Court convicted defendant of embezzlement and sentenced to two years probation with no asset confiscation.
Legislator summary
AI generatedThe court convicted the defendant of embezzlement in a large amount and sentenced him to two years of imprisonment with probation. The defendant argued he was merely collecting money owed to him under a power of attorney, but the court found his actions constituted a criminal offense based on the evidence. The court applied the principle of favoring the defendant regarding the new, lower statutory penalty and granted probation due to the passage of time and lack of recidivism.
Legislator headnote
AI generatedKrimināllikuma 179.panta 3.daļa; Krimināllikuma 55.pants: When a new law reduces the minimum penalty for a crime, the lower limit applies, and probation may be granted if the defendant shows no likelihood of future offenses.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
NORAKSTS
Lietas Nr. 11370098908
Lietas arhīva Nr. K06-0004-13/6
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Aizkrauklē 2013.gada 23.septembrī
Zemgales apgabaltiesa
tiesas sēdes priekšsēdētājs, tiesnesis V.Sprudzāns
ar tiesas sēdes sekretāri I.Boži
piedaloties prokurorei E.Dreiblathenai
aizstāvei, zvērinātai advokātei Z.Pavārei
cietušā pārstāvim, zvērinātam advokātam A.Zujevam
atklātā tiesas sēdē Aizkrauklē, Jaunceltnes ielā Nr.5, iztiesāja krimināllietu, kurā
/pers. A/, /personas kods/,
apsūdzēts pēc Krimināllikuma 179.panta 3.daļas.
Novērtējusi pierādījumus lietā, tiesa
noskaidroja
apsūdzētais /pers. A/ izdarīja svešas, viņam uzticētas mantas prettiesisku iegūšanu lielā apmērā (piesavināšanās), šādos
apstākļos:
2008.gada 23.septembrī /pers. B/ izsniedza /pers. A/ notariāli apstiprinātu ģenerālpilnvaru, saskaņā ar kuru /pers. A/ tika pilnvarots
brīvi rīkoties ar /pers. B/ piederošo daļu no nekustamā īpašuma /Nosaukums A/ /adrese/, tai skaitā, saņemt samaksu par nekustamo
īpašumu. 2008.gada 24.oktobrī saskaņā ar pirkuma līgumu uz /pers. B/ vārda AS „SEB banka” tika atvērts bankas konts LV /konta
numurs/un tajā pārskaitīti Ls 20.000,00, par ko darījuma veicējs paziņoja /pers. A/ kā /pers. B/ pilnvarotajai personai. Neinformējot
/pers. B/ par konta atvēršanu un naudas ieskaitīšanu, /pers. A/, izmantojot /pers. B/ izsniegto ģenerālpilnvaru, mantkārīgu motīvu
vadīts, laika posmā no 2008.gada 27.oktobra līdz 2008.gada 12.novembrim vairākās reizēs no /pers. B/ konta noņēma cietušajam
piederošos naudas līdzekļus kopsummā Ls 19.900,00. Minēto naudas summu /pers. A/ nenodeva /pers. B/, bet, prettiesiski to
ieguvis, izlietoja pēc saviem ieskatiem, nodarot cietušajam /pers. B/ mantisko kaitējumu Ls 19.900,00 kopsummā, kas atzīstami par
lieliem apmēriem.
Ar savu rīcību /pers. A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 179.panta 3.daļā (likuma redakcijā līdz
2013.gada 1.aprīlim).
Tiesas sēdē apsūdzētais /pers. A/ sevi par vainīgu viņam inkriminētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā neatzina un liecināja, ka
viņš esot paņēmis tikai to, kas viņam pienācies. Viņam tikušas izsniegtas pilnvaras, ar kurām cietušais /pers. B/ un arī /pers. A/
pilnvarojuši viņu pārdot īpašumu /Nosaukums A/. Bijusi runa, ka šo īpašumu varētu pārdot par Ls 200.000,00, un viņam pienākas Ls
20.000,00. /pers. A/ atsaukusi pilnvaru 2005.gada jūlijā un /pers. A/ vietā viņš vairs neko neesot kārtojis. Viņam zvanījis /pers. D/ un
pateicis, ka nauda ir ieskaitīta, un viņš atbildējis /pers. D/, ka pateiks to /pers. B/. Bet, kad aizgājis pie cietušā, /pers. B/ bijis alkohola
reibumā, gulējis, un tāpēc nebijis par naudas ieskaitīšanu kam teikt. Nākošā dienā pie /pers. B/ viņš vairs nebraucis. Vienošanās par
to, ka var paņemt naudu no konta ar cietušo viņam neesot bijusi, bet bijusi vienošanās, ka viņš var saņemt naudu. Viņš izņēmis naudu
no /pers. B/ konta un pēc naudas izņemšanas viņš samaksājis advokātam Valsts amatpersona par juridiskajiem pakalpojumiem Ls
3000,00, /pers. E/ par palīdzību Ls 5000,00. Par kādu summu īpašums pārdots, naudas izņemšanas brīdī no /pers. B/ konta viņš
neesot zinājis.
Tiesa uzskata, ka bez šādām apsūdzētā liecībām tas, ka viņš ir vainīgs noziedzīga nodarījuma izdarīšanā tādā apjomā, kā tas
norādīts augstāk spriedumā, pierādīts ar cietušā un liecinieku liecībām, kā arī ar visiem citiem kriminālprocesa laikā iegūtajiem un
tiesas sēdē pārbaudītajiem pierādījumiem to kopumā un savstarpējā sakarībā.
No /pers. B/ 2008.gada 19.novembra iesnieguma protokola redzams, ka viņš 2008.gada 23.septembrī pie zvērinātas notāres
Valsts amatpersona izdevis ģenerālpilnvaru rīkoties ar viņa īpašumu /Nosaukums A/, kas atrodas /adrese/. Pircēju atradusi
līdzīpašniece /pers. A/, un viņam pienācies no šī īpašuma pārdošanas Ls 65.000,00. Īpašuma pircējs /pers. D/ viņa SEB bankas
kontā ieskaitījis Ls 20.000,00. Bet naudu Ls 19.900,00 no viņa bankas konta, pamatojoties uz ģenerālpilnvaru Nr.6282, noņēmis
/pers. A/, to piesavinājies un iztērējis savām vajadzībām (lietas 1.sējuma 4.lapa).
Tiesas sēdē cietušais /pers. B/ uzturēja iesniegto kaitējuma kompensāciju un liecināja, ka viņam bijis /adrese//Nosaukums C/
kopīpašums ar /pers. A/, kuru uzņēmies palīdzēt pārdot /pers. A/. Viņš uzrakstījis /pers. A/ pilnvaru šī īpašuma pārdošanai un
vienojušies, ka viņš samaksās /pers. A/ 3% no īpašuma pārdošanas summas. Tomēr /pers. A/ neko pie pārdošanas neesot izdarījis.
Kā starpnieks šo īpašumu pārdevis /pers. D/, kurš atvēris SEB bankā uz viņa vārda kontu un ieskaitījis tajā Ls 20.000,00. To, ka konts
atvērts un /pers. D/ tur ieskaitījis naudu, uzzinājis viņa dēls /pers. F/. Bet, kad aizbraukuši uz banku, nauda jau bijusi izņemta. Viņam
tikusi izsniegta bankas izdruka, kur redzams, ka kontā palikuši tikai Ls 80,00. Pilnvarā bijis rakstīts, ka /pers. A/ ir tiesības pārdot
īpašumu un saņemt naudu, bet neesot bijis tiesību naudu izņemt no viņa konta. Kad devies pie /pers. A/, /pers. A/ teicis, lai
neuztraucas, ka nauda atrodas Rīgā policijas seifā. Kad vēl vairākas reizes /pers. A/ pieprasījis atdot naudu, konkrētu atbildi neesot
saņēmis, tādēļ vērsies policijā. Viņam nodarīts mantiskais kaitējums Ls 19.920,00 apmērā, kas neesot atlīdzināts (lietas 1.sējuma
232.-233.; 2.sējuma 15.lapa).
No 2008.gada 23.septembrī notariāli apliecinātās ģenerālpilnvaras Nr.6282 kopijas redzams, ka /pers. B/ pilnvaro /pers. A/ brīvi
rīkoties ar /pers. B/ piederošo daļu no nekustamā īpašuma /Nosaukums A/, /adrese/, tostarp, rīkojoties /pers. B/ interesēs, saņemt
samaksu par nekustamo īpašumu (lietas 1.sējuma 25.lapa).
Saskaņā ar liecinieka /pers. D/ pirmstiesas procesā sniegto liecību, kas nolasīta tiesas sēdē atbilstoši Kriminālprocesa likuma
501.panta 4.punkta noteikumiem, ka 2008.gada pavasarī no kāda sava paziņa viņš uzzinājis, ka /adrese/tiek pārdots nekustamais
īpašums /Nosaukums A/. Viņš pats nevēlējies iegādāties šo īpašumu, bet bijis gatavs pildīt starpnieka lomu. Šajā sakarā iepazinies
a r /pers. B/, bet pirms tam iepazinies ar /pers. A/, kurš teicis, ka īpašuma pārdošanā ir /pers. B/ pilnvarota persona. Iesaistījies
īpašuma pārdošanas procesā un atradis pircēju, pārdevis īpašumu. /pers. B/ vēlējies, lai no saņemamās naudas summas Ls
20.000,00 tiek pārskaitīti uz bankas kontu. Viņš atvēris kontu SEB bankā uz /pers. B/ vārda un pārskaitījis Ls 20.000,00. Tā kā viņš
/pers. B/ neesot varējis sazvanīt, zvanījis /pers. B/ pilnvarotajai personai /pers. A/ un pateicis par ieskaitīto naudu. /pers. A/ atteicis, ka
/pers. B/ ir blakus un /pers. A/ /pers. B/ pateiks (lietas 1.sējuma 62.-65.lapa).
No SEB bankas konta apskata redzams, ka 2008.gada 24.oktobrī /pers. D/ saskaņā ar pirkuma līgumu /pers. B/ kontā ieskaitījis Ls
20.000,00. Laika posmā no 2008.gada 27.oktobra līdz 2008.gada 12.novembrim /pers. A/ no /pers. B/ konta sešās reizēs,
pamatojoties uz ģenerālpilnvaru Nr.6282, izņēmis kopsummā Ls 19.900,00, vienlaikus iztērējot no minētā konta kopumā Ls 19,90
komisijas maksām sakarā ar skaidras naudas izmaksāšanu. Konta bilance, izmantojot /pers. B/ bankas karti, apskatīta 2008.gada
13.novembrī, un minētajā datumā veikta arī konta apskata apstrāde (lietas 1.sējuma 31.-32.lapa).
No 2008.gada 13.novembra notariāli apliecinātā paziņojuma par pilnvaras atsaukšanu kopijas redzams, ka /pers. B/ atsauc
2008.gada 23.septembrī /pers. A/ izdoto pilnvaru Nr.6282 (lietas 1.sējuma 28.lapa).
Tiesas sēdē liecinieks /pers. F/ liecināja, ka cietušais esot viņa tēvs. 2008.gadā uzradies pircējs /pers. D/. Bijusi noslēgta
vienošanās, pirkšanas līgums. /pers. A/ dēls /pers. H/ /pers. D/ uzrakstījis pilnvaru. /pers. D/ īpašumu esot pārdevis tālāk. Kad /pers. H/
teicis, ka nauda esot ieskaitīta arī tēva kontā, aizbraukuši uz SEB banku Ogrē. Tēvam bankā izsniegta bankas karte, izgājuši no
bankas, turpat bijis bankomāts, tēvs ielicis karti bankomātā, redzējis, ka atlikuma summa ir Ls 80,00. Tēvs bijis sašutis. Iegājuši
atpakaļ bankā. Tēvam izgatavota konta izdruka, kur bijis redzams, ka /pers. A/ izņēmis naudu no tēva konta. Kontā palikuši tikai Ls
80,00. Tad braukuši pie /pers. A/, kurš teicis, ka nauda ir drošā vietā, ka to atdošot. Tēvs gājis vēl citas reizes arī, bet naudu
nedabūjis. Vienošanās ar /pers. A/ bijusi par 3% no pārdošanas summas. Īpašuma cenas mainījušās, jo pakāpeniski augušas
nekustamā īpašuma cenas, bijušas pat „uzlēkušas” līdz Ls 180.000,00, bet summa Ls 200.000,00 tajā laikā bijusi utopiska. Tēvs
teicis, ka maksās 3% /pers. A/ neskatoties uz to, ka nekas neesot darīts. Tā bijusi mutiska vienošanās (lietas 1.sējuma 233.lapa).
Tiesas sēdē lieciniece /pers. A/ liecināja, ka viņai ar brāli – cietušo /pers. B/ bijis kopīpašums /adrese/, /Nosaukums A/. Brālis
2005.gadā atvedis pie viņas kārtot šī īpašuma lietas /pers. A/, kuram bijusi vajadzīga pilnvara. Aizkrauklē nokārtojuši pilnvaru, bet
nekas nenoticis. /pers. A/ sācis viņu ignorēt, /pers. A/ teicis, ka viņai tur nekas nepiederot. Pēc tam viņa braukusi uz Rīgu un atsaukusi
pilnvaru. /pers. A/ nepaticis, ka pircēji braukuši pie viņas, gribējis pārdot dārgāk. /pers. A/ noteicis īpašuma cenu Ls 200.000,00, bet
pircēji nevēlējušies šo īpašumu par šādu summu pirkt. Minētā īpašuma lietas turpinājis kārtot /pers. D/, kuram viņa iedevusi pilnvaru,
un domājot, ka pilnvarojis /pers. D/ arī /pers. B/. Par pārdoto īpašumu /pers. D/ viņai pārskaitījis naudu uz viņas bankas kontu. Viņa
zinot, ka arī /pers. B/ /pers. D/ pārskaitījis Ls 20.000,00, un dzirdējusi, ka Ls 20.000,00 izņēmis /pers. A/ (lietas 1.sējuma 274.-
276.lapa; 2.sējuma 15.-16.lapa).
No liecinieka /pers. D/ pirmstiesas procesā sniegtās liecības arī redzams, ka pārējo naudas summu /pers. B/ vēlējies saņemt
skaidrā naudā, un viņš /pers. B/ Ls 40.000,00 vēlāk arī atdevis. Noteiktu naudas summu viņš pārskaitījis arī /pers. A/. Pirms īpašuma
pārdošanas /pers. A/ saistībā ar īpašuma pārdošanas izdevumiem /pers. B/, kurš kārtējo reizi atradies alkohola reibumā, klātbūtnē
paskaidrojis, ka /pers. A/ pienākas 3% no visas summas un plus advokāta izdevumi – kopā sanākot ap Ls 20.000,00. Uz viņa
jautājumu /pers. B/ atbildējis, ka neesot nekādu problēmu no saņemtajiem Ls 60.000,00 atdot /pers. A/ Ls 20.000,00. Savukārt
nākamajā dienā pēc tam, kad /pers. B/ parakstījis pilnvaru, uz viņa jautājumu, vai apzinās, ka no saņemtajiem Ls 60.000,00 būs
jāatdod Ls 20.000,00 /pers. A/, /pers. B/ atbildējis, ka tādu summu /pers. A/ negrasās atdot (lietas 1.sējuma 62.-65.lapa).
Tiesas sēdē liecinieks /pers. E/ liecināja, ka /pers. B/ viņam savulaik jautājis, vai viņš nezinot cilvēku, kas varot palīdzēt ar īpašuma
pārdošanu, un viņš piesaistījis /pers. A/. /pers. A/ un /pers. B/ bijusi runa, ka īpašumu pārdos par Ls 200.000,00, no šīs summas 5%
un izdevumi par tiesām, citi izdevumi saistīti ar dokumentu kārtošanu un braukāšanu tikšot atlīdzināti. Bijušas reizes, kad viņš
piebraucis parādīt klientiem īpašumu, un viņš 2008.gada novembrī par palīdzību no /pers. A/ saņēmis Ls 5000,00. /pers. A/ arī
advokātam Valsts amatpersona maksājis par darbu, to viņš esot redzējis. /pers. A/ par šo darījumu saņēmis ap Ls 20.000,00. Par to
runājis pats cietušais, ka viņam tāda naudas summa esot pazudusi, bet pats viņš nezinot (lietas 1.sējuma 233.-234.lapa).
Tiesas sēdē liecinieks /pers. G/ liecināja, ka /pers. A/ vērsies pie viņa pēc dažādām juridiskām konsultācijām un padomiem. Kādu
dienu vērsies ar lūgumu atrisināt juridisku jautājumu, kas saistīts ar paziņu /pers. B/, kas skarot /pers. B/ īpašuma tiesības uz zemes
gabalu /Nosaukums A/, kas atrodoties /adrese/. Viņš iesaistījies dažādu ar šo īpašumu saistīto juridisko jautājumu risināšanā.
Izrādījies, ka šajā laika posmā visi īpašnieki vienojušies, ka to zemes gabalu vajadzētu pārdot. Viņš sapratis, ka bijusi vienošanās
starp /pers. B/ un /pers. A/, ka /pers. B/ segs visus izdevumus, bet /pers. B/ neko neesot samaksājis. Lai nebūtu strīdu, viņš piedāvājis
sastādīt saistību rakstu, kas ticis arī izdarīts, un to /pers. B/ arī parakstījis. 2006.gada 19.februārī sagatavotajā un parakstītajā
parādsaistību rakstā tikusi norādīta minimālā īpašuma pārdošanas summa Ls 200.000,00 un norādīta pirms tam mutiskā vienošanās
par 15% no pārdotās summas, kas esot par visiem izdevumiem, kas izveidojušies 4 gadu laikā. Viņš sapratis, ka vienošanās tiks
pildīta tad, kad tiks pārdots nekustamais īpašums, bet nosacījumi, kādā veidā /pers. B/ maksās, neesot bijuši (lietas 1.sējuma 276.-
279.lapa).
No 2006.gada 19.februāra parādsaistību raksta redzams, ka /pers. B/ apņemas apmaksāt visus maksājumus /pers. A/, ko viņš
veicis /pers. B/ uzdevumā pēc pilnvaras (..). Maksājumi kopsummā sastāda 15% no nekustamā īpašuma pārdošanas summas ne
zemākas par cenu Ls 200.000,00 (lietas 1.sējuma 130., 149., 160.lapa).
Tiesa uzskata, ka ar iepriekš minētajiem pierādījumiem to kopumā un savstarpējā sakarībā apstiprinās, ka /pers. A/ izdarīja
Krimināllikuma 179.panta 3.daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu, jo apsūdzētais, izmantojot cietušā izsniegto ģenerālpilnvaru, kur
norādītas arī tiesības saņemt samaksu par nekustamo īpašumu, mantkārīgu motīvu vadīts, pretēji cietušā interesēm, cietušajam
nezinot, pēc naudas Ls 19.900,00 apmērā izņemšanas no cietušā konta izņemto naudu neatdeva cietušajam, bet piesavinājās un
rīkojās ar to pēc saviem ieskatiem, nodarot cietušajam tālāk šajā spriedumā norādīto mantisko kaitējumu.
Saskaņā ar likuma „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās laiku un kārtību” 20.pantu atbildība par noziegumu, kas izdarīts lielā apmērā
iestājas, ja nozieguma priekšmeta kopējā vērtība nodarījuma izdarīšanas brīdī nav bijusi mazāka par 50 tai laikā valstī noteikto
minimālo mēnešalgu kopsummu. Laika posmā no 2008.gada 1.janvāra līdz 2009.gada 1.janvārim minimālās mēneša algas apmērs
bija Ls 160,00. Tā kā lielu apmēru sastāda naudas summa jau no Ls 8000,00, ir pamats atzīt, ka noziedzīgais nodarījums izdarīts lielā
apmērā.
Tiesa uzskata, ka konkrētos apstākļos /pers. A/ nebija nekāda pamata, turklāt vēl bez cietušā ziņas, izņemt no cietušā bankas
konta naudu. Bet, ja jau tā tika izņemta kā samaksa par nekustamo īpašumu, tad arī visa bija jāatdod cietušajam.
Tikai pēc tam, ja rastos strīds par summu, kāda no cietušā /pers. B/ pienākas /pers. A/, tas risināms tiesiskā ceļā Civilprocesa
likumā noteiktajā kārtībā.
Atzīmējams, ka arī lietā esošā ģenerālpilnvara Nr.6282 saskaņā ar tajā rakstīto dod tiesības pilnvarniekam tikai saņemt samaksu
par nekustamo īpašumu, nevis to izlietot pēc saviem ieskatiem, turklāt nosaka rīkoties /pers. B/ interesēs, nevis pretēji tām.
Minētajā pilnvarā arī skaidri norādīts, ka /pers. A/ ir pilnvarots brīvi rīkoties ar cietušajam piederošā īpašuma daļu, nevis ar saņemto
samaksu par to.
Atbilstoši Civillikuma 2304.panta noteikumiem pilnvarnieks nedrīkst gūt no lietas peļņu sev pašam, bet viņam viss, ko viņš ar
pilnvarojumu ieņēmis vai dabūjis, izņemot tikai to, ko pilnvarotājs no tā viņam piešķīris, kā arī visas uz uzdevuma pamata iegūtās
lietas, tiesības un prasības, jāatdod pilnvarotājam, neizņemot arī to, ko viņš aiz maldības vai pārkāpjot pilnvarojumu saņēmis vairāk
nekā pienācies. Turklāt pilnvarniekam jāatdod savam pilnvarotājam arī saņemtā vai saņemamā peļņa, augļi un procenti, kā arī viss,
kas viņam bijis uzticēts uzdevuma izpildīšanai. Turklāt Civillikuma 2305.pants paredz, ka pilnvarniekam jādod savam pilnvarotājam
norēķins par uzdevuma izpildīšanu un sevišķi par visiem pie tam bijušiem ieņēmumiem un izdevumiem. Turklāt Civillikuma
2300.pantā paredzēts, ka pilnvarnieks nedrīkst pārkāpt viņam dotā uzdevuma robežas, un viņam jārīkojas vispirms pēc pilnvarotāja
norādījumiem. Civillikuma 2301.panta 1.daļā noteikts, ka gadījumos, ja914
nav noteiktu norādījumu, pilnvarniekam, kaut tas arī būtu pat universālpilnvarnieks (Civillikuma 2291.pants), jārīkojas nevis vienīgi pēc
savas iegribas, bet tā, kā attiