Court reduces sentence by converting forced labor to prison days and credits pre-trial detention time.

Lietas Nr. 11087118416

Lietas arhīva Nr. KA04-0353-17/3

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2017.gada 9.martā

Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija šādā sastāvā:

tiesnese Ludmila Poļakova

tiesnesis Guntars Stūris

tiesnese Daiga Kalniņa

rakstveida procesā apelācijas kārtībā iztiesāja krimināllietu saistībā ar apsūdzētā /pers. D/, personas kods /personas kods/, iesniegto apelācijas

sūdzību par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2016.gada 23.novembra spriedumu.

Aprakstošā daļa

Ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2016.gada 23.novembra spriedumu /pers. D/ atzīts par vainīgu noziedzīga nodarījuma

izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 253.2panta pirmajā daļā, proti, par to, ka /pers. D/, būdams brīdināts par kriminālatbildību par narkotisko un

psihotropo vielu neatļautu lietošanu, neatļauti lietoja psihotropo vielu – metamfetamīnu.

/pers. D/ par Krimināllikuma 253.2panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīga nodarījuma izdarīšanu sodīts ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz

vienu mēnesi.

Galīgais sods – brīvības atņemšana uz četriem mēnešiem un piespiedu darbs 272 stundas – /pers. D/ noteikts saskaņā ar Krimināllikuma 51.pantu,

spriedumā noteiktajam sodam daļēji pieskaitot izciesto sodu, kas piespriests ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2016.gada 22.februāra

spriedumu.

Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta 21.daļu piespiedu darbu noteikts izpildīt patstāvīgi.

/pers. D/ piemērots drošības līdzeklis – apcietinājums un soda izciešanu noteikts skaitīt no 2016.gada 23.novembra.

Par pirmās instances tiesas spriedumu apsūdzētais /pers. D/ iesniedzis apelācijas sūdzību, kurā lūdz atcelt spriedumu daļā par viņam noteikto sodu,

jo uzskata to par pārāk bargu. Norāda, ka 2017.gada 25.janvārī paredzēta galvas operācija, pēc kuras nepieciešams ārstēties mājās režīmā. Tāpat

apsūdzētais lūdz atcelt piemēroto drošības līdzekli – apcietinājumu.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 559.panta piektās daļas 2.punktu par apsūdzētā /pers. D/ apelācijas sūdzību aizstāve zvērināta advokāte Aija

Eglīte iesniegusi viedokli, kurā norāda, ka pievienojas apelācijas sūdzībai un lūdz mīkstināt /pers. D/ noteikto sodu. Aizstāve uzskata, ka nav pamata

apšaubīt to, ka apsūdzētajam ir nopietnas veselības problēmas.

Apsverot apelācijas sūdzībā izteikto lūgumu par apsūdzētajam piespriestā soda mīkstināšanu un nesaskatot likumā paredzētos šķēršļus, proti,

saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 559.panta piekto daļu noraidījumi tiesas sastāvam nav pieteikti, Krimināllietu tiesas kolēģija atzīst, ka, atbilstoši

Kriminālprocesa likuma 559.panta ceturtās daļas 3.punktam, lieta iztiesājama rakstveida procesā, pieņemot nolēmumu pēc lietā esošajiem materiāliem.

Motīvu daļa

Krimināllietu tiesas kolēģija, pārbaudījusi lietas materiālus, izvērtējusi apelācijas sūdzības motīvus un aizstāves viedokli, atzīst, ka Rīgas pilsētas

Latgales priekšpilsētas tiesas 2016.gada 23.novembra spriedums ir atceļams daļā par /pers. D/ noteikto galīgo sodu saskaņā ar Krimināllikuma 51.pantu,

daļā, ar kuru noteikts, ka saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta 21.daļu piespiedu darbs izpildāms patstāvīgi un daļā par drošības līdzekļa – apcietinājuma

piemērošanu, pārējā daļā spriedums ir atstājams negrozīts.

Krimināllietu tiesas kolēģija atzīst, ka apsūdzētā /pers. D/ vaina Krimināllikuma 253.2panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīga nodarījuma

izdarīšanā ir pilnībā pierādīta ar krimināllietā esošajiem pierādījumiem un pirmās instances tiesa pareizi kvalificējusi apsūdzētā darbības. Šajā daļā

spriedums nav pārsūdzēts.

Krimināllieta pirmās instances tiesā iztiesāta saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.pantu, neizdarot pierādījumu pārbaudi tiesas izmeklēšanā.

