Court partially allowed appeal against municipal fee decision, ordering recalculation with tax deduction.

NORAKSTS

Lieta Nr.A420349214

(A00795-15/20)

ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA

RĪGAS TIESU NAMS

S P R I E D U

LATVIJAS TAUTAS VĀRDĀ

Rīgā 2015.gada 15.maijā

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā:

tiesnese M.Romanova,

piedaloties pieteicējas SIA „/Nosaukums A/” pārstāvim /pers. A/,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz SIA „/Nosaukums A/” pieteikumu par Rīgas domes priekšsēdētāja

2014.gada 7.jūlija lēmuma Nr.2-30/RD-14-1660-nd atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] Rīgas pilsētas būvvalde 2011.gada 29.novembrī izdeva SIA „/Nosaukums A/” (turpmāk – pieteicēja) būvatļauju Nr.BV-11-917-abv/Z

objekta Latvijas Republikas Valsts ieņēmumu dienesta administratīvo ēku kompleksa Rīgā,/adrese/ (2.kārta) būvniecībai (turpmāk – Būvatļauja).

Būvatļauja stājās spēkā 2012.gada 11.jūnijā.

Ar Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta (turpmāk – Departaments) 2014.gada 8.maija maksāšanas paziņojumu par otro maksājumu par

pašvaldības nodevu par pašvaldības infrastruktūras uzturēšanu un attīstību Rīgā Nr.RD0001317AJ3361-2 (turpmāk – otrais maksāšanas paziņojums)

pieteicējai aprēķināts pašvaldības nodevas par pašvaldības infrastruktūru uzturēšanu un attīstību Rīgā (turpmāk arī – nodeva) otrais maksājums

432 268,24 euro.

Nepiekrītot otrajam maksāšanas paziņojumam, pieteicēja to apstrīdēja Rīgas domes priekšsēdētājam.

[2] Ar Rīgas domes priekšsēdētāja 2014.gada 7.jūlija lēmumu Nr.2-30/RD-14-1660-nd (turpmāk – Lēmums) atstāts negrozīts otrais maksāšanas

paziņojums. Lēmums pamatots ar turpmāk minētajiem argumentiem.

[2.1] Jaunais tiesību akts, t.i., Rīgas domes 2013.gada 19.februāra saistošie noteikumi Nr.211 „Par pašvaldības nodevu par pašvaldības

infrastruktūras uzturēšanu un attīstību Rīgā” (turpmāk – Noteikumi Nr.211) ir piemērojami arī tiem apstākļiem, kas radušies pirms, bet turpinās pēc jaunā

tiesību akta spēkā stāšanās, proti, jaunajai tiesību normai ir tūlītējs spēks, tomēr izskatāmajā lietā arī spēku zaudējušais tiesību akts – Rīgas domes

2008.gada 9.decembra saistošie noteikumi Nr.146 „Par pašvaldības nodevu par pašvaldības infrastruktūras uzturēšanu un attīstību Rīgā” (turpmāk –

Noteikumi Nr.146) ir piemērojami tādā apjomā, kā to nosaka Noteikumu Nr.211 32.punkts.

Tādējādi saskaņā ar Noteikumiem Nr.146 tiek aprēķināta tikai otrā maksājuma summa, savukārt otrā maksājuma maksāšanas paziņojuma

izdošanas kārtību nosaka saskaņā ar Noteikumiem Nr.211.

[2.2] Noteikumu Nr.211 16.punkts pieteicējai uzliek pienākumu savlaicīgi iesniegt iesniegumu un nepieciešamos dokumentus ar konkrēta satura

informāciju, lai varētu tikt izskatīts jautājums par nodevas atlaides piemērošanu. Tā kā atbildētājas rīcībā nebija pieteicējas informācijas par būvniecības

ieceres īstenotāja izbūvētajām konkrēti identificējamām ielām un to apjomu, nebija tiesiska pienākuma un iespēju piemērot pieteicējai atlaidi nodevas

otrajam maksājumam.

[2.3] Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta 2012.gada 11.jūlijā izdotais maksāšanas paziņojums par pirmo maksājumu par nodevu nav

atcelts, kā arī tajā nav konstatētas kļūdas, līdz ar to pieteicējai nav tiesiska pamata prasīt atmaksāt nodevas pārmaksu, jo tāda nepastāv.

[3] 2014.gada 15.augustā Administratīvajā rajona tiesā saņemts pieteicējas pieteikums par Lēmuma atcelšanu. Pieteikums pamatots ar turpmāk

minētajiem argumentiem.

