēts pareizi un iesniedzējai piemērots atbilstošs sods (lietas 84. – 89.lapa).

[7] Sūdzībā (lietas 3. - 9.lapa) norādīti šādi argumenti: [7.1] Iesniedzēja uzskata, ka gan sākotnējais lēmums, gan pārsūdzētais Lēmums ir prettiesisks un atceļams. [7.2] Iestādes rīcība nav konsekventa, jo 2007.gada 1.novembrī veikta pārbaude par laika periodu no 2007.gada 24.janvāra līdz 1.novembrim un nekādi pārkāpumi iesniedzējas darbībā nav konstatēti. Pārbaudes laikā iestādes amatpersonām uzrādīti pārskati par transportlīdzekļu vadītāju darba laiku kalendārajām nedēļām, jo saskaņā ar regulā paredzēto Izņēmumu transportlīdzekļos tahogrāfi netiek lietoti.

Pārbaudes laikā tahogrammas netika uzrādītas, bet saistībā ar pārskatos norādīto pārkāpumi netika konstatēti. [7.3] Protokolā norādīts, ka iesniedzēja pārkāpusi Regulas Nr.3821/85 13.pantu, bet sākotnējā lēmumā norādīts, ka ir pārkāpts minētās regulas 3.panta 1.punkts. Iesniedzējai nav saprotams, ar kādiem pierādījumiem apstiprinās sākotnējā lēmumā norādītais pārkāpums un uz kādu apsvērumu pamata notikusi pārkāpuma kvalifikācijas maiņa. [7.4] Pārsūdzētajā Lēmumā bez pamatojuma norādīts, ka par mežsaimniecības uzņēmumu (meža apsaimniekotāju) Regulas Nr.561/2006 izpratnē atzīstams tas meža īpašnieks, kas veic meža apsaimniekošanas ciklu personīgi, tādēļ Izņēmums nav attiecināms uz iesniedzēju.

Iesniedzēja uzskata, ka minētais apgalvojums nav pamatots ar tiesību normām, kā arī nav norādīti iestādes apsvērumi, uz ko šāds secinājums balstīts. [7.5] Iesniedzēja uzskata, ka uz izskatāmo gadījumu neattiecas Regulas Nr.3821/85 3.panta 1.punktā noteiktais, bet gan 2.panta 2.punktā noteiktais. [7.6] Iesniedzēja ir mežsaimniecības uzņēmums, kas nodarbojas ar meža apsaimniekošanu un veic vienīgi kokmateriālu pārvadājumus savas komercdarbības ietvaros. Kokmateriāli, saskaņā ar Regulas Nr.561/2006 13.panta 1.punkta b) apakšpunktu, ir uzskatāmi par preci, kas saistīta ar mežsaimniecības uzņēmējdarbību.

Iesniedzēja uzskata, ka no normatīvajos aktos noteiktā neizriet pārsūdzētajā Lēmumā norādītais secinājums, ka Izņēmums attiecas vienīgi uz pašpārvadājumiem. [7.7] Transportlīdzekļu vadītāji ir iepazīstināti ar 2007.gada 15.oktobra rīkojumiem Nr.3 un Nr.4. Transportlīdzekļu vadītāji fiksē darba un atpūtas laiku pārskatā par transportlīdzekļa vadītāja darba laiku kalendāra nedēļā, pārskati tiek nodoti personāla vadītājai, kas pārbauda to atbilstību faktiskajai situācijai, bet valdes loceklis apstiprina pārbaudītos pārskatus. [7.8] Iesniedzējai ir vairākas bāzes vietas, kas ir drošas un piemērotas transportlīdzekļa novietošanai, par bāzes vietu izmantošanu ir noslēgti līgumi ar SIA „Virši A” un SIA „Sumata”, bāzes vietas ir norādītas pārskatos. [7.9] Visa iepriekš minētā informācija tikusi iesniegta administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas laikā, taču iestāde to nav ņēmusi vērā.

[8] 2008.gada 19.maijā tiesā saņemts iestādes paskaidrojums (lietas 39.-45., 46.

– 89.lapa) un administratīvā pārkāpuma lietas materiāli.

[9] Iesniedzējas pilnvarotā pārstāve tiesas sēdē sūdzību uzturēja, balstoties uz sūdzībā norādītajiem argumentiem. Papildus paskaidroja, ka strīds ir par to, vai izskatāmajā gadījumā bija piemērojams Izņēmums. Iesniedzēja nodarbojas ar mežsaimniecību, tiek veikti vienīgi mežsaimniecības materiālu pārvadājumi. 2007.gada oktobrī ticis izdots rīkojums par to, ka transportlīdzekļu vadītājiem darba un atpūtas laiks jāuzskaita pārskatā. Pārbaudes laikā uzņēmumā pārskati tika uzrādīti un nekādu iebildumu no iestādes puses nebija. Lietā ir strīds par to, vai transportlīdzekļa vadītājs uzrādīja visus dokumentus, kas nepieciešami Izņēmuma piemērošanai. Iesniedzējai nav saprotams, kādi dokumenti būtu jāuzrāda uzņēmumam, lai apliecinātu, ka tas ir mežsaimniecības uzņēmums. Uzņēmuma statūtos ir norādīts, ka iesniedzēja ir mežsaimniecības uzņēmums, kā darbības veidi ir norādīts arī kravu pārvadājumi, kas ietilpst mežsaimniecības darbībā. Lūguši viedokli Zemkopības ministrijai par to, kas ir mežsaimniecības uzņēmums, uz ko saņēmuši atbildi un iesnieguši to arī iestādei. Iesniedzējai ir iebildumi pret to, ka protokols nav sastādīts iesniedzējas pārstāvja klātbūtnē un nav nosūtīts savlaicīgi. Pārsūdzētajā Lēmumā nav norādīts, kāpēc netiek ņemti vērā iesniedzējas argumenti, un, kāpēc protokolā ir norādīts, ka pārkāpta viena norma, bet lēmumā parādās, ka pārkāpta cita. Iesniedzējai nav dota iespēja sniegt paskaidrojumu par lēmumā norādīto pārkāpumu. Parasti līgumi tiek uzrādīti, taču tie netiek ņemti vērā. Bez tam, bāzes vieta ir norādīta pārskatā, bet pārskats pārbaudes laikā tika uzrādīts. Transportlīdzekļa vadītājs iestādes amatpersonai uzrāda arī rīkojumus. Savukārt iestādes amatpersonas neļauj vadītājam pašrocīgi rakstīt paskaidrojumu.

