Court dismissed appeal against police towing of vehicle from private driveway as public road. Vehicle blocked traffic legally under traffic law.
Legislator summary
AI generatedThe Administrative District Court dismissed SIA "Jūsu nami"'s request to declare the police's decision to tow a vehicle inadmissible. The plaintiff argued the vehicle was on private property, but the court found photographic evidence proved the asphalted area was a public road. The court ruled that public traffic laws apply to such areas regardless of private access barriers.
Legislator headnote
AI generatedCeļu satiksmes likums 1. panta 3. punkts; Ministru kabineta noteikumi Nr. 767: A paved area accessible to vehicles constitutes a 'road' under traffic law, allowing police to enforce towing regulations on private driveways blocking public traffic.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. A420256114
Lietas arhīva Nr. A42-02561-14/25
SPRIEDUMS
Latvijas tautas vārdā
Rīgā 2014.gada 12.septembrī
Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā:
tiesnesis M.Markovs,
rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc SIA“Jūsu nami” pieteikuma, par Rīgas pašvaldības policijas Ceļu
policijas pārvaldes priekšnieka 2014.gada 30.janvāra lēmuma Nr.10/10-8/51021613/336 “Par iesniegumu” atzīšanu par prettiesisku.
Aprakstošā daļa
[1] 2013.gada 19.decembrī Rīgas pašvaldības policijas Ceļu policijas pārvaldes inspektors sastādīja administratīvā pārkāpuma
protokolu – paziņojumu Nr. 510216135, kurā konstatēja, ka transportlīdzeklis Volvo ar valsts reģistrācijas numuru /TL numurs/ – 5253
(turpmāk – Transportlīdzeklis) novietots pie Ādmiņu ielas 4.nama, Rīgā tā, ka traucē iebraukt un izbraukt citiem transportlīdzekļiem un
transportlīdzekļa vadītājam, kas neatrodas pārkāpuma izdarīšanas vietā, piemērots administratīvais sods.
Rīgas pašvaldības policijas Ceļu policijas pārvaldes inspektors 2013.gada 26.decembrī sastādīja protokolu par transportlīdzekļa
piespiedu pārvietošanu uz speciālu stāvvietu Nr.10-8/51021613 pamatojoties uz Ceļu satiksmes likuma 43. 3 panta pirmās daļas
4.punkta „d”apakšpunktu. Protokolā konstatēts, ka Transportlīdzeklis atrodas pie Ādmiņu ielas 4.nama, Rīgā un novietots tā, ka var
neļaut iebraukt un izbraukt citiem transportlīdzekļiem un nolemts to pārvietot uz speciālo stāvvietu /adrese/.
Rīgas pašvaldības policijas Ceļu policijas pārvaldes priekšnieks 2013.gada 27.decembrī nosūtīja SIA “Jūsu nami” (turpmāk –
pieteicēja) vēstuli Nr.10-8/RPCP-13-553-nd “Par transportlīdzekļa piespiedu pārvietošanu”, ar kuru informēja par Transportlīdzekļa
pārvietošanu uz speciālo stāvvietu.
Nepiekrītot lēmumam par Transportlīdzekļa piespiedu pārvietošanu, pieteicēja to ar 2014.gada 13.janvāra iesniegumu apstrīdēja.
Ar Rīgas pašvaldības policijas Ceļu policijas pārvaldes priekšnieka 2014.gada 30.janvāra lēmumu Nr.10/10-8/51021613/336 “Par
iesniegumu” (turpmāk – Lēmums) nolemts atstāt negrozītu 2013.gada 26.decembrī sastādīto protokolu Nr.10-8/51021613 par
transportlīdzekļa piespiedu pārvietošanu uz speciālu stāvvietu.Lēmumā norādīts turpmāk minētais.
[1.1] Transportlīdzekļa piespiedu pārvietošanas tiesiskais pamats ir noteikts Ceļu satiksmes likuma 43. 3 pantā, kura pirmās daļas
4.punkta „d” apakšpunktā ir noteikts, ka transportlīdzekli var pārvietot piespiedu kārtā, novietojot to speciālā stāvvietā, ja pārkāpti
apstāšanās un stāvēšanas noteikumi, bet vadītāja nav klāt un transportlīdzeklis novietots stāvēšanai tā, ka tas neļauj braukt citam
transportlīdzeklim.
Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumos Nr.767 “Noteikumi par transportlīdzekļa piespiedu pārvietošanu un transportlīdzekļa
atzīšanu par ilgstoši atstātu uz ceļa” 7.punktā un 8.5.punktā noteikto tika sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols – paziņojums
Nr.510216135.
