Legislator Case Law & Legislation
SKA-1368-15 AI generated

Supreme Court dismisses appeal where labor relations preclude administrative claims against employer for harassment.

Case Number SKA-1368-15
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Dismissed

Legislator summary

AI generated

The Supreme Court dismissed the appeal, upholding the lower court's decision to reject the plaintiff's administrative claim. The plaintiff alleged workplace harassment by an agency, but the court found the relationship was governed by labor law, not civil service law. Consequently, the dispute fell outside the administrative procedure's scope, leaving the plaintiff to seek remedies in general jurisdiction courts.

Legislator headnote

AI generated

Valsts civildienesta likums 6.pants; Administratīvā procesa likums 286.pants: Administrative jurisdiction does not extend to disputes between an agency and its employees where labor relations are established, as personnel organization remains within the employer's autonomous competence.

Keywords

AI generated
labor relations civil service law administrative jurisdiction workplace harassment personnel organization employer autonomy general jurisdiction

Cited Legislation

AI generated
Valsts civildienesta likums 6.pants
Valsts civildienesta likuma pārejas noteikumu 2.1 punkts
Administratīvā procesa likums 286.pants
Administratīvā procesa likums 129.1.pants
Administratīvā procesa likums 323.pants
Administratīvā procesa likums 324.pants

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lieta Nr.6-80054515

SKA-1368/2015

L Ē M U M S

Rīgā 2015.gada 5.novembrī

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments šādā sastāvā:

tiesnese V.Krūmiņa

tiesnese V.Kakste

tiesnese R.Vīduša

rakstveida procesā izskatīja /pers. A/ blakus sūdzību par Administratīvās rajona tiesas tiesneša 2015.gada 26.augusta lēmumu, ar kuru atteikts

pieņemt /pers. A/ pieteikumu.

Aprakstošā daļa

[1] Pieteicējs /pers. A/ vērsās Administratīvajā rajona tiesā ar pieteikumu par aģentūras „/Nosaukums A/” faktiskās rīcības, īstenojot pret pieteicēju

mobingu un bosingu, atzīšanu par prettiesisku un morālā kaitējuma 70 000 euro atlīdzinājumu.

[2] Ar Administratīvās rajona tiesas tiesneša 2015.gada 26.augusta lēmumu atteikts pieņemt pieteicēja pieteikumu. Lēmums pamatots ar turpmāk

minētajiem argumentiem.

[2.1] Lietā nav strīda par to, ka starp pieteicēju un aģentūru ir noslēgts darba līgums. Šajā gadījumā nav konstatējams, ka atbilstoši normatīvajiem

aktiem ar pieteicēju būtu dibināmas civildienesta, nevis darba attiecības.

[2.2] Iestādes lēmumi attiecībā uz personālsastāvu (amata sarakstiem) ir iestādes iekšēji lēmumi, turklāt iestādei (iestādes vadītājam) ir plaša rīcības

brīvība izlemt, ar kāda veida personālresursiem iestādes darbību ir lietderīgāk nodrošināt.

Valsts civildienesta likuma 6.panta pirmā daļa noteic, ka ierēdņu amatus iestādē atbilstoši amatā veicamajiem pienākumiem, saskaņojot ar Valsts

kanceleju, nosaka iestādes vadītājs. No iepriekš minētā izriet iestādes vadītāja autonoma kompetence izlemt, kā attiecīgajā iestādē organizējami

personālresursi, tostarp, vai konkrētās amata vietas nosakāmas kā darbinieku vai ierēdņu. Kā izriet no Satiksmes ministrijas sniegtās informācijas,

aģentūras noteiktie amati ir saskaņoti ar Valsts kanceleju.

[2.3] Tas vien, ka kāds no darbinieka pienākumiem ir tāda veida pienākums, kas varētu ietilpt arī ierēdņa pienākumu klāstā, pats par sevi nav

pietiekami, lai tā iemesla dēļ uzskatītu, ka attiecīgais amats ir ierēdņa amats. Pretējā gadījumā tiesa pārlieku iejauktos iestādes iekšējā kompetencē –

iestādes darba organizēšanā.

[2.4] Ņemot vērā minēto, nav pamata secināt, ka pieteicēja un aģentūras attiecības būtu vērtējamas kā civildienesta, nevis darba tiesiskās

attiecības. Tas savukārt nozīmē, ka aģentūras rīcība, pieteicēja ieskatā, pret viņu vēršot psiholoģisku vardarbību un diskriminējošu attieksmi, nav

uzskatāma par faktisko rīcību Administratīvā procesa likuma izpratnē, jo aģentūra darbojusies privāto tiesību jomā kā darba devējs. Strīdi, kas ir radušies

starp iestādi un tajā nodarbinātu personu, ar kuru ir nodibinātas darba tiesiskās attiecības, nav pakļauti izskatīšanai administratīvā procesa kārtībā.

[2.5] Ņemot vērā, ka pieteikumā ietvertais pamatprasījums konkrētajā gadījumā nav pakļauts izskatīšanai administratīvā procesa kārtībā, tad tiesā

atsevišķi nav izskatāms arī tam pakārtotais prasījums par atlīdzinājumu par pieteicējam nodarīto morālo kaitējumu.

[3] Pieteicējs par minēto rajona tiesas tiesneša lēmumu iesniedza blakus sūdzību. Blakus sūdzībā norādīts, ka aģentūras direktors nepamatoti nav

noteicis darbiniekiem ierēdņa statusu, kā tas noteikts Valsts civildienesta likuma pārejas noteikumu 2.1punktā.

Motīvu daļa

[4] Augstākā tiesa atzīst Administratīvās rajona tiesas tiesneša lēmumā ietverto pamatojumu par pareizu, tāpēc saskaņā ar Administratīvā procesa

likuma 286.panta trešo daļu pievienojas šā lēmuma motivācijai un to neatkārto.

[5] No blakus sūdzības izriet, ka, pieteicēja ieskatā, aģentūras direktoram saskaņā ar Valsts civildienesta likuma pārejas noteikumu 2.1punktu bija

pienākums visiem aģentūras darbiniekiem noteikt ierēdņu statusu. Minētajā pārejas noteikumu punktā noteikts, ka līdz 2007.gada 1.janvārim valsts

aģentūras direktors likumā noteiktajā kārtībā nosaka ierēdņu amatus valsts aģentūrā. Valsts aģentūras direktors ne vēlāk kā līdz 2007.gada 1.janvārim

darbiniekam, kurš valsts aģentūrā ieņem amatu, kas ir noteikts kā ierēdņa amats, rakstveidā paziņo par amata statusa maiņu un brīdina viņu par darba

tiesisko attiecību izbeigšanu un valsts civildienesta attiecību uzsākšanu.

Pretēji blakus sūdzībā norādītajam, no minētā pārejas noteikumu punkta neizriet aģentūras direktora pienākums visiem aģentūras darbiniekiem

noteikt ierēdņa statusu. Tas paredz aģentūras direktora tiesības, saskaņā ar Valsts civildienesta likuma 6.panta pirmo daļu, atbilstoši amatā veicamajiem

pienākumiem, un saskaņojot ar Valsts kanceleju, noteikt ierēdņu amatus iestādē.

Kā tas pareizi atzīts rajona tiesas tiesneša lēmumā, personālresursu organizēšana iestādē, tostarp konkrētas amata vietas noteikšana kā darbinieka

vai ierēdņa, ir aģentūras vadītāja autonoma kompetence.

[6] No minētā izriet, ka tiesneša lēmumā ir pamatoti atzīts, ka pieteicēja un aģentūras attiecības ir vērtējamas kā darba tiesiskās attiecības. Tādējādi

pieteicēja pieteikums par aģentūras faktiskās rīcības atzīšanu par prettiesisku nav izskatāms administratīvā procesa kārtībā. Tomēr tas neierobežo

pieteicēja tiesības minētā jautājuma risināšanai izmantot citus normatīvajos aktos paredzētos mehānismus, proti, vērsties vispārējās jurisdikcijas tiesā.

Nolēmuma daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 129.1panta ceturto daļu, 323.panta pirmās daļas 1.punktu un 324.panta pirmo daļu, Augstākās

tiesas Administratīvo lietu departaments

n o l ē m a

Atstāt negrozītu Administratīvās rajona tiesas tiesneša 2015.gada 26.augusta lēmumu, bet /pers. A/ blakus sūdzību noraidīt.

Lēmums nav pārsūdzams.

Tiesnese (paraksts) V.Krūmiņa

Tiesnese (paraksts) V.Kakste

Tiesnese (paraksts) R.Vīduša