Pierādījumu pārbaudes neizdarīšanas procesuālā būtība un sekas lietas dalībniekiem izskaidrotas.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.panta ceturto daļu šādu spriedumu apelācijas kārtībā var pārsūdzēt tikai daļā par tiesas piespriesto sodu,

kompensāciju vai sakarā ar pieļautiem procesa pārkāpumiem.

Pirmās instances tiesa pamatoti atzinusi, ka apsūdzētā /pers. D/ izdarītais noziedzīgais nodarījums, kas paredzēts Krimināllikuma 253.2panta

pirmajā daļā, saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta otro daļu atzīstams par kriminālpārkāpumu.

Krimināllietu tiesas kolēģija atzīst, ka pirmās instances tiesa, nosakot /pers. D/ sodu, ņēmusi vērā Krimināllikuma 35.pantā paredzēto soda mērķi

un vērtējusi apstākļus, kas saskaņā ar Krimināllikuma 46.pantu jāņem vērā, nosakot sodu. Pirmās instances tiesa ir izvērtējusi visus apstākļus, kuriem ir

nozīme soda veida noteikšanā apsūdzētajam /pers. D/, tostarp vērtējusi ziņas par apsūdzētā ģimenes stāvokli, dzīvesvietu, agrāko sodāmību un

nodarbinātību. Ņēmusi vērā, ka apsūdzētais /pers. D/ sastāvējis VSIA ,,Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs” Narkoloģijas palīdzības dienesta

Ambulatori konsultatīvās nodaļas profilaktiskā novērošanā no 1994.gada 10.maija līdz 1997.gada 22.oktobrim ar Dg: kaitīgi pārmērīga alkohola

lietošana. Epizodiska ļaunprātīga toksisko vielu (līme “Moments”) tvaiku inhalēšana.

Krimināllietu tiesas kolēģija, izvērtējot noziedzīgā nodarījuma raksturu, radīto kaitējumu un /pers. D/ personību, pievienojas pirmās instances tiesas

norādītajam, ka /pers. D/ nosakāms īslaicīgas brīvības atņemšanas sods un apsūdzētajam inkriminētā panta sankcijā paredzētie alternatīvie soda veidi

nesasniegs Krimināllikuma 35.pantā noteikto soda mērķi. Apsūdzētais agrāk vairākkārt sodīts, tostarp ar brīvības atņemšanas sodu, un jaunu noziedzīgu

nodarījumu izdarījis nedzēstas sodāmības laikā.

Pirmās instances tiesa par /pers. D/ atbildību mīkstinošu apstākli saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu pamatoti atzinusi to, ka apsūdzētais

savu vainu atzinis un izdarīto nožēlo un saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 1.punktu par apsūdzētā atbildību pastiprinošu apstākli pamatoti

atzinusi to, ka apsūdzētā izdarītais noziedzīgais nodarījums veido noziedzīgu nodarījumu recidīvu.

Pirmās instances tiesa pamatoti ņēmusi vērā, ka apsūdzētais /pers. D/ saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 21.pantu izmantojis tiesības uz sadarbību,

izvēloties vienkāršāku procesa veidu, un pamatoti nav atzinusi to par atbildību mīkstinošu apstākli, jo vienkāršāka procesa veida izvēle nav atzīstama par

patstāvīgu atbildību mīkstinošu apstākli (sk. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta atziņa 2008.gada 21.aprīļa

lēmumā lietā Nr.SKK-232/2008). Tāpat pirmās instances tiesa ņēmusi vērā apsūdzētā /pers. D/ veselības stāvokli.

Pirmās instances tiesa pamatoti norādījusi, ka konstatētais viens atbildību pastiprinošs apstāklis liedz iespēju apsūdzētajam /pers. D/ noteikt panta

sankcijā paredzēto minimālo sodu.

Krimināllietu tiesas kolēģija atzīst, ka /pers. D/ par Krimināllikuma 253.2panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīga nodarījuma izdarīšanu noteiktais

īslaicīgas brīvības atņemšanas sods uz vienu mēnesi nav uzskatāms par bargu un ir atbilstošs Krimināllikuma 253.2panta pirmās daļas sankcijā

noteiktajam soda mēram.

No pirmās instances tiesas sprieduma izriet, ka apsūdzētajam /pers. D/ noteikts galīgais sods saskaņā ar Krimināllikuma 51.panta noteikumiem,

daļēji pieskaitot izciesto sodu, kurš noteikts ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2016.gada 22.februāra spriedumu un galīgais sods noteikts –

brīvības atņemšana uz četriem mēnešiem un piespiedu darbs uz 272 stundām.

