Supreme Court dismisses prosecutor's appeal against murder conviction, upholding lower court's sentencing decision.

ECLI:LV:AT:2020:0602.11100030317.5.L

Lieta Nr. 11100030317, SKK-40/2020

Krimināllietu departaments

Latvijas Republikas Senāts

LĒMUMS

Rīgā 2020.gada 2.jūnijā

Tiesa šādā sastāvā: senatori Anita Poļakova, Pēteris Opincāns, Aivars Uminskis

izskatīja rakstveida procesā krimināllietu sakarā ar Vidzemes tiesas apgabala prokuratūras prokurora Sandra Kaparkalēja kasācijas protestu par

Vidzemes apgabaltiesas 2019.gada 8.maija spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] Ar Vidzemes rajona tiesas 2019.gada 9.janvāra spriedumu

/pers. A/, personas kods /personas kods/,

atzīts par vainīgu Krimināllikuma 117.panta 2.punktā paredzētajā noziedzīgajā nodarījumā un sodīts ar brīvības atņemšanu uz 11 gadiem un

probācijas uzraudzību uz 1 gadu 6 mēnešiem.

[2] Ar Vidzemes apgabaltiesas 2019.gada 8.maija spriedumu, iztiesājot krimināllietu apelācijas kārtībā sakarā ar apsūdzētā /pers. A/ un viņa

aizstāves S. Ratenieces apelācijas sūdzībām, Vidzemes rajona tiesas 2019.gada 9.janvāra spriedums atcelts pilnībā.

/pers. A/ atzīts par vainīgu Krimināllikuma 116.pantā paredzētajā noziedzīgajā nodarījumā un sodīts ar brīvības atņemšanu uz 6 gadiem, ar

probācijas uzraudzību uz 1 gadu 6 mēnešiem.

Apelācijas instances tiesa konstatējusi, ka /pers. A/ izdarīja citas personas tīšu prettiesisku nonāvēšanu (slepkavību).

/pers. A/ piemērotais drošības līdzeklis – apcietinājums – atstāts negrozīts.

[3] Par apelācijas instances tiesas spriedumu Vidzemes tiesas apgabala prokuratūras prokurors S. Kaparkalējs iesniedzis kasācijas protestu, lūdzot

atcelt Vidzemes apgabaltiesas 2019.gada 8.maija spriedumu pilnībā un nosūtīt lietu jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā.

Kasācijas protestā pausto lūgumu prokurors S. Kaparkalējs pamatojis ar tālāk izklāstītajiem argumentiem.

[3.1] Apelācijas instances tiesa, iztiesājot lietu, ir pieļāvusi Kriminālprocesa likuma 574.panta 1. un 2.punktā norādītos Krimināllikuma pārkāpumus

un Kriminālprocesa likuma būtisku pārkāpumu šā likuma 573.panta trešās daļas izpratnē, kas noveda pie nelikumīga nolēmuma.

[3.2] Apelācijas instances tiesa noteikusi /pers. A/ nepamatoti mīkstu brīvības atņemšanas sodu, ar kuru netiks sasniegts krimināltiesisko attiecību

taisnīgs noregulējums, tādējādi tiesa pārkāpusi Kriminālprocesa likuma 1.pantu, Krimināllikuma 35.panta otrās daļas 2.punktu, 46.panta otro daļu. /pers.

A/ noteiktais sods nav individualizēts. Tiesa nav ņēmusi vērā ar noziedzīgo nodarījumu radīto kaitējumu – apstākli, ka noslepkavotās personas meita un

māsa dzīvoja ar viņu vienā pilsētā un uzturēja ģimenes attiecības, turklāt noslepkavotajam tika atņemtas tiesības redzēt un audzināt savus bērnus.

[3.3] Apelācijas instances tiesa nepamatoti izslēgusi no pirmās instances tiesas par pierādītu atzītā noziedzīgā nodarījuma apraksta /pers. A/

izdarītās slepkavības kvalificējošo pazīmi – noslepkavota persona, vainīgajam apzinoties, ka tā ir bezpalīdzības stāvoklī. Atbilstoši lietā konstatētajiem

faktiskajiem apstākļiem pirmās instances tiesa konstatēja, ka /pers. A/ noslepkavoja smagā alkohola reibumā uz grīdas gulošu personu, apzinoties, ka

minēto apstākļu dēļ persona atrodas bezpalīdzības stāvoklī un nespēj pretoties.

Noslepkavotā atrašanās stiprā alkohola reibumā apstiprinās ar liecinieču /pers. B/, /pers. C/ un cietušās /pers. D/ liecībām. Savukārt apelācijas

instances tiesas secinājums, ka /pers. E/ pirms noslepkavošanas ir vēlējies stāties dzimumattiecībās ar vienu no lieciniecēm, ir pamatots tikai ar apsūdzētā

pretrunīgām un nekonsekventām liecībām. Nepamatots ir arī tiesas atzinums, ka /pers. A/ neapzinājās /pers. E/ atrašanos bezpalīdzības stāvoklī. Minētais

tiesas atzinums ir pretrunā ar liecinieces /pers. B/ liecībām par /pers. E/ atrašanos uz grīdas laikā, kad /pers. A/ viņu sita.

Nepamatoti grozot /pers. A/ izdarītā noziedzīgā nodarījuma juridisko kvalifikāciju, apelācijas instances tiesa ir pieļāvusi Kriminālprocesa likuma

574.panta 2.punktā norādīto Krimināllikuma pārkāpumu.

[3.4] Nepamatoti norādot apelācijas instances tiesas spriedumā atšķirīgus no pirmās instances tiesas konstatētajiem noziedzīgā nodarījuma

faktiskos apstākļus, apelācijas instances tiesa ir pārkāpusi Kriminālprocesa likuma 527.panta pirmo daļu, kas atzīstams par Kriminālprocesa likuma

būtisku pārkāpumu šā likuma 575.panta trešās daļas izpratnē.

[4] Iebildumus pret kasācijas protestu iesniedzis apsūdzētais /pers. A/ un viņa aizstāve S. Rateniece, lūdzot Vidzemes apgabaltiesas 2019.gada

8.maija spriedumu atstāt negrozītu, bet kasācijas protestu noraidīt.

Apsūdzētā /pers. A/ un viņa aizstāves ieskatā apelācijas instances tiesas atzinumi par /pers. A/ izdarītā noziedzīgā nodarījuma juridisko kvalifikāciju

ir pamatoti ar tiesas sēdē pārbaudītiem pierādījumiem. Sprieduma aprakstošā daļa atbilst Kriminālprocesa likuma 527.panta pirmajā daļā noteiktajam, jo

tajā atspoguļoti tiesas konstatētie noziedzīgā nodarījuma faktiskie apstākļi un tā juridiskā kvalifikācija. Savukārt, nosakot apsūdzētajam sodu, apelācijas

instances tiesa ir ņēmusi vērā viņa izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu, tostarp faktu, ka noziedzīga nodarījuma rezultātā ir iestājusies personas nāve.

Kā arī tiesa ir ņēmusi vērā /pers. A/ personību raksturojošos apstākļus un, atbilstoši Krimināllikuma 46.panta trešajā daļā noteiktajam, pamatoti ņēmusi

vērā konstatēto /pers. A/ atbildību mīkstinošu apstākli.

Motīvu daļa

[5] Senāts atzīst, ka Vidzemes apgabaltiesas 2019.gada 8.maija spriedums atstājams negrozīts, bet prokurora S. Kaparkalēja iesniegtais kasācijas

protests noraidāms.

[5.1] Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 572.pantā noteiktajam kasācijas protestā jāiekļauj tajā izteikto prasību pamatojums ar norādi uz

Krimināllikuma pārkāpumu vai Kriminālprocesa likuma būtisku pārkāpumu.

Savukārt Kriminālprocesa likuma 584.pants noteic, ka tiesas nolēmumu tiesiskuma pārbaude notiek kasācijas sūdzībā vai protestā izteikto prasību

apjomā un ietvaros. Kasācijas instances tiesa drīkst pārsniegt kasācijas sūdzībā vai protestā izteikto prasību apjomu un ietvarus gadījumos, kad tā

konstatē Kriminālprocesa likuma 574. un 575.pantā norādītos pārkāpumus un tie nav norādīti sūdzībā vai protestā. Pārsniedzot kasācijas sūdzības vai

protesta apjomu un ietvarus, kasācijas instances tiesa tomēr nevar pasliktināt apsūdzētā stāvokli.

[5.2] Senāts atzīst, ka prokurora S. Kaparkalēja iesniegtajā kasācijas protestā nav norādīti argumenti, kas varētu būt par pamatu apelācijas

instances tiesas sprieduma atcelšanai.

[5.3] Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 527.panta pirmo daļu notiesājoša sprieduma aprakstošajā daļā sniedz pierādītā noziedzīga nodarījuma

aprakstu un juridisko kvalifikāciju, minot tā izdarīšanas laiku, vietu, izdarīšanas veidu, apsūdzētā vainas formu, motīvus un šā nodarījuma sekas.

Kasācijas protestā ietvertā norāde uz minētās tiesību normas pārkāpumu, kā arī uz Kriminālprocesa likuma 574.panta 2.punktā paredzēto

Krimināllikuma pārkāpumu, kas izpaudies apsūdzētā /pers. A/ izdarītā noziedzīgā nodarījuma nepareizā kvalifikācijā, ir pamatots ar viedokli, ka

apelācijas instances tiesa ir prettiesiski konstatējusi atšķirīgus no pirmās instances tiesas par pierādītiem atzītus noziedzīgā nodarījuma faktiskos apstākļus.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 455.panta trešo daļu tiesa var atzīt par pierādītiem no apsūdzības atšķirīgus noziedzīgā nodarījuma faktiskos

apstākļus, ja ar to nepasliktinās apsūdzētā stāvoklis un netiek pārkāptas viņa tiesības uz aizstāvību.

Izslēdzot no noziedzīgā nodarījuma faktisko apstākļu apraksta šā noziedzīgā nodarījuma kvalificējošo pazīmi, apelācijas instances tiesa nav

pasliktinājusi apsūdzētā stāvokli, kā arī nav pārkāpusi viņa tiesības uz aizstāvību.

Apelācijas instances tiesas spriedumā sniegtais par pierādītu atzītā noziedzīgā nodarījuma apraksts, proti, tajā norādītie noziedzīgā nodarījuma

faktiskie apstākļi, ir pamatoti ar tiesas izmeklēšanā pārbaudītiem un spriedumā izklāstītiem un novērtētiem pierādījumiem. Kasācijas protestā nav norādīts

uz Kriminālprocesa likuma pārkāpumiem, kas būtu pieļauti, vērtējot pierādījumus apelācijas instances tiesā.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 569.panta trešo daļu kasācijas instances tiesa pierādījumus lietā no jauna neizvērtē.

[5.4] Senāts konstatē, ka kasācijas protestā ietvertā norāde uz Krimināllikuma 35.panta otrās daļas 2.punkta un 46.panta otrās daļas pārkāpumu ir

bez pamatojuma, proti, kasācijas protestā nav atklāts, kā minētie pārkāpumi izpaudušies.

Kasācijas protesta arguments par noziedzīgā nodarījuma seku nepilnīgu izvērtēšanu nav pamatots, jo no sprieduma redzams, ka tiesa ir vērtējusi

/pers. A/ izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu. Tiesa ir ņēmusi vērā arī faktu, ka noziedzīgā nodarījuma rezultātā iestājušās neatgriezeniskas sekas –

cilvēka nāve, kas ir /pers. A/ inkriminētā noziedzīgā nodarījuma sastāva objektīvās puses pazīme.

Turklāt no kasācijas protesta izriet, ka tā autora viedoklis par apsūdzētajam noteiktā soda neatbilstību iepriekš norādīto Krimināllikuma normu

prasībām ir saistīts ar uzskatu par /pers. A/ izdarītā noziedzīgā nodarījuma citādu juridisko kvalifikāciju.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 585., 587.pantu, tiesa

nolēma:

atstāt negrozītu Vidzemes apgabaltiesas 2019.gada 8.maija spriedumu, bet prokurora S. Kaparkalēja iesniegto kasācijas protestu noraidīt.

Lēmums nav pārsūdzams.

A.Poļakova P.Opincāns A.Uminskis