[1.2] Ministru kabineta 2004.gada 29.jūnija noteikumu Nr.571 „Ceļu satiksmes noteikumi” (turpmāk – Ceļu satiksmes likums)
136.2.punkts noteic, ka transportlīdzekļiem aizliegts stāvēt vietās, kur stāvošs transportlīdzeklis var neļaut braukt (iebraukt vai izbraukt)
citiem transportlīdzekļiem vai traucē gājēju pārvietošanos.
[2] Nepiekrītot Lēmumam, pieteicēja vērsās ar pieteikumu Administratīvajā rajona tiesā. Pieteikumā norādīti turpmāk minētie
apsvērumi.
[2.1] Lietā nepastāv strīds par to, ka administratīvā pārkāpuma protokolā – paziņojumā Nr.510216135 norādītais transportlīdzeklis
bija novietots stāvēšanai /adrese/ paziņojumā norādītajā vietā un veidā, jo pieteicēja šo faktu atzīst un neapstrīd, taču lietā pastāv
strīds par to, ka prezumējamā administratīvā pārkāpuma izdarīšanas vieta /adrese/ būtu atzīstama par ceļu Ceļu satiksmes likuma un
strīds par to, ka prezumējamā administratīvā pārkāpuma izdarīšanas vieta /adrese/ būtu atzīstama par ceļu Ceļu satiksmes likuma un
Ceļu satiksmes noteikumu izpratnē. Administratīvā pārkāpuma vieta /adrese/ ir privāta teritorija ar daļēju iekļūšanu tajā caur
attiecīgā zemes gabala īpašnieka uzstādīto un tam piederošo barjeru. Ceļu satiksme Ceļu satiksmes likuma un Ceļu satiksmes
noteikumu izpratnē minētajā teritorija nenotiek, bet Rīgas pašvaldības policijas Ceļu policijas pārvaldes inspektoram pastāvot
konkrētajiem faktiskajiem apstākļiem, nebija tiesiskā pamata piemērot tiesību normas, kas ietvertas Latvijas Administratīvo
pārkāpumu kodeksa 149.10.panta piektās daļas 4.punktā un Ceļu satiksmes likuma 43.3.pantā.
[2.2] Par irelevantu konkrētajos faktiskajos un tiesiskajos apstākļos ir atzīstama Lēmumā ietvertā norāde uz to, ka faktu, kas
apstiprinot to, ka Transportlīdzeklis protokolā norādītajā vietā un laikā stāvēja, pārkāpjot Ceļu satiksmes noteikumu 136.2.punktu,
apliecina Rīgas pašvaldības policijas Ceļu policijas pārvaldē saņemtais izsaukums uz protokolā norādīto vietu Ādmiņu ielā.
Personai, kas minēto izsaukumu veica, nebija tiesiskā pamata nedz atrasties pieteicējai piederošajā īpašumā, nedz iebraukt tajā vai
izbraukt no tā. Tādējādi, jebkādas trešo personu pretenzijas par neiespējamību izbraukt no minētās teritorijas vai iebraukt tajā ir
nepamatotas un ir noraidāmas. Turklāt, pieteicējas īpašumā esošajā zemes gabalā /adrese/ ceļu satiksme nenotiek un šis zemes
īpašums nav atzīstams par publisko ceļu un par ceļu nedz Ceļu satiksmes likuma izpratnē, nedz Ceļu satiksmes noteikumu izpratnē.
Tādējādi, pieteicējas pilnvarotās personas rīcība, novietojot Transportlīdzekli pieteicējas īpašumā esošajā zemes gabalā, kurš nav
atzīstams par publisko ceļu un par ceļu nedz Ceļu satiksmes likuma izpratnē, nedz Ceļu satiksmes noteikumu izpratnē, ir tiesiska un
likumīga un tajā nav saskatāmas administratīvā pārkāpuma sastāva pazīmes.
[3] Rīgas pašvaldības policija lietā sniegusi rakstveida paskaidrojumu, kurā norādīts, ka tā pieteikumu neatzīst. Papildus Lēmumā
norādītajam, paskaidrots turpmāk minētais.
[3.1] Pieteicēja viedoklis, ka Transportlīdzeklis atradies privātīpašumā, nav pamatots, jo vieta, kur tika novietots minētais
transportlīdzeklis, nav pieteicējas privātīpašums, bet gan SIA “HFC-1”, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, nekustamais īpašums.
