Administrative court dismissed request to revoke building order and declare city department decision invalid.

ADMINISTRATĪVĀ APGABALTIESA

Lieta Nr.A420186019

Lietas arhīva Nr. AA43-0497-21/18

ECLI:LV:ADAT:2021:0603.A420186019.21.S

SPRIEDUMS

L a t v i j a s t a u t a s v ā r d ā

Rīgā 2021.gada 3.jūnijā

Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā:

tiesnese referente Anita Šteinberga,

tiesneši Māris Birzgalis un Margarita Osmane

rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz Mežaparka attīstības biedrības

pieteikumu par administratīvā akta izdošanu, ar kuru Rīgas pilsētas būvvaldes 2016.gada 16.decembra lēmuma Nr.BV-16-

9524-ap adresātiem tiktu uzlikts par pienākumu nojaukt žogu nekustamajos īpašumos ar kadastra Nr./numurs/, /numurs A/

u n /numurs B/, un par Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta 2019.gada 12.marta lēmuma Nr.DA-19-1229-nd

atzīšanu par prettiesisku, sakarā ar Mežaparka attīstības biedrības apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas

2020.gada 2.decembra spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] Pieteicēja Mežaparka attīstības biedrība (turpmāk – biedrība) 2015.gada 4.februārī vērsās Rīgas pilsētas būvvaldē

(turpmāk – būvvalde) ar iesniegumu, norādot uz iespējamiem normatīvo aktu pārkāpumiem teritorijā pie Ķīšezera,

Mežaparkā, /Nosaukums/ un tai piegulošajā ezera krasta teritorijā. Reaģējot uz pieteicējas iesniegumu, būvvaldē 2015. un

2016.gadā pēc attiecīgām apsekošanām tika sagatavoti divi atzinumi, kuros tika konstatēta žoga izbūve ezera aizsargjoslā un

tauvas joslā, kā arī nesaskaņota sarga būdiņas un ieejas vārtiņu izbūve. Būvvalde 2016.gada 16.decembrī izdeva

administratīvo aktu Nr.BV-16-9524-ap par patvaļīgās būvniecības radīto seku novēršanu nekustamajos īpašumos ar

kadastra Nr./numurs/; /numurs A/; /numurs B/; /numurs C/; /numurs D/; /numurs E/, uzliekot par pienākumu nekustamo

īpašumu īpašniekiem divu mēnešu laikā no administratīvā akta spēkā stāšanās dienas iesniegt būvvaldē būvniecību

reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izstrādātu būvniecības dokumentāciju. Būvvalde vairākkārt

pagarināja administratīvā akta izpildes termiņu - līdz 2017.gada 3.aprīlim, 2017.gada 15.augustam.

Pieteicēja ar 2019.gada 11.janvāra iesniegumu Nr.2019-01-1 vērsās Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentā

(turpmāk – departaments), prasot nodrošināt 2016.gada 16.decembra administratīvā akta Nr.BV-16-9524-ap piespiedu

izpildi, organizējot un veicot nožogojuma nojaukšanu uz tā adresātu rēķina atbilstoši Aizsargjoslu likuma 37.panta trešās

daļas prasībām.

[2] Ar departamenta 2019.gada 12.marta lēmumu Nr.DA-19-1229-nd (turpmāk – lēmums) nolemts atzīt par

nepamatotu un noraidīt pieteicējas sūdzību saistībā ar administratīvā akta piespiedu izpildes nodrošināšanu. Lēmums

pamatots ar turpmāk minētajiem argumentiem.

[2.1] Uz pieteicējas 2018.gada 1.novembra iesniegumā izteikto jautājumu, kad būvvalde plāno pieņemt lēmumu par

nelikumīgā nožogojuma nojaukšanu atbilstoši Aizsargjoslu likuma 37.panta trešajai daļai, norādīts, ka atbilstoši

Administratīvā procesa likuma 370.panta pirmajai daļai piemēros piespiedu naudu, līdz būs izpildīts administratīvajā aktā

uzliktais pienākums. Piespiedu nauda kā administratīvā akta piespiedu izpildes līdzeklis ir pietiekami efektīvs, lai

nodrošinātu tā izpildi.

[2.2] Ņemot vērā to, ka administratīvais akts ir stājies spēkā un kļuvis neapstrīdams, kā arī to, ka ar administratīvo

aktu uzliktais pienākums tā adresātiem bija jāizpilda līdz 2017.gada 15.augustam un brīdinājums par administratīvā akta

piespiedu izpildi ir iekļauts administratīvajā aktā, secināts, ka būvvaldei, sākot ar 2017.gada 15.augustu, bija tiesības uzsākt

administratīvā akta piespiedu izpildi, uzliekot administratīvā akta adresātiem piespiedu naudu.

Būvvaldē netika iesniegta informācija, kas apliecinātu, ka ar administratīvo aktu uzliktais pienākums ir izpildīts, kā arī

netika iesniegta un akceptēta būvniecības dokumentācija patvaļīgas būvniecības radīto seku novēršanai nekustamajos

īpašumos, tādēļ 2018.gada 29.jūnijā būvvalde izdeva administratīvā akta adresātiem izpildrīkojumus Nr.BV-18-4968-ap,

Nr.BV-18-4967-ap, Nr.BV-18-4966-ap, Nr.BV-18-8389-nd, BV-18-8388-nd un 2018.gada 16.jūlijā izdeva izpildrīkojumu

Nr.BV-18-5426-ap, ar kuriem uzlika piespiedu naudu 100 euro apmērā katram adresātam par administratīvajā aktā uzliktā

pienākuma neizpildi. Vienlaikus būvvalde aicināja administratīvā akta adresātus izpildīt administratīvo aktu un novērst

patvaļīgās būvniecības radītās sekas nekustamajos īpašumos, jo ar izpildrīkojumu uzliktās piespiedu naudas samaksa

neatbrīvo no administratīvā akta izpildes.

2019.gada 23.janvārī būvvalde izdeva administratīvā akta adresātiem atkārtotus izpildrīkojumus Nr.BV-19-682-ap,

Nr.BV-19-684-ap, Nr.BV-19-685-ap, Nr.BV-19-686-ap, Nr.BV-19-1334-nd, ar kuriem uzlika piespiedu naudu 100 euro

apmērā katram adresātam par administratīvajā aktā uzliktā pienākuma neizpildi.

2019.gada 8.februārī būvvalde vēlreiz izdeva administratīvā akta adresātiem atkārtotus izpildrīkojumus Nr.BV-19-

1116-ap, Nr.BV-19-1119-ap, Nr.BV-19-1120-ap, Nr.BV-19-1128-ap un Nr.BV-19-2132-nd, administratīvā akta adresātiem

atkārtoti piemērojot piespiedu naudu.

[2.3] Uz pieteicējas viedokli, ka konkrētajā situācijā ir nepieciešams veikt nožogojuma nojaukšanu, pamatojoties uz

Administratīvā procesa likuma 369.pantu, norādīts, ka tieši izpildiestādes ziņā ir Administratīvā procesa likuma 368.panta

pirmajā daļā noteikto piespiedu izpildes līdzekļu izvēle, kura jāpamato, ņemot vērā lietderības apsvērumus.

2015.gada 13.februāra atzinumā Nr.BV-15416-atz un 2016.gada 26.oktobra atzinumā Nr.BV-163075-atz konstatētā

nožogojuma patvaļīgā būvniecība vispārīgi nav materiāli prettiesiska, jo tas ir izbūvēts nevis bez būvniecības

dokumentācijas, bet gan ar atkāpēm no paredzētā projekta. Vienlaikus būvvalde ar administratīvo aktu ir uzlikusi par

pienākumu izstrādāt būvniecības dokumentāciju konstatētajai nožogojuma būvniecībai, nevis to demontēt. Tādējādi

pieteicējas norādītais aizvietotājizpildes veids (nojaukšana piespiedu kārtā) ir acīmredzami nesamērīgs un nelietderīgs

pasākums, kas neatbilst tiesiskās stabilitātes principa prasībām.

Ņemot vērā administratīvajā aktā uzlikto pienākumu – izstrādāt būvniecības dokumentāciju –, nav izpildījies arī

Administratīvā procesa likuma 369.panta pirmajā daļā noteiktais kritērijs, jo administratīvajā aktā noteikto tiesisko

pienākumu faktiski vai tiesiski būvvalde nevar izpildīt administratīvā akta adresātu vietā. Tādēļ aizvietotājizpildes uzsākšana

konkrētajā gadījumā nav pamatota un piespiedu naudas piemērošana saistībā ar administratīvā akta izpildi ir atbilstošākais,

efektīvākais un motivējošākais piespiedu izpildes veids.

[2.4] Būvvalde ir pareizi izmantojusi savu rīcības brīvību administratīvā akta piespiedu izpildes procesā, pēc

administratīvā akta labprātīgas izpildes termiņa notecējuma veicot visas procesuālās darbības, kas nepieciešamas

administratīvā akta piespiedu izpildei.

[3] Administratīvajā rajona tiesā 2019.gada 23.aprīlī saņemts pieteikums par labvēlīga administratīvā akta izdošanu.

Pieteikums pamatots ar turpmāk minētajiem argumentiem.

[3.1] Saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 37.panta trešo daļu un pirmās daļas 5.punkta „b” apakšpunktu, Zvejniecības

likuma 9.panta devītās daļas 2.punktu, kā arī Ķīšezera ekspluatācijas (apsaimniekošanas) noteikumu 3.2.2.apakšpunktu

pašvaldībai ir imperatīvs pienākums pieņemt lēmumu (pieņemt obligāto administratīvo aktu) par jebkāda nelikumīga

nožogojuma nojaukšanu, nosakot nojaukšanas termiņu ne ilgāku par 1 mēnesi un neparedzot iespēju šo termiņu pagarināt.

Ja pēc šī termiņa notecējuma nožogojums nav nojaukts, tad tas ir jādara pašai pašvaldībai. Vienlaikus šī norma neparedz,

ka lēmumu par nožogojuma nojaukšanu iespējams aizstāt ar kādu citu lēmumu vai darbību.

Šis regulējums ir uzskatāms par speciālu regulējumu iepretim vispārējam regulējumam būvniecības kontroles un

nelikumīgas būvniecības radīto seku novēršanas jomā, lai jautājumā par privātpersonu brīvu un netraucētu piekļuvi

publiskām ūdenstilpnēm un to krastmalām nodrošinātu raitu šādas piekļuves atjaunošanu gadījumos, kad tā ir tikusi

prettiesiski traucēta.

[3.2] Uz būvvaldes un departamenta aizbildināšanos ar tiesiskās stabilitātes un samērīguma principu norādāms, ka

neatkarīgi no tā, vai žoga izbūve aizsargjoslā un tauvas joslā veikta vispār bez dokumentācijas vai neievērojot to, faktiskās

sekas abos gadījumos vienādi izpaužas kā traucēta privātpersonu kustība šajās joslās, un šīs nelabvēlīgās sekas turpinās tik

ilgi, kamēr vien šāds žogs šeit atrodas.

Būvvaldes rīcībā jābūt skaidrai informācijai par to, kuros žoga posmos tas uzbūvēts un atrodas likumīgi, ievērojot

Ķīšezera aizsargjoslas platumu. Līdz ar to būvvaldei nevajadzētu būt sarežģīti nojaukt žogu tikai tajos posmos, kuros tas

atrodas nelikumīgi, neievērojot pilnu Ķīšezera aizsargjoslas platumu.

[3.3] Uz departamenta argumentu, ka konkrētais žogs dzīvē varot atrasties tuvāk ezeram par minimāli noteiktajiem 10

metriem, jo laika gaitā ezera ūdeņi noskalo krastu, kā rezultātā izmainās ezera ūdenslīnija, aizsargjoslas un tauvas joslas

platums, norādāms, ka saskaņā ar Aizsargjoslu likumu un Zvejniecības likumu aizsargjosla un tauvas josla tiek noteiktas 10

metru platumā, uzskatot, ka šāds platums praktiski jebkādos laikapstākļos ļauj privātpersonām brīvi pārvietoties pa

ūdensobjekta krastu. Tāpēc šāda brīvi pieejama josla ir jānodrošina arī gadījumos, ja dabas apstākļu ietekmē ūdensobjekta

krasta līnija laika gaitā mainās, ūdensobjektam krastu kaut kādā mērā noskalojot.

[4] Trešā persona /pers. D/ rakstveida paskaidrojumā pieteikumu neatzina, uzskatot to par nepamatotu, faktiskajiem

apstākļiem neatbilstošu un pilnībā noraidāmu. Norāda, ka pieteikumam nav pievienoti pierādījumi, kas apliecinātu, ka

teritorijas nožogojums izbūvēts virszemes ūdensobjekta aizsargjoslā un tauvas joslā. Uzsver, ka nelikumīgās būvniecības

sekas ir novērstas un teritorijas nožogojums ir izbūvēts atbilstoši saskaņotajam projektam, līdz ar to ne pieteicējai, ne

sabiedrībai, ne videi netiek nodarīts būtisks kaitējums vai grūti novēršami zaudējumi. Sabiedrībai ir nodrošināta piekļuve

Ķīšezera krastam, izmantojot koplietošanas ceļu. Virszemes ūdensobjekta aizsargjosla un tauvas josla nav apbūvēta un

norobežota veidā, kas liegtu sabiedrībai brīvi pārvietoties pa aizsargjoslas un tauvas teritoriju gar Ķīšezera krastu.

Trešās personas /pers. E/ un SIA /pers.F/ rakstveida paskaidrojumos pieteikumu neatzina, uzskatot to par

nepamatotu, faktiskajiem apstākļiem neatbilstošu un pilnībā noraidāmu.

[5] Departaments rakstveida paskaidrojumā pieteikumu neatzina un lūdza to noraidīt, pamatojoties uz lēmumā

minētajiem argumentiem.

[6] Ar Administratīvās rajona tiesas 2020.gada 2.decembra spriedumu pieteikums tika noraidīts. Spriedums motivēts

šādi.

[6.1] Lieta ierosināta, pamatojoties uz biedrības pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, ar kuru

būvvaldes 2016.gada 16.decembra lēmuma Nr.BV-16-9524-ap adresātiem tiktu uzlikts par pienākumu nojaukt žogu

nekustamajos īpašumos ar kadastra Nr./numurs/; /numurs A/; /numurs B/; /numurs C/; /numurs D/; /numurs E/.

Tiesa konstatēja, ka būvvalde ar 2016.gada 16.decembra lēmumu Nr.BV-16-9524-ap par patvaļīgās būvniecības radīto

seku novēršanu nekustamajos īpašumos ar kadastra Nr./numurs/; /numurs A/; /numurs B/; /numurs C/; /numurs D/;

/numurs E/ uzlika par pienākumu nekustamo īpašumu īpašniekiem divu mēnešu laikā no šī administratīvā akta spēkā

stāšanās dienas iesniegt būvvaldē būvniecību reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izstrādātu

būvniecības dokumentāciju būvinspekcijas 2015.gada 13.februāra atzinumā Nr.BV-15416-atz un 2016.gada 26.oktobra

atzinumā Nr.BV-163075-atz konstatētajiem būvdarbiem. Savukārt ar būvvaldes 2017.gada 8.augusta lēmumu Nr.BV-17-

6578-ap norādītais lēmums tika atcelts daļā, ar kuru uzlikts pienākums zemes vienību ar kadastra Nr./numurs E/, /numurs

D/ un /numurs C/īpašniekiem, atzīstot, ka uz tiem neatrodas projektā norādītais žogs. Minētie lēmumi nav apstrīdēti un

pārsūdzēti, tātad tie ir spēkā esoši un saistoši to adresātiem.

Tiesa secināja, ka pieteicēja faktiski iestādei lūdza nodrošināt administratīvā akta izpildi, kas noteica zemes vienību ar

kadastra Nr./numurs/, /numurs A/ un /numurs B/ īpašnieku pienākumu iesniegt būvvaldē būvniecību reglamentējošajos

normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izstrādātu būvniecības dokumentāciju, kas apliecina veikto būvdarbu neatbilstības

akceptētajam būvprojektam novēršanu.

Pieteicēja vērsās tiesā ar pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, ar kuru administratīvā akta adresātiem

tiktu uzlikts par pienākumu nojaukt žogu nekustamajā īpašumā. 2020.gada 5.martā tiesā saņemti pieteikuma grozījumi, kuros

pieteicēja lūdz atzīt par prettiesisku departamenta 2019.gada 12.marta lēmumu Nr.DA-19-1229-nd.

[6.2] Vispirms tiesa pārbaudīja, vai pastāv priekšnoteikumi pieteicējas prasītā administratīvā akta izdošanai.

Ar būvvaldes 2014.gada 13.jūnija vēstuli Nr.BV-14-7083-nd tika saskaņots teritorijas nožogojums /Nosaukums/, Rīgā,

zemesgabalos ar kadastra Nr./numurs A/, /numurs/, /numurs B/, /numurs C/,/numurs D/, /numurs E/, pamatojoties uz

kooperatīvās sabiedrības /Nosaukums C/ pieteikumu, kas reģistrēts būvvaldē 2014.gada 8.maijā ar Nr.BV-14-8463-nd.

Būvvaldes būvinspektore 2015.gada 13.februārī sagatavoja atzinumu Nr.BV-15-416-atz par būves pārbaudi. Tajā

norādīts, ka 2015.gada 11.februārī tika vizuāli apsekots nožogojums un konstatēts, ka tas izbūvēts ar atkāpēm no būvvaldē

saskaņotā nožogojuma projekta risinājuma, kā arī tā novietojums neatbilst paredzētajam. Žoga novietojuma atkāpes no

saskaņotā risinājuma apliecina būvvaldes Būvniecības kontroles pārvaldes Būvju uzmērīšanas nodaļas 2015.gada 15.janvārī

sagatavotais žoga kontrolmērījumu plāns. Tātad būvvalde konstatēja, ka nožogojums izbūvēts ar atkāpēm no būvvaldē

saskaņotā nožogojuma projekta risinājuma.

Trešās personas rakstveida paskaidrojumam pievienoja būvvaldes 2019.gada 18.marta vēstuli Nr.BV-19-4090-nd par

ģeodēziskā izpildmērījuma izvērtēšanu žogam /Nosaukums/, Rīgā, kurā konstatēts, ka SIA /Nosaukums D/ iesniegtais

ģeodēziskā izpildmērījuma plāns atbilst Ministru kabineta 2012.gada 24.aprīļa noteikumu Nr.281 „Augstas detalizācijas

topogrāfiskās informācijas un tās centrālās datubāzes noteikumi” prasībām un ir reģistrēts Rīgas pilsētas pašvaldības

augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas datubāzē.

Saskaņā ar minēto noteikumu 2.punktā ietverto terminu skaidrojumu izpildmērījums ir topogrāfiskā informācija par

būvi, kas iegūta tās būvniecības laikā, ievērojot šajos noteikumos noteiktās prasības. Savukārt izpildmērījuma plāns ir

plāns, kurā attēlota būves izpildmērījumu laikā iegūtā topogrāfiska informācija.

Tiesa secināja, ka ģeodēziskā izpildmērījuma plānā tiek attēlota faktiskā būves atrašanās vieta dabā. Praksē būvvalde

izvērtē būvobjektu ģeodēziskos izpildmērījumus, lai kontrolētu būvdarbu atbilstību normatīvo aktu prasībām un

nodrošinātu aktuālas un korektas informācijas reģistrēšanu augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas datubāzē. Līdz

ar to nav pamatots pieteicējas iebildums, ka pārliecību par žoga trases atbilstību projektam ir iespējams gūt tikai ar pašas

būvvaldes veiktu izpildmērījumu. Izpildmērījumus veic sertificētie speciālisti, un tiesai nav pamata apšaubīt veiktos

mērījumus.

No ģeodēziskā izpildmērījuma plāna tiesa konstatēja, ka žogs atrodas uz tauvas joslas robežas un ir ievērots

Zvejniecības likuma 9.pantā noteiktais 10 metru platums. Tāpat tiesa nekonstatēja, ka būtu pārkāptas Aizsargjoslu likuma

7.panta pirmās daļas 5.punkta „b” apakšpunkta prasības, kas virszemes ūdensobjektu aizsargjoslās 10 metrus platā joslā

aizliedz būvēt un izvietot nožogojumus.

Tiesa ņēma vērā būvvaldes pieteicējai adresētajā 2020.gada 11.augusta vēstulē Nr.BV-20-16602-nd norādīto, ka ar

administratīvo aktu uzliktais pienākums ir izpildīts un patvaļīgā būvniecība saistībā ar strīdus žoga izbūvi neatbilstoši

paskaidrojuma rakstam ir novērsta. Līdz ar to administratīvais process, kas ierosināts saistībā ar žoga izbūvi, ir noslēdzies.

Ievērojot minēto, tiesa nekonstatēja priekšnoteikumus pieteicējai labvēlīga administratīvā akta izdošanai, ar kuru

administratīvā akta adresātiem tiktu uzlikts par pienākumu nojaukt žogu nekustamajos īpašumos.

[6.3] Pieteikuma grozījumos pieteicēja norādīja, ka, salīdzinot lietas materiālos iesniegto būvniecības apliecinājuma

karti ar attēlotu žoga izbūves trasi ar izpilduzmērījuma karti, rodas pamatotas šaubas par abās kartēs attēlotā žoga

novietojuma atbilstību lietā piemērojamiem normatīvajiem aktiem.

Tiesu praksē ir atzīts, ka būvniecības tiesiskumu un būvju legalitāti apstiprinošos dokumentus nosaka būvniecību

regulējošie normatīvie akti un tie paši par sevi ir pietiekams pierādījums, kamēr nepastāv ziņas par pretējo. Piemēram,

būvatļauja apliecina tiesības būvēt, saskaņots būvprojekts pierāda atļauto attiecīgā objekta tehnisko risinājumu. Tāpēc nav

nepieciešami citi pierādījumi, kas apstiprinātu, piemēram, būvprojektā norādītās ziņas (sal. Augstākās tiesas 2018.gada

30.janvāra sprieduma lietā Nr.SKA-15/2018 10.punkts). Pasūtītājam (būvētājam) pirmais jautājums, kas ir jārisina, –

nodrošināt, lai būve ir faktiski uzbūvēta atbilstoši akceptētajam projektam. Ar būvatļauju atļauta tieši tā būvniecība, kas

ietverta akceptētajā projektā, novirzes no projekta vai būvēšana bez projekta un būvatļaujas ir patvaļīga būvniecība (sal.

Augstākās tiesas 2017.gada 19.decembra sprieduma lietā Nr.SKA-330/2017 8.punkts).

Tiesa konstatēja, ka lietā esošie materiāli apstiprina, ka žoga būvniecībai ir izstrādāta būvniecības dokumentācija un

būvniecības iecere normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir akceptēta būvvaldē. Minētais būvvaldes lēmums netika

pārsūdzēts, un izskatāmajā lietā tiesa vairs nevar pārvērtēt tā tiesiskumu. Šādos apstākļos trešajām personām bija

jānodrošina, ka būve ir faktiski uzbūvēta atbilstoši akceptētajam projektam, tostarp atrodas projektā noteiktajā vietā.

Konstatējot atkāpes no projekta, būvvalde trešajām personām uzlika par pienākumu novērst konstatētās neatbilstības.

Tiesa secināja, ka izskatāmajā lietā tiesa var pārbaudīt tikai to, vai žogs uzbūvēts atbilstoši akceptētajam būvprojektam.

Tiesa nevar pārvērtēt būvniecības ieceri pēc būtības, jo lēmums par būvprojekta akceptu ir spēkā un tas netika pārsūdzēts.

[6.4] Pieteicēja papildu paskaidrojumos izvirzīja jaunus iebildumus, kas netika norādīti ne iestādei iesniegtajā

iesniegumā, ne tiesā iesniegtajā pieteikumā, kas vērsti galvenokārt uz būvniecības ieceri pēc būtības, nevis žoga

novietojumu.

Pieteicēja norādīja, ka būvprojekts paredzēja izbūvēt žogu kā pagaidu, nevis patstāvīgu būvi. Saistībā ar minēto tiesa

atzina par pamatotu departamenta norādīto, ka 2014.gadā, kad paskaidrojuma raksts tika izstrādāts un saskaņots būvvaldē,

bija spēkā Ministru kabineta 1997.gada 1.aprīļa noteikumi Nr.112 „Vispārīgie būvnoteikumi” (turpmāk – Vispārīgie

būvnoteikumi), kuru 62.6.apakšpunkts noteica, ka būvprojekts un būvatļauja nav nepieciešama atsevišķu teritorijas

labiekārtojuma elementu (tostarp žogu un norobežojumu) izvietošanai (izveidošanai), ja to novietojums un vizuālais

risinājums saskaņots būvvaldē. Paskaidrojuma rakstā ir norādīts, ka paredzēta žoga kā pastāvīgas lietošanas būves

būvniecība.

Minēto nemaina žoga izbūves tehniskais risinājums. Proti, lietas materiālos atrodas pielikums par žoga izbūvi, kurā

norādīti visi žoga tehniskie parametri un izbūves tehniskie risinājumi – stiepļu žogs piestiprināms pie staba, savukārt stabs

ievietojams pārvietojamā betona žoga balstā, kas ierakts zemē. Apstāklis, ka būvniecībā tiek izmantoti pārvietojamie betona

žoga balsti, nepadara automātiski arī pašu inženierbūvi par pārvietojamu. Arī no pieteicējas norādītajiem fotoattēliem tiesa

nekonstatēja, ka žogs nebūtu uzbūvēts atbilstoši būvprojektā paredzētajiem tehniskajiem risinājumiem. Pieteicēja norādīja uz

atsevišķiem fotoattēliem, kuros redzams, ka veikta atsevišķu stabu betonēšana ar šķidro betonu. Tomēr tiesas vērtējumā

norādītie apstākļi neietekmēja to, ka žogs kā pastāvīga būve uzbūvēts atbilstoši akceptētajam būvprojektam.

Tāpat pieteicēja norādīja, ka žogs izbūvēts, izmantojot žogu ar divu atšķirīgu veidu žoga acs profilu. Departaments

rakstveida paskaidrojumā pamatoti norāda, ka būvniecības dokumentos ir norādīts, ka žogs ir jāizbūvē no mīkstā stiepļu

žoga, un attiecībā uz risinājumu norādīts tikai kā piemērs. Turklāt pieteicēja nav paskaidrojusi, kā atšķirīgu žoga veidu

profilu izmantošana aizskar sabiedrības intereses un nodara kaitējumu videi. Pieteicēja nav norādījusi uz tiesību normām,

kādas nebūtu ievērotas tieši attiecībā uz izmantoto žoga materiālu.

[6.5] Pieteicēja norādīja, ka tai nav skaidrs, kādēļ par aizsargjoslas minimālā platuma un tauvas joslas platuma

mērīšanas atskaites punktu ir izvēlēts ūdens līmenis 2012.gada 24.oktobrī, kas norādīts grafiskajā kartē ar žoga izbūves

trasi.

Tiesa norādīja, ka topogrāfiskā uzmērījuma plāns ir pamats, uz kā veic būvprojekta ģenerālplāna rasējumu, un līdz ar

to tas ir neatņemama būvprojekta sastāvdaļa. No lietas materiāliem redzams, ka topogrāfiskā uzmērīšana ir veikta 2012.gada

oktobrī un topogrāfiskais plāns sagatavots 2012.gada 24.oktobrī.

2012.gada 24.aprīļa noteikumu Nr.281 „Augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas un tās centrālās datubāzes

noteikumi” 31.punkts noteic, ka, veicot topogrāfisko uzmērīšanu, uzmēra un attēlo apvidū ar patstāvīgām zīmēm

nostiprinātas un apvidū redzamas robežzīmes, ja tās atrodas uzmērāmajā teritorijā. Savukārt saskaņā ar 34.punktu, ja

ūdensteces platums ir 50 centimetri vai lielāks, to uzmēra un attēlo ar atsevišķām krasta līnijām. Visām ūdenstecēm un

ūdenstilpēm norāda ūdenslīmeņa augstuma atzīmi un tās iegūšanas datumu.

No minētā izriet, ka topogrāfiskajā plānā ir jāattēlo ūdenstilpes krasta līnija, jānorāda ūdenslīmeņa augstuma atzīmes un

to iegūšanas datums, kas konkrētajā gadījumā ir izdarīts.

[6.6] Attiecībā uz pieteicējas norādi par pašvaldības bezdarbību sakarā ar aizsargjoslu robežu nepārskatīšanu tiesa

norādīja turpmāk minēto.

Zvejniecības likuma 1.panta 6.punkts noteic, ka tauvas josla ir sauszemes josla gar ūdeņu krastu, kas paredzēta ar

zveju vai kuģošanu saistītām darbībām un kājāmgājējiem. Likuma 9.panta devītās daļas 2.punkts noteic, ka dabiskās tauvas

joslas platums gar pārējo ūdeņu krastiem ir 10 metru. Saskaņā ar panta divpadsmito daļu tauvas joslas platums gar upju un

ezeru lēzeniem krastiem tiek skaitīts no normālās ūdenslīnijas. Atbilstoši Aizsargjoslu likuma 12.panta otrās daļas

11.punktam tauvas josla ir viens no ekspluatācijas aizsargjoslu veidiem.

Aizsargjoslu likuma 7.panta trešā daļa noteic, ka aizsargjoslas platumu nosaka, ņemot vērā gada vidējo ūdens līmeni,

bet, ja ir skaidri izteikts stāvs pamatkrasts, - no tā augšējās krants. Tāpat Ministru kabineta 2008.gada 3.jūnija noteikumu

Nr.406 „Virszemes ūdensobjektu aizsargjoslu noteikšanas metodika” (turpmāk – Aizsargjoslu noteikšanas metodika)

2.punkts noteic, ka virszemes ūdensobjektiem aizsargjoslas nosaka pa izteiktām kontūrām dabā, piemēram, reljefu (izteiktām

zemes virsmas augstuma izmaiņu vietām), ceļiem, ielām, meža nogabalu robežām, kvartālstigām, grāvjiem, kultivēto pļavu un

aramzemes lauku robežām, apbūvētu vai labiekārtotu teritoriju robežām vai pa iedomātu līniju, ievērojot Aizsargjoslu likuma

7.pantā noteiktās prasības. Tiesa secināja, ka minētie noteikumi noteic virszemes ūdensobjektu aizsargjoslu noteikšanas

metodiku, kas jāņem vērā, izstrādājot teritorijas plānojumu.

Tātad no normatīvajiem aktiem izriet, ka primāri ūdensobjektu aizsargjoslas tiek attēlotas teritorijas plānojumā.

Konkrētajā gadījumā šī informācija norādīta Rīgas teritorijas plānojuma 17.pielikumā „Galvenās aizsargjoslas un citi

zemesgabalu aprobežojumi”.

Pieteicēja savus iebildumus pamato ar Rīgas teritorijas plānojuma 17.pielikumā „Galvenās aizsargjoslas un citi

zemesgabalu aprobežojumi” ietverto informāciju (mērogs 1:2118), no kuras pieteicēja secina, ka žoga novietojums neatbilst

normatīvo aktu prasībām.

Tiesa norādīja, ka teritorijas plānojums noteic vietējās pašvaldības teritorijas paredzētos teritorijas izmantošanas veidus

un aprobežojumus, nosakot prasības zemes vienības teritorijas izmantošanai un apbūvei. Savukārt teritorijas plānojumā

noteiktās prasības attiecībā uz konkrētā zemesgabala apbūvi tālāk konkretizējamas būvprojektā. Būvprojekta uzdevums ir

līdz mēroga noteiktībai noteikt konkrētās būves atrašanos tā, lai tiktu ievēroti nosacījumi par attālumiem no kaimiņu

zemesgabaliem, aizsargjoslu platumi un citas prasības (sal. Augstākās tiesas 2018.gada 30.janvāra sprieduma lietā

Nr.SKA-22/2018 10.punkts).

No minētā izriet, ka teritorijas plānojumā (17.pielikumā „Galvenās aizsargjoslas un citi zemesgabalu aprobežojumi”,

mērogs 1:2118) norādīto aizsargjoslu platumi un atrašanās vieta apbūvei paredzētajā zemesgabalā tiek detalizēta būvprojektā

līdz normatīvajos aktos noteiktajam mērogam (konkrētajā gadījumā mērogs 1:500). Līdz ar to iespējamās vizuālās

atšķirības pašas par sevi nav pietiekamas, lai izdarītu secinājumu par žoga novietojuma neatbilstību. Konkrētajā gadījumā

būves novietojums jāpārbauda atbilstoši akceptētajam būvprojektam, kurā daudz detalizētākā pakāpē ir norādīta plānotā

būves atrašanās vieta.

Tiesa arī norādīja, ka saskaņā ar Aizsargjoslu noteikšanas metodikas 8.punktu Valsts vides dienesta reģionālās vides

pārvaldes ņem vērā šajos noteikumos noteiktās prasības, izsniedzot nosacījumus vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma

izstrādei, kā arī izsniedzot atzinumu par minētā plānojuma atbilstību izsniegtajiem nosacījumiem saskaņā ar normatīvajiem

aktiem par vietējo pašvaldību teritorijas plānošanu. Tāpat noteikumu 12.punkts noteic, ja VSIA „Latvijas Vides, ģeoloģijas

un meteoroloģijas centrs” hidroloģiskie aprēķini, kas veikti, izmantojot matemātiskās statistikas metodes, nav precīzi

nepietiekamo novērojumu dēļ vai šādi novērojumi vispār nav veikti, virszemes ūdensobjekta aizsargjoslas noteikšanai

izmanto Ministru kabineta 2005.gada 23.augusta noteikumos Nr.631 „LBN 224-05 „Meliorācijas sistēmas un hidrotehniskās

būves”” minētās aprēķina metodes atbilstoši šo noteikumu 1.pielikumam un, ja nepieciešams, veic pagaidu ūdens līmeņa

papildu novērojumus datu precizēšanai, kā arī platību papildu uzmērīšanu.

No norādītajām normām tiesa secināja, ka aizsargjoslu precizēšanas jautājums ir komplekss process, kurā ir iesaistītas

vairākas iestādes, un tas tiek darīts, izstrādājot teritorijas plānojumu. Normatīvie akti nenoteic būvvaldei pienākumu,

izvērtējot katru būvniecības ieceri, pārvērtēt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā teritorijas plānojumā norādītās

aizsargjoslu robežas.

[6.7] Pieteicēja pieteikuma grozījumos norādīja, ka administratīvās lietas izskatīšanas laikā iestādē ir konstatēts, ka

konkrētā nožogojuma izbūves projekts neskar zemes vienību ar kadastra Nr./numurs F/. Tomēr pieteicēja uzskata, ka šajā

zemes vienībā atrodas nožogojums, kas ir izvietots ezera aizsargjoslas teritorijā.

Tiesa ņēma vērā, ka būvvalde ar 2016.gada 16.decembra lēmumu Nr.BV-16-9524-ap par patvaļīgās būvniecības radīto

seku novēršanu (kopsakarā ar 2017.gada 8.augusta lēmumu Nr.BV-17-6578-ap) nekustamo īpašumu ar kadastra

Nr./numurs /, /numurs A/, /numurs B/ īpašumu īpašniekiem uzlika par pienākumu divu mēnešu laikā no šī administratīvā

akta spēkā stāšanās dienas iesniegt būvvaldē būvniecību reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izstrādātu

būvniecības dokumentāciju būvinspekcijas 2015.gada 13.februāra un 2016.gada 26.oktobra atzinumos konstatētajiem

būvdarbiem nekustamajos īpašumos. Minētie lēmumi nav apstrīdēti un nav pārsūdzēti. Tātad tie ir spēkā esoši un saistoši

to adresātiem.

Attiecībā uz zemes vienībām ar kadastra Nr./numurs F/un /numurs G/būvvalde šādu faktu nav konstatējusi.

Administratīvā procesa būtība ir tiesas kontrole pār iestādes izdota administratīvā akta tiesiskumu vai arī lietderības

apsvērumiem rīcības brīvības ietvaros. Tātad tiesa izskatāmajā lietā var veikt kontroli par pārsūdzēto lēmumu un pārbaudīt

lietas apstākļus norādītā prasījuma robežās. Tiesa nevar veikt kontroli par iestādes rīcību, kas sniedzas ārpus šīm robežām

un nav saistīta ar konkrēta lēmuma pieņemšanu.

[6.8] Pieteikuma grozījumos un tiesas sēdē pieteicēja lūdza izvērtēt departamenta 2019.gada 12.marta lēmuma Nr.DA-

19-1229-nd tiesiskumu, lēmuma prettiesiskuma izvērtējums ir nepieciešams, lai novērstu līdzīgu gadījumu atkārtošanos.

Lietā nepastāv strīds par faktiskajiem apstākļiem, proti, ka pieteicēja 2015.gada 4.februārī vērsās būvvaldē ar

iesniegumu, norādot uz iespējamiem normatīvo aktu pārkāpumiem Ķīšezera krasta teritorijā. Reaģējot uz pieteicējas

iesniegumu, būvvalde 2015. un 2016.gadā pēc attiecīgām apsekošanām sagatavoja divus atzinumus, kuros tika konstatēta

žoga izbūve ezera aizsargjoslā un tauvas joslā, kā arī sarga būdiņas un ieejas vārtiņu izbūves nelikumīgums, pamatojoties uz

kuriem tika uzsākta administratīvā lieta Nr.BV-14-5343-AL. Savukārt 2016.gada 16.decembrī būvvalde izdeva

administratīvo aktu, nosakot tā izpildes termiņu līdz 2017.gada 3.aprīlim. Būvvalde 2017.gada 7.jūlijā pagarināja

administratīvā akta izpildes termiņu līdz 2017.gada 15.augustam.

Tiesa nepiekrita pieteicējas viedoklim, ka patvaļīgas būvniecības novēršanas process ir bijis nesamērīgi ilgs.

Nav strīda, ka būvvalde ir reaģējusi uz pieteicējas iesniegumiem, ir apsekojusi nekustamos īpašumus un pieņēmusi

attiecīgos lēmumus, iestāde ir uzlikusi piespiedu naudu nekustamo īpašumu īpašniekiem, lai veicinātu administratīvā akta

izpildi. Ar administratīvo aktu uzliktais pienākums ir izpildīts 2019.gadā, un šobrīd žoga izvietojums atbilst akceptētajam

būvprojektam. Līdz ar to tiesa nekonstatēja iestādes vilcināšanos vai bezdarbību.

[6.9] Tiesa atzina par nepamatotu pieteicējas iebildumu, ka iestādes piemērotie piespiedu procesuālie līdzekļi bija

nepietiekami un neatbilstoši Aizsargjoslu likuma 37.panta trešajā daļā noteiktajam pašvaldības pienākumam pieņemt lēmumu

par jebkāda nelikumīga nožogojuma nojaukšanu un, ja adresāts šādu lēmumu nepilda, nojaukt to pašai uz adresāta rēķina.

Tiesa ņēma vērā, ka pieteicēja lūdza nodrošināt administratīvā akta izpildi, kas noteica zemes vienību īpašnieku

pienākumu iesniegt būvvaldē būvniecību reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izstrādātu būvniecības

dokumentāciju, kas apstiprina žoga atrašanos ārpus tauvas joslas. Tātad pieteicējas prasījums pārsniedza ar administratīvo

aktu uzlikto pienākumu, jo īpašniekiem bija nevis jānojauc neatbilstoši uzbūvētais žogs, bet jānovērš konstatētās

neatbilstības un jānodrošina, ka žogs izvietots akceptētajā būvprojektā norādītajā vietā.

Tiesa pievienojās departamenta norādītajam, ka konstatētā nožogojuma patvaļīgā būvniecība vispārīgi nav materiāli

prettiesiska, jo tas ir izbūvēts nevis bez būvniecības dokumentācijas, bet gan ar atkāpēm no paredzētā projekta. Tādējādi

pieteicējas norādītais aizvietotājizpildes veids (nojaukšana piespiedu kārtā) ir acīmredzami nesamērīgs un nelietderīgs

pasākums, kas neatbilst tiesiskās stabilitātes principa prasībām.

Turklāt tiesa ņēma vērā, ka pieteicēja iesniedza pieteikumu sabiedrības vārdā, kā galveno iebildumu norādot, ka

sabiedrībai ir liegtas iespējas izmantot tauvas joslu visā tās platumā. Tiesa konstatēja, ka sabiedrībai tikai atsevišķās vietās

daļēji bija liegtas iespējas izmantot tauvas joslu ap Ķīšezeru visā tās platumā. Atsevišķās vietās žogs izvietots 2,51-3,46 m

tālumā no tauvas joslas robežas, maksimālajam attālumam vienā vietā sasniedzot pat 6,95 m. Tomēr jau pieteikuma

iesniegšanas brīdī konstatētie pārkāpumi bija novērsti, un nožogojums faktiski bija izbūvēts atbilstoši saskaņotajam

projektam.

Ņemot vērā minēto, tiesa atzina, ka iestāde ir pareizi samērojusi trešo personu tiesības novērst patvaļīgu būvniecību,

nodrošinot žoga atrašanos būvprojektā noteiktajā vietā ar sabiedrības tiesībām brīvi izmantot Ķīšezera tauvas joslu, un

pamatoti secinājusi, ka nav konstatējami priekšnoteikumi lēmuma par žoga nojaukšanu pieņemšanai un ka atbilstošākais

administratīvā akta piespiedu līdzeklis ir piespiedu naudas piemērošana.

[6.10] Pieteicēja pareizi norādīja, ka saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 37.panta pirmās daļas 5.punkta „b” apakšpunktu

un Zvejniecības likuma 9.panta devītās daļas 2.punktu Ķīšezeram kā virszemes ūdensobjektam ir noteikta vismaz 10 metrus

plata josla, kurā aizliegts ar nožogojumiem ierobežot piekļuvi ezeram un kurā kājāmgājējiem bez iepriekšējas saskaņošanas

ar zemes īpašnieku jābūt pieejamai ezera krastmalai. Savukārt saskaņā ar šā likuma 37.panta trešo daļu vietējā pašvaldība

pieņem attiecīgu lēmumu par jebkādu nelikumīgu nožogojumu nojaukšanu virszemes ūdensobjektu aizsargjoslās.

Pieteicējas ieskatā minētās tiesību normas paredz pašvaldības imperatīvu pienākumu pieņemt lēmumu par jebkāda

nelikumīga nožogojuma nojaukšanu, nosakot nojaukšanas termiņu ne ilgāku par 1 mēnesi un neparedzot iespēju šo termiņu

pagarināt.

Tiesa norādīja, ka jāņem vērā Būvniecības likuma 18.panta regulējums, kas paredz, ka būvdarbi, kas neatbilst

būvprojektam un normatīvo aktu prasībām, ir kvalificējami kā patvaļīga būvniecība (otrā daļa). Veicot būvdarbu kontroli,

būvinspektori pārbauda būvdarbu veikšanas atbilstību būvprojektam un normatīvo aktu prasībām (ceturtās daļas 2.punkts).