[10] Iestādes pilnvarotie pārstāvji tiesas sēdē norādīja, ka pārsūdzētais Lēmums ir tiesisks un pamatots. Papildus paskaidroja, ka uz iesniedzēju neattiecas Izņēmums, tāpēc tā nepareizi organizē transportlīdzekļu vadītāju darbu un netiek ievērotas regulas prasības. Atbilstoši LAPK 248.1 pantam iestādes amatpersonai bija tiesības protokolu sastādīt bez iesniedzējas klātbūtnes. Protokols ticis nosūtīts iesniedzējai ierakstītā vēstulē. Visi iesniedzējas argumenti ir ņemti vērā un ir izvērtēti, soda piemērošanas termiņš nav pārkāpts. Iesniedzēja nav ievērojusi nosacījumu par transportlīdzekļa bāzes vietu, - ja pašpārvadājums ir ārpus 100 km rādiusa no bāzes vietas, tad pārskatu izmantot nedrīkst un ir nepieciešams lietot tahogrāfu. Pārbaudes laikā pēc pieprasījuma netika uzrādīts dokuments par bāzes vietu, tāpēc iestāde uzskatīja, ka bāzes vieta atrodas iesniedzējas juridiskajā adresē Tukuma rajonā. Savukārt kravas iekraušanas vieta ir Alūksnes rajonā, kas ir ievērojami tālāk par 100 km. Iestādes pilnvarotie pārstāvji tiesas sēdē atzina, ka atbilstoši lietā esošajai pavadzīmei, pārskatu nedrīkstēja izmantot tāpēc, ka bāzes vieta nav atbilstoša. Iestādes pilnvarotie pārstāvji tiesas sēdē arī atzina, ka protokolā vajadzēja būt norādei par to, ka bāzes vieta nav atbilstoša. Līgumiem par bāzes vietām jāatrodas transportlīdzeklī, bet līgumi netika uzrādīti. Iestādes pilnvarotie pārstāvji tiesas sēdē atzina, ka administratīvā pārkāpuma lietas materiālos nav fiksēts, ka līgumi tika uzrādīti, kā arī no lietas materiāliem nevar konstatēt, vai pārbaudes laikā tika lūgts tos uzrādīt.

Motīvu daļa

[11] Tiesa, izvērtējot administratīvā pārkāpuma lietas materiālus kopsakarā ar iesniedzējas paskaidrojumiem, nonāca pie secinājuma, ka sūdzība ir apmierināma.

[12] Tiesa konstatēja lietā šādus apstākļus:

[12.1] 2007.gada 7.maijā starp iesniedzēju un SIA „Virši-A” noslēgts līgums par transportlīdzekļu novietošanu, ar Pielikumu Nr.1 (lietas 18., 19.lapa). [12.2] 2007.gada 15.oktobrī starp iesniedzēju un SIA „Sumata” noslēgts līgums par transportlīdzekļu novietošanu, ar Pielikumu Nr.1 (lietas 16., 17.lapa). [12.3] Ar 2007.gada 15.oktobra rīkojumu Nr.4 „Par kravas kokvedēju bāzes vietām” saskaņā ar iepriekš minētajiem līgumiem, noteiktas SIA „Sumata” un SIA „Virši-A” degvielas uzpildes stacijas (Pielikums Nr.1) (lietas 13., 14.lapa). [12.4] 2007.gada 15.oktobrī izdots rīkojums Nr.3 „Par braukšanas un atpūtas laika uzskaiti”, saskaņā ar kuru noteikts, ka, veicot kokmateriālu pārvadājumus ar iesniedzējai piederošajiem transportlīdzekļiem, saskaņā ar noteikumiem Nr.279, transportlīdzekļu vadītāji darba un atpūtas laiku un informāciju par pārvadājumu reģistrē pārskatā par transportlīdzekļa vadītāja darba laiku kalendāra nedēļā atbilstoši noteikumu Nr.279 Pielikumam Nr.1 (lietas 10.

– 12.lapa). [12.5] 2007.gada 1.novembrī sastādīts komersanta kontroles akts Nr.92/J. Pārbaudes laikā uzrādīti pārskati par transportlīdzekļu vadītāju darba laiku kalendārajā nedēļā. Konstatēts, ka tahogrāfu palaišanas mehānismi netiek darbināti, tahogrammas netika uzrādītas, taču pārkāpumi nav konstatēti (lietas 77.-82.lapa). [12.6] 2007.gada 19.decembrī sastādīts protokols par to, ka tajā pašā dienā plkst. 16:38 Gulbenē, uz Brīvības ielas, virzienā no Zvaigžņu ielas uz Miera ielu, U.V. vadīja iesniedzējai piederošo transportlīdzekli SCANIA, ar /reģistrācijas numurs/, ar piekabi (ar /reģistrācijas numurs/), veicot iekšzemes kravas komercpārvadājumu maršrutā Alūksnes rajona Liepnas pagasts – Cēsu rajona Drabešu pagasts.

U.V. vadīja transportlīdzekli, kurš aprīkots ar digitālo tahogrāfu, bez vadītāja kartes 2007.gada 19.decembrī, 2007.gada 18.decembrī, 2007.gada 17.decembrī, 2007.gada 14.decembrī un 2007.gada 13.decembrī. Protokolā norādīts, ka iesniedzēja pārkāpusi Regula Nr. 3821/85 13.pantu un tādējādi izdarījusi administratīvo pārkāpumu, par kuru paredzēta atbildība LAPK 149.4 panta 12.daļā (lietas 46.lapa). Transportlīdzekļa vadītājs uzrādījis 2007.gada 15.oktobra rīkojumu Nr.3 par to, ka kravas kokvedēju vadītāji darba un atpūtas laiku, un informāciju par pārvadājumu reģistrē pārskatā par transportlīdzekļa vadītāja darba laiku kalendāra nedēļā atbilstoši noteikumu Nr.279 Pielikumam Nr.1(lietas 50.lapa).

Protokolam pievienota digitālā tahogrāfa izdrukas kopija (lietas 47.-48.lapa) un kravu pārvadājumu kontroles akts Nr.066757, kurā norādīts, ka transportlīdzekļa vadītājs neizmanto digitālo tahogrāfu sava darba un atpūtas laika reģistrēšanai un vada transportlīdzekli neizmantojot vadītāja karti digitālajam tahogrāfam (lietas 49.lapa). Protokolam pievienots transportlīdzekļa vadītāja paskaidrojums par to, ka pārbaudes laikā nav uzrādītas digitālā tahogrāfa izdrukas par kārtējo darba nedēļu un iepriekšējām 15 dienām, bet ir uzrādīts pārskats par darba laika uzskaiti.

Lapu koku taru pēc pavadzīmes Nr. ACE 662573 saņēmis Alūksnes rajona Liepnas pagastā un tā bija jāved uz Cēsu rajona /adrese/ (lietas 51.lapa). [12.7] 2008.gada 22.janvārī iesniedzēja vērsusies iestādē ar iesniegumu, norādot, ka protokols nav nosūtīts savlaicīgi, jo protokola kopiju iesniedzēja saņēmusi tikai 2008.gada 10.janvārī. Iesniegumā arī norādīts, ka iesniedzēja ir mežsaimniecības uzņēmums, kas Latvijas Republikas teritorijā pārvadā kokmateriālus 100 km rādiusā no transportlīdzekļa bāzes vietas. Līdz ar to bija piemērojams Izņēmums, pārbaudes laikā pārskats ticis uzrādīts.

Protokolā norādītā norma paredz, ka darba devējs un autovadītāji atbild par ierīču pareizas darbības uzraudzību. Vienlaikus protokolā norādīts, ka ir izdarīts LAPK 149.4 panta 12.daļā paredzēts administratīvais pārkāpums, taču nav norādīti fakti, kas pierāda norīkojuma došanu lietot transportlīdzekli, neievērojot transportlīdzekļu vadītājiem noteikto darba un atpūtas laika režīmu, vai darba un atpūtas laika režīmu un braukšanas attālumu reglamentējošo noteikumu un ātruma reģistrēšanas kontrolierīces lietošanas noteikumu pārkāpšanu (lietas 57.-59.lapa). [12.8] 2008.gada 23.janvārī pieņemts sākotnējais lēmums par iesniedzējas saukšanu pie administratīvās atbildības par Regulas Nr.3821/85 3.panta 1.punkta pārkāpumu, par kuru paredzēta atbildība LAPK 149.4 panta 12.daļā, iesniedzējai piemērots naudas sods Ls 700 (septiņi simti latu) apmērā (lietas 70.lapa). [12.9] 2008.gada 14.februārī iesniedzēja apstrīdējusi sākotnējo lēmumu, norādot, ka nav izdarījusi Regulas Nr.3821/85 3.panta 1.punkta pārkāpumu, jo izskatāmajā gadījumā ir piemērojams Izņēmums.

Lietas izskatīšanas laikā iestādes amatpersona nav piekritusi iesniedzējas pārstāvja norādītajam argumentam, ka iesniedzēja ir mežsaimniecības uzņēmums, savukārt sākotnējā lēmumā pretargumenti nav norādīti. Iesniedzēja atsaucas arī uz 2007.gada 1.novembrī uzņēmumā veiktās pārbaudes rezultātiem, ka pārkāpumi nav konstatēti (lietas 71.-74.lapa). [12.10] 2008.gada 14.martā pieņemts pārsūdzētais Lēmums, ar kuru sākotnējais lēmums atstāts negrozīts (lietas 84. – 89.lapa).

[13] Lietā ir strīds par to, vai iesniedzēja ir izdarījusi LAPK 149.4 panta 12.daļā paredzētu administratīvo pārkāpumu. Bez tam, iesniedzēja uzskata, ka administratīvā pārkāpuma konstatēšanas un lietas izskatīšanas laikā iestāde pieļāvusi būtiskus procesuālos pārkāpumus.

[14] LAPK 149.4 panta 12.daļā cita starp ir noteikts, ka par darba un atpūtas laika režīmu un braukšanas attālumu reglamentējošo noteikumu un ātruma reģistrēšanas kontrolierīces lietošanas noteikumu pārkāpšanu, uzliek naudas sodu personai, kas atbildīga par transportlīdzekļu ekspluatāciju, no simt līdz simt piecdesmit latiem, bet juridiskajai personai - no septiņsimt līdz tūkstoš latiem. LAPK 272.pants noteic, ka institūcijai (amatpersonai), izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, jānoskaidro, vai ir izdarīts administratīvais pārkāpums, vai attiecīgā persona ir vainīga tā izdarīšanā, vai šo personu var saukt pie administratīvās atbildības, vai ir atbildību mīkstinoši un pastiprinoši apstākļi, vai ir nodarīts mantisks zaudējums, kā arī jānoskaidro citi apstākļi, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.

Atbilstoši LAPK 9.panta pirmajai daļai, par administratīvo pārkāpumu atzīstama prettiesiska, vainojama (ar nodomu vai aiz neuzmanības izdarīta) darbība vai bezdarbība, kura apdraud valsts vai sabiedrisko kārtību, īpašumu, pilsoņu tiesības un brīvības vai noteikto pārvaldes kārtību un par kuru likumā paredzēta administratīvā atbildība. LAPK 243.panta pirmā daļa noteic, ka pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuri fakti, uz kuru pamata institūcijas (amatpersonas) likumā noteiktajā kārtībā nosaka administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību, pie administratīvās atbildības sauktās personas vainu un citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.

