Court dismisses parents' request to restore custody rights due to child's welfare risks and lack of parental cooperation.

Lietas Nr. A420380313

Lietas arhīva Nr. A42-03803-13

SPRIEDUMS

LATVIJAS TAUTAS VĀRDĀ

Jelgavā 2013.gada 4.oktobrī

Administratīvā rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnesis Mārtiņš Birkmanis,

piedaloties pieteicējas /pers. A/ pārstāvei /pers. B/ un atbildētājas Jelgavas pilsētas pašvaldības pusē pieaicinātās iestādes

Jelgavas pilsētas bāriņtiesas pārstāvei Irisai Guntrai Turčinskai,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz /pers. D/ un /pers. A/ pieteikumu par labvēlīga

administratīvā akta, ar kuru /pers. D/ un /pers. A/ tiktu atjaunotas dēla /pers. E/ pārtrauktās aizgādības tiesības.

Aprakstošā daļa

[1] Ar Jelgavas pilsētas bāriņtiesas priekšsēdētājas 2013.gada 30.aprīļa lēmumu Nr.1-6/106 (turpmāk – Lēmums) /pers. D/ (turpmāk

– pieteicējs) un /pers. A/ (turpmāk – pieteicēja) netika atjaunotas dēla /pers. E/ pārtrauktās aizgādības tiesības.

Lēmums pamatots ar šādiem argumentiem.

[1.1] Abu vecāku bezatbildības un dzīvesveida dēļ jaundzimušais /pers. E/ nav bijis aprūpēts, atradies nedrošos apstākļos, kas

apdraud bērna veselību un dzīvību, kā rezultātā bērns bija jāizņem no ģimenes.

[1.2] Pēc /pers. E/ izņemšanas no ģimenes vecāki faktiski neko nav darījuši, lai uzlabotu savu sociālo situāciju, pieteicēji nav

sadarbojušies ar sociālo darbinieku, lai bērns turpmāk varētu atgriezties vecāku ģimenē, nav apmeklēts narkologs, psihologs un

sociālā darbinieka ieteiktās vecāku apmācības grupu nodarbības.

[1.3] Sociālie darbinieki dzīvesvietā netika ielaisti. Pēc mediķu sniegtās informācijas, /pers. E/ ir dzimis priekšlaicīgi, bērna fiziskā

attīstība neatbilst vecumam, ir augšanas aizture, kavēta psihomotorā attīstība, bērnam ir nepieciešama īpaša uzmanība, kopšana un

regulāri ārsta apmeklējumi. Novērotais liek secināt, ka vecāki līdz šim savas nolaidības dēļ un vājās izpratnes dēļ par bērna aprūpi ir

izvairījušies vest /pers. E/ pie ārsta, nav pildījuši medicīnas darbinieku ieteikumus un nav nodrošinājuši bērnam pilnvērtīgu aprūpi un

drošu vidi.

[1.4] Kā vienu no augstākajiem riskiem bāriņtiesa vērtē arī to, ka ģimenē un tās dzīvesvietā tiek lietoti alkoholiskie dzērieni.

Bāriņtiesai un sociālajiem darbiniekiem ir pamatotas aizdomas, ka vecāku dzīvesveidā nekas nav mainījies un /pers. E/ nav droši

šobrīd atgriezties vecāku ģimenē. Bērna vislabākajās interesēs ir arī turpmāk atrasties ārpusģimenes aprūpē.

[2] 2013.gada 22.maijā tiesā saņemts pieteicēju pieteikums par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, ar kuru pieteicējiem tiktu

atjaunotas dēla /pers. E/ pārtrauktās aizgādības tiesības, kurā norādīts, ka pieteicēji pilnībā nepiekrīt Lēmumam, jo bērns dzīvo

četristabu dzīvoklī normālos apstākļos.

[3] Tiesā iesniegtajos rakstveida paskaidrojumos Jelgavas pilsētas bāriņtiesa atsaucas uz Lēmumā norādīto pamatojumu, papildus

norādot, ka Lēmums ir pieņemts, lai aizsargātu mazgadīgā /pers. E/ intereses un tiesības, tas ir likumīgs un atstājams spēkā. Lai

bērns varētu atgriezties normālos apstākļos, viņa veselībai un dzīvībai nedraudētu briesmas, abiem vecākiem ir jāsadarbojas un

jāuzsāk pildīt speciālistu ieteikumi, lai uzlabotu savu sociālo situāciju, dzīves apstākļus. Jāiegūst zināšanas par bērna, kuram ir

nepieciešama īpaša kopšana un īpaša aprūpes nodrošināšana, aprūpi.

