Court dismisses driving while under influence charge due to lack of evidence proving the defendant was the driver.
Legislator summary
AI generatedThe court terminated the administrative proceedings against the defendant for driving under the influence of drugs. Although the defendant was found at the scene and tested positive for substances, no evidence proved he was the actual driver of the vehicle. The court ruled that without proof of the defendant's control over the vehicle, the essential elements of the offense were not met, leading to the dismissal of the case.
Legislator headnote
AI generatedLAPK 149.15 panta 5. daļa; LAPK 239. panta 1. punkts: The court must dismiss administrative proceedings when the prosecution fails to prove that the accused was the actual operator of the vehicle at the time of the alleged violation, even if they were present and tested positive for substances.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. 131041716
Lietas arhīva Nr. 1-0089-17
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2017.gada 9. janvārī
Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesnese G.Čepule,
piedaloties aizstāvei, zv.advokātei V.Davidsonei,
atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvā pārkāpuma lietas materiālus pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk arī LAPK)
149.15 panta piektās daļas attiecībā uz /pers. A/, personas kods /personas kods/,
konstatēja
Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Satiksmes administratīvo pārkāpumu izskatīšanas biroja Administratīvās
nodaļas inspektors E.Brakovskis 16.11.2016. sastādījis administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PC 261345 par to, ka 2016.gada 27.jūnijā plkst.12.30
Rīgā, /pers. A/ vadīja transportlīdzekli Iveco Daily 35, ar valsts reģistrācijas numuru /TL numurs/, pa Dignājas ielu no Stērstu ielas puses Nometņu ielas
virzienā, atrodoties narkotisko vielu iespaidā. Protokols sastādīts pamatojoties uz Medicīniskās pārbaudes protokolu Nr.3310 Narkotisko, psihotropu,
toksisko vielu ietekmes (iespaida) noteikšanai un valsts policijas inspektora /pers. B/ziņojuma. Saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 30.panta pirmo daļu ir
stājies spēkā transportlīdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegums. Norādīts, ka /pers. A/ pārkāpa Ceļu Satiksmes likuma 28.panta pirmās daļas
2.punktu, par ko paredzēta administratīvā atbildība pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.15 panta piektās daļas.
Tiesas sēdē /pers. A/ savu vainu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā neatzina, paskaidroja, ka viņš nav vadījis minēto transportlīdzekli, to vadīja
strādnieks /pers. C/, jo pats tiešām ir lietojis apreibinošas vielas, par ko ir sodīts administratīvā kārtā. Pēc darba celtniecības objektā trijatā ir braukuši uz
minēto DUS, kur /pers. C/ uzreiz aizgāja projām, pats ar draugu iegāja DUS kioskā iepirkties, bija piezvanījis sievai, lai tā viņam atbrauc pakaļ. Tad
piebrauca policija un aizturēja. Draugs arī ir aizgājis projām. Busiņš bijis novietots aiz DUS kioska. Apliecina, ka /pers. C/ tiešam pa ceļam ir nejauši
izdarījis neadekvātu manevru, ko liecinieki varējuši pamanīt, - strauji mainot braukšanas trajektoriju, aizskaris apmali, arī noskrāpējot busu, kā liekas, tad
viņam uz grīdas bijis nokritis, iespējams telefons, ko mēģinājis sasniegt. Baltais busiņš pieder /pers. A/ sievai, nav jauns, ir parūsējis.
Tiesas sēdē liecinieks /pers. C/ apliecināja /pers. A/ apgalvojumu, ka tieši viņš bijis pie stūres baltajam darba busiņam. Brauca no darba objekta
kopā, pie stūres sēdies viņš, jo /pers. A/ bijis stipri apreibis. Ar busu iebrauca stāvlaukumā aiz DUS, pats uzreiz gāja projām uz tuvējo sabiedrisko
transportu, kas notika tālāk, nezina. Uz ceļa nav ticis galā ar busa vadību un nostreipuļojis gar ceļa norobežojumu, jo bija izkritusi cigarete.
/pers. A/ izdarītā administratīvā pārkāpuma fakta apstiprinājumam protokolam pievienoti dokumenti:
Transportlīdzekļa vadītāja administratīvās aizturēšanas protokols Nr. ENŽ-006943 apliecina, ka persona aizturēta pamatojoties uz aizdomām par
narkotisko, psihotropo, toksisko, citu apreibinošo vielu vai arī reakcijas ātrumu un uzmanību samazinošu medikamentu ietekmi, vadot automašīnu.
Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu Nr.15 „Kārtība, kādā nosakāma alkohola koncentrācija asinīs un izelpojamā gaisā un konstatējams
narkotisko vai citu apreibinošu vielu iespaids” (turpmāk arī - Ministru kabineta noteikumi Nr.15) 14. un 15.punktiem medicīnisko pārbaudi veic,
pamatojoties uz policijas darbinieka izsniegto nosūtījumu, ja pastāv pamatotas aizdomas par transportlīdzekļa vadīšanu narkotisko/psihotropo vielu
iespaidā. Medicīniskā pārbaude tika veikta saskaņā ar policijas darbinieka /pers. B/ nosūtījumu, kurā pārbaudes iemesls ir norādīts - „uz narkotikām pie
stūres un alkohols”.
Medicīniskās pārbaudes protokols Nr.3310 narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmes (iespaida) noteikšanai un ķīmiski toksikoloģiskās
izmeklēšanas rezultāti Nr.4879 apliecina, ka /pers. A/ ir konstatēts narkotisko vielu iespaids.
No Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Ceļu policijas bataljona 9.rotas inspektora Jura Jaksta ziņojuma redzams, ka 2016.gada 27.jūnijā
plkst.12.15 veicot dienesta pienākumus, uz izsaukuma pamata apturēta automašīna Iveco Daily 35, ar valsts reģistrācijas numuru /TL numurs/, kura
brauca pa Dignājas ielu no Stērstu ielas puses Ziepniekkalna ielas virzienā Rīgā, kuru vadīja /pers. A/. Persona tika aizturēta, uzrādīja vadītāja apliecību
uz /pers. A/ vārda, kurš bija ļoti lielā reibumā un paskaidroja, ka ir dzēris alu, taču noliedza narkotisko vielu lietošanu. /pers. A/ atteicās veikt alkohola
testu, jo atradās lielā alkohola reibumā, ka nevarēja iepūst alkometrā. Ierodoties ekspertīzes nodaļā Tvaika ielā 2, vadītājam /pers. A/ kļuva slikti un viņš
zaudēja samaņu, pēc kā tika izsaukta ātrā medicīniskā palīdzība, kuras darbinieki norādīja, ka /pers. A/ ir narkotisko vielu iespaidā, iespējams heroīna
iespaidā. Pārbaudot /pers. A/ urīna un asins analīzes, alkohola ietekme netika atrasta.
Tiesas sēdē liecinieks /pers. B/ varēja tikai apliecināt ziņojumā sniegto informāciju. Pēc dispečera norādījuma ierodoties uz izsaukumu DUS
teritorijā satika liecinieku, kurš norādīja uz /pers. A/ kā vadītāju, kurš ir braucis ar baltu busiņu. /pers. A/ bijis tik apreibis, ka nebija kontaktējams, pa
ceļam pat radās problēmas ar veselību. Paši ekipāžas dalībnieki nav redzējuši un nevarēja redzēt notikumu, nav redzējuši, kurš ir bijis pie stūres vai kāpis
no vadītāja vietas, no norādītā pārkāpēja neko nevarēja noskaidrot. Faktiski tikai pievērsa uzmanību /pers. A/, kuru nevarēja arī atstāt uz vietas, nekādas
citas ziņas, izņemot liecinieka norādi, nebija. Neviena cita bez /pers. A/ no baltā busiņa uz vietas arī nebija.
No /pers. E/ paskaidrojuma apstiprinās fakts, ka 2016.gada 27.jūnija braucis uz Ziepniekkalna DUS “Statoil” 9, redzēja baltās krāsas busu ar
valsts reģistrācijas numuru /TL numurs/, kas brauca neadekvātā stāvoklī, varēja redzēt, ka vadītājs ir alkohola vai citu vielu iespaidā, sekoja automašīnai,
kad vadītājs izkāpa no transportlīdzekļa, izskatījās, ka ir lielā reibumā, rezultātā izsaucis Valsts policiju. Sekojis automašīnai no Granīta ielas
Ziepniekkalna ielas virzienā un automašīna nogriezās DUS “Statoil” 9. Vīrietis bija apmēram 1,70 m garš, gaiši mati, uz kreisās rokas apakšdelma
tetovējums. Ierodoties policijai uz notikuma vietu, norādīja uz personu, kura bija automašīnas vadītājs (l.l.11.,12.).
Tiesas sēdē liecinieks /pers. E/ paskaidroja, ka norādītā vietā un laikā braukšanas plūsmā pa priekšu ievēroja baltu busiņu, kurš neadekvāti
manevrēja. Tas iebrauca DUS stāvlaukumā, aiz veikaliņa. Liecinieks brauca ar busu un apstājās priekšpusē pie uzpildes torņa. Pamanīja, ka no busiņa
apstāšanās vietas uz veikaliņu nāk divas personas (viens mazāka auguma gaišās drēbēs, otrs garāk tumšākās drēbēs), bijis redzams, ka ir reibumā,
mazākais gaišākais (pēc apraksta atbilst /pers. A/) bijis ļoti stipri apreibis. Liecinieks ļoti konkrēti apliecināja, ka braukšanas laikā nav varējis saskatīt,
kurš ir pie stūres, nav redzējis, kurš izkāpa no ievērotā busiņa vadītāja vietas, jo ievērotā busa apstāšanās vietu no viņa skata aizsedza DUS veikaliņa
ēkas stūris. Uz vietas ir salicis kopā busa neadekvātos manevrus ar /pers. A/ stāvokli un bijis pārliecināts, ka tā nav nejaušība, tādēļ pēc brīža atbraukušai
policijas ekipāžai norādījis tieši uz /pers. A/. Savu kļūdu ievērojis tikai tagad pārdomājot situāciju un nevar liecināt to, ko pats nav redzējis. Uz vietas bija
otrs liecinieks, bet arī viņš varējis redzēt tikai busa neveiksmīgos manevrus.
No /pers. G/ paskaidrojuma apstiprinās fakts, ka 2016.gada 27.jūnijā automašīna (busiņš) brauca manāmi uzkrītoši un minēto faktu ir nofilmējis.
Transportlīdzeklis iebrauca Ziepniekkalna ielas DUS “Statoil”, vadītāju neredzēja, taču no automašīnas izkāpa 2 vīrieši, viens tumši ģērbts, otrs gaiši
ģērbts. Nofotografēja brīdi, kad viens iegāja veikalā. Nevar konkrēti pateikt, no kuras puses izkāpa abi cilvēki (l.l.13.).
Lietas materiāliem pievienoti CD diski ar ierakstiem DUS un liecinieku fiksētais par satiksmes plūsmu. Tiesas sēdē kā aizstāve, tā VP pārstāvis
apliecināja, ka ierakstus ir noskatījušies. Tajos, izņemot busiņa braukšanas veidu, iebraukšanu DUS teritorijā, /pers. A/ uzturēšanos DUS, nekā būtiska
nav, kas varētu kalpot par aizstāvības vai apsūdzības pierādījumu, jo nav redzams, kas brauc ar busiņu, kas izkāpis no vadītāja vietas, jo busiņš apturēts
zonā, kas neatrodas novērošanas kameru. Tādēļ tiesa ir pārliecinājusies, ka tas atbilst patiesībai ārpus tiesas sēdes, bet tās gaitā laiku nevajadzīgi
netērēja.
Izvērtējot lietas materiālus, tiesa uzskata, ka nav iespējams pierādīt, ka /pers. A/ ar savām darbībām ir izdarījis administratīvo pārkāpumu, kāds
paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.15 panta piektajā daļā.
Tiesai nav pamata neticēt lietā nostiprinātajiem pierādījumiem, policijas darbinieku ziņojumos fiksētajiem faktiem, kā arī liecinieku sniegtajiem
paskaidrojumiem, tomēr ir noskaidroti apstākļi, ka faktiski neviens nav redzējis to, kur transportlīdzekļa kustības laikā atradās /pers. A/ (liecinieks /pers.
E/ un /pers. G/, policijas darbinieki piebraukuši vēlāk un liecinieks /pers. B/ ir varējuši liecināt tikai par informāciju, kas viņam sniegta no citām
personām), kā redzams, tad pastāvēja arī apstākļi, kas liedza pašam /pers. A/ protestēt pret viņam izteiktām pretenzijām uz vietas sava vielu ietekmes
reibuma dēļ, tādejādi neradot vajadzību pēc kādu citu pierādījumu meklēšanas. Administratīvā protokola materiālos fiksētas liecības faktiski varētu būt
par pamatu viņa vainas konstatēšanai, bet liecinieki tiesas sēdē nopratināti, būdami pret parakstu informēti par nepatiesu liecību sniegšanu. Liecinieks
/pers. E/ ir varējis ļoti loģiski izskaidrot savu iespējamo kļūdu ātrumā norādot uz /pers. A/ kā vainīgo. Faktiski lietā ir pierādījums tikai par to, ka
transportlīdzeklis kā satiksmes dalībnieks īsāku vai garāku laiku ir ticis vadīts neadekvāti un /pers. A/ ir uzturējies DUS teritorijā, kur bija novietots
minētais transportlīdzklis, būdams reibumā (par tā raksturu un pakāpi liecina veiktā medicīniskā un toksikoloģiskā pārbaude), bet šo faktu sasaistīšanai
pierādījumu nav. Tieši otrādi, - liecinieks /pers. C/ liecina, ka patiesībā brauca viņš, un nav argumentu, lai pret to iebilstu. /pers. A/ apliecina, ka busā
atradās, bet pasažiera vietā.
LAPK 32. pantā noteikts:
Sodu par administratīvo pārkāpumu uzliek ietvaros, ko nosaka normatīvais akts, kurā paredzēta atbildība par izdarīto pārkāpumu,
stigrā saskaņā ar šo kodeksu un citiem aktiem par administratīvajiem pārkāpumiem.
Lai personu vainotu kādas prettiesiskas darbības veikšanā un tās kvalificētu pēc attiecīgā likuma panta, viņa darbībās ir konstatējams noziedzīga
nodarījuma sastāvs.
LAPK 239. pants nosaka, ka lietvedība administratīvā lietā nav pieļaujama vai tā nekavējoties jāizbeidz, ja nav bijis notikuma vai tajā nav
noziedzīga nodarījuma sastāva.
Administratīvā pārkāpuma sastāva objektīvā puse raksturo to, kā izdarīts administratīvais pārkāpums; subjektīvā puse - vainojamā darbība (sk.
Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2006.gada 22.decembra spriedumu lietā SKA-571/2006).
Saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma pirmā panta 28.punktu transportlīdzekļa vadītājs ir fiziska persona, kas vada transportlīdzekli. Arī Ceļu
satiksmes noteikumu 1.46.apakšpunkts līdzīgi definē terminu transportlīdzekļa vadītājs. Turklāt minētajā Ceļu satiksmes noteikumu apakšpunktā noteikts,
ka šis termins attiecas uz personu, kura ir vadījusi transportlīdzekli, līdz tam brīdim, kad šo transportlīdzekli sāk vadīt cita persona.
Konkrētajā gadījumā ir objektīvi konstatēts, ko nenoliedz arī pati pie atbildības saucamā persona, ka ir bijusi notikuma vietā un laikā, bijusi
reibumā, teorētiski nekas netraucē viņu saukt pie administratīvās atbildības. Bet nav pierādījumu, ka viņš ir bijis transporta līdzekļa vadītājs, tātad uzradītā
administratīvā pārkāpuma faktiskais izdarītājs. Kā noskaidrots, tad par neatļautu vielu lietošanu vainu ir atzinis un par to sodīts. Arī par nosauktā
pārkāpuma objektu nav domstarpību, tomēr nav atrodami objektīvi un neapstrīdami pierādījumu arī par objektīvā puses un subjektīvā puses esamību un
reālo apstākļu atbilstībai likumam un protokolā minēto pārkāpuma veikšanas apstākļu kopumam. Ja pat būtu atrodami kādi šaubu momenti, tomēr tas
nav pierādāms.
Aizstāve lūdza izbeigt lietvedību, atzina, ka vielu analīzes viņas klientam ir veiktas pilnīgi likumīgi un viņa objektīvais stāvoklis nav apstrīdams.
Procesuālie izdevumi nav tikuši piedzīti, bet klients arī nemaz neiebilst un vēlas nomaksāt pārbaudes izdevumus.
Nekonstatējot uz /pers. A/ vārda sastādītā administratīvā pārkāpuma protokolā noradītā pārkāpumā likumā paredzētā administratīvā pārkāpuma
sastāva pazīmju kopumu, negūstot pierādījumus, lai tādas pazīmes konstatētu, ir taisāms spriedums atbilstoši LAPK 239. panta pirmajam punktam,
izbeidzot lietvedību.
No lietas materiāliem redzams, ka /pers. A/ 2016.gada 27.jūnijā veikta narkotisko vielu pārbaude un pārbaudes izdevumi sastāda 166 EUR, līdz ar
to /pers. A/ uzliekams pienākums segt izdevumus, kas radušies Valsts policijai par narkotisko vielu pārbaudi, iemaksājot tos Valsts policijas norādītajā
kontā.
Saskaņā ar LAPK 274. panta 2. daļas 12. punktā noteikts, ka lēmumā procesuālie izdevumi sakarā ar šāda rakstura pārbaudi atlīdzināšanas
pienākums uzliekam personām, kuras atzītas par vainīgu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā. Kā redzams, tad pārbaude veikta pilnīgi pamatoti,
aizstāvība arī atzīst izdevumus, tomēr izbeidzot lietvedību persona netiek atzīta par vainīgu, tādēļ procesuālu izdevumu piedziņa šai lietā nebūs korekta.
Ņemot vērā to, ka kopš iespējamiem /pers. C/ CSN pārkāpumiem ir pagājis LAPK 37. panta 1. daļā paredzētais noilguma 6 mēnešu termiņš un
vairs nav iespējams arī iegūt pierādījumus par jebkādu reibinošo vielu lietošanas faktu citām personām, materiāla nosūtīšana pēc piekritībai nav lietderīga.
Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.5 panta piekto daļu, 239. panta 1. punktu, 32., 274., 275.,276., 289.13, 289.16,
289.18 pantu, tiesa
nosprieda
Izbeigt lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā par /pers. A/, personas kods /personas kods/, saukšanu pie administratīvās atbildības pēc
Latvijas Administratīvo pakāpumu kodeksa 149.15 panta piektās daļas.
Pilns sprieduma teksts pieejams tiesas kancelejā sākot ar 2017. gada 17. janvāri.
Spriedumu var pārsūdzēt 10 (desmit) darba dienu laikā no pilna sprieduma paziņošanas dienas Rīgas apgabaltiesā, apelācijas sūdzību
iesniedzot Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā.
Tiesnese G.Čepule