Court allows appeal against tax penalty for late income tax payment on property sales by private individual.

NORAKSTS

ADMINISTRATĪVĀ APGABALTIESA

Lieta Nr.A42743609 AA43-2354-13/9

SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2013.gada 20.maijā

Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā: tiesnese referente S.Liniņa, tiesneši I.Amona un V.Poķis rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz J.S. pieteikumu par Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora 2009.gada 5.marta lēmuma Nr.19.1/5648 atcelšanu sakarā ar J.S. apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2010.gada 27.augusta spriedumu daļā. Aprakstošā daļa

[1] Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID vai atbildētājs) veica J.S. iedzīvotāju ienākuma nodokļa (turpmāk – IIN) auditu par 2005. – 2006.gadu. Saskaņā ar audita rezultātiem pieteicējam citstarp uzlikts pienākums papildus nomaksāt budžetā Ls 75 504,09, no tiem IIN Ls 26 706,05, nokavējuma naudu Ls 8738,96 un soda naudu Ls 40 059,08. Administratīvais process iestādē noslēdzās ar VID ģenerāldirektora 2009.gada 5.marta lēmumu Nr.19.1/5648 (turpmāk – Lēmums), ar kuru atstāts negrozīts zemākas iestādes lēmums. Lēmumā norādīts, ka 2005. un 2006.gadā J.S. pārdevis 10 nekustamos īpašumus, kuri atdalīti no apvienotā nekustamā īpašuma, nereģistrējoties kā saimnieciskās darbības veicējs.

[2] 2009.gada 3.aprīlī Administratīvajā rajona tiesā saņemts J.S. (turpmāk arī – pieteicējs) pieteikums par Lēmuma atcelšanu.

[3] Ar Administratīvās rajona tiesas 2010.gada 27.augusta spriedumu pieteikums noraidīts. Spriedumā citstarp atzīts, ka pieteicēja darbības ir kvalificējamas kā saimnieciskā darbība – nekustamo īpašumu tirdzniecība. Tāpēc pieteicējam pamatoti aprēķināts IIN, nokavējuma nauda un soda nauda.

[4] Par Administratīvās rajona tiesas 2010.gada 27.augusta spriedumu pieteicējs iesniedza apelācijas sūdzību.

[5] Administratīvā apgabaltiesa ar 2012.gada 17.maija spriedumu daļēji apmierināja pieteikumu un atcēla Lēmumu daļā par pieteicējam uzlikto pienākumu nomaksāt valsts budžetā nokavējuma naudu. Spriedums daļā par nokavējuma naudu stājies spēkā. Savukārt pieteikums daļā par pieteicējam aprēķināto IIN un soda naudu noraidīts. Par spriedumu daļā, kurā pieteikums noraidīts, pieteicējs iesniedza kasācijas sūdzību.

[6] Ar Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta (turpmāk arī – Senāts) rīcības sēdes 2012.gada 21.septembra lēmumu kasācijas tiesvedība ierosināta par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu tikai tajā daļā, kurā noraidīts pieteikums par Lēmuma atcelšanu daļā par IIN soda naudas noteikšanu. Ar Senāta 2012.gada 21.decembra spriedumu Administratīvās apgabaltiesas 2012.gada 17.maija spriedums atcelts daļā, kurā noraidīts pieteikums daļā par IIN soda naudas noteikšanu, un lieta šajā daļā nosūtīta jaunai izskatīšanai Administratīvajai apgabaltiesai. Spriedumā norādīts, ka attiecībā uz soda naudas un nokavējuma naudas maksāšanas pienākumu Senāts jau savā 2012.gada 4.jūnija spriedumā lietā Nr.SKA-28/2012 atzinis, ka nodokļu soda naudas aprēķināšana par IIN nodokļa nemaksāšanu izskatāmās lietas un tai līdzīgā situācijā būtu nesamērīga.

[7] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 304.panta pirmo daļu Administratīvā apgabaltiesa lietu izskata rakstveida procesā.