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2016.gada 22.februāra spriedums, no kura daļēji pieskaitīts izciestais sods šim pirmās instances tiesas

spriedumam, stājies spēkā 2016.gada 11.martā (lietas 97.lapa). Noziedzīgu nodarījumu šajā krimināllietā /pers. D/ izdarījis ne vēlāk kā 2016.gada

22.jūlijā, kad viņu aizturējuši policijas darbinieki.

Krimināllietu tiesas kolēģija konstatē, ka ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2016.gada 22.februāra spriedumu galīgais sods /pers. D/

noteikts saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu – brīvības atņemšana uz vienu gadu vienu mēnesi un 10 dienām un piespiedu darbs 280 stundas,

ar probācijas uzraudzību uz vienu gadu. Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta piekto daļu soda izciešanas termiņā ieskaitīts aizturēšanā pavadītais laiks no

2014.gada 22.oktobra plkst.3.45 līdz 2014.gada 22.oktobra plkst.13.20, kas atbilst astoņām piespiedu darba stundām, kā arī pilnībā izciestais brīvības

atņemšanas sods – viens gads viens mēnesis un 10 dienas. Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta 21.daļu piespiedu darbu noteikts izpildīt patstāvīgi.

Līdz ar to no Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2016.gada 22.februāra sprieduma izriet, ka /pers. D/ ir pilnībā izcietis noteikto galīgo

brīvības atņemšanas sodu uz vienu gadu vienu mēnesi un 10 dienām un astoņas piespiedu darba stundas. Savukārt neizciestais sods pēc Rīgas pilsētas

Latgales priekšpilsētas tiesas 2016.gada 22.februāra sprieduma ir 272 piespiedu darba stundas, kuras saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta 21.daļu

noteikts izpildīt patstāvīgi un probācijas uzraudzība uz vienu gadu.

Krimināllikuma 51.pants noteic, ka ja notiesātais pēc sprieduma spēkā stāšanās, bet pirms pilnīgas soda izciešanas izdarījis jaunu noziedzīgu

nodarījumu, tiesa jaunajā spriedumā noteiktajam sodam pilnīgi vai daļēji pievieno sodu, kas nav izciests pēc iepriekšējā sprieduma.

Saskaņā ar Krimināllikuma 51.panta noteikumiem pirmās instances tiesai, nosakot galīgo sodu, bija pienākums spriedumam pievienot piespiedu

darba sodu uz 272 stundām, kurš nebija izciests pēc iepriekšējā sprieduma, un probācijas uzraudzību uz vienu gadu.

Pirmās instances tiesa pretēji Krimināllikuma 51.panta noteikumiem spriedumam daļēji pieskaitījusi brīvības atņemšanas sodu, kurš atbilstoši Rīgas

pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2016.gada 22.februāra sprieduma rezolutīvajai daļai jau ir izciests. Šādā veidā pirmās instances tiesa pretlikumīgi

pasliktinājusi apsūdzētā stāvokli.

Krimināllietu tiesas kolēģija norāda, ka ar pirmās instances tiesas spriedumu galīgais sods /pers. D/ atbilstoši Krimināllikuma 51.panta

noteikumiem pēc spriedumu kopības, šim pirmās instances tiesas spriedumam pilnīgi pievienojot neizciesto piespiedu darbu uz 272 stundām un

probācijas uzraudzību uz vienu gadu, kas noteikti ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2016.gada 22.februāra spriedumu, bija noteicams –

īslaicīga brīvības atņemšana uz vienu mēnesi un piespiedu darbs uz 272 stundām ar probācijas uzraudzību uz vienu gadu.

Pirmās instances tiesa spriedumā saskaņā ar Krimināllikuma 51.panta noteikumiem, nosakot galīgo sodu /pers. D/, nepamatoti nav pievienojusi

neizciesto probācijas uzraudzību uz vienu gadu, bet ņemot vērā, ka apelācijas protests lietā nav iesniegts, Krimināllietu tiesas kolēģija nav tiesīga šo

papildsodu pievienot galīgajam sodam un šādā veidā pasliktināt apsūdzētā stāvokli.

No pirmās instances tiesas sprieduma izriet, ka apsūdzētajam /pers. D/ piemērots drošības līdzeklis – apcietinājums, soda izciešanu skaitot

no 2016.gada 23.novembra.

Ar Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas 2017.gada 22.februāra lēmumu /pers. D/ piemērotais drošības līdzeklis –

apcietinājums šajā krimināllietā atcelts. No Sodu reģistrā ziņām, kuras atrodamas Tiesu informatīvajā sistēmā un pievienotas krimināllietas materiāliem,

izriet, ka /pers. D/ aizvien atrodas apcietinājumā citā kriminālprocesā Nr.11519010216, kurā lēmums par drošības līdzekļa piemērošanu pieņemts

2016.gada 6.augustā.

Ņemot vērā, ka apsūdzētais /pers. D/ apcietinājumā šajā krimināllietā atradies ilgāk par galīgajā sodā noteikto īslaicīgas brīvības

atņemšanas sodu uz vienu mēnesi, Krimināllietu tiesas kolēģija atzīst, ka apsūdzētajam /pers. D/ ar galīgo sodu noteiktais piespiedu darbs uz 272 stundām

ir pārvēršams 34 īslaicīgas brīvības atņemšanas soda dienās atbilstoši Krimināllikuma 52.panta pirmās daļas 2.punktam un saskaņā ar Krimināllikuma

52.panta noteikumiem ieskaitāms soda izciešanas termiņā.

Tāpat soda izciešanas termiņā saskaņā ar Krimināllikuma 52.pantu ieskaitāms apcietinājumā pavadītais laiks no 2016.gada 23.novembra

līdz 2017.gada 22.februārim.

Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanai apsūdzētajam pēc tiesas lūguma un Zvērinātu advokātu padomes norīkojuma tika

pieaicināta aizstāve zvērināta advokāte Aija Eglīte, kurai saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 367.panta pirmās daļas 4.punktu un Latvijas Republikas

Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumiem Nr.1493 „Noteikumi par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības apjomu, samaksas apmēru,

atlīdzināmajiem izdevumiem un to izmaksas kārtību” no valsts līdzekļiem izmaksājami 45,00 EUR par juridiskās palīdzības sniegšanu apsūdzētajam /pers.

D/ un minētie procesuālie izdevumi saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 368.panta pirmo daļu ir piedzenami no apsūdzētā.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 563.panta 1.1daļas 2.punktu Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija

nosprieda

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2016.gada 23.novembra spriedumu atcelt daļā par /pers. D/ noteikto galīgo sodu saskaņā ar

Krimināllikuma 51.pantu, daļā par piespiedu darba uz 272 stundām noteikšanu izpildīt patstāvīgi saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta 21.daļu un daļā par

drošības līdzekļa – apcietinājuma piemērošanu.

Saskaņā ar Krimināllikuma 51.pantu galīgo sodu pēc spriedumu kopības, pilnīgi saskaitot piespriesto sodu ar sodu, kas nav izciests pēc Rīgas

pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2016.gada 22.februāra sprieduma, noteikt īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 1 (vienu) mēnesi un piespiedu darbu uz

272 (divi simti septiņdesmit divām) stundām.

Saskaņā ar Krimināllikuma 52.pantu soda izciešanas termiņā ieskaitīt apcietinājumā pavadīto laiku no 2016.gada 23.novembra līdz 2017.gada

22.februārim.

Saskaņā ar Krimināllikuma 52.pantu neizciesto piespiedu darbu uz 272 (divi simti septiņdesmit divām) stundām, kas atbilst 34 brīvības

atņemšanas dienām, ieskaitīt soda izciešanas termiņā un atzīt, ka /pers. D/ pilnībā izcietis piespriesto sodu.

Pārējā daļā pirmās instances tiesas spriedumu atstāt negrozītu.

Piedzīt no apsūdzētā /pers. D/ procesuālos izdevumus 45,00 EUR (četrdesmit pieci euro) valsts labā par aizstāves zvērinātas advokātes Aijas

Eglītes sniegto juridisko palīdzību kriminālprocesā, nosakot termiņu maksājuma labprātīgai izpildei - 30 dienas no nolēmuma spēkā stāšanās dienas,

norādīto summu iemaksājot speciālā kontā.

Nolēmumu var pārsūdzēt desmit dienu laikā kasācijas kārtībā Augstākās tiesas Krimināllietu departamentā Kriminālprocesa likuma 574.un

575.pantā paredzētajos gadījumos, iesniedzot sūdzību vai protestu Rīgas apgabaltiesā.

Nolēmums pieejams tiesas kancelejā – 2017.gada 9.martā.

Tiesnese L.Poļakova

Tiesnesis G.Stūris

Tiesnese D.Kalniņa