Ja saskaņā ar šā panta ceturtās daļas 2.punktu būvinspektors konstatē atkāpes no būvvaldei iesniegtā būvprojekta, viņš

aptur būvdarbus un sagatavo atzinumu. Būvvalde var pieņemt lēmumu par atļauju turpināt būvdarbus un iespēju mainīt

būvatļaujas nosacījumus, ja tiek konstatēti šā likuma 17.panta 2.1daļā minētie apstākļi (sestā daļa). Saskaņā ar šā likuma

16.panta 2.2 daļu izmaiņas būves novietojumā pieļaujamas pēc to saskaņošanas ar būvvaldi.

No norādītajām tiesību normām izriet, ka gadījumos, kad tiek konstatētas atkāpes no akceptētā būvprojekta, persona

var veikt izmaiņas būvprojektā un būvvalde var atļaut turpināt būvdarbus. Konkrētajā gadījumā būvvalde nav atļāvusi

trešajām personām būvēt žogu Ķīšezera tauvas joslā. Akceptētā žoga atrašanās vieta ir tieši uz tauvas joslas robežas. Līdz

ar to būvniecības iecere atbilst pieteicējas norādītajām Aizsargjoslu likuma 37.panta prasībām. Tāpat būvvaldes lēmums

novērst atkāpes no akceptētā būvprojekta pēc būtības sasniedz norādītās tiesību normas mērķi nepieļaut žoga atrašanos

tauvas joslā, jo trešajām personām bija uzlikts pienākums novērst neatbilstības un tās to izpildīja, pārvietojot žogu ārpus

tauvas joslas. Ievērojot minēto, tiesa atzina, ka nav pamatots pieteicējas iebildums, ka vienīgais lēmums, kādu iestāde varēja

pieņemt izskatāmās lietas apstākļos, ir lēmums par žoga nojaukšanu. Izpildot ar administratīvo aktu uzlikto pienākumu,

trešās personas faktiski pārvietoja žoga posmus, kuros bija konstatētas neatbilstības, un pēc būtības izpildīja to, ko lūgusi

nodrošināt pieteicēja. Tiesa norādīja, ka formāla tiesību normu ievērošana nevar būt pašmērķis, ir svarīgi konstatēt, vai

iestādes pieņemtie lēmumi un vēlāk veiktās izpildu darbības pēc būtības ir vērstas uz Aizsargjoslu likuma 37.panta prasību

ievērošanu.

[6.11] Attiecībā uz pieteicējas norādi, ka žogs dzīvē atrodas tuvāk ezeram par minimāli noteiktajiem 10 metriem, tiesa

norādīja, ka tas ir tikai pieteicējas pieņēmums, ko neapstiprina citi lietas materiāli.

Lai arī Zvejniecības likuma 9.panta piecpadsmitā daļa paredz, ja dabiski mainās ūdenslīnija, atbilstoši jaunajai

ūdenslīnijai mainās arī tauvas josla, tomēr konkrētajā gadījumā nav pierādījumu, ka Ķīšezera ūdens līnija ir būtiski

mainījusies kopš 2012.gada oktobra, kad ir veikti topogrāfiskās uzmērīšanas darbi. Apstāklis, ka dažādos laika apstākļos

ūdens līmenis ceļas vai pazeminās, neļauj izdarīt secinājumu, ka ezera ūdenslīnija būtu izmainījusies. Arī no pieteicējas

iesniegtā būvvaldes 2020.gada 21.maija atzinuma izriet, ka ezera krastam ir iespējams piekļūt un var brīvi pārvietoties.

Informācija par aizsargjoslām norādīta Rīgas teritorijas plānojuma 17.pielikumā „Galvenās aizsargjoslas un citi

zemesgabalu aprobežojumi”. Savukārt būvvaldes kompetence, izvērtējot būvniecības dokumentāciju, ir pārbaudīt, vai

būvniecības iecere atbilst normatīvo aktu, tostarp teritorijas plānojuma, prasībām.

Tiesa norādīja, ka izskatāmajā lietā netiek pārvērtēta būvniecības iecere pēc būtības un tiesai nav pamata apšaubīt, ka

būvniecības dokumentos norādītā ezera ūdenslīnija atbilst normatīvo aktu prasībām.

[6.12] Tiesa atzina, ka departamenta 2019.gada 12.marta lēmums Nr.DA-19-1229-nd ir tiesisks, savukārt pieteicējas

pieteikums ir nepamatots un līdz ar to noraidāms.

[7] Par Administratīvās rajona tiesas spriedumu pieteicēja iesniedza apelācijas sūdzību, pamatojot to ar pieteikumā

minētajiem apsvērumiem un turpmāk norādītiem argumentiem.

[7.1] Tiesa kļūdaini secinājusi, ka žoga būvniecības dokumentācijā ir bijis izvēlēts atbilstošs atskaites punkts Ķīšezera

aizsargjoslas un tauvas joslas minimālā platuma noteikšanai. Par atskaites sākumpunktu tauvas joslas platuma noteikšanai ir

izmantojams nevis „ūdens līmenis kādā noteiktā datumā”, bet gan „normālā ūdens līnija”, ar ko varētu būt saprotams

Aizsargjoslu likuma 7.panta trešajā daļā lietotais jēdziens „gada vidējais ūdens līmenis”.

[7.2] Būvvaldes pienākums, izvērtējot katru būvniecības ieceri, ir raudzīties, lai tās akceptētajā būvniecības ieceres

dokumentācijā, kas ir mēroga ziņā daudz detalizētāka par pilsētas teritorijas plānojumu, aizsargjoslas tiktu noteiktas

maksimāli precīzi un atbilstoši faktiskajai situācijai dokumentācijas saskaņošanas brīdī.

Tādas būvniecības ieceres, kas paredz žogu izbūvi gar publiskiem ūdensobjektiem, sagatavošanas procesā aizsargjosla

ir precizējama pa aizsargjoslu noteikšanas metodikā minētajām „izteiktām kontūrām dabā” un nevis pa „iedomāto līniju”.

Šādu interpretāciju pamato aizsargjoslas un tauvas joslas kā attiecīgi Aizsargjoslu likumā un Zvejniecības likumā

nostiprināto sabiedrības interešu uz brīvu piekļuvi ezeru krastiem noteiktā to teritorijā (platumā) raksturs.

Līdz ar to tiesa kļūdaini secinājusi, ka, izstrādājot žoga būvniecības dokumentāciju un būvvaldei pārbaudot gan to, gan

žoga izbūves atbilstību šai dokumentācijai un normatīvajiem aktiem, nav bijušas jāņem vērā Aizsargjoslu noteikšanas

metodikā ietvertās prasības.

[7.3] Tiesa kļūdaini secinājusi, ka administratīvā procesa ilgums ir bijis samērīgs, un nav ņēmusi vērā, ka runa ir par

imperatīvām sabiedrības tiesībām uz piekļuvi publiskiem ūdensobjektiem, brīva piekļuve kuriem visā aizsargjoslas un

tauvas joslas platumā traucētas piekļuves gadījumos būtu nodrošināma nekavējoties.

[7.4] Aizsargjoslu likuma 37.pants un tajā noteiktais pašvaldības rīcības modelis gadījumos, kad pie tās

administratīvajā teritorijā esošiem publiskiem ūdensobjektiem nelikumīgi ir izbūvēti nožogojumi, prevalē pār vispārējo

būvniecības tiesisko regulējumu nelikumīgas būvniecības jautājumos.

Nav izšķirošas nozīmes tam, vai žogs pie publiska ūdensobjekta tiek izbūvēts vispār bez būvniecības dokumentācijas

vai neatbilstoši tai, jo kaitīgas sekas, kas ir traucēta sabiedrības piekļuve ūdensobjektam, abos gadījumos izpaužas pilnīgi

vienādi un var tikt novērstas, nelikumīgi izbūvēto žogu vai tā nelikumīgos posmus nojaucot pēc iespējas ātrāk.

[7.5] Neiztur kritiku norāde, ka laika gaitā ezera ūdeņi noskalo krastu un tādējādi izmainās ezera ūdenslīnija, līdz ar to

arī aizsargjoslas un tauvas joslas platums. Tāpēc arī konkrētais žogs dzīvē varot atrasties tuvāk ezeram par minimāli

noteiktajiem 10 metriem. Tā vietā, lai vispirms pirms būvniecības ieceres akceptēšanas un pēc tam šā administratīvā

procesa ietvaros pārliecinātos, vai Ķīšezera ūdens līnija laika gaitā kopš pēdējo mērījumu veikšanas nav izmanījusies,

atbildētāji savus pienākumus un atbildību faktiski noveļ uz „dabas apstākļiem”, tādējādi pieļaujot prettiesisku bezdarbību.

[8] Departaments rakstveida paskaidrojumos pieteicējas apelācijas sūdzību neatzīst, pamatojoties uz lēmumā un

paskaidrojumos ietvertajiem argumentiem.

