Court dismissed appeal against city council's revocation of billboard permit due to unauthorized management consent.

NORAKSTS Lieta Nr. A 42 6189 07 Lietvedības Nr. A 1445-09/8

SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2009.gada 10.jūlijā

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnesis M.Birkmanis, piedaloties pieteicējas sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Magdelēnas nami” pilnvarotajam pārstāvim J.R., atbildētājas – Rīgas pilsētas pašvaldības pusē pieaicinātās iestādes – Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta pilnvarotajai pārstāvei I.V., atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Magdelēnas nami” pieteikumā par Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta 2007.gada 18.septembra lēmuma Nr.1-DA-07- 6054-nd atcelšanu.

Aprakstošā daļa [1] 2007.gada 16.maijā Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Rīgas pilsētas būvvalde (turpmāk – Būvvalde) izsniedza sabiedrībai ar ierobežotu atbildību „Magdelēnas nami” (turpmāk – SIA „Magdelēnas nami” vai pieteicēja) reklāmas pasi Nr.189/07 (turpmāk – sākotnējais lēmums), kas deva tiesības izvietot reklāmu uz /adrese/, Rīgā, ugunsmūra. [2] Nepiekrītot sākotnējam lēmumam, M.B. iesniedza sūdzību Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktoram. 2007.gada 18.septembrī Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktora p.i. pieņēma lēmumu Nr.1-DA-07-6054-nd „Par Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Rīgas pilsētas būvvaldes 16.05.2007. administratīvā akta – reklāmas pases Nr.189/07 apstrīdēšanu”, ar kuru nolēma atcelt SIA „Magdelēnas nami” 2007.gada 16.maijā izsniegto reklāmas pasi Nr.189/07 par reklāmu, kas atrodas uz ēkas /adrese/, Rīgā. [3] Nepiekrītot Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta 2007.gada 18.septembra lēmumam Nr.1-DA-07-6054-nd (turpmāk arī – Lēmums), SIA „Magdelēnas nami” iesniedza pieteikumu Administratīvajā rajona tiesā, lūdzot to atcelt.

Pieteicēja pieteikumā norāda tālāk minēto. [3.1] Pieteicēja ir noslēgusi reklāmas objekta nomas līgumu ar SIA „Nira fonds”, kas pamatojoties uz līgumu Nr.6-07/167, kas noslēgts 2004.gada 25.augustā, pārstāv 2/3 /adrese/ mājas īpašnieku, un Ē.T., kurš pārstāv 1/3 no /adrese/ mājas īpašniekiem, pamatojoties uz 2005.gada 18.marta līgumu Nr.6-07/119 par kopīpašumu dzīvokļu sadali īpašumos. Pirms parakstīt augstāk minētos līgumus, pieteicēja iepazinās ar šo abu personu – SIA „Nira fonds” un Ē.T. tiesībām veikt šāda veida darījumus un guva apstiprinājumu tam, ka minētajām personām ir visas likumīgās tiesības slēgt līgumu par ēkas /adrese/ ārsienas iznomāšanu SIA „Magdelēnas nami”. [3.2] SIA „Nira fonds” ir likumīgs ēkas /adrese/, tajā skaitā arī trešajai personai piederošo ēkas un zemes kopīpašuma daļu, pārvaldnieks.

Šo faktu savā iesniegumā nenoliedz arī pats M.B. Apsaimniekošanas līguma 4.1.4.punkts kā vienu no pārvaldnieka pienākumiem nosaka, ka pēc nekustamā īpašuma pārņemšanas pārvaldīšanā viena mēneša laikā pārjaunot noslēgtos neapdzīvojamos telpu un mākslinieka darbnīcu nomas līgumus, par līgumu pārjaunošanu informējot valdītāju. No tā izriet, ka pārvaldniekam ir tikušas piešķirtas tiesības slēgt līgumus, tajā skaitā komerciāla rakstura līgumus, ar trešajām personām par apsaimniekošanā nodotās ēkas atsevišķām daļām, piemēram neapdzīvojamām telpām un mākslinieku darbnīcām. [3.3] Pieteicējas ieskatā, strīds ir vairāk par to vai SIA „Nira fonds” ir tiesīga no SIA „Magdelēnas nami” iekasēto nomas maksu paturēt sev, vai arī tā ir jāizlieto par labu apsaimniekotajam namam un/vai tajā esošo dzīvokļu īpašniekiem. [3.4] Pieteicēja ir izpildījusi visas normatīvo aktu prasības, tajā skaitā savu saprātīgo iespēju robežās pārliecinoties par SIA „Nira fonds” un Ē.T. tiesībām slēgt reklāma objekta nomas līgumus, lai iegūtu reklāmas pasi Nr.189/07 un būtu tiesīga izvietot uz ēkas, /adrese/, Rīgā, ugunsmūra savu reklāmu.