[4] Trešās personas pārstāvis – Valsts sociālās aprūpes centra „n/a” filiāle „n/a” vadītājas p.i. tiesā iesniegtajos rakstveida

paskaidrojumos norāda turpmāk minēto.

[4.1] Bērnam, iestājoties aprūpes centrā, pediatre diagnosticēja: „Neirotiskas reakcijas. Hipotrofiju – olbaltumu enerģētisko trūksmi.

Rahīts subakūts. Stāvoklis pēc perinatālas hipoksijas. Psihomotorās attīstības aizture.”.

[4.2] /pers. E/ šobrīd ir 1 gadu vecs. Ar Sociālās integrācijas valsts aģentūras 2013.gada 31.maija lēmumu par pakalpojumu

sniegšanu un pakalpojumu sniedzēju Nr.5-3.3/91 turpina saņemt valsts finansētus sociālos pakalpojumus līdz 2 gadu vecumam, t.i.,

līdz 2014.gada 5.augustam.

[4.3] No bērna ievietošanas aprūpes centrā līdz 2013.gada 8.augustam par bērnu /pers. E/ vecāki interesi izrādīja tikai telefoniskā

veidā.

[5] Pieteicējs uz tiesas sēdi nav ieradies. 2013.gada 13.augustā pieteicējam nosūtīta tiesas pavēste uz deklarēto adresi. Pieteicējs

par tiesas sēdes vietu un laiku tika informēts likumā noteiktā kārtībā. Pieteicējs tiesai nav ziņojis par neierašanās iemesliem. Lietā no

pieteicēja nav saņemti lūgumi par lietas izskatīšanu bez pieteicēja klātbūtnes vai par lietas izskatīšanas atlikšanu. Tiesa pieteicēja

neierašanos atzīst par neattaisnotu.

Trešās personas pārstāvis uz tiesas sēdi nav ieradies. 2013.gada 13.augustā trešās personas pārstāvim nosūtīta tiesas pavēste.

Trešās personas pārstāvis par tiesas sēdes vietu un laiku tika informēts likumā noteiktā kārtībā. 2013.gada 23.septembrī tiesā pa

pastu saņemts trešās personas pārstāvja lūgums par lietas izskatīšanu bez pārstāvja klātbūtnes.

Tiesa atzīst, ka lietu ir iespējams izskatīt bez pieteicēja un trešās personas pārstāvja klātbūtnes.

[6] Pieteicējas pārstāve tiesas sēdē uzturēja pieteikumā ietverto prasījumu, paskaidrojot, ka bērns piedzima ļoti maziņš. Audzināšana

bija ļoti grūta. Līdz astoņiem mēnešiem nav neredzējuši nevienu sociālo darbinieku, kad bija visgrūtākais laiks audzināt bērnu.

Dežūrējuši dienu un nakti, lai bērnu uzaudzinātu. Pēc tam parādījās visādas pārbaudes, nostādīja par dzērājiem. Kad ieradusies uz

bāriņtiesas sēdi, nav tikusi ielaista. Jau pirmajā reizē bija teikusi vietniecei, ka gatava uzņemties bērna adopciju. Dokumentos ir

rakstīts, ka nav neviena radinieka bērna audzināšanai. Bāriņtiesā bija pateikuši, ka pieteicējas pārstāve uz slimnīcu bija aizgājusi

piedzērusies, kaut vispār alkoholu nelieto. Kad līdz astoņiem mēnešiem uzraudzījusi bērnu, pieteicēja alkoholu nelietoja, bijušas ļoti

aizņemtas ar bērna audzināšanu. Bērnam tika sniegts viss, kas viņam bija vajadzīgs. Nav taisnība, ka bērns bija neaprūpēts.

[7] Iestādes pārstāve tiesas sēdē pieteikumu neatzina, balstoties uz Lēmumā un rakstveida paskaidrojumos norādītajiem

argumentiem, papildus paskaidrojot, ka bāriņtiesas sēdē pieteicējiem tika izskaidrota turpmākā rīcība – ja viņi vēlas atgriezt bērnu,

viņiem ir jāsadarbojas ar iestādi, viņiem tiks sastādīts rehabilitācijas plāns. Plāns netika sastādīts, jo pieteicēji neieradās sociālajā

dienestā. Galvenā problēma ir pieteicējas problēma ar alkoholu. Pieteicēji šo problēmu neatzīst. 31.martā saņemta informācija no

Sociālo lietu pārvaldes, ka pieteicēja pēc bāriņtiesas sēdes bija apmeklējusi narkologu, kurš uzstādījis diagnozi alkohola atkarība un

rekomendējis uzsākt ārstēšanos Minesotas programmā, no kā pieteicēja ir atteikusies. Individuālās nodarbības bērnu un ģimenes

atbalsta centrā pieteicēja nav apmeklējusi. Arī šobrīd pieteicēji nesadarbojas ar sociālo dienestu. Pieteicēja vismaz atsaucas uz

uzaicinājumiem, bet pieteicējs vispār neatsaucas ne uz kādiem uzaicinājumiem un pie sociālajiem darbiniekiem nav bijis,

pamatojoties uz to, ka viņš strādā un pelna ģimenei iztikas līdzekļus. Uz šo brīdi nav mainījušies dzīves apstākļi un mainījusies

pieteicēju attieksme. Šobrīd bērnam praktiski nav kur atgriezties ģimenē, ja arī tiktu pieņemts labvēlīgs administratīvs akts.

Fotogrāfijās redzams, ka bērna gulta ir piemesta ar dažādiem apģērbiem. Ir redzami arī netīri pamperi, kuri tur atrodas, iespējams,

vēl no 16.aprīļa. Dzīvoklī netīrība ir hroniska.

Motīvu daļa

[8] Tiesa, noklausoties pieteicējas un atbildētājas pārstāves paskaidrojumus, pārbaudot lietas materiālus un izvērtējot lietā esošos

pierādījumus, atzīst, ka pieteikums ir nepamatots un noraidāms.

[9] Bērnu tiesību aizsardzības likuma 27.panta pirmā daļa nosaka izsmeļošus gadījumus, kad bērnu var šķirt no ģimenes:

1) bērna dzīvība, veselība vai attīstība ir nopietni apdraudēta vardarbības dēļ vai ir pamatotas aizdomas par vardarbību pret bērnu, kā

arī aprūpes trūkuma vai mājas apstākļu (sociālās vides) dēļ;

2) bērns nopietni apdraud savu veselību vai attīstību, lietojot alkoholu, narkotiskās vai toksiskās vielas;

3) bērns ir izdarījis noziedzīgu nodarījumu.

Civillikuma 203.panta pirmā daļa nosaka, kādos gadījumos vecākam tiek pārtrauktas aizgādības tiesības, proti:

1) ir faktiski šķēršļi, kas liedz vecākam iespēju aprūpēt bērnu;

2) bērns atrodas veselībai vai dzīvībai bīstamos apstākļos vecāka vainas dēļ (vecāku apzinātas rīcības vai nolaidības dēļ);

3) vecāks ļaunprātīgi izmanto savas tiesības vai nenodrošina bērna aprūpi un uzraudzību;

4) vecāks ir devis piekrišanu bērna adopcijai, izņemot gadījumu, kad viņš kā laulātais ir devis piekrišanu tam, ka bērnu adoptē otrs

laulātais;

5) konstatēta vecāka vardarbība pret bērnu vai ir pamatotas aizdomas par vecāka vardarbību pret bērnu.

Savukārt šī panta trešā daļa nosaka, ka pārtrauktās aizgādības tiesības vecākam atjauno, ja bāriņtiesa atzīst, ka nepastāv šā panta

pirmajā daļā minētie apstākļi. Ja gada laikā no aizgādības tiesību pārtraukšanas nav iespējams tās atjaunot, bāriņtiesa lemj par

prasības celšanu tiesā aizgādības tiesību atņemšanai, izņemot gadījumu, kad aizgādības tiesības nevar atjaunot no vecāka

neatkarīgu apstākļu dēļ.

Līdzīgs regulējums ir ietverts Bāriņtiesu likuma 22.panta pirmajā daļā.

[10] Tiesa, iepazīstoties ar lietas materiāliem konstatē, ka pieteicējiem aizgādības tiesības pārtrauktas, pamatojoties uz Civillikuma

203.panta pirmās daļas 2.punktu.

Līdz ar to tiesai šajā lietā jākonstatē, vai nepastāv vairs Civillikuma 203.panta pirmās daļas 2.punktā (analogs – Bāriņtiesu likuma

22.panta pirmās daļas 2.punktā) minētie apstākļi, lai pieteicējiem atjaunotu bērna aizgādības tiesības.

[11] Civillikuma 203.panta pirmās daļas tiesību normas saturs noskaidrojams kopsakarā ar Civillikuma 177.pantu.