[3.1] Konkrētajā gadījumā atbildētajai bija pienākums pieteicējai otrā maksājuma nodevas aprēķinā iekļaut atlaižu koeficentus par ārpus sava

zemes gabala robežām izbūvētajām ielām un lietus notekūdeņu kanalizāciju.

[3.2] Ņemot vērā, ka pieteicēja nevar pretendēt uz Noteikumu Nr.211 10. un 11.punktā noteiktajām atlaidēm, jo saskaņā ar Noteikumu Nr.211

32.punktu otrā maksājuma summa, kas ietver atlaidi, tiek aprēķināta saskaņā ar Noteikumiem Nr.146, pieteicējai atlaides saņemšanai nevar būt

pienākums iesniegt Noteikumu Nr.211 16.punktā minēto iesniegumu.

[3.3] Tā kā objekts tika pieņemts ekspluatācijā, ir nepārprotami secināms, ka pieteicēja ir izpildījusi Rīgas domes Satiksmes departamenta

tehniskos noteikumus - iebraukšanai objektā ir izbūvētas /adrese/, tajā skaitā lietus notekūdeņu kanalizācija. Turklāt par to, ka pieteicējai ārpus sava

zemes gabala robežām ir pienākums izbūvēt ielas un lietus notekūdeņu kanalizāciju, kā to ir atzinusi Administratīvā rajona tiesa 2014.gada 4.janvāra

spriedumā lietā Nr.A420569912, starp pusēm strīds nemaz nepastāv.

[3.4] Atbildētājai ir pienākums atmaksāt pieteicējai izveidojušos nodevas pārmaksu.

[4] 2014.gada 26.septembrī Administratīvajā rajona tiesā saņemtajā rakstveida paskaidrojumā atbildētāja pieteikumu neatzīst un uzskata par

nepamatotu, pamatojoties uz Lēmumā norādītajiem argumentiem. Papildus norādīts, ka pašvaldībai, izdodot otro maksāšanas paziņojumu, bija jāņem

vērā Noteikumos Nr.211 ietverto procesuālo kārtību. Tas, kādā kārtībā tiek piešķirtas nodevas atlaides, ir procesuāls jautājums un neattiecas uz

nodevas summas aprēķinu. Šobrīd procesuālā kārtība, lai piešķirtu atlaides nodevas aprēķinā, ir noteikta Noteikumu Nr.211 15. un 16.punktā,

vienlaikus ņemot vērā arī 14.1.apakšpunkta noteikumus. Līdz ar to atlaides nodevas aprēķinā piešķiramas, ja lēmumu par Noteikumu Nr.211 10. un

11.punktā noteikto atlaižu piemērošanu ir pieņēmusi Rīgas dome.

[5] Tiesas sēdē pieteicējas pārstāvis pieteikumu uzturēja uz tajā norādīto argumentu pamata.

Tiesas sēdē atbildētājas pārstāvis nebija ieradies. Tiesā saņemts atbildētājas pārstāves lūgums izskatīt lietu bez tās klātbūtnes. Tiesa uzskatīja par

iespējamu izskatīt lietu bez atbildētājas pārstāves klātbūtnes.

Motīvu daļa

[6] Tiesa, noklausoties pieteicējas pārstāvja paskaidrojumus, izvērtējot atbildētājas rakstveida paskaidrojumus, lietas apstākļus un lietā esošos

pierādījumus, secina, ka pieteikums ir apmierināms.

[7] Saskaņā ar Noteikumu Nr.211 10. un 11.punktu atlaidi nodevas aprēķinā par būvniecības ieceres īstenotāja izbūvētajām pilsētas ielām ārpus

sava zemesgabala robežām (Atlaide A) piemēro tikai gadījumos, ja būvniecības ieceres īstenotājs izbūvējis jaunu pilsētas ielu vai veicis pilsētas ielas

pārbūvi ar seguma maiņu uz cieto segumu, šīs pilsētas ielas būvniecība noteikta pašvaldības institūcijas tehniskajos noteikumos, kā arī attiecīgā

pašvaldības institūcija ir saskaņojusi būvprojektu, kurā paredzēta pilsētas ielas būvniecība vai pārbūve, un izbūvētā iela ir pieņemta ekspluatācijā. Šādos

gadījumos atlaides apmēru nosaka atbilstoši šādai formulai:

