Court reduces sentence by converting forced labor to prison days and credits pre-trial detention time.
Legislator summary
AI generatedThe appellate court partially overturned the first-instance judgment regarding the defendant's final sentence and execution method. The defendant argued for leniency due to upcoming medical surgery, but the court focused on the mathematical conversion of the imposed forced labor into prison days. Consequently, the court recalculated the total sentence by converting the forced labor into equivalent prison days and fully credited the time spent in pre-trial detention against the new term.
Legislator headnote
AI generatedKrimināllikuma 51.pants; Krimināllikuma 52.pants: The court may convert forced labor into days of imprisonment for calculation purposes and must credit pre-trial detention time against the total sentence term.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. 11087118416
Lietas arhīva Nr. KA04-0353-17/3
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2017.gada 9.martā
Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija šādā sastāvā:
tiesnese Ludmila Poļakova
tiesnesis Guntars Stūris
tiesnese Daiga Kalniņa
rakstveida procesā apelācijas kārtībā iztiesāja krimināllietu saistībā ar apsūdzētā /pers. D/, personas kods /personas kods/, iesniegto apelācijas
sūdzību par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2016.gada 23.novembra spriedumu.
Aprakstošā daļa
Ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2016.gada 23.novembra spriedumu /pers. D/ atzīts par vainīgu noziedzīga nodarījuma
izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 253.2panta pirmajā daļā, proti, par to, ka /pers. D/, būdams brīdināts par kriminālatbildību par narkotisko un
psihotropo vielu neatļautu lietošanu, neatļauti lietoja psihotropo vielu – metamfetamīnu.
/pers. D/ par Krimināllikuma 253.2panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīga nodarījuma izdarīšanu sodīts ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz
vienu mēnesi.
Galīgais sods – brīvības atņemšana uz četriem mēnešiem un piespiedu darbs 272 stundas – /pers. D/ noteikts saskaņā ar Krimināllikuma 51.pantu,
spriedumā noteiktajam sodam daļēji pieskaitot izciesto sodu, kas piespriests ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2016.gada 22.februāra
spriedumu.
Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta 21.daļu piespiedu darbu noteikts izpildīt patstāvīgi.
/pers. D/ piemērots drošības līdzeklis – apcietinājums un soda izciešanu noteikts skaitīt no 2016.gada 23.novembra.
Par pirmās instances tiesas spriedumu apsūdzētais /pers. D/ iesniedzis apelācijas sūdzību, kurā lūdz atcelt spriedumu daļā par viņam noteikto sodu,
jo uzskata to par pārāk bargu. Norāda, ka 2017.gada 25.janvārī paredzēta galvas operācija, pēc kuras nepieciešams ārstēties mājās režīmā. Tāpat
apsūdzētais lūdz atcelt piemēroto drošības līdzekli – apcietinājumu.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 559.panta piektās daļas 2.punktu par apsūdzētā /pers. D/ apelācijas sūdzību aizstāve zvērināta advokāte Aija
Eglīte iesniegusi viedokli, kurā norāda, ka pievienojas apelācijas sūdzībai un lūdz mīkstināt /pers. D/ noteikto sodu. Aizstāve uzskata, ka nav pamata
apšaubīt to, ka apsūdzētajam ir nopietnas veselības problēmas.
Apsverot apelācijas sūdzībā izteikto lūgumu par apsūdzētajam piespriestā soda mīkstināšanu un nesaskatot likumā paredzētos šķēršļus, proti,
saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 559.panta piekto daļu noraidījumi tiesas sastāvam nav pieteikti, Krimināllietu tiesas kolēģija atzīst, ka, atbilstoši
Kriminālprocesa likuma 559.panta ceturtās daļas 3.punktam, lieta iztiesājama rakstveida procesā, pieņemot nolēmumu pēc lietā esošajiem materiāliem.
Motīvu daļa
Krimināllietu tiesas kolēģija, pārbaudījusi lietas materiālus, izvērtējusi apelācijas sūdzības motīvus un aizstāves viedokli, atzīst, ka Rīgas pilsētas
Latgales priekšpilsētas tiesas 2016.gada 23.novembra spriedums ir atceļams daļā par /pers. D/ noteikto galīgo sodu saskaņā ar Krimināllikuma 51.pantu,
daļā, ar kuru noteikts, ka saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta 21.daļu piespiedu darbs izpildāms patstāvīgi un daļā par drošības līdzekļa – apcietinājuma
piemērošanu, pārējā daļā spriedums ir atstājams negrozīts.