[3.2] Ja teritorija ir privātīpašums, minētais apstāklis automātiski nenozīmē, ka tā nevar tikt pakļauta publisko tiesību regulējumam.
Situācija un līdz ar to tiesiskās sekas var būt atšķirīgas, ja teritorija tiek izmantota tikai paša īpašnieka vajadzībām, kas lielākā mērā
ļauj īpašniekam zemes gabalu izmantot pēc saviem ieskatiem, taču citas sekas var iestāties situācijā, ja, lai arī zemes gabals ir
privātīpašums, tas atbilstoši izvietojumam vai atļautajam lietojumam veido attiecīgās apdzīvotās vietas vidi un tādējādi lielākā mērā
var tikt pakļauts publiski noteiktai kārtībai.
Rīgas pašvaldības policijas ieskatā pieteicēja transportlīdzekli novietojusi uz publiska ceļa Ceļu satiksmes likuma 1.panta 3.punkta
izpratnē.
[4] 2014.gada 3.septembrī Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā saņemti Rīgas pašvaldības policijas papildus
paskaidrojumi, kuros citastarp norādīts, ka pieteicējas pretenzija, ka transportlīdzekļa novietošana neievērojot publiskos normatīvus
nav sodāma, bet izpaužas kā īpašnieka absolūta vara pār sev piederošu lietu, ir nepamatota, jo šāda patvaļa novestu pie situācijas,
ka zemes īpašnieks varētu novietot sev piederošu transportlīdzekli, bloķējot izbrauktuvi, tādā veidā neļaujot izbraukt citiem
transportlīdzekļu vadītājiem. Rīgas pašvaldības policija izteikusi lūgumu noraidīt pieteicējas pieteikumu.
[5] Administratīvā procesa likuma 112. 1 panta pirmā daļa noteic, ka administratīvās lietas izskatīšana notiek rakstveida procesā bez
tiesas sēdes, ja likumā nav noteikts citādi. Saskaņā ar iepriekš minētā panta ceturto daļu tiesa lietu mutvārdu procesā izskata, ja
pirmās instances tiesai to lūdzis pieteicējs (..).Tā kā pieteicēja nav lūgusi lietu izskatīt mutvārdu procesā, tiesa, pamatojoties uz
norādītajām normām, lietu izskata rakstveida procesā.
Motīvu daļa
[6] Tiesa, pārbaudījusi lietas materiālus, atzīst, ka pieteikums nav pamatots un ir noraidāms.
[7] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 70.panta trešo daļu administratīvais akts ir spēkā tik ilgi, līdz to atceļ, izpilda vai vairs
nevar izpildīt sakarā ar faktisko vai tiesisko apstākļu maiņu.
Administratīvā lieta ir ierosināta par Lēmuma atcelšanu. Lēmums par Transportlīdzekļa piespiedu pārvietošanu ir izpildīts.
Izskatāmajā lietā nav iespējams atgriezt iepriekšējo stāvokli, atceļot Lēmumu, kas ar to izpildi ir zaudējis spēku. Tādējādi tiesa atzīst,
ka ir precizējams lietā izskatāmā pieteikuma priekšmets no Lēmuma atcelšanas uz tā atzīšanu par prettiesisku.
[8] Saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 43.3 panta pirmās daļas 4.punku transportlīdzekli var pārvietot piespiedu kārtā, novietojot to
speciālā stāvvietā, ja pārkāpti apstāšanās vai stāvēšanas noteikumi, bet vadītāja nav klāt, un transportlīdzeklis novietots stāvēšanai
tā, ka tas neļauj braukt citiem transportlīdzekļiem vai to braukšanai tiek radīti būtiski traucējumi (citu transportlīdzekļu vadītāji ir spiesti
izbraukt no braukšanas joslas, nobraukt no brauktuves vai iebraukt tajā ceļa pusē, kas paredzēta braukšanai pretējā virzienā).
Saskaņā ar Ministru kabineta 2004.gada 7.septembra noteikumu Nr.767 „Noteikumi par transportlīdzekļa piespiedu pārvietošanu un
transportlīdzekļa atzīšanu par ilgstoši atstātu uz ceļa” 7.punktu lēmumu par transportlīdzekļa piespiedu pārvietošanu uz speciālu
stāvvietu pieņem amatpersona, kura sastādījusi administratīvā pārkāpuma protokolu par attiecīgo Ceļu satiksmes noteikumu
pārkāpumu vai arī šajos noteikumos noteiktā kārtībā atzinusi transportlīdzekli par ilgstoši atstātu uz ceļa.