Atlaide A=Lceļam*Iceļiem*BII

Atlaidi nodevas aprēķinā par būvniecības ieceres īstenotāja izbūvēto pilsētas maģistrālo lietus notekūdeņu kanalizācijas kolektoru (Atlaide B)

piemēro, ja būvniecības ieceres īstenotājs ir izbūvējis jaunu vai pārbūvējis esošo pilsētas maģistrālo lietus notekūdeņu kanalizācijas kolektoru, šī

kolektora būvniecība vai pārbūve ir noteikta pašvaldības institūcijas tehniskajos noteikumos, kā arī attiecīgā pašvaldības institūcija ir saskaņojusi

būvprojektu, kurā paredzēta kolektora būvniecība vai pārbūve, un izbūvētais kolektors ir pieņemts ekspluatācijā. Šādos gadījumos atlaides apmēru

nosaka atbilstoši šādai formulai:

Atlaide B=Lnūk*Inūk*BII

Noteikumu Nr.211 16.punkts noteic, ka Noteikumu 10. u n 11.punktā noteiktās atlaides aprēķina, pamatojoties uz Nodevas maksātāja

iesniegumu, kuru Nodevas maksātājs iesniedz pirms otrā maksājuma maksāšanas paziņojuma izdošanas (ne vēlāk kā desmit dienas pēc būves

pieņemšanas ekspluatācijā). Maksāšanas paziņojuma aprēķinā ņem vērā faktiski izbūvēto un ekspluatācijā pieņemto pilsētas ielu un/vai maģistrālo lietus

notekūdeņu kanalizācijas kolektora apjomu. Šajā Noteikumu punktā norādītajā iesniegumā Nodevas maksātājs norāda faktiski izbūvēto pilsētas ielu

un/vai maģistrālo lietus notekūdeņu kanalizācijas kolektora apjomu un pievieno iesniegumam iepriekšminēto informāciju apstiprinošus pierādījumus.

Saskaņā ar Noteikumu Nr.211 32.punktu, ja nodevas Pirmā maksājuma maksāšanas paziņojums ir izdots pirms Noteikumu spēkā stāšanās, otrā

maksājuma summa tiek aprēķināta saskaņā ar Rīgas domes 2008.gada 9.decembra saistošajiem noteikumiem Nr.146 “Par pašvaldības nodevu par

pašvaldības infrastruktūras uzturēšanu un attīstību Rīgā”.

No Noteikumu Nr.146 16.2.punktu, veicot otrā maksājuma aprēķinu, tiek ņemts vērā faktiskais būves apjoms tās ekspluatācijā pieņemšanas brīdī.

Otrā maksājuma apmērs tiek noteikts, atņemot pirmā maksājuma apmēru no kopējā Nodevas apmēra, kas aprēķināts, ņemot vērā faktisko būves

apjomu tās ekspluatācijā pieņemšanas brīdī. Minēto noteikumu 16.3.punkts nosaka, ka, ja pamats atlaides piemērošanai ir radies pēc būvatļaujas

izsniegšanas, to piemēro, aprēķinot otro maksājumu. Ja pilsētas infrastruktūras izbūve līdz būves pieņemšanai ekspluatācijā nav veikta vai ir veikta daļēji,

otrā maksājuma aprēķinā tiek ņemts vērā faktiskais izbūvētās pilsētas infrastruktūras apjoms. 16.5.punkts nosaka, ka otrā maksājuma maksāšanas

paziņojumu, kurā norādīta nodevas kopējā summa, otrā maksājuma summa un tā samaksas termiņš, Departaments sagatavo 30 kalendāra dienu laikā

pēc būves pieņemšanas ekspluatācijā, pamatojoties uz būvniecības ieceres īstenotāja sniegtajām ziņām par būvniecības ieceri, un nosūta to pa pastu

nodevas maksātājam.

No Noteikumiem Nr.146 neizriet nodevas maksātāja pienākums pirms atlaides aprēķināšanas iesniegt iesniegumu. Lai saņemtu, atlaidi saskaņā

Noteikumu Nr.146 16.5.punktu nodevas maksātājam bija jāsniedz Departamentā ziņas par būvniecības ieceri un būves nodošanu ekspluatācijā un

Departaments šo atlaide bija jāiekļauj otrā maksājuma paziņojumā.