Atbilstoši panta otrajā daļā cita starp noteiktajam, šos faktus konstatē ar šādiem līdzekļiem: ar protokolu par administratīvo pārkāpumu, ar tās personas paskaidrojumiem, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ar citu personu paskaidrojumiem, citiem dokumentiem, kā arī pārkāpumus fiksējošiem tehniskiem līdzekļiem. Ievērojot citētajā tiesību normā noteikto, par pierādījumiem šajā lietā var kalpot protokols (lietas 46.lapa), kravas pārvadājumu kontroles akts Nr.066757 (lietas 49.lapa), 2007.gada 19.decembra pavadzīme Nr. ACE 662573 (lietas 52., 120.lapa), transportlīdzekļa vadītāja paskaidrojums par konstatēto pārkāpumu (lietas 51.lapa), iesniedzējas pārstāvja paskaidrojumi (lietas 57.

– 59., 71. – 74.lapa), pārskats par transportlīdzekļa vadītāja darba laiku kalendāra nedēļā (lietas 26.lapa), digitālā tahogrāfa izdruku kopijas (lietas 47. – 48.lapa), 2007.gada 15.oktobra rīkojumi, ar Pielikumiem (lietas 10. - 15.lapa), līgumi par transportlīdzekļu novietošanu, ar Pielikumiem (lietas 16. – 19.lapa), lielgabarīta un smagsvara pārvadājuma atļauja Nr.1- 47203/2007, kas izsniegta apaļkoku pārvadāšanai (lietas 53.lapa), apliecinājumi koku ciršanai (lietas 66. – 68.lapa), kā arī komersanta kontroles akts Nr.92/J (lietas 77.

– 82.lapa). Atbilstoši LAPK 244.pantā noteiktajam, institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.

[15] Tiesa atzīst, ka vispirms ir nepieciešams pārbaudīt, vai iesniedzējai piederošais transportlīdzeklis bija aprīkojams ar tahogrāfu. [15.1] Digitālā kontrolierīce (tahogrāfs) ir elektroniska kontroles ierīce, kas ieraksta un saglabā transportlīdzekļa apkalpes locekļa aktivitātes digitālā formātā, kā, piemēram, transportlīdzekļa ātrumu, atrašanās vietu, kustības un stāvēšanas ilgumu (http://www.sam.gov.lv/satmin/preview/?cat=89&action=print). Tahogrāfs ir transportlīdzekļa tehnisko izmaiņu reģistrācijas līdzeklis, kas ir paredzēts nepārtrauktai indikācijai, kustības ātruma, transportlīdzekļa nobraukuma, vadītāja darba un atpūtas laika periodu reģistrācijai automātiskā režīmā (www.tahograf.lv). [15.2] Saskaņā ar Ministru kabineta 2004.gada 29.aprīļa noteikumu Nr.466 „Noteikumi par transportlīdzekļu valsts tehnisko apskati un tehnisko kontroli uz ceļiem” (turpmāk – Noteikumi Nr.466) Pielikuma 106.1. apakšpunktu M2, M3, N2 un N3 kategorijas transportlīdzekļiem jābūt aprīkotiem ar ekspluatācijai derīgu un sertificētu kontrolierīci (turpmāk – tahogrāfs) atbilstoši normatīvajos aktos par transportlīdzekļa aprīkošanu ar vadītāja darba un atpūtas laika, braukšanas attāluma un ātruma reģistrēšanas kontrolierīci noteiktajām prasībām. Iesniedzējai piederošais transportlīdzeklis SCANIA R 480, ar /reģistrācijas numurs/, atbilst N3 kategorijai (saskaņā ar Noteikumu Nr.466 Pielikuma „Būtiskās prasības transportlīdzekļu tehniskajam stāvoklim un aprīkojumam un šo prasību novērtēšana” III „Transportlīdzekļu klasifikācija” noteikto; transportlīdzekļa parametrus sk. lielgabarīta un smagsvara pārvadājuma atļaujā Nr.1-47203/2007; lietas 53.lapa). Secināms, ka saskaņā ar normatīvo aktu prasībām šādas kategorijas transportlīdzeklim, ko izmanto kravu pārvadājumiem, ir jābūt aprīkotam ar tahogrāfu. [15.3] Minētā prasība izriet arī no Regulas Nr.3821/85 3.panta pirmās daļas (redakcijā, kas bija spēkā pārkāpuma konstatēšanas laikā) reģistrācijas kontrolierīces uzstāda un izmanto dalībvalstīs reģistrētajos transportlīdzekļos, ko izmanto pasažieru vai kravu autopārvadājumiem, izņemot transportlīdzekļus, kas minēti Regulas Nr.561/2006 3.pantā. Regulas Nr.561/2006 3.pantā noteikts, ka šī regula neattiecas uz:

a) transportlīdzekļiem, ko izmanto regulāriem pasažieru pārvadājumiem, ja minētajā pakalpojumā ietvertā maršruta garums nepārsniedz 50 kilometrus;

b) transporta līdzekļiem, kuru maksimālais atļautais ātrums nepārsniedz 40 kilometrus stundā;

c) transportlīdzekļiem, kas pieder vai ko bez transportlīdzekļa vadītāja nomā bruņotie spēki, civilās aizsardzības dienesti, ugunsdzēsības dienesti vai sabiedriskās kārtības uzturēšanas spēki, ja pārvadājuma veikšana izriet no šo dienestu uzdevumiem un ir to kontrolē;

d) transportlīdzekļiem, ko izmanto ārkārtas situācijās un glābšanas operācijās, tostarp transportlīdzekļiem, ko izmanto humānās palīdzības kravu nekomerciāliem pārvadājumiem;

e) specializētiem transportlīdzekļiem, ko izmanto medicīnas vajadzībām;

f) specializētiem avārijas transportlīdzekļiem, kas darbojas 100 km rādiusā ap to bāzes vietu;

g) transportlīdzekļiem, ko testē uz ceļa tehniskās attīstības, remonta vai uzturēšanas nolūkā, kā arī jauniem un pārbūvētiem transportlīdzekļiem, kas vēl nav ekspluatācijā;

h) transportlīdzekļiem vai transportlīdzekļu kombinācijām ar maksimālo pieļaujamo masu, kas nepārsniedz 7,5 tonnas, un kas tiek izmantoti nekomerciāliem kravu pārvadājumiem;

i) komerciāliem transportlīdzekļiem, kam ir vēsturisks statuss saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā tie tiek ekspluatēti, un kas tiek izmantoti nekomerciāliem pasažieru vai kravu pārvadājumiem. Tiesa konstatē, ka uz izskatāmo gadījumu neattiecas neviens no citētajā tiesību normā noteiktajiem izņēmumiem. [15.4] Regulas Nr.3821/85 3.panta 2.punkts paredz, ka dalībvalstis var noteikt, ka šī regula neattiecas uz transportlīdzekļiem, kas minēti Regulas Nr.561/2006 13.panta