Saskaņā ar iepriekš minēto noteikumu 8.5.apakšpunktu amatpersona, kura pieņēmusi lēmumu par transportlīdzekļa piespiedu
pārvietošanu uz speciālu stāvvietu ar specializēto transportlīdzekli, sastāda administratīvā pārkāpuma protokolu – paziņojumu un
vienu tā eksemplāru piestiprina pie transportlīdzekļa priekšējā vējstikla, ja administratīvais pārkāpums par apstāšanās vai stāvēšanas
noteikumu pārkāpumu konstatēts bez transportlīdzekļa vadītāja klātbūtnes.
No iepriekš minētajām tiesību normām izriet, ka transportlīdzekli var pārvietot piespiedu kārtā, ja tiek konstatēti šādi apstākļi: 1)
pārkāpti Ceļu satiksmes noteikumos iekļautie apstāšanās vai stāvēšanas noteikumi, novietojot transportlīdzekli tā, ka tas neļauj
braukt citiem transportlīdzekļiem vai to braukšanai tiek radīti būtiski traucējumi; 2) transportlīdzekļa vadītājs nav klātesošs.
Lēmumu par transportlīdzekļa piespiedu pārvietošanu var pieņemt amatpersona, kura sastādījusi administratīvā pārkāpuma
protokolu par attiecīgo Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu.
[9] Lietā nav strīda, ka 2013.gada 19.decembrī Rīgas pašvaldības policijas Ceļu policijas pārvaldes inspektors sastādīja
administratīvā pārkāpuma protokolu – paziņojumu Nr. 510216135, kurā konstatēja, ka Transportlīdzeklis novietots pie Ādmiņu ielas
4.nama, Rīgā tā, ka traucē iebraukt un izbraukt citiem transportlīdzekļiem un transportlīdzekļa vadītājam, kas neatrodas pārkāpuma
izdarīšanas vietā, piemērots administratīvais sods.
Iepriekš minētais lēmums apstrīdēts, bet ar Rīgas pašvaldības policijas Ceļu policijas pārvaldes 2014.gada 30.janvāra lēmumu
Nr.10/510216135/335 atstāts negrozīts. Lēmumā norādīts, ka Transportlīdzeklis novietots pārkāpjot Ceļu satiksmes noteikumu
136.2.apakšpunktu, par ko atbildība paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149. 10 panta piektās daļas 4.punkā.
Saskaņā ar Tiesu informācijas sistēmā pieejamo informāciju, pieteicēja nav pārsūdzējusi tiesā Rīgas pašvaldības policijas Ceļu
policijas pārvaldes 2014.gada 30.janvāra lēmumu Nr.10/510216135/335.
[10] Saskaņā ar Ceļu satiksmes noteikumu 136.2. apakšpunktu transportlīdzekļiem aizliegts stāvēt vietās, kur stāvošs
transportlīdzeklis var neļaut braukt (iebraukt vai izbraukt) citiem transportlīdzekļiem vai traucē gājēju pārvietošanos.
No minētās normas izriet transportlīdzekļa vadītāja pienākums, novietojot transportlīdzekli stāvēšanai, ir pārliecināties ne tikai par
formālu ceļa zīmju ievērošanu, bet arī vai tas netraucēs citiem transportlīdzekļiem vai gājēju pārvietošanos.
Tādējādi Transportlīdzekļa vadītajam, novietojot to stāvēšanai, bija pienākums pārliecināties par to, kā novieto automašīnu un vai tas
netraucēs citu transportlīdzekļu kustību.
Izvērtējot lietas materiālos esošās fotogrāfijas, tiesa konstatē, ka no situācijas pārkāpuma izdarīšanas brīdī un lēmuma par
transportlīdzekļa piespiedu pārvietošanu pieņemšanas brīdī veiktās fotofiksācijas izriet, ka Transportlīdzeklis novietots pie ēkas
sienas tieši priekšā Mercedes markas kravas transportlīdzeklim, kuram tādējādi liegta iespēja izgriezties no apstāšanās vietas.
No iepriekš minētā izriet, ka Transportlīdzekļa vadītājam bija iespēja pārliecināties, un, attiecīgi no situācijas izsecināt, ka
Transportlīdzeklis traucē citu transportlīdzekļu kustību.
No tā tiesa secina, ka Rīgas pašvaldības policijas pārvalde pamatoti secināja, ka Transportlīdzeklis novietots tā, ka tas traucē citu
transportlīdzekļu kustību.