Civillikuma 177.pants noteic, ka rūpes par bērnu nozīmē viņa aprūpi, uzraudzību un tiesības noteikt viņa dzīvesvietu. Bērna aprūpe

nozīmē viņa uzturēšanu, t.i., ēdiena, apģērba, mājokļa un veselības aprūpes nodrošināšanu, bērna kopšanu un viņa izglītošanu un

audzināšanu (garīgās un fiziskās attīstības nodrošināšana, pēc iespējas ievērojot viņa individualitāti, spējas un intereses un

sagatavojot bērnu sabiedriski derīgam darbam). Bērna uzraudzība nozīmē rūpes par bērna paša drošību un trešās personas

apdraudējuma novēršanu.

No minētā secināms, ka jēdziens „bērna aprūpe” ietver sevī ne tikai rūpes par bērna uzturu (ēdināšanu), apģērbu, izglītību, veselību un

sadzīves apstākļiem, bet „bērna aprūpe” ietver sevī arī bērna audzināšanas pienākumu; bērna garīgo, fizisko un emocionālo vajadzību

nodrošināšanu; pienākumu bērnu sagatavot patstāvīgai dzīvei sabiedrībā; pasargāt bērnu no fiziskas un emocionālas vardarbības.

[12] Lietas izskatīšanas laikā tiesa nav guvusi pierādījumus, ka pieteicēji būtu kaut ko darījuši, lai uzlabotu savu sociālo situāciju.

Pieteicēji nav uzsākuši sadarbību ar sociālo darbinieku darbam ar ģimeni un bērniem ar mērķi, lai bērns varētu atgriezties ģimenē.

Alkohola lietošanu noliedz, narkologu, psihologu un sociālā darbinieka ieteiktās vecāku apmācības grupu nodarbības nav

apmeklējuši.

Tiesa piekrīt bāriņtiesas norādītajam, ka viens no augstākajiem riskiem ir apstāklis, ka bērna dzīvesvietā tiek lietots alkohols. Lai arī

pieteicējas pārstāve noliedza problēmas esamību, bāriņtiesas pārstāves tiesas sēdē iesniegtais 2013.gada 20.septembra pieteicēju

dzīves apstākļu pārbaudes akts un aktam pievienotās fotogrāfijas liecina par pretējo. No pārbaudes laikā konstatētā un fotogrāfijām

redzams, ka dzīvoklī valda nekārtība un tiek lietoti alkoholiskie dzērieni (lietas 84.-86.lapa).

[13] Balstoties uz iepriekš minēto secināms, ka nav zuduši tie apstākļi, kas bija par pamatu aprūpes tiesību atņemšanai pieteicējiem.

Pieteicēji neatzīst problēmu esamību un līdz ar to neizprot sadarbības nozīmi ar sociālā dienesta un bāriņtiesu darbiniekiem.

Tiesa ņem vērā, ka saskaņā ar medicīnas darbinieku sniegto informāciju /pers. E/ ir dzimis priekšlaicīgi. Konstatēts, ka bērna fiziskā

attīstība neatbilst vecumam, ir augšanas aizture, kavēta psihotropā attīstība (lietas 27., 32.lapa). Šādos apstākļos bērnam

nepieciešama īpaša uzmanība un kopšana, kā arī regulāri ārsta apmeklējumi. Tiesai nerodas pārliecība, ka pieteicēji ir gatavi mainīt

savu attieksmi un dzīvesveidu, nodrošinot bērnam atbilstošu medicīnisku aprūpi, ievērojot medicīnas darbinieku sniegtos ieteikumus

un norādījumus.

[14] Ņemot vērā iepriekš spriedumā konstatēto, tiesa neatrod pamatu Lēmuma atzīšanai par prettiesisku. Atbildētāja Lēmumā ir

vērtējusi tās rīcībā esošos pierādījumus, un pieteicējiem nelabvēlīgs administratīvais akts ir izdots pamatoti. Lēmums ir tiesisks

administratīvais akts, līdz ar to tiesa secina, ka nepastāv priekšnoteikumi labvēlīga administratīvā akta izdošanai.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251.pantu, 289.-291.pantu, tiesa

nosprieda:

noraidīt pilnībā /pers. D/ un /pers. A/ pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta, ar kuru /pers. D/ un /pers. A/ tiktu atjaunotas dēla

/pers. E/ pārtrauktās aizgādības tiesības.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas, iesniedzot apelācijas

sūdzību Administratīvās rajona tiesas Jelgavas tiesu namā.

Tiesnesis (paraksts) M.Birkmanis