Krimināllietu tiesas kolēģija atzīst, ka apsūdzētā /pers. D/ vaina Krimināllikuma 253.2panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīga nodarījuma
izdarīšanā ir pilnībā pierādīta ar krimināllietā esošajiem pierādījumiem un pirmās instances tiesa pareizi kvalificējusi apsūdzētā darbības. Šajā daļā
spriedums nav pārsūdzēts.
Krimināllieta pirmās instances tiesā iztiesāta saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.pantu, neizdarot pierādījumu pārbaudi tiesas izmeklēšanā.
Pierādījumu pārbaudes neizdarīšanas procesuālā būtība un sekas lietas dalībniekiem izskaidrotas.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.panta ceturto daļu šādu spriedumu apelācijas kārtībā var pārsūdzēt tikai daļā par tiesas piespriesto sodu,
kompensāciju vai sakarā ar pieļautiem procesa pārkāpumiem.
Pirmās instances tiesa pamatoti atzinusi, ka apsūdzētā /pers. D/ izdarītais noziedzīgais nodarījums, kas paredzēts Krimināllikuma 253.2panta
pirmajā daļā, saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta otro daļu atzīstams par kriminālpārkāpumu.
Krimināllietu tiesas kolēģija atzīst, ka pirmās instances tiesa, nosakot /pers. D/ sodu, ņēmusi vērā Krimināllikuma 35.pantā paredzēto soda mērķi
un vērtējusi apstākļus, kas saskaņā ar Krimināllikuma 46.pantu jāņem vērā, nosakot sodu. Pirmās instances tiesa ir izvērtējusi visus apstākļus, kuriem ir
nozīme soda veida noteikšanā apsūdzētajam /pers. D/, tostarp vērtējusi ziņas par apsūdzētā ģimenes stāvokli, dzīvesvietu, agrāko sodāmību un
nodarbinātību. Ņēmusi vērā, ka apsūdzētais /pers. D/ sastāvējis VSIA ,,Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs” Narkoloģijas palīdzības dienesta
Ambulatori konsultatīvās nodaļas profilaktiskā novērošanā no 1994.gada 10.maija līdz 1997.gada 22.oktobrim ar Dg: kaitīgi pārmērīga alkohola
lietošana. Epizodiska ļaunprātīga toksisko vielu (līme “Moments”) tvaiku inhalēšana.
Krimināllietu tiesas kolēģija, izvērtējot noziedzīgā nodarījuma raksturu, radīto kaitējumu un /pers. D/ personību, pievienojas pirmās instances tiesas
norādītajam, ka /pers. D/ nosakāms īslaicīgas brīvības atņemšanas sods un apsūdzētajam inkriminētā panta sankcijā paredzētie alternatīvie soda veidi
nesasniegs Krimināllikuma 35.pantā noteikto soda mērķi. Apsūdzētais agrāk vairākkārt sodīts, tostarp ar brīvības atņemšanas sodu, un jaunu noziedzīgu
nodarījumu izdarījis nedzēstas sodāmības laikā.
Pirmās instances tiesa par /pers. D/ atbildību mīkstinošu apstākli saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu pamatoti atzinusi to, ka apsūdzētais
savu vainu atzinis un izdarīto nožēlo un saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 1.punktu par apsūdzētā atbildību pastiprinošu apstākli pamatoti
atzinusi to, ka apsūdzētā izdarītais noziedzīgais nodarījums veido noziedzīgu nodarījumu recidīvu.
Pirmās instances tiesa pamatoti ņēmusi vērā, ka apsūdzētais /pers. D/ saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 21.pantu izmantojis tiesības uz sadarbību,
izvēloties vienkāršāku procesa veidu, un pamatoti nav atzinusi to par atbildību mīkstinošu apstākli, jo vienkāršāka procesa veida izvēle nav atzīstama par
patstāvīgu atbildību mīkstinošu apstākli (sk. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta atziņa 2008.gada 21.aprīļa
lēmumā lietā Nr.SKK-232/2008). Tāpat pirmās instances tiesa ņēmusi vērā apsūdzētā /pers. D/ veselības stāvokli.
Pirmās instances tiesa pamatoti norādījusi, ka konstatētais viens atbildību pastiprinošs apstāklis liedz iespēju apsūdzētajam /pers. D/ noteikt panta
sankcijā paredzēto minimālo sodu.
Krimināllietu tiesas kolēģija atzīst, ka /pers. D/ par Krimināllikuma 253.2panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīga nodarījuma izdarīšanu noteiktais
īslaicīgas brīvības atņemšanas sods uz vienu mēnesi nav uzskatāms par bargu un ir atbilstošs Krimināllikuma 253.2panta pirmās daļas sankcijā
noteiktajam soda mēram.