1. un 3.punktā. Atbilstoši Noteikumu Nr.279 2.punktam Regulu (EK) Nr.561/2006 nepiemēro un papildus regulas (EK) Nr.561/2006 3.pantā minētajiem izņēmumiem ar transportlīdzekļa vadītāja darba un atpūtas laika uzskaites reģistrācijas kontrolierīci var neaprīkot transport­līdzekļus, ja tiek veikts iekšzemes pārvadājums ar transportlīdzekli, kas minēts regulas (EK) Nr.561/2006 13.panta 1.punkta "a", "b", "c", "d", "g", "h", "i", "j", "k", "l", "m", "n", "o" un "p" apakšpunktā. Saskaņā ar Regulas Nr.561/2006 13.panta 1.punkta b) apakšpunktu, nodrošinot, ka netiek apdraudēti 1.pantā izklāstītie mērķi, katra dalībvalsts var savā teritorijā vai, ar attiecīgās valsts piekrišanu, citas dalībvalsts teritorijā pieļaut izņēmumus attiecībā uz 5. līdz 9.pantu un piemērot šādus izņēmumus saskaņā ar individuāliem nosacījumiem, izņēmumus attiecinot uz pārvadājumiem ar transportlīdzekļiem, kurus izmanto vai bez transportlīdzekļa vadītāja nomā lauksaimniecības, dārzniecības, mežsaimniecības, zemkopības un zivsaimniecības uzņēmumi, lai preces, kas saistītas ar to komercdarbību, pārvadātu 100 kilometru rādiusā no transportlīdzekļa bāzes vietas, kas ir kā daļa no to komercdarbības.

Iesniedzēja uzskata, ka izskatāmajā gadījumā ir piemērojams citētajā tiesību normā minētais Izņēmums, tādēļ iesniedzējai piederošā transportlīdzekļa vadītājam nav bijis pienākuma lietot tahogrāfu. [15.5] Lietā ir Eiropas Komisijas Enerģētikas un transporta ģenerāldirektorāta sniegtie skaidrojumi attiecībā par iepriekš citētajā starptautiskajā tiesību normā noteiktā Izņēmuma piemērošanu (lietas 110. – 119.lapa). Minētajos skaidrojumos cita starp ir norādīts, ka dalībvalstis Regulā paredzētajās robežās ir tiesīgas noteikt, kādos apstākļos tiek atļauta prasību mīkstināšana.

Dalībvalstu pienākums ir noteikt, kādas uzņēmējsabiedrības var kvalificēt kā uzņēmējsabiedrības mežsaimniecības jomā. Likumdevējs izvēlējies šādu Regulas Nr. 561/2006 13.panta 1.punkta b) un c) apakšpunkta tekstu, lai pieļautu pietiekamās brīvības robežas, atbrīvotu no noteikumu pildīšanas tos, kuri strādā attiecīgajā jomā, un kuriem parasti ir nepieciešami specializēti transportlīdzekļi darba izpildei laukos, mežā vai dārzā. Likumdevējs nodrošina elastīgumu attiecībā uz šādu uzņēmējsabiedrību definīciju, piemēram, nav noteikts, ka uzņēmējsabiedrībai obligāti jābūt zemes īpašniecei.

Tomēr atbrīvojuma nepareiza pielietošana, piemēram, tādos gadījumos, kad šādus izņēmuma transportlīdzekļus izmantoja parastām komerciālā transporta operācijām, ir viennozīmīgi aizliegta. Līdz ar to atbrīvojums tiek piešķirts tikai paša mežsaimniecības uzņēmējdarbībai neatkarīgi no tā, vai tai pieder zeme ar mežu, ar nosacījumu, ka jebkura cita parasta komerciālā transporta darbība ar precēm, kas nav cieši saistīta ar mežsaimniecību, piemēram, produktu izplatīšana vairumtirgotājiem, nedod tiesības izmantot izņēmumu.

Koksnes pārvadāšanai no meža izciršanas vietas uz kokzāģētavu, baļķu vai stādu transportēšanai var piemērot noteikumu mīkstināšanu, bet kokzāģētavas produktu pārvadājumi klientiem izprotami kā parasta autotransporta darbība un netiek uzskatīta par izņēmumu. Komisijas dienesti uzskata, ka katrs transportlīdzeklis ir jāpiesaista pie vienas bāzes, no kuras tas var darboties ierobežotajā rādiusā 100 km. Izņēmums tiek piešķirts tikai attiecībā uz paša mežrūpniecības uzņēmuma uzņēmējdarbību. Līdz ar to jebkuri citi parasti komerciālie koka izstrādājumu pārvadājumi, kas nav cieši saistīti ar paša darbību mežrūpniecībā, šo izņēmumu nevar izmantot.

Baļķu pārvadājumi no koka ciršanas vietas uz kokzāģētavu ir komerciālais pārvadājuma pakalpojums, ko sniedz pārvadātājs, kurš pārvadā šādus koka izstrādājumus no viena klienta citam klientam par atlīdzību. Šādu komercpārvadājuma veidu nevar uzskatīt par daļu no paša darbības mežrūpniecībā, un līdz ar to Izņēmums uz to neattiecas. Tādējādi, lai piemērotu Izņēmumu, ir jākonstatē visi Regulas Nr.561/2006 13.panta 1.punkta b) apakšpunktā un minētajos skaidrojumos norādītie priekšnosacījumi, proti, ka transportlīdzekli izmanto mežsaimniecības uzņēmums, lai preces (kokmateriālus), kas saistītas ar tā komercdarbību, pārvadātu 100 kilometru rādiusā no transportlīdzekļa bāzes vietas, kas ir kā daļa no tā komercdarbības.

