Tenant evicted from apartment for non-payment; court dismisses tenant's defense due to lack of appearance.

Lietas Nr. /lietas numurs/

Lietas arhīva Nr. /lietas arhīva numurs/

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2014.gada 23.oktobrī

Rīgas rajona tiesa:

tiesnese Elita Stivriņa,

ar sekretāri /sekretārs/,

piedaloties prasītājai /pers. A/,

atklātā tiesas sēdē 2014.gada 9.oktobrī izskatīja civillietu /pers. A/ prasībā pret /pers. B/ par dzīvojamās telpas lietošanas tiesību izbeigšanu un izlikšanu.

Aprakstošā daļa

[1] 2013.gada 7.augustā prasītāja /pers. A/ cēla tiesā prasību pret /pers. B/ par dzīvojamās telpas lietošanas tiesību izbeigšanu un izlikšanu bez citas

dzīvojamās telpas ierādīšanas.

Prasības pieteikumā norāda, ka prasītājai ir nostiprinātas īpašuma tiesības uz dzīvokļa īpašumu Nr.37, kas atrodas /adrese/. Atbildētāja

1985.gada 5.februārī pierakstījusies minētajā dzīvoklī. Kopš 1994.gada atbildētāja neveic nekādus maksājumus saistībā ar minēto dzīvokli un tur

nedzīvo. 2013.gada 21.jūnijā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” ievietoja sludinājumu ar lūgumu nokārtot saistības, bet atbildētāja nav atsaukusies.

Norāda, ka starp prasītāju un atbildētāju nav panākta vienošanās par dzīvokļa lietošanas tiesībām un kārtību. Atbildētāja nemaksā īres maksu,

apsaimniekošanas maksu un neapmaksā komunālos pakalpojumus. Prasītāja ir spieta apmaksāt proporcionālo izdevumu daļu par atbildētāju un tas ir liels

slogs.

Pamatojoties uz Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 3.pantu, 12.pantu, Dzīvokļa īpašuma likuma 9. un 10. pantu lūdz tiesu izbeigt dzīvojamās

telpas lietošanas tiesības un izlikt /pers. B/ ar visām viņai piederošām mantām no dzīvokļa /adrese A/ bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas.

Atbildētāja paskaidrojumus nav sniegusi.

[2] Tiesas sēdē prasītāja uzturēja prasību pilnā apmērā. Paskaidroja, ka vēlas saņemt sociālo pabalstu, bet sociālais dienests pieprasa visu

nekustamajā īpašumā deklarēto personu mēneša ienākumu. Prasītāja nevarot šo informāciju iegūt no atbildētājas. Norāda, ka nekustamais īpašums ir

prasītājas īpašums kopš 2007.gada un īres līgumi ar atbildētāju nav bijis noslēgts. Prasītājai ir tiesības rīkoties ar savu īpašumu.

[3] Atbildētājai par lietas izskatīšanas vietu un laiku paziņots likumā noteiktā kārtībā, nosūtot pavēsti uz deklarēto dzīvesvietu. Civilprocesa likuma

56.panta piektā daļa nosaka, ka tiesas dokumentus fiziskai personai piegādā pēc tās deklarētās dzīvesvietas adreses, bet gadījumos, kad

deklarācijā norādīta papildu adrese, - pēc papildu adreses, ja vien fiziskā persona tiesai nav norādījusi savu adresi, pēc kuras veicama saziņa

ar tiesu. Fiziskajai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā dzīvesvietas adresē, deklarācijā norādītajā papildu adresē vai šīs

personas norādītajā adresē saziņai ar tiesu. Savukārt Civilprocesa likuma 56.1panta otrā daļa nosaka, ka tas, ka tiesas dokumenti ir piegādāti uz

fiziskās personas deklarētās dzīvesvietas adresi, deklarācijā norādīto papildu adresi, fiziskās personas norādīto adresi saziņai ar tiesu vai

juridiskās personas juridisko adresi un no pasta tiek saņemta izziņa par sūtījuma izsniegšanu vai dokumenti tiek nosūtīti atpakaļ, pats par sevi

neietekmē dokumentu paziņošanas faktu.

Tiesa atzīst, ka ir uzskatāms, ka par tiesas sēdi atbildētājai ir paziņots atbilstoši Civilprocesa likuma 56. un 56.1pantā noteiktajam.

Civilprocesa likuma 156.panta pirmo daļu, ja uz tiesas sēdi nav ieradies, kāds no lietas dalībniekiem, tiesa uzsāk lietas izskatīšanu, ja vien

saskaņā ar šā likuma 209. vai 210. pantu nav pamats to atlikt.

Ņemot vērā, ka atbildētājai par tiesas sēdi paziņots likumā noteiktajā kārtībā, tiesa atzīst par iespējamu skatīt lietu bez atbildētājas klātbūtnes.

[4] Civilprocesa likuma 208.1pants nosaka, ka aizmugurisks spriedums ir spriedums, ko pirmās instances tiesa taisa lietā, kurā atbildētājs

nav sniedzis paskaidrojumus par prasību un nav ieradies pēc tiesas aicinājuma, nepaziņojot neierašanās iemeslu.

2012.gada 23.oktobrī atbildētājai ir nosūtīts prasības pieteikums. 2014.gada 16.maijā atbildētājai uz deklarēto dzīvesvietu ir nosūtīta pavēste par

tiesas sēdi 2014.gada 10.septembrī plkst.15:00. Atbildētāja uz tiesas sēdi nav ieradusies un paskaidrojumus nav sniegusi.

Tiesa atzīst, ka ir iestājies Civilprocesa likuma 208.1pantā noteiktais gadījums, kad ir taisāms aizmuguriskais spriedums, jo nav saskatāmi

Civilprocesa likuma 208.1panta otrajā daļā noteiktie ierobežojumi aizmuguriska sprieduma taisīšanai.

Motīvu daļa

[5] Noklausījusies prasītājas paskaidrojumus tiesas sēdē, pārbaudījusi lietas materiālus, tiesa atzīst, ka prasība ir apmierināma.

Ar lietas materiāliem pievienoto Rīgas rajona zemesgrāmatu nodaļas Olaines pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr./numurs/ izdruku ir pierādīts,

ka /pers. A/ ir nekustamā īpašuma – dzīvokļa īpašuma /adrese/, īpašniece (l.l.9).

[6] Prasītāja lūdz atzīt, ka atbildētāja ir zaudējusi dzīvojamās telpas lietošanas tiesības un lūdz viņu izlikt bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas.

Kā tiesas sēdē norādīja prasītāja, atbildētāja nedzīvo nekustamajā īpašumā /adrese B/, tomēr savu dzīves vietu tur ir deklarējusi.

Ar Olaines novada pašvaldības 20134.gada 10.jūnija izziņu ir pierādīts, ka /pers. B/ ir deklarējusi savu dzīves vietu /adrese/, Olaines novadā.

Dzīvokļa īpašuma likuma 9.panta 5.punktā noteikts, ka dzīvokļa īpašniekam attiecībā uz dzīvokļa īpašumu ir pilnīgas varas tiesības, tai

skaitā tiesības (..) iemitināt dzīvokļa īpašumā ģimenes locekļus un citas personas.

Lietā nav gūti pierādījumi, ka atbildētāja būtu noslēgusi dzīvojamās telpas īres līgumu ar prasītāju, tāpat, kā lietā nav pierādījumu, ka atbildētāja

veiktu savu pienākumu, kas izriet no īres tiesiskajām attiecībām, tas ir, maksātu par apsaimniekošanas un komunālajiem pakalpojumiem.

Atbildētāja nav ieradusies uz tiesas sēdi, nav sniegusi savus paskaidrojumus un nav informējusi tiesu par saviem neierašanās iemesliem.

Tiesa atzīst, ka prasība ir apmierināma un ir atzīstams, ka atbildētāja zaudējusi dzīvojamās telpas dzīvokļa īpašuma /adrese/, lietošanas tiesības un

atbildētāja ir izliekama no minētās dzīvojamās telpas bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas.

[7] Civilprocesa likuma 41.panta pirmā daļa nosaka, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos

tiesas izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu

apmēram(..).

Iesniedzot prasību prasītāja ir samaksājusi valsts nodevu Ls 50,00, kas ir EUR 71,14 un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus Ls 3,30, kas ir

EUR 4,70, kopā tiesas izdevumi samaksāti EUR 75,84. Tā kā tiesa ir atzinusi, ka prasība ir apmierināma, tiesas izdevumi ir piedzenami no atbildētājas

par labu prasītajai.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktu no atbildētāja valsts labā piedzenami nesamaksātie ar lietas izskatīšanu saistītie

izdevumi EUR 3,97.

[8] Atbildētājai ir nosakāms termiņš labprātīgai sprieduma izpildei 10 dienas no spriedums spēkā stāšanās, saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1

pantu, kurš nosaka, ka, taisot spriedumu par naudas summas un tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, kas

nedrīkst būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Ievērojot teikto un pamatojoties uz Civilprocesa likuma 34, 42, 93., 97., 193., 204.1pantu un 208.1pantu, tiesa

no s p r ie d a

prasību apmierināt.

Atzīt, ka /pers. B/, personas kods /personas kods/, ir zaudējusi dzīvojamo telpu /adrese/, Olaines novadā, lietošanas tiesības.

Izlikt /pers. B/, personas kods /personas kods/, no dzīvojamām telpām /adrese/, Olaines novadā, ar visām viņai piederošām mantām bez citas

dzīvojamās platības ierādīšanas.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. A/, personas kods /personas kods/, samaksāto valsts nodevu EUR 71,14

apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 4,70, kopā EUR 75,84.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, valsts labā ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 3,97 apmērā, samaksu veicot

sekojošā kontā:

Saņēmējs: Tiesu administrācija, konts LV51TREL2190458019000, NMR 90001672316, saņēmēja banka: Valsts kase, kods TRELLV22,

iemaksas mērķis: 21499 ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, kā arī dati lietas identificēšanai (atbildētāja vārds un uzvārds).

Sprieduma labprātīgai izpildei noteikt termiņu - 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās. Labprātīgi izpildot spriedumu daļā par ar lietas

izskatīšanu saistīto izdevumu piedziņu valsts labā, maksājumu apliecinošu dokumentu norādītajā termiņā iesniegt Rīgas rajona tiesā.

Prasītāja spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā 20 dienu laikā, sūdzību iesniedzot Rīgas rajona tiesā.

Atbildētājas 20 dienu laikā no aizmuguriska sprieduma nosūtīšanas dienas ir tiesīga iesniegt tiesai, kura taisījusi aizmugurisku spriedumu,

pieteikumu par tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna.

Tiesnese E.Stivriņa