Minētais ir apstiprināts arī Lēmumā. [3.5] Lēmumā atbildētājs norāda, ka Būvvalde ir pieļāvusi būtisku procesuālo tiesību un materiālo tiesību normu pārkāpumu, kas dod pamatu reklāmas pases anulēšanai atbilstoši Administratīvā procesa likuma 86.panta otrās daļas 1.punkta noteikumiem, kas paredz iestādei tiesības atcelt adresātam labvēlīgu aktu, ja tas ir prettiesisks un adresāts vēl nav izmantojis savas tiesības, kuras šis administratīvais akts apstiprina vai piešķir. Ar jēdzienu „savu tiesību izmantošana” jāsaprot tiesību izmantošanas pabeigšana, t.i., tiesību pilnīga izmantošana, kad tiesības vairāk izmantot nav iespējams.

No lēmuma nav saprotams, kas ir sniedzis jēdziena „savu tiesību izmantošana” izskaidrošanu, jo Lēmumā nav atsauces ne uz administratīvo tiesību ekspertu viedokļiem, ne arī uz tiesu praksi un tādēļ iespējams ir pārkāpts Administratīvā procesa likuma 17.pants. [4] Atbildētāju pārstāvošā iestāde Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments tiesā iesniegtajā rakstveida paskaidrojumā norāda, ka pieteikums ir nepamatots un noraidāms pamatojoties uz Lēmumā minētajiem apsvērumiem un tālāk norādītajiem argumentiem.

[4.1] Reklāmu, izkārtņu un citu informatīvo materiālu izvietošanas kārtību Rīgā regulē Rīgas domes 2005.gada 8.marta saistošie noteikumi Nr.91 „Par reklāmu, izkārtņu un citu informatīvo materiālu izvietošanas kārtību Rīgā”, kuru 5.29.punkts nosaka, ka izvietojot reklāmu konstruktīvā saistībā ar būvi īpašuma izmantošanas tiesības un saistības ar zemes, būves vai objekta, uz kura reklāmas īpašnieks vēlās izvietot reklāmu, īpašnieku vai lietotāju kārto pats īpašnieks. No administratīvās lietas materiāliem un zemesgrāmatas izdrukas ir redzams, ka nekustamais īpašums /adrese/, Rīgā sastāv no zemes gabala un divām 5-stāvu dzīvojamām ēkām, kuru īpašnieki ir VA „Mājokļu aģentūra”, Ē.T. un abu ēku 40 dzīvokļu īpašnieki.

Piekrišanu reklāmas izvietošanai uz ēkas sienas /adrese/, Rīgā ir devuši tikai Ē.T. un nama apsaimniekotājs SIA „Nira Fonds”. [4.2] 2005.gada 18.martā starp VA „Mājokļu aģentūra” un Ē.T. tika noslēgts kopīpašuma sadales līgums Nr.6-07/119, kura 9.1.punktā noteikts, ka nesadalītā kopīpašumā paliek: daudzdzīvokļu mājas daļa, kas sastāv no ārsienām, dzīvokļus, neapdzīvojamo telpu vai mākslinieku darbnīcu atdalošajām sienām (.). No minētā līguma izriet, ka daudzdzīvokļu mājas ārsiena paliek visu kopīpašnieku īpašumā.

No lietas materiāliem pievienotā līguma Nr.6-07/167 par nekustamā īpašuma /adrese/, Rīgā pārvaldīšanu, apsaimniekošanu, kas noslēgts starp VA „Mājokļu aģentūra” un SIA „Nira fonds” neizriet apsaimniekotāja tiesības iznomāt kopīpašuma daļas, nesaskaņojot ar visiem kopīpašniekiem. [5] Tiesas sēdē pieteicējas pārstāvis uzturēja pieteikumā ietverto prasījumu, pamatojoties uz pieteikumā minētajiem argumentiem. Papildus paskaidroja, ka dotajā brīdī izvietotā reklāma uz ēkas ugunsmūra ir noņemta. [6] Atbildētāja pilnvarotā pārstāve tiesas sēdē pieteikumu neatzina, balstoties uz Lēmumā norādītajiem argumentiem. [7] Trešā persona uz tiesas sēdi nav ieradusies. 2009.gada 10.jūnijā tiesā saņemts trešās personas iesniegums (lietas 50.lapa), kurā izteikts lūgums izskatīt lietu bez trešās personas klātbūtnes.