Ja netiek konstatēts vismaz viens no uzskaitītajiem priekšnosacījumiem, Izņēmuma piemērošanai nav tiesiska pamata. [15.6] Lietā ir Zemkopības ministrijas sniegtais skaidrojums attiecībā par to, kādu uzņēmumu var uzskatīt par mežsaimniecības uzņēmumu (lietas 108. – 109.lapa). Minētajā skaidrojumā cita starp ir norādīts, ka Meža nozares normatīvie akti tiešā veidā neregulē uzņēmējdarbības veikšanu. Uzņēmējdarbību regulē Komerclikums, Civillikums un citi likumi, kā arī Latvijas Republikai saistošās starptautisko tiesību normas.

Termina „mežsaimniecības uzņēmums” skaidrojums normatīvajos aktos nav atrunāts, kā arī nav noteiktas prasības uzņēmuma atzīšanai par mežsaimniecības uzņēmumu. Mežsaimniecības apraksts iekļauts Zemkopības ministrijas izstrādātajās „Meža un saistīto nozaru attīstības pamatnostādnēs” (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2006.gada 18.aprīļa Rīkojumu Nr.273): „Mežsaimniecība ietver meža zemes apsaimniekošanu pilnā meža audzēšanas ciklā, meža produkcijas sagatavošanu un tirdzniecību. Meža produkcija ir materiāla (kokmateriāli (koksne kā izejviela), sēnes, ogas u.c.) un nemateriāla (meža bioloģiskā daudzveidība, rekreācijas iespējas un pakalpojumi, galvenokārt meža aizsargājošās funkcijas u.c.).

No ekonomiskā viedokļa meža galvenā produkcija ir kokmateriāli. Apaļie kokmateriāli ir mežsaimnieciskās ražošanas produkts un pamats mežrūpniecībai, tāpēc mežsaimniecību bieži definē šaurākā nozīmē - mežsaimniecība ietver mežkopību (meža atjaunošana un apsaimniekošana), mežizstrādi (koksnes sagatavošana un pievešana) un apaļo kokmateriālu tirdzniecību”. Tādējādi par mežsaimniecības uzņēmumu būtu uzskatāms uzņēmums, kurš veic jebkuru sistemātisku, patstāvīgu mežsaimniecības darbību par atlīdzību.

Uzņēmuma saimnieciskās darbības veidu nosaka uzņēmējdarbības veicējs. Uzņēmuma saimnieciskās darbības veidu klasificē atbilstoši Saimniecisko darbību statistiskai klasifikācijai NACE 2.red. (www.csb.gov.lv.), kas ir izstrādāta un apstiprināta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 20.decembra Regulu (EK) Nr.1893/2006. Saskaņā ar Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra datu bāzē (Komercreģistrā) ietvertajām ziņām iesniedzējas darbības veidi ir: mežkopība un citas mežsaimniecības darbības, mežizstrāde, meža produktu vākšana, mežsaimniecības palīgdarbības [..].

Iesniedzējas pārstāvis administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas laikā ir sniedzis paskaidrojumus (lietas 57. – 59., 71. – 74.lapa), ka uzņēmums pamatā nodarbojas ar mežizstrādi un kokmateriālu pārvadājumiem. Iesniedzējas pārstāvja paskaidrojumā norādīto argumentu apstiprina lietā esošie pierādījumi - pavadzīme Nr. ACE 662573 (lietas 52., 120.lapa), līgumi par transportlīdzekļu novietošanu, ar Pielikumiem (lietas 16. – 19.lapa), lielgabarīta un smagsvara pārvadājuma atļauja Nr.1-47203/2007, kas izsniegta apaļkoku pārvadāšanai (lietas 53.lapa) un apliecinājumi koku ciršanai (lietas 66.

– 68.lapa). Secināms, ka, atbilstoši Zemkopības ministrijas sniegtajam skaidrojumam, iesniedzēja ir uzskatāma par mežsaimniecības uzņēmumu, jo mežizstrāde (koksnes sagatavošana un pievešana) ietilpst mežsaimniecības procesā. Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka nav pamatots pārsūdzētajā Lēmumā ietvertais arguments, ka par mežsaimniecības uzņēmumu (meža apsaimniekotāju) Regulas Nr.561/2006 izpratnē atzīstams tas meža īpašnieks, kas veic meža apsaimniekošanas ciklu personīgi. Līdz ar to nav pareizs arī pārsūdzētajā Lēmumā norādītais secinājums, ka Izņēmums nav attiecināms uz iesniedzēju tādēļ, ka iesniedzēja nav uzskatāma par mežsaimniecības uzņēmumu. [15.7] Atbilstoši Noteikumu Nr.279 1.punktam, noteikumi nosaka to pārvadājumu veidus, kurus veicot nepiemēro Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 15.marta Regulu 561/2006.

Saskaņā ar minēto noteikumu 2.punktu Regulu Nr.561/2006 nepiemēro un papildus Regulas Nr.561/2006 3.pantā minētajiem izņēmumiem ar transportlīdzekļa vadītāja darba un atpūtas laika uzskaites reģistrācijas kontrolierīci var neaprīkot transportlīdzekļus, ja tiek veikts iekšzemes pārvadājums ar transportlīdzekli, kas minēts Regulas Nr.561/2006 13.panta 1.punkta "a", "b", "c", "d", "g", "h", "i", "j", "k", "l", "m", "n", "o" un "p" apakšpunktā. Noteikumu Nr.279 4.punkts paredz, ka par Regulas Nr.561/2006 13.panta 1.punkta "b", "c" un "d" apakšpunktā minēto transportlīdzekļa bāzes vietu uzskata transportlīdzekļa stāvvietu, kas piemērota transportlīdzekļa ilglaicīgai novietošanai un atrodas tās fiziskās vai juridiskās personas valdījumā, kas veic pārvadājumu, vai attiecīgajai fiziskajai vai juridiskajai personai ir noslēgts līgums par attiecīgā transportlīdzekļa novietošanu.