[8.1] Šīs administratīvās lietas ietvaros vairs nevar pārvērtēt paskaidrojuma raksta tiesiskumu. Tādējādi tiesai nebija

jāpārvērtē strīdus žoga būvniecības dokumentācijā norādītais atskaites punkts Ķīšezera aizsargjoslas un tauvas joslas

minimālā platuma noteikšanai.

Pieteicēja jau kopš 2015.gada ir iesaistījusies administratīvajā procesā saistībā ar strīdus žogu, tātad, ja pieteicēja

uzskatīja, ka strīdus žogs ir izbūvēts neatbilstoši normatīvo aktu prasībām, tai bija tiesības apstrīdēt paskaidrojuma rakstu.

Būvvalde izdeva administratīvo aktu par patvaļīgās būvniecības radīto seku novēršanu, pieteicēja minēto būvvaldes

lēmumu neapstrīdēja. Tātad, piemērojot principu vigilantibus iura scripta sunt (tiesības pieder modrajiem), ir secināms, ka

pieteicēja nav izmantojusi savas procesuālās tiesības lietas ārpustiesas izskatīšanai.

[8.2] Virszemes ūdensobjektu aizsargjoslas noteikšanas metodika tiek izmantota virszemes ūdensobjekta aizsargjoslas

platuma noteikšanai teritorijas plānošanas, nevis būvniecības procesā. Būvniecības procesā savukārt jau notiek teritorijas

plānojuma īstenošana dabā. Norādāms, ka primāri virszemes ūdensobjektu aizsargjoslas tiek attēlotas teritorijas plānojumā.

[8.3] Attiecībā uz pašvaldības kompetenci saistībā ar Aizsargjoslu likuma 37.panta piemērošanu norādāms, ka minētā

norma nevar tikt skatīta atrauti no fakta, ka strīdus žogs ir izbūvēts atbilstoši būvvaldē saskaņotajam paskaidrojuma rakstam

un ir atzīstams par tiesisku.

[8.4] Iestāde ir pareizi samērojusi trešo personu tiesības novērst patvaļīgu būvniecību ar sabiedrības tiesībām brīvi

izmantot Ķīšezera tauvas joslu. Papildus norādāms, ka šobrīd būvvaldē administratīvais process, kas saistīts ar strīdus

žoga izbūvi ar atkāpēm no paskaidrojuma raksta, ir izbeidzies. Tādējādi būvvaldes veiktās darbības, kas saistītas ar

administratīvā akta izpildi, ir sasniegušas savu mērķi.

[9] Apgabaltiesa atbilstoši Administratīvā procesa likuma 304.panta pirmajai daļai izskatīja lietu rakstveida procesā.

Motīvu daļa

[10] Pārbaudījusi lietas materiālus un izvērtējusi lietā esošos pierādījumus to kopsakarā, Administratīvā apgabaltiesa

atzīst, ka apelācijas sūdzība nav pamatota un pieteikums ir noraidāms.

[11] Apgabaltiesa nevar atstāt bez ievērības procesu iestādē, kuru pieteicēja izvēlējās savu tiesību un interešu

aizsardzībai.

Lietā noskaidrots, ka, pamatojoties uz kooperatīvās sabiedrības /Nosaukums C/ pieteikumu, būvvalde normatīvajos

aktos paredzētajā kārtībā jau ar 2014.gada 13.jūnija administratīvo aktu Nr.BV-14-7083-nd ir saskaņojusi teritorijas

nožogojumu /Nosaukums/, Rīgā, zemesgabalos ar kadastra Nr./numurs A/, /numurs/, /numurs B/, /numurs C/, /numurs D/,

/numurs E/. Būtiski, ka pieteicēja šo lēmumu neapstrīdēja un nepārsūdzēja. Izskatot pieteicējas 2015.gada 4.februāra

sūdzību par žoga izbūvi, būvvalde 2015.gada 13.februāra un 2016.gada 26.oktobra atzinumos konstatēja, ka žoga izbūve

notikusi ar konkrētām atkāpēm no akceptētā projekta, un ar 2016.gada 16.decembra lēmumu Nr.BV-16-9524-ap (ievērojot

ar 2017.gada 8.augusta lēmumu Nr.BV-17-6578-ap izdarītos grozījumus) būvvalde uzdeva zemes vienību ar kadastra

Nr./numurs /, /numurs A/ un /numurs B/ īpašniekiem divu mēnešu laikā iesniegt būvvaldē būvniecību reglamentējošajos

normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izstrādātu būvniecības dokumentāciju, proti, pieļāva neatbilstoši projektam izbūvētā

žoga posma legalizāciju. Arī pret šo lēmumu pieteicēja neiebilda, bet tikai 2019.gada 11.janvārī vērsās iestādē ar sūdzību

par 2016.gada 16.decembra lēmuma Nr.BV-16-9524-ap izpildi, uzskatot, ka, ja reiz iestādes lēmums termiņā nav izpildīts,

tad ir pieļaujama izpildes veida nomaiņa (pretēji projektam uzbūvētais žogs ir jānojauc). Savu gribu pieteicēja ir

nepārprotami paudusi, gan atsaucoties uz Administratīvā procesa likuma 358.panta sesto daļu, gan uzsverot, ka lūdz šo

iesniegumu izskatīt par sūdzību izpildiestādei, ar kuru tiek prasīts nodrošināt administratīvā akta Nr.BV-16-9524-ap

piespiedu izpildi.

Līdz ar to pieteikums tiesai būtu bijis jāuzskata par sūdzību par administratīvā akta izpildi, kas izskatāma paātrinātā

termiņā vienā tiesu instancē.

Tiesai, noskaidrojot pieteicējas patieso gribu, bija jāņem vērā, ka šādā procesā saduras pretējas intereses – no vienas

puses, biedrības interese, lai būvniecība notiktu atbilstoši normatīvo aktu prasībām, no otras puses – būvniecības

ierosinātāju interese izmantot ar spēkā stājušos un neapstrīdētu administratīvo aktu piešķirtās tiesības.

Tomēr, ņemot vērā, ka pirmās instances tiesa lietu izskatīja vispārējā kārtībā kā pieteikumu par administratīvā akta

izdošanu, apgabaltiesa šobrīd neuzskata par lietderīgu apelācijas tiesvedību izbeigt, ņemot vērā, ka pieteicējai, kamēr vien

ezeram pieguļošajā teritorijā atradās neatbilstoši projektam uzbūvētais žogs, saglabājās tiesības vērsties iestādē ar lūgumu

pieņemt Būvniecības likuma 18.panta piektās daļas 2.punktā paredzēto lēmumu. Minētā tiesību norma paredz, ka gadījumā,

ja iestādes lēmums par atļauju veikt būvniecību būvvaldes noteiktajā termiņā netiek izpildīts, būvvalde var lemt par

iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu. Vienlaikus jāņem vērā, ka šobrīd žogs ir izbūvēts atbilstoši saskaņotajam projektam.

[12] Apgabaltiesa atzīst, ka pirmās instances tiesa ir pareizi konstatējusi lietas faktiskos un tiesiskos apstākļus,

identificējusi un piemērojusi tiesību normas, kā rezultātā ir taisījusi pareizu spriedumu. Līdz ar to, pamatojoties uz

Administratīvā procesa likuma 307.panta ceturto daļu, apgabaltiesa pievienojas zemākās instances tiesas sprieduma

motivācijai (sk. šā sprieduma 6.punktu) un to neatkārto.

[13] Nav pamatots apelācijas sūdzības arguments, ka pirmās instances tiesa esot kļūdaini secinājusi, ka, izstrādājot

žoga būvniecības dokumentāciju, nebija jāņem vērā Aizsargjoslu noteikšanas metodikā ietvertās prasības. Attiecīgu

secinājumu tiesa nav izdarījusi. Tiesa pamatoti ir ņēmusi vērā izskatāmās lietas ietvaros izvērtējamo jautājumu loku un

atzinusi, ka jautājums par aizsargjoslas un tauvas joslas noteikšanas pareizību nevar tikt vērtēts, ja pietecēja pret projekta

saskaņojumu normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā neiebilda.

Proti, neskatoties uz Būvniecības likuma 18.panta piektās daļas 2.punkta nosacījumiem, būvniecību atļaujošā

administratīvā akta – konkrētajā gadījumā 2014.gada 13.jūnija lēmuma Nr.BV-14-7083-nd – tiesiskums šādā procesā vairs

nevar tikt pārvērtēts, jo pieteicēja projekta akceptu nav ne apstrīdējusi, ne pārsūdzējusi.