Tāpat no lietas materiāliem nav konstatējams, ka Transportlīdzekļa atrašanās vietā atrastos transportlīdzekļa vadītājs.
Tas nozīmē, ka izpildās sprieduma [8] punktā minētie priekšnoteikumi transportlīdzekļa piespiedu pārvietošanai.
[11] Pieteicēja norāda, ka Transportlīdzeklis bija novietots privātā teritorijā, kurā ir ierobežota piekļuve, tāpēc Rīgas pašvaldības
policijai nebija pamata piemērot Ceļu satiksmes likuma un Ceļu satiksmes noteikumu normas.
Ceļu satiksmes likuma 1.panta 3.punkts noteic, ka ceļš ir jebkura satiksmei izbūvēta teritorija (autoceļš, iela, prospekts, šķērsiela un
tamlīdzīgas teritorijas visā platumā, ieskaitot brauktuvi, ietves, nomales, sadalošās joslas un saliņas). Ceļa kompleksā ietilpst ceļš,
mākslīgās būves (tilti, satiksmes pārvadi, tuneļi, caurtekas, ūdens novadīšanas ietaises, atbalsta sienas un citas būves), ceļu
inženierbūves (pasažieru sabiedrisko transportlīdzekļu pieturvietas un paviljoni, bremzēšanas un paātrinājuma joslas, transportlīdzekļu
stāvvietas, atpūtas laukumi, veloceliņi un ietves, ceļu sakaru un apgaismojuma līnijas un citas inženierbūves), satiksmes organizācijas
tehniskie līdzekļi (ceļa zīmes, luksofori, signālstabiņi, aizsargbarjeras, gājēju barjeras, vertikālie un horizontālie ceļa apzīmējumi un citi
tehniskie līdzekļi).
Pārbaudot lietā esošās fotofiksācijas, tiesa secina, ka tās nepārprotami liecina par to, ka teritorija, kurā novietots Transportlīdzeklis, ir
ceļu satiksmei izbūvēta teritorija. Par to liecina apstāklis, ka teritorija ir plašs asfaltēts laukums, kas nodrošina piekļuvi ēkām no
pagalma puses. Tāpēc tiesai nerodas šaubas, ka daudzdzīvokļu nama pagalms, kurā novietots Transportlīdzeklis, ir uzskatāms par
satiksmei izbūvētu teritoriju, tātad atbilst Ceļu satiksmes likumā lietotajam jēdzienam „ceļš”.
Ņemot vērā, ka Ministru kabineta 2004.gada 7.septembra noteikumi Nr.767 „Noteikumi par transportlīdzekļa piespiedu pārvietošanu
un transportlīdzekļa atzīšanu par ilgstoši atstātu uz ceļa” ir izdoti pamatojoties uz Ceļu satiksmes likumā ietverto deliģējumu, tiesai nav
pamata uzskatīt, ka Ministru kabinets šajos noteikumos terminu „ceļš” būtu interpretējis savādāk kā Ceļu satiksmes likumā.
Pieteicēja norādītais, ka pie iebrauktuves pagalmā ir uzstādīta barjera neietekmē tiesas secinājumus, jo Ceļu satiksmes likums un
Ceļu satiksmes noteikumi ir ārējie normatīvie akti, kura darbību nevar ierobežot privāttiesiska rakstura vienošanās par to, kāda
kārtība tiks ievērota konkrētajā pagalmā. Tāpat jāņem vērā, ka ne Ceļu satiksmes likumā, ne Ceļu satiksmes noteikumos nav
noteikts, ka tajos noteiktais tiesiskais regulējums nebūtu attiecināms uz privātām teritorijām.
No tā tiesa secina, ka Rīgas pašvaldības policija pamatoti piemēroja Ceļu satiksmes likuma un Ceļu satiksmes noteikumu normas.
[12] Ņemot vērā iepriekš minēto, tiesa atzīst, ka Lēmums ir pamatots un tiesisks, bet pieteikums noraidāms.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246. – 251., 253. un 289. – 291.pantu, Administratīvā rajona tiesa
nosprieda:
noraidīt SIA “Jūsu nami” pieteikumu par Rīgas pašvaldības policijas Ceļu policijas pārvaldes priekšnieka 2014.gada 30.janvāra
lēmuma Nr.10/10-8/51021613/336 “Par iesniegumu” atzīšanu par prettiesisku.
Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no tā sastādīšanas dienas, apelācijas sūdzību iesniedzot
Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.
Tiesnesis M.Markovs