Savukārt noteikumu 6. un 7.punkts nosaka, ka, veicot pārvadājumu, kas atbilst šo noteikumu 2.punktā minētajiem izņēmumiem, ievēro šādus nosacījumus: transportlīdzekļa vadīšanas ilgums 24 stundu periodā nedrīkst pārsniegt 10 stundas, ievērojot normatīvajos aktos noteiktās vispārējās darba laika organizēšanas prasības; ja transportlīdzekļa vadītājs darba un atpūtas laika uzskaitei neizmanto reģistrācijas kontrolierīci [..], savu darba laiku kalendāra nedēļā un informāciju par pārvadājumu transportlīdzekļa vadītājs reģistrē saskaņā ar šo noteikumu pielikumu.

Pārskats par kārtējo nedēļu atrodas transportlīdzeklī, un transportlīdzekļa vadītājs to uzrāda pēc kontroles institūciju amatpersonu pieprasījuma. Nedēļas beigās pārskatu nodod darba devējam. Darba devējs pārbauda ierakstu atbilstību un minēto pārskatu glabā gadu pēc tā apstiprināšanas. Dokumenti (transportlīdzekļa reģistrācijas apliecība, pašpārvadājuma sertifikāts, kravas pavaddokumenti vai citi dokumenti), kas apliecina pārvadājuma atbilstību šajos noteikumos minētajiem attiecīgajiem izņēmumiem, atrodas transportlīdzeklī. [15.8] Lietā ir pārskats par transportlīdzekļa vadītāja darba laiku kalendāra nedēļā, kas atbilst Noteikumu Nr.279 pielikumā noteiktajam paraugam (lietas 26.lapa).

Saskaņā ar protokolā norādīto, pārbaudes laikā pārskats par transportlīdzekļa vadītāja darba laiku kalendāra nedēļā ticis uzrādīts. Lietā ir 2007.gada 15.oktobra rīkojumi, ar Pielikumiem (lietas 10. - 15.lapa), līgumi par transportlīdzekļu novietošanu, ar Pielikumiem (lietas 16. – 19.lapa). No minētajiem lietas materiāliem redzams, ka iesniedzējai kopš 2007.gada 15.oktobra ir bijuši noslēgti līgumi ar SIA „Sumata” un AS „Virši-A” par iesniedzējai piederošo transportlīdzekļu novietošanu minētajiem uzņēmumiem piederošajās degvielas uzpildes stacijās. Iesniedzējai piederošā transportlīdzekļa bāzes vieta (kas saskan ar noslēgto līgumu) ir uzrādīta pārskatā par transportlīdzekļa vadītāja darba laiku kalendāra nedēļā.

Iesniedzējas pilnvarotā pārstāve tiesas sēdē paskaidroja, ka parasti līgumi par bāzes vietu tiek uzrādīti, taču tie netiek ņemti vērā, turklāt amatpersonas neļauj transportlīdzekļa vadītājam pašrocīgi rakstīt paskaidrojumu. No iesniedzējas pilnvarotās pārstāves sniegtā paskaidrojuma izriet secinājums, ka visi iepriekš minētie dokumenti pārkāpuma konstatēšanas brīdī atradušies transportlīdzeklī, taču iestādes amatpersona nav lūgusi uzrādīt līgumus par transportlīdzekļu novietošanu. Attiecībā par pārskatā norādīto transportlīdzekļa bāzes vietu iestādes amatpersonai jautājumu nav bijis.

Iestādes pilnvarotie pārstāvji tiesas sēdē paskaidroja, ka iesniedzēja nav ievērojusi nosacījumu par transportlīdzekļa bāzes vietu, jo pārbaudes laikā pēc pieprasījuma netika uzrādīti līgumi par transportlīdzekļa novietošanu bāzes vietās. [15.9] Izvērtējot administratīvā pārkāpuma lietas materiālus, tiesa konstatē, ka minētais iestādes pārstāvju apgalvojums ar lietas materiāliem neapstiprinās. Norādītais iebildums par neatbilstošu bāzes vietu nav norādīts ne protokolā, ne sākotnējā lēmumā, ne arī pārsūdzētā Lēmuma pamatojumā.

Iestādes pilnvarotie pārstāvji tiesas sēdē atzina, ka administratīvā pārkāpuma lietas materiālos nav fiksēts iebildums par to, ka līgumi par transportlīdzekļa bāzes vietu netika uzrādīti. Līdz ar to administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas laikā iestādē iesniedzējai nevarēja būt zināms tas, ka iestādei ir iebildumi arī pret to, ka pārbaudes laikā netika uzrādīti līgumi par transportlīdzekļu novietošanu. No tiesai iesniegtajiem materiāliem viennozīmīgi izriet secinājums, ka iestādes ieskatā Izņēmums nav piemērojams tādēļ, ka iesniedzēja nav mežsaimniecības uzņēmums, nevis tādēļ, ka pārbaudes laikā nebūtu uzrādīti līgumi par transportlīdzekļa novietošanu.

Tiesa konstatē, ka lietā nav neviena pierādījuma tam, ka pārbaudes laikā iestādes amatpersona būtu lūgusi transportlīdzekļa vadītājam uzrādīt līgumu par transportlīdzekļa novietošanu pārskatā (par transportlīdzekļa vadītāja darba laiku kalendāra nedēļā) norādītajā bāzes vietā. No administratīvā pārkāpuma lietas materiāliem redzams, ka iesniedzējai piederošā transportlīdzekļa vadītājs ir sniedzis paskaidrojumu par konstatēto pārkāpumu, norādot, ka nav varējis uzrādīt digitālā tahogrāfa izdrukas par kārtējo darba nedēļu un iepriekšējām 15 dienām, bet uzrādījis pārskatu par darba laika uzskaiti.

Lapu koku taru pēc pavadzīmes ACE Nr.662573 saņēmis Alūksnes rajona Liepnas pagastā un tā bija jāved uz Cēsu rajona /adrese/ (lietas 51.lapa). Arī no minētā paskaidrojuma par konstatēto pārkāpumu neizriet, ka transportlīdzekļa vadītājam būtu uzdots jautājums, kādēļ pārbaudē netika uzrādīti līgumi par transportlīdzekļa novietošanu.

Iestādes pilnvarotie pārstāvji tiesas sēdē atzina, ka no lietas materiāliem nevar konstatēt, vai pārbaudes laikā tika lūgts uzrādīt līgumu par transportlīdzekļa novietošanu pārskatā norādītajā bāzes vietā. [15.10] Tiesa atzīst, ka administratīvā pārkāpuma lietā nav nostiprināti pierādījumi par to, ka pārbaudes laikā līgumi par iesniedzējai piederošā transportlīdzekļa bāzes vietu netika uzrādīti tādēļ, ka tie neatradās transportlīdzeklī. Līdz ar to tiesa nevar izslēgt iespēju, ka līgumi atradās transportlīdzeklī pārbaudes laikā, taču iestādes amatpersona nemaz nav lūgusi minētos līgumus uzrādīt.

Piemērojot administratīvo sodu, visas šaubas ir tulkojamas par labu pie atbildības saucamajai personai. Ņemot vērā minēto, secināms, ka ar lietas materiāliem nav pierādīts iestādes pilnvarotās pārstāves tiesas sēdē norādītais arguments, ka transportlīdzekļa vadītājs nav pārvadājis un pārbaudē nav uzrādījis dokumentu, kas apliecina, ka par transportlīdzekļa bāzes vietu ir noslēgts līgums. Lai novērstu šādas nepilnības, turpmāk līdzīgos gadījumos ir nepieciešams precīzi un nepārprotami fiksēt administratīvā pārkāpuma izdarīšanas apstākļus lietas materiālos – protokolā un paskaidrojumos par konstatēto pārkāpumu.

Jānorāda konkrēti kādus dokumentus pārbaudes laikā iestādes amatpersona ir lūgusi uzrādīt un kādu iemeslu dēļ nepieciešamie dokumenti nav uzrādīti. Pretējā gadījumā pārkāpējam nav saprotama pārkāpuma būtība, savukārt tiesai nav iespējas objektīvi pārbaudīt pārkāpuma konstatēšanas apstākļus. [15.11] Tiesa konstatē, ka protokolā ir nepamatoti ietverta norāde, ka iesniedzēja veikusi komercpārvadājumu. No lietā esošās 2007.gada 19.decembra pavadzīmes Nr. ACE 662573 (lietas 120.lapa) redzams, ka preču (kokmateriālu – lapu koku tara) nosūtītāja ir iesniedzēja.

Līdz ar to secināms, ka izskatāmajā gadījumā iesniedzēja ir pārvadājusi savus kokmateriālus, proti, savu preci, kas ir saistīta ar tās komercdarbību. Saskaņā ar Eiropas Komisijas Enerģētikas un transporta ģenerāldirektorāta sniegto skaidrojumu par Izņēmuma piemērošanu, koksnes pārvadāšanai no meža izciršanas vietas uz kokzāģētavu, baļķu vai stādu transportēšanai var piemērot noteikumu mīkstināšanu. Komisijas dienesti uzskata, ka katrs transportlīdzeklis ir jāpiesaista pie vienas bāzes, no kuras tas var darboties ierobežotajā rādiusā 100 km.

Izņēmums tiek piešķirts tikai attiecībā uz paša mežrūpniecības uzņēmuma uzņēmējdarbību (sk. šā sprieduma 15.5.punktu). Tiesa atzīst, ka ar administratīvā pārkāpuma lietas materiāliem nav pierādīts fakts, ka iesniedzēja minētos nosacījumus un normatīvajos aktos noteiktās prasības nebūtu ievērojusi, tādēļ nav tiesiska pamata aizliegt piemērot Izņēmumu. Tiesa konstatē, ka lietā nav neviena pierādījuma tam, ka pārbaudes laikā iestādes amatpersona būtu lūgusi transportlīdzekļa vadītājam uzrādīt kādus citus dokumentus, izņemot digitālā tahogrāfa izdrukas par kārtējo darba nedēļu un iepriekšējām 15 dienām (ko vadītājs nav varējis uzrādīt), kā arī - pārskatu par transportlīdzekļa vadītāja darba laiku kalendāra nedēļā (ko vadītājs ir uzrādījis).

Lietā nav strīda par to, ka iestādes amatpersonai uzrādītais pārskats par transportlīdzekļa vadītāja darba laiku kalendāra nedēļā ir noformēts atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Secināms, ka iesniedzējas darbībās nav saskatāms Regulas Nr.3821/85 3.panta 1.punkta pārkāpums par ko ir paredzēta administratīvā atbildība LAPK 149.4 panta 12.daļā (darba un atpūtas laika režīmu un braukšanas attālumu reglamentējošo noteikumu un ātruma reģistrēšanas kontrolierīces lietošanas noteikumu pārkāpšana).

[16] LAPK 239.panta 1.punkts paredz, ka lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā nevar iesākt, bet iesāktā lietvedība jāizbeidz, ja nav bijis notikuma vai tajā nav administratīvā pārkāpuma sastāva. Ievērojot citētajā tiesību normā noteikto un ņemot vērā lietā konstatēto, tiesa secina, ka pārsūdzētais Lēmums ir atceļams un ir izbeidzama lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā. Izskatāmajā gadījumā nav konstatējams LAPK 149.4 panta 12.daļā paredzēta administratīvā pārkāpuma sastāvs iesniedzējas darbībās, kas ir pietiekams pamats pārsūdzētā Lēmuma atcelšanai. Līdz ar to nav nepieciešams analizēt pārējos sūdzībā norādītos iebildumus.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 286.panta pirmās daļas 3.punktu, 281.1panta otro daļu, Administratīvā rajona tiesa nosprieda:

atcelt Autotransporta inspekcijas 2008.gada 14.marta lēmumu Nr.139 un izbeigt sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Stiga RM” administratīvā pārkāpuma lietu. Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Jelgavas tiesu namā 20 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas. Spriedums sastādīts 2009.gada 17.jūlijā.

Tiesnese (paraksts) R.Paegle

NORAKSTS PAREIZS Administratīvās rajona tiesas tiesnese _____________________ R.Paegle Jelgavā, 2009.gada 17.jūlijā.