No pirmās instances tiesas sprieduma izriet, ka apsūdzētajam /pers. D/ noteikts galīgais sods saskaņā ar Krimināllikuma 51.panta noteikumiem,
daļēji pieskaitot izciesto sodu, kurš noteikts ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2016.gada 22.februāra spriedumu un galīgais sods noteikts –
brīvības atņemšana uz četriem mēnešiem un piespiedu darbs uz 272 stundām.
Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2016.gada 22.februāra spriedums, no kura daļēji pieskaitīts izciestais sods šim pirmās instances tiesas
spriedumam, stājies spēkā 2016.gada 11.martā (lietas 97.lapa). Noziedzīgu nodarījumu šajā krimināllietā /pers. D/ izdarījis ne vēlāk kā 2016.gada
22.jūlijā, kad viņu aizturējuši policijas darbinieki.
Krimināllietu tiesas kolēģija konstatē, ka ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2016.gada 22.februāra spriedumu galīgais sods /pers. D/
noteikts saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu – brīvības atņemšana uz vienu gadu vienu mēnesi un 10 dienām un piespiedu darbs 280 stundas,
ar probācijas uzraudzību uz vienu gadu. Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta piekto daļu soda izciešanas termiņā ieskaitīts aizturēšanā pavadītais laiks no
2014.gada 22.oktobra plkst.3.45 līdz 2014.gada 22.oktobra plkst.13.20, kas atbilst astoņām piespiedu darba stundām, kā arī pilnībā izciestais brīvības
atņemšanas sods – viens gads viens mēnesis un 10 dienas. Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta 21.daļu piespiedu darbu noteikts izpildīt patstāvīgi.
Līdz ar to no Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2016.gada 22.februāra sprieduma izriet, ka /pers. D/ ir pilnībā izcietis noteikto galīgo
brīvības atņemšanas sodu uz vienu gadu vienu mēnesi un 10 dienām un astoņas piespiedu darba stundas. Savukārt neizciestais sods pēc Rīgas pilsētas
Latgales priekšpilsētas tiesas 2016.gada 22.februāra sprieduma ir 272 piespiedu darba stundas, kuras saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta 21.daļu
noteikts izpildīt patstāvīgi un probācijas uzraudzība uz vienu gadu.
Krimināllikuma 51.pants noteic, ka ja notiesātais pēc sprieduma spēkā stāšanās, bet pirms pilnīgas soda izciešanas izdarījis jaunu noziedzīgu
nodarījumu, tiesa jaunajā spriedumā noteiktajam sodam pilnīgi vai daļēji pievieno sodu, kas nav izciests pēc iepriekšējā sprieduma.
Saskaņā ar Krimināllikuma 51.panta noteikumiem pirmās instances tiesai, nosakot galīgo sodu, bija pienākums spriedumam pievienot piespiedu
darba sodu uz 272 stundām, kurš nebija izciests pēc iepriekšējā sprieduma, un probācijas uzraudzību uz vienu gadu.
Pirmās instances tiesa pretēji Krimināllikuma 51.panta noteikumiem spriedumam daļēji pieskaitījusi brīvības atņemšanas sodu, kurš atbilstoši Rīgas
pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2016.gada 22.februāra sprieduma rezolutīvajai daļai jau ir izciests. Šādā veidā pirmās instances tiesa pretlikumīgi
pasliktinājusi apsūdzētā stāvokli.
Krimināllietu tiesas kolēģija norāda, ka ar pirmās instances tiesas spriedumu galīgais sods /pers. D/ atbilstoši Krimināllikuma 51.panta
noteikumiem pēc spriedumu kopības, šim pirmās instances tiesas spriedumam pilnīgi pievienojot neizciesto piespiedu darbu uz 272 stundām un
probācijas uzraudzību uz vienu gadu, kas noteikti ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2016.gada 22.februāra spriedumu, bija noteicams –
īslaicīga brīvības atņemšana uz vienu mēnesi un piespiedu darbs uz 272 stundām ar probācijas uzraudzību uz vienu gadu.
Pirmās instances tiesa spriedumā saskaņā ar Krimināllikuma 51.panta noteikumiem, nosakot galīgo sodu /pers. D/, nepamatoti nav pievienojusi
neizciesto probācijas uzraudzību uz vienu gadu, bet ņemot vērā, ka apelācijas protests lietā nav iesniegts, Krimināllietu tiesas kolēģija nav tiesīga šo
papildsodu pievienot galīgajam sodam un šādā veidā pasliktināt apsūdzētā stāvokli.
No pirmās instances tiesas sprieduma izriet, ka apsūdzētajam /pers. D/ piemērots drošības līdzeklis – apcietinājums, soda izciešanu skaitot
no 2016.gada 23.novembra.