Ņemot vērā, ka par lietas izskatīšanas vietu un laiku trešā persona tika informēta likumā noteiktajā kārtībā un ir lūgusi lietu izskatīt bez trešās personas klātbūtnes, tiesa atzina, ka lietu iespējams izskatīt bez trešās personas klātbūtnes.

Motīvu daļa [8] Tiesa, pārbaudot lietas materiālus un noklausoties administratīvā procesa dalībnieku paskaidrojumus atzīst, ka pieteikums ir nepamatots un noraidāms. [9] Tiesa lietā konstatē šādus faktiskos apstākļus. [9.1] Pamatojoties uz zemesgrāmatu nodaļas tiesneša 1999.gada 19.februāra lēmumu Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.16260 izdarīts ieraksts Nr.1.1. un 2.1., ka nekustamais īpašums /adrese/, Rīgā, /kadastra numurs/, sastāv no zemes gabala un divām 5-stāvu dzīvojamajām ēkām (saskaņā ar inventarizācijas dokumentiem liters Nr.1, 2) (lietas 51.- 56.lapa); [9.2] Pamatojoties uz zemesgrāmatu nodaļas tiesneša 2005.gada 11.augusta lēmumu Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.16260 izdarīts ieraksts Nr.3.1., ka saskaņā ar Valsts aģentūras „Mājokļu aģentūra” 2005.gada 25.maija izziņu Nr.000927 „Par nekustamā īpašuma sadali” nekustamais īpašums sastāv no 2 dzīvojamām ēkām: 1) ēka – /adrese/, lit.1, sastāv no 25 dzīvokļu īpašumiem, dzīvokļu īpašumu kopējā platība 1075,40 kvm (zemes gabala kopīpašuma domājamā daļa 221310/221313); 2) ēka – /adrese/, lit.2, sastāv no 15 dzīvokļu īpašumiem, dzīvokļu īpašumu kopējā platība 1137,70 kvm (zemes gabala kopīpašuma domājamā daļa 221310/221313) (lietas 51.-56.lapa); [9.3] ar Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas tiesneša 2005.gada 12.augusta lēmumu M.B. nostiprinātas īpašuma tiesības uz dzīvokli Nr.13 /adrese/, Rīgā, /kadastra numurs/, pamatojoties uz 2005.gada 2.augusta pirkuma līgumu (lietas 18.lapa); [9.4] SIA „Magdalēnas nami” 2007.gada 17.aprīlī Būvvaldē iesniedza iesniegumu Nr.63 ar lūgumu saskaņot reklāmas izvietošanu uz ēkas /adrese/, Rīgā, sienas.

Iesniegumam pievienota reklāmas skice un minētā nama apsaimniekotāja SIA „Nira Fonds” piekrišanas vēstule; [9.5] 2007.gada 16.martā Būvvalde izsniedza SIA „Magdalēnas nami” reklāmas pasi Nr.189/07 par reklāmas izvietošanu uz ēkas ugunsmūra /adrese/, Rīgā (lietas 33.lapa); [9.6] 2007.gada 13.jūnijā SIA „Magdalēnas nami” Būvvaldē iesniedza iesniegumu Nr.179 ar Ē.T., minētā nama kopīpašnieka, piekrišanu reklāmas objekta izvietošanai uz ēkas /adrese/, Rīgā, sienas; [9.7] 2007.gada 26.jūnijā Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentā saņemts M.B. iesniegums, kurā lūgts uzlikt par pienākumu SIA „Nira fonds” novākt no daudzdzīvokļu mājas Rīgā, /adrese/ sienas izvietotos reklāmas stendus un novērst izvietoto reklāmas stendu stiprinājumu bojājumu vietas daudzdzīvokļu mājas ārsienā, kā arī piemērot administratīvo sodu (lietas 16., 17.lapa); [9.8] 2007.gada 18.septembrī Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktora p.i. pieņēma lēmumu Nr.1-DA-07-6054-nd ar kuru nolēma atcelt SIA „Magdelēnas nami” 2007.gada 16.maijā izsniegto reklāmas pasi Nr.189/07 par reklāmu, kas atrodas uz ēkas /adrese/, Rīgā (lietas 8.-13.lapa). [10] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma (turpmāk – APL) 70.panta trešo daļu administratīvais akts ir spēkā tik ilgi, līdz to atceļ, izpilda vai vairs nevar izpildīt sakarā ar faktisko vai tiesisko apstākļu maiņu.