[8] Konkrētajā lietā pirmais maksāšanas paziņojums ir izdots pirms Noteikumu Nr.211 spēkā stāšanās. Līdz ar to otrā maksājuma summa ir

aprēķināma saskaņā ar Noteikumiem Nr.146. Atbildētāja neapstrīd to, ka no minētajām normām izriet, ka pieteicējai varētu piešķirt atlaidi nodevas

aprēķinā. Taču tā atteikusies piešķirt pieteicējai minēto atlaidi, jo pieteicēja pretēji Noteikumu Nr.211 16.punktam nav iesniegusi iesniegumu un

nepieciešamos dokumentus, par to šajā lietā strīds nepastāv.

Tiesa šādam atbildētājas argumentam nepiekrīt, jo no minētajām tiesību normām izriet, ka otrā maksājuma summas aprēķināšanai konkrētajā lietā ir

piemērojami Noteikumi Nr.146, kas nenoteica, ka atlaides saņemšanai ir nepieciešams iesniegt iesniegumu Noteikumos Nr.211 noradītajā termiņā.

[9] Saskaņā ar Noteikumiem Nr.146 atlaides piešķir par izbūvētajām pilsētas ielām, par katru no jauna iestādīto koku un par būvniecības ieceres

īstenotāja izbūvēto pilsētas lietus notekūdeņu kanalizāciju ārpus sava zemesgabala robežām.

Noteikumu Nr.146 5.punkts noteica, ka nodevu aprēķina, piemērojot šādas formulas:

(1) Kopējais maksājums (S) = (MC + MV + ML + MP + MS + MK) x PCI

(2) S ≤ K, kur: maksājums par ceļiem un to infrastruktūru (MC) = L zemei x P ēkai x P ceļiem x I ceļiem – Atlaide C*) x R x T x A ēkai ≥ 0

* Piemēro tikai gadījumos, ja ielas būvniecība noteikta attiecīgās Rīgas domes institūcijas tehniskajos noteikumos.

maksājums par objekta ietekmi uz vidi (MV) = (L apbūvei x I kokiem – Jk x Atlaide Jk) x R x T x A ēkai

maksājums par lietus notekūdeņu kanalizāciju (ML) = (L apbūvei x I lnūk) x R x T x A ēkai

maksājums par pilsētvides attīstību (MP) = L apbūvei x St x I pilsētvidei x R x T x A ēkai

maksājums par sociālās infrastruktūras attīstību (MS) = L ēkai x I soc.

maksājuma koordinācija (MK) = (MC + MV + ML + MP) x 10%

maksājuma ierobežotājs (K) = % x BI x L ēkai x BCI

Ņemot vērā minēto, atbildētājai, veicot otrā maksājuma aprēķinu, bija jāņem vērā attiecīgo atlaižu koeficienti. Tā kā atbildētāja to neņēma vērā un

tai bija jāaprēķina atlaide nodevas aprēķinā, otrā maksājuma aprēķins nav pareizs. Attiecīgi Lēmums nav pamatots un ir atceļams daļā par piemērojamās

atlaides summu.

[10] Administratīvā procesa likuma 253.panta sestā daļa noteic, ka tiesa uzdod iestādei atceltā vai par spēkā neesošu atzītā administratīvā akta

vietā izdot jaunu administratīvo aktu, ja tas nepieciešams. Tiesas spriedums par administratīvā akta atcelšanu (tostarp kādā administratīvā akta daļā) ir

tāds, ar kuru tiesa izbeidz administratīvā akta (tā daļas) darbību. Administratīvā akta atcelšana daļā ir iespējama, ja pastāv iespēja administratīvā akta

tiesiskās sekas norobežot laikā, telpā, saturiski vai attiecībā uz noteiktu personu (personām). Administratīvā akta sekas saturiski ir norobežojamas, ja tās

paredz naudas maksājumu (var norobežot summas) vai administratīvajam aktam ir dažādi blakus noteikumi. Administratīvā akta atcelšana daļā ir

iespējama, ja atceļamā daļa ir norobežojama no citām daļām, t.i., pārējās daļas palikšana spēkā sistēmiski un saturiski ir iespējama. Tiesas spriedums par

administratīvā akta atcelšanu un pienākuma uzlikšanu izdot jaunu administratīvo aktu ir tāds, ar kuru tiesa izbeidz administratīvā akta darbību, bet

vienlaikus uzdod iestādei izdot jaunu administratīvo aktu. Atcelta administratīvā akta vietā iestāde nav tiesīga izdot jaunu tāda paša satura administratīvo

aktu, ja faktiskie apstākļi vai tiesību normas nav mainījušās.

Tiesai ir pienākums pilnībā noskaidrot lietas faktiskos apstākļus (Administratīvā procesa likuma 250.panta pirmā daļa, objektīvās izmeklēšanas

princips), kas nepieciešami tiesas sprieduma taisīšanai. Lietas apstākļu noskaidrošanas grūtības nav pamats atteikties no sprieduma taisīšanas lietā, taču

tiesvedības efektivitāte būtu apdraudēta, ja atbilstoši lietas faktiskajiem apstākļiem tiesai būtu ievērojamā apmērā un veidā jāveic nepieciešamo faktu

noskaidrošana, kas primāri ir iestādes uzdevums. Šādos apstākļos tiesa var pieprasīt no iestādes faktu iesniegšanu, piemēram, nodokļu strīdā – nodokļa

saistības aprēķinu atbilstoši tiesvedības laikā noskaidrotajiem faktiem. Tāpēc, ja tas iespējams un tam ir pamats, tiesa var administratīvo aktu atcelt daļā,

t.i., daļā, kas skar naudas maksājumu, un tiesai nav jāpiemēro Administratīvā procesa likuma 253.panta sestā daļa. Piemēram, tas būtu gadījumā, ja ar

administratīvo aktu nodokļa saistība (maksājums) daļēji noteikta nepareizi (skat. Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2015.gada

16.februāra sprieduma Nr.SKA – 31/2015)

[11] Konkrētajos faktiskajos apstākļos atbildētāja aprēķinājusi nepareizi nodevu, neņemot vērā aprēķināmo un piešķiramo atlaidi. Pieteicēja ir

iesniegusi tiesā aprēķinus. Taču atbildētāja nevērtēja, kādā apmērā būtu piešķirama atlaide, uzskatot, ka tā nav piešķirama vispār. Tāpat arī atbildot uz

tiesas pieprasījumiem par piešķiramās atlaides apmēru gadījumā, ja tā būtu jāpiešķir, Rīgas dome nesniedza tiesai šādu informāciju un nesniedza viedokli

par pieteicējas veikto aprēķinu. Līdz ar to šajā lietā ir piemērojama Administratīvā procesa likuma 253.panta sestā daļa, uzliekot par pienākumu Rīgas

domei izdot jaunu administratīvo aktu, ar kuru pieteicējai tiktu aprēķināts otrais maksājums par pašvaldības nodevu par pašvaldības infrastruktūras

uzturēšanu un attīstību Rīgā, ņemot vērā šajā spriedumā konstatētos faktus un juridiskos apsvērumus.

[12] Kā izriet no lietas materiāliem, pieteicēja ir samaksājusi valsts nodevu 28,46 euro apmērā (lietas 12.lapa). Saskaņā ar Administratīvā

procesa likuma 126.panta pirmo daļu, ja pieteikums pilnībā vai daļēji apmierināts, tiesa piespriež no atbildētāja par labu pieteicējam viņa samaksāto

valsts nodevu. Līdz ar to pieteicējai no atbildētājas ir piespriežama valsts nodeva 28,46 euro apmērā.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251.pantu. 253.panta pirmo un sesto daļu un 289.-291.pantu, tiesa

nosprieda

daļēji apmierināt SIA „/Nosaukums A/” pieteikumu par Rīgas domes priekšsēdētāja 2014.gada 7.jūlija lēmuma Nr.2-30/RD-14-1660-nd

atcelšanu.

Atcelt Rīgas domes priekšsēdētāja 2014.gada 7.jūlija lēmumu Nr.2-30/RD-14-1660-nd daļā par atlaidi.

Uzlikt par pienākumu Rīgas domei izdot jaunu administratīvo aktu, ar kuru SIA „/Nosaukums A/” tiktu aprēķināts otrais maksājums par

pašvaldības nodevu par pašvaldības infrastruktūras uzturēšanu un attīstību Rīgā, ņemot vērā šajā spriedumā konstatētos faktus un juridiskos apsvērumus.

Piespriest no Rīgas pilsētas pašvaldības pusē pieaicinātās iestādes Rīgas domes par labu SIA „/Nosaukums A/” samaksāto valsts nodevu

28,46 euro apmērā.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no tā sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās

rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnese (paraksts) M.Romanova

NORAKSTS PAREIZS

Administratīvās rajona tiesas tiesnese M.Romanova

Rīgā 2015.gada 13.maijā