Ar Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas 2017.gada 22.februāra lēmumu /pers. D/ piemērotais drošības līdzeklis –
apcietinājums šajā krimināllietā atcelts. No Sodu reģistrā ziņām, kuras atrodamas Tiesu informatīvajā sistēmā un pievienotas krimināllietas materiāliem,
izriet, ka /pers. D/ aizvien atrodas apcietinājumā citā kriminālprocesā Nr.11519010216, kurā lēmums par drošības līdzekļa piemērošanu pieņemts
2016.gada 6.augustā.
Ņemot vērā, ka apsūdzētais /pers. D/ apcietinājumā šajā krimināllietā atradies ilgāk par galīgajā sodā noteikto īslaicīgas brīvības
atņemšanas sodu uz vienu mēnesi, Krimināllietu tiesas kolēģija atzīst, ka apsūdzētajam /pers. D/ ar galīgo sodu noteiktais piespiedu darbs uz 272 stundām
ir pārvēršams 34 īslaicīgas brīvības atņemšanas soda dienās atbilstoši Krimināllikuma 52.panta pirmās daļas 2.punktam un saskaņā ar Krimināllikuma
52.panta noteikumiem ieskaitāms soda izciešanas termiņā.
Tāpat soda izciešanas termiņā saskaņā ar Krimināllikuma 52.pantu ieskaitāms apcietinājumā pavadītais laiks no 2016.gada 23.novembra
līdz 2017.gada 22.februārim.
Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanai apsūdzētajam pēc tiesas lūguma un Zvērinātu advokātu padomes norīkojuma tika
pieaicināta aizstāve zvērināta advokāte Aija Eglīte, kurai saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 367.panta pirmās daļas 4.punktu un Latvijas Republikas
Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumiem Nr.1493 „Noteikumi par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības apjomu, samaksas apmēru,
atlīdzināmajiem izdevumiem un to izmaksas kārtību” no valsts līdzekļiem izmaksājami 45,00 EUR par juridiskās palīdzības sniegšanu apsūdzētajam /pers.
D/ un minētie procesuālie izdevumi saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 368.panta pirmo daļu ir piedzenami no apsūdzētā.
Rezolutīvā daļa
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 563.panta 1.1daļas 2.punktu Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija
nosprieda
Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2016.gada 23.novembra spriedumu atcelt daļā par /pers. D/ noteikto galīgo sodu saskaņā ar
Krimināllikuma 51.pantu, daļā par piespiedu darba uz 272 stundām noteikšanu izpildīt patstāvīgi saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta 21.daļu un daļā par
drošības līdzekļa – apcietinājuma piemērošanu.
Saskaņā ar Krimināllikuma 51.pantu galīgo sodu pēc spriedumu kopības, pilnīgi saskaitot piespriesto sodu ar sodu, kas nav izciests pēc Rīgas
pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2016.gada 22.februāra sprieduma, noteikt īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 1 (vienu) mēnesi un piespiedu darbu uz
272 (divi simti septiņdesmit divām) stundām.
Saskaņā ar Krimināllikuma 52.pantu soda izciešanas termiņā ieskaitīt apcietinājumā pavadīto laiku no 2016.gada 23.novembra līdz 2017.gada
22.februārim.
Saskaņā ar Krimināllikuma 52.pantu neizciesto piespiedu darbu uz 272 (divi simti septiņdesmit divām) stundām, kas atbilst 34 brīvības
atņemšanas dienām, ieskaitīt soda izciešanas termiņā un atzīt, ka /pers. D/ pilnībā izcietis piespriesto sodu.
Pārējā daļā pirmās instances tiesas spriedumu atstāt negrozītu.
Piedzīt no apsūdzētā /pers. D/ procesuālos izdevumus 45,00 EUR (četrdesmit pieci euro) valsts labā par aizstāves zvērinātas advokātes Aijas
Eglītes sniegto juridisko palīdzību kriminālprocesā, nosakot termiņu maksājuma labprātīgai izpildei - 30 dienas no nolēmuma spēkā stāšanās dienas,
norādīto summu iemaksājot speciālā kontā.
Nolēmumu var pārsūdzēt desmit dienu laikā kasācijas kārtībā Augstākās tiesas Krimināllietu departamentā Kriminālprocesa likuma 574.un
575.pantā paredzētajos gadījumos, iesniedzot sūdzību vai protestu Rīgas apgabaltiesā.
Nolēmums pieejams tiesas kancelejā – 2017.gada 9.martā.
Tiesnese L.Poļakova
Tiesnesis G.Stūris
Tiesnese D.Kalniņa