Motīvu daļa [8] Pārbaudījusi lietas materiālus un izvērtējusi lietā esošos pierādījumus, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka apelācijas sūdzība daļā par IIN soda naudas atcelšanu ir pamatota un pieteikums minētajā daļā ir apmierināms.

[9] Kā ir atzīts ar spēkā stājušos tiesas spriedumu, pieteicējs saimnieciskās darbības ietvaros 2005.gadā pārdeva astoņus nekustamos īpašumus, 2006.gadā pārdeva divus nekustamos īpašumus un guva ar IIN apliekamus ienākumus, taču IIN par gūto peļņu likumā noteiktajā kārtībā nenomaksāja Pamatojoties uz likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 31.3panta pirmo daļu un likuma „Par nodokļiem un nodevām” 34.panta pirmās daļas 1.punktu (redakcijā, kas bija spēkā Lēmuma pieņemšanas laikā), ar Lēmumu pieteicējam aprēķināta soda nauda 150 procentu apmērā no budžetā iemaksājamās nodokļu summas.

[10] Kā ir atzinis Senāts, līdz pat 2007.gadam valsts ir izturējusies toleranti pret privātpersonu darījumiem ar nekustamajiem īpašumiem un atteikusies no IIN iekasēšanas, balstoties uz samērā konsekventu un skaidru, bet, kā vēlāk izrādījies, kļūdainu likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 9.panta pirmās daļas 19.punkta „c” apakšpunkta interpretāciju. Tādēļ personām varēja rasties maldīgs priekšstats, ka vienīgais kritērijs, kad ienākums no nekustamā īpašuma pārdošanas apliekams ar nodokli, ir tā atsavināšana ātrāk par 12 mēnešiem pēc iegūšanas īpašumā. Tajā pašā laikā Senāts ir uzsvēris, ka visas sabiedrības interesēs ir saņemt noteiktos nodokļus, tādēļ pat nepareiza valsts nostāja nodokļa piemērošanas jautājumā vēlāk (bet likumā noteiktajos termiņos) nevar liegt valstij nodokli tomēr iekasēt. Turpretim soda naudas un nokavējuma naudas aprēķināšana attiecīgo likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” normu sarežģītības un iestāžu pasivitātes dēļ šādā situācijā būtu nesamērīga. Tādēļ nebūtu pamatoti sodīt privātpersonu par IIN nemaksāšanu (sk. Senāta 2012.gada 4.jūnija sprieduma lietā Nr.SKA-28/2012 12.punktu). Proti, šādos gadījumos privātpersonas ir atbrīvojamas no soda naudas un nokavējuma naudas (sk. Senāta 2012.gada 2.augusta sprieduma lietā Nr.SKA-62/2012 8.–11.punktu, 2012.gada 5.oktobra sprieduma lietā Nr.SKA-444/2012 11.punktu). Minētie secinājumi ir attiecināmi arī uz pieteicēja nekustamā īpašuma pārdošanas darījumiem 2005. un 2006.gadā. Tādējādi, ievērojot Senāta judikatūru, Lēmums daļā, ar kuru pieteicējam aprēķināta soda nauda, ir atceļams.

[11] Pirmās instances tiesas spriedums daļā, ar kuru noraidīts pieteikums par soda naudas atcelšanu, ir nepamatots.

Rezolutīvā daļa Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 307. un 309.pantu, 329.panta pirmo daļu, Administratīvā apgabaltiesa nosprieda:

apmierināt J.S. pieteikumu daļā par iedzīvotāju ienākuma nodokļa soda naudas atcelšanu. atcelt no pieņemšanas brīža Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora 2009.gada 5.marta lēmumu Nr.19.1/5648 daļā, ar kuru J.S. aprēķināta soda nauda un noteikts pienākums soda naudu iemaksāt valsts budžetā. Spriedumu viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas var pārsūdzēt Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentā, iesniedzot kasācijas sūdzību Administratīvajā apgabaltiesā.

Tiesnese referente (paraksts) S.Liniņa

Tiesneši (paraksts) I.Amona

(paraksts) V.Poķis

NORAKSTS PAREIZS: Administratīvās apgabaltiesas tiesnese S.Liniņa Rīgā, 2013.gada 20.maijā