Rīgas domes 2005.gada 8.marta saistošo noteikumu Nr.91 „Par reklāmu, izkārtņu un citu informatīvo materiālu izvietošanas kārtību Rīgā” (turpmāk – Saistošie noteikumi) 7.1.punkts noteic, ka Rīgā aizliegta patvaļīga reklāmu, afišu un citu informatīvo materiālu izvietošana. Tiesības eksponēt/ekspluatēt reklāmu Rīgā ir visām fiziskām un juridiskām personām, kas šo noteikumu noteiktajā kārtībā Rīgas pilsētas būvvaldē ir saskaņojušas/akceptējušas reklāmas projektu, noformējušas reklāmas pasi, reklāmām ar piesaisti zemei/konkrētai vietai izsniegušas izvietošanas atļauju (6.paraugs), aktu par pieņemšanu ekspluatācijā (7.paraugs) un kuras samaksājušas pašvaldības nodevu par reklāmas izvietošanu. Savukārt Saistošo noteikumu 7.9.punkts noteic, ka reklāmas pases derīguma termiņš nepārsniedz 1 gadu. No citētajām tiesību normām izriet, ka reklāmas pase, kas dod tiesības izvietot reklāmu, tiek izsniegta uz noteiktu laiku, kas nav ilgāks par

1 gadu. Secināms, ka administratīvais akts – reklāmas pase ir spēkā noteiktu laiku un attiecīgi pēc tajā noteiktā termiņa izbeigšanās savu spēku zaudē. [11] No lietas materiāliem redzams, ka pieteicējai reklāmas pase tika izsniegta uz noteiktu laiku no 2007.gada 16.maija līdz 2008.gada 15.maijam. Tādejādi atzīstams, ka pieņemtais sākotnējais lēmums par reklāmas pases izsniegšanu ir spēku zaudējis administratīvais akts, jo tas jau ir izpildīts, proti, beidzies tā darbības termiņš. Tiesa konstatē, ka savā pieteikumā pieteicēja ir ietvērusi prasījumu par lēmuma par reklāmas pases izsniegšanu atcelšanu. Ņemot vērā faktu, ka tiesa nevar atcelt lēmumus, kas jau ir izpildīti, tiesa uzskata, ka ir pamats izvērtēt lēmuma par reklāmas pases izsniegšanu tiesiskumu. Saskaņā ar APL 249.pants nosaka, ka tiesa taisa spriedumu par pieteicējas norādīto pieteikuma priekšmetu, nepārsniedzot prasījuma robežas. Tiesa uzskata, ka šajā gadījumā, t.i., izvērtējot lēmuma par reklāmas pases izsniegšanas tiesiskumu, nevis izskatot lūgumu, kas ietverts pieteicējas pieteikumā, netiks pārkāptas APL 249.pantā noteiktās robežas. Minēto uzskatu tiesa pamato ar to, ka objektīvu apstākļu dēļ nav iespējams lemt par lēmuma par reklāmas pases izsniegšanu atcelšanu, jo sākotnējais lēmums ir izpildīts. Turklāt, gan pārbaudot lēmuma par reklāmas pases izsniegšanu atcelšanas nepieciešamību, gan izvērtējot tā prettiesiskumu, tiesai ir jāpārbauda lēmuma par reklāmas pases izsniegšanu tiesiskums, tātad pārbaudes priekšmets ir identisks. [12] Civillikuma 1068.pants noteic, ka rīkoties ar kopīpašuma priekšmetu, kā visumā, tā arī noteiktās atsevišķās daļās, drīkst tikai ar visu kopīpašnieku piekrišanu; bet ja kāds no viņiem rīkojas atsevišķi, tad šī rīcība nevien nav spēkā, bet arī uzliek pēdējam pienākumu atlīdzināt pārējiem zaudējumus, kas viņiem ar to nodarīti.

No citētās tiesību normas izriet pienākums, jebkurai personai, kura vēlas rīkoties ar kopīpašumu, saņemt visu kopīpašnieku piekrišanu plānotajai rīcībai. [13] No lietas materiāliem konstatējams, ka 2005.gada 18.martā Valsts aģentūra „Mājokļu aģentūra” un Ē.T. noslēguši Līgumu Nr.6-07/119 par kopīpašuma Rīgā, /adrese/ sadali dzīvokļu īpašumos (lietas 25.- 32.lapa). Noslēgtajā līgumā puses vienojušās par dzīvojamās mājas sadali dzīvokļu īpašumos ievērojot, ka valsts īpašumā ir 2/3 domājamās daļas no nekustamā īpašuma, bet Ē.T.

īpašumā ir 1/3 domājamās daļas no nekustamā īpašuma. Atbildētāja Lēmumā konstatējusi, ka pamatojoties uz Valsts aģentūra „Mājokļu aģentūra” lēmumu Nr.10-v/m dzīvojamā māja /adrese/, Rīgā, 2005.gada 26.maijā nodota privatizācijai. Uz Lēmuma pieņemšanas brīdi, nekustamā īpašuma, kas sastāv no divām 5-stāvu dzīvojamām ēkām – no tajā esošajiem 40 dzīvokļu īpašumiem, 22 dzīvokļu īpašumiem zemesgrāmatā bija atvērti jauni nodalījumi. Tai skaitā arī trešās personas M.B. dzīvokļa īpašumam Nr.13 atvērts jauns nodalījums un īpašuma tiesības uz dzīvokļa īpašumu un kopīpašuma domājamo daļu no daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas nostiprinātas zemesgrāmatā, pamatojoties uz zemesgrāmatu tiesneša 2005.gada 12.augusta lēmumu.

Secināms, ka reklāmas uzstādīšanai uz dzīvojamās mājas Rīgā, /adrese/, ugunsmūra bija nepieciešams saņemt visu, tostarp arī atsevišķu dzīvokļu īpašnieku, piekrišanu. [14] Saistošo noteikumu 5.29.punkta pirmā daļa paredz, ka īpašuma izmantošanas tiesības un saistības ar zemes, būves vai objekta, uz kura reklāmas īpašnieks vēlas izvietot reklāmu, īpašnieku vai lietotāju kārto pats reklāmas īpašnieks. Ja reklāmas izvietošanai tiek izmantotas transporta būves (ceļa, dzelzceļa pārvadi, tuneļi u.tml.), nepieciešama minēto transporta būvju īpašnieku (valdītāju) atļauja.

Saskaņā ar Saistošo noteikumu 6.1.punktu persona, kas vēlas izvietot reklāmu, iesniedz Rīgas pilsētas būvvaldē projektu, kas satur informāciju par objekta, uz kura tiek izvietota reklāma, īpašnieka rakstiska piekrišana, īpašuma tiesības apliecinošu dokumentu kopijas. Tādejādi reklāmas īpašnieka pienākums ir iesniegt iestādei visu daudzdzīvokļu ēkas kopīpašnieku rakstisku piekrišanu reklāmas izvietošanai. [15] Saskaņā ar likuma „Par dzīvokļa īpašumu” 3.panta pirmo daļu pie dzīvokļa īpašumiem piederošā kopīpašuma esošā daļa ir daudzdzīvokļu mājas daļa, kas sastāv no ārsienām, dzīvokli, neapdzīvojamo telpu vai mākslinieka darbnīcu atdalošām sienām, jumta, bēniņiem, kāpņu telpām, pagrabtelpām, kā arī logiem, durvīm, komunikācijām, iekārtām un citiem ar mājas ekspluatāciju funkcionāli nedalāmi saistītiem elementiem, kas nepieder pie dzīvokļa, neapdzīvojamās telpas vai mākslinieka darbnīcas (.).

Tātad no tā var secināt, ka dzīvoklis ir katra īpašnieka īpašums, bet tā ārsienas, ēkas kopējās komunikācijas un citas konstrukcijas, kas skar arī pārējo telpu īpašniekus ir kopīpašums un rīcībai ar to, ir nepieciešama visu kopīpašnieku piekrišana. [16] Lietā nav strīda, ka savu piekrišanu reklāmas izvietošanai uz dzīvojamās mājas /adrese/, Rīgā, ugunsmūra ir devis viens no dzīvojamās mājas kopīpašniekiem Ē.T. Saskaņā ar 2005.gada 18.marta Līguma Nr.6-07/119 par kopīpašuma Rīgā, /adrese/ sadali dzīvokļu īpašumos Pielikuma Nr.1 9.2.punktu nesadalītā kopīpašumā paliek daudzdzīvokļu mājas daļa, kas sastāv no ārsienām, dzīvokļus, neapdzīvojamo telpu vai mākslinieka darbnīcu atdalošām sienām, jumta, bērniņiem, kāpņu telpām, pagraba telpām, kā arī logiem, durvīm, komunikācijām, iekārtām un citiem ar mājas ekspluatāciju funkcionāli nedalāmi saistītiem elementiem, kas pieder pie dzīvokļa, mākslinieka darbnīcas vai neapdzīvojamās telpas.

Tādejādi Ē.T. kā viens no dzīvojamās mājas kopīpašniekiem ir tiesīgs dot piekrišanu reklāmas uzstādīšanai tikai un vienīgi savā vārdā. [17] Tiesa uzskata par nepamatotu pieteicējas argumentu, ka nebija nepieciešama pārējo dzīvokļu īpašnieku, kas vienlaicīgi ir arī dzīvojamās mājas kopīpašnieki, piekrišana, jo tika saņemta attiecīga nekustamā īpašuma apsaimniekotāja SIA „Nira fonds” piekrišana. SIA „Nira fonds” tiesības apsaimniekot nekustamo īpašumu Rīgā, /adrese/, ieguvis pamatojoties uz 2004.gada 23.augustā noslēgto Līgumu Nr.6-07/167 par nekustamo īpašumu pārvaldīšanu, apsaimniekošanu un sagatavošanu privatizācijai ar Valsts aģentūru „Mājokļu aģentūra” (lietas 19.-24.lapa).

Noslēgtā līguma 4.1.4.punktā noteikts pārvaldnieka pienākums pēc nekustamā īpašuma pārņemšanas pārvaldīšanā viena mēneša laikā pārjaunot noslēgtos neapdzīvojamo telpu un mākslinieka darbnīcu nomas līgumus, par līguma pārjaunošanu informējot valdītāju. Minētais līguma punkts, kā to maldīgi uzskata pieteicēja, nepiešķir tai tiesības slēgt jaunus līgumus, tajā skaitā komerciāla rakstura līgumus, ar trešajām personām par apsaimniekošanā nodotās ēkas atsevišķām daļām. Secināms, ka SIA „Nira fonds” kā dzīvojamās mājas pārvaldnieks nebija tiesīgs dzīvokļu īpašnieku vārdā dot piekrišanu reklāmas uzstādīšanai. [18] Saskaņā ar APL 86.panta otrās daļas 1.punktu adresātam labvēlīgu prettiesisku administratīvo aktu var atcelt, ja adresāts vēl nav izmantojis savas tiesības, kuras šis administratīvais akts apstiprina vai piešķir.

Lēmuma pieņemšanas brīdī pieteicēja vēl nebija pilnībā izmantojusi savas tiesības, jo reklāmas pases derīguma termiņš vēl nebija beidzies, kas ļāva pieteicēja eksponēt reklāmu uz dzīvojamās mājas ugunsmūra. Tādejādi pamatojoties uz APL 86.panta otrās daļas 1.punktu, iestāde pamatoti pieņēma tiesisku lēmumu par izsniegtās reklāmas pases atcelšanu. [19] Izvērtējot Lēmuma tiesiskumu tiesa nekonstatē, ka atbildētāja pieņemot Lēmumu būtu pārkāpusi tiesiskās paļāvības, likuma atrunas un samērīguma principus.

Pieteicēja pieteikumā nav arī norādījusi kā izpaudies minēto principu pārkāpums. [20] Balstoties uz iepriekš minēto, tiesa atzīst Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta 2007.gada 18.septembra lēmumu Nr.1-DA-07- 6054-nd par tiesisku un pamatotu, bet pieteikumu par nepamatotu un noraidāmu.

Rezolutīvā daļa Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251.pantu, 289.-291.pantu, tiesa

nosprieda: noraidīt sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Magdelēnas nami” pieteikumu par Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta 2007.gada 18.septembra lēmuma Nr.1-DA-07-6054-nd atzīšanu par prettiesisku. Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā divdesmit dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnesis (paraksts) M.Birkmanis

NORAKSTS PAREIZS Administratīvās rajona tiesas tiesnesis ________________ M.Birkmanis Rīgā, 2009.gada 10.jūlijā.