Pieteicēja apelācijas sūdzībā norāda, ka ūdenslīmeņa augstuma atzīme topogrāfiskā uzmērījuma plānā norādītajā dienā

– 2012.gada 24.oktobrī – nevar kalpot par pamatu aizsargjoslas un tauvas joslas noteikšanai. Sava viedokļa pamatojumam

pieteicēja atsaucas uz Zvejniecības likuma 1.panta 6.punktu, 9.panta trešo daļu, sestās daļas 1. un 2.punktu, 12. un 15.daļu,

kā arī Aizsargjoslu likuma 7.panta trešo daļu un 37.panta pirmās daļas 5.punkta „b” apakšpunktu un norāda – ja dabiski

mainās normālā ūdenslīnija, atbilstoši jaunajai ūdenslīnijai mainās arī tauvas josla, un gadījumā, ja zemes īpašnieks nolemj

norobežot kādu tās daļu ar žogu, tad šādā būvniecības procesā vispirms ir nepieciešams atbilstoši esošajai situācijai dabā

aktualizēt zemes vienības apgrūtinājumu plānu, ko būvniecības iecere skar, par atskaites sākumpunktu tauvas joslas

noteikšanai izmantojot ūdens līmeni kādā konkrētā datumā, bet „normālu ūdens līniju”, kas varētu būt „gada vidējais ūdens

līmenis”.

Tātad pieteicēja pēc būtības iebilst pret topogrāfiskajā plānā atzīmēto aizsargjoslas un tauvas joslas atrašanās vietu.

Konkrētajā gadījumā topogrāfiskā uzmērīšana ir veikta 2012.gada oktobrī un topogrāfiskais plāns sagatavots 2012.gada

24.oktobrī. Kā pamatoti norādījusi pirmās instances tiesa, uz topogrāfiskā uzmērījuma plāna pamata tiek veikts būvprojekta

ģenerālplāna rasējums, un līdz ar to tas ir neatņemama būvprojekta sastāvdaļa. Līdz ar to iebildumi pret žoga atrašanās

vietu, ciktāl tie ir pamatoti ar apsvērumiem par aizsargjoslas un tauvas joslas nepareizu atveidi būvprojektā, pieteicējai bija

jāizsaka, apstrīdot 2014.gada 13.jūnija lēmumu Nr.BV-14-7083-nd, ko pieteicēja nav darījusi. Izskatāmās lietas ietvaros var

tikt vērtēts vienīgi tas, vai žogs ir uzbūvēts atbilstoši šim saskaņotajam projektam.

Pieteicēja norāda, ka ūdens līmeņa noteikšana uz 2012.gada 24.oktobri ir diskutabla arī tāpēc, ka dokumentācija ar

visām izmaiņām tika galīgi saskaņota tikai 2019.gada septembrī, un pieteicēja uzskata, ka, precizējot žoga atrašanās vietu,

bija jāprecizē arī ūdens līmeņa izmaiņas Ķīšezerā.

No lietas materiāliem izriet, ka 2019.gada 20.septembrī, pamatojoties uz SIA /pers. L/iesniegumu, būvvalde

saskaņojusi izmaiņu projektu (teritorijas labiekārtojuma elementiem). 2020.gada 19.maija apsekošanā būvinspektors

patvaļīgas būvniecības pazīmes vairs nekonstatēja. Pirmās instances tiesa, citastarp ņemot vērā būvvaldes izvērtēto SIA

/Nosaukums D/ 2019.gada 28.februāra ģeodēziskā izpildmērījuma plānu strīdus žogam (lietas 1.sējuma 242.lapa), atzina,

ka šobrīd žogs ir izbūvēts atbilstoši akceptētajam projektam un atbilstoši prasībām, ko normatīvie akti izvirza tauvas joslai

un aizsargjoslai, līdz ar to patvaļīga būvniecība saistībā ar strīdus žoga izbūvi ir novērsta.

Apgabaltiesa norāda, ka arī izmaiņas jau saskaņotā projektā pieteicējai bija jāapstrīd iestādē un arī tādā gadījumā varētu

tikt izvērtēts tikai izmaiņu tiesiskums, nevis jau iepriekš 2014.gadā saskaņotais projekts. Apgabaltiesa nekonstatē, ka

pieteicēja izmaiņu projektu būtu apstrīdējusi.

[14] Pieteicēja uzskata, ka iestādes pienākums nekavējoties (mēneša laikā) rīkoties izriet no Aizsargjoslu likuma

37.panta trešās daļas. Minētā tiesību norma noteic, kas vietējā pašvaldība pieņem attiecīgu lēmumu par jebkādu nelikumīgu

nožogojumu nojaukšanu virszemes ūdensobjektu aizsargjoslās. Vietējā pašvaldība veic vai organizē nožogojumu

nojaukšanu, ja īpašnieks vai tiesiskais valdītājs pēc pašvaldības lēmuma pieņemšanas nožogojumu viena mēneša laikā nav

nojaucis. Ar nojaukšanu saistītos izdevumus sedz nožogojuma īpašnieks vai tiesiskais valdītājs.

Saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 33.panta pirmo daļu aizsargjoslu nosaka ar likumu un normatīvajos aktos noteiktajā

kārtībā attēlo teritorijas plānojumā. Senāts norādījis – neapšaubāmi, ka aizsargjoslas novietojuma un tās robežu noteikšanai

un apzīmēšanai dabā ir nepieciešams veikt noteiktas darbības, taču šīs darbības nenodibina aizsargjoslas tiesisko pamatu

kā tādu, jo to nodibina Aizsargjoslu likums. Tādējādi vispārīgi aizsargjoslas esība nav atkarīga no tās attēlošanas teritorijas

plānojumā vai aizsargjoslā noteikto aprobežojumu ierakstīšanas zemesgrāmatā, vai arī kādiem citiem priekšnoteikumiem.

Pamats aizsargjoslas attēlošanai teritorijas plānojumā un attiecīgā aprobežojuma ierakstīšanai zemesgrāmatā ir juridisks fakts

– dabā pastāvošs objekts, kas ir klasificējams kā viens no Aizsargjoslu likumā paredzētajiem objektiem (sal. Senāta

2014.gada 30.jūnija sprieduma lietā Nr.SKC-0123/14 (C27089507) 12.punkts). Savukārt, vērtējot iespēju konkrētā

teritorijā īstenot iecerēto būvniecību, pašvaldībai vispārīgi ir jāņem vērā likumā noteiktos ierobežojumus, un pēc šāda

ierobežojuma konstatēšanas, pamatojoties uz likumu, ir pamats attiecīgi ierobežot iecerēto darbību (sal. Satversmes tiesas

2009.gada 19.novembra sprieduma lietā Nr.2009-09-03 16.3.punkts). Tādējādi situācijā, kurā nekustamais īpašums

atrodas teritorijā, kuru aizsardzībai Aizsargjoslu likums ir izvirzījis virkni ierobežojumu, no šā likuma izrietošās prasības

jaunas būvniecības gadījumā respektējamas neatkarīgi no tā, vai attiecīgie aprobežojumi ir attēloti (un – cik pareizi attēloti)

teritorijas plānojumā.

Taču, kā pamatoti norādīja pirmās instances tiesa, tas, vai konkrētā objekta izbūve notiek, ievērojot virszemes

ūdensobjekta aizsargjoslās paredzētos aprobežojumus, ir jautājums, kuru iestāde vērtē būvprojekta saskaņošanas procesā.

Līdz ar to projekta ietvaros uzceltu nožogojumu var atzīt par nelikumīgu tikai gadījumā, ja izbūves tiesības piešķirošais

lēmums ir atzīts par prettiesisku. Kā jau tiesa konstatēja, pieteicēja nav normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā iebildusi pret

žoga izbūves tiesības piešķirošo administratīvo aktu, un jautājums par žoga novietojumu attiecībā pret projektā attēloto

aizsargjoslu nevar tikt vērtēts šajā lietā, kurā pamatjautājums ir rīcība ar neatbilstoši projektam izbūvēto žoga daļu.

[15] Ievērojot minēto, kā arī pievienojoties pirmās instances tiesas secinātajam, Administratīvā apgabaltiesa pieteikumu

atzīst par nepamatotu.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 307., 309.pantu un 329.panta pirmo daļu, Administratīvā apgabaltiesa

nosprieda

noraidīt Mežaparka attīstības biedrības pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, ar kuru Rīgas pilsētas

būvvaldes 2016.gada 16.decembra lēmuma Nr.BV-16-9524-ap adresātiem tiktu uzlikts par pienākumu nojaukt žogu

nekustamajos īpašumos ar kadastra Nr./numurs /, /numurs A/ un /numurs B/, un par Rīgas domes Pilsētas attīstības

departamenta 2019.gada 12.marta lēmuma Nr.DA-19-1229-nd atzīšanu par prettiesisku.

Spriedumu var pārsūdzēt Senāta Administratīvo lietu departamentā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas

dienas, kasācijas sūdzību iesniedzot Administratīvajā apgabaltiesā.

Tiesnese referente (paraksts) A.Šteinberga

Tiesneši M.Birzgalis

(paraksts) M.Osmane

Dokuments parakstīts ar drošu elektronisko parakstu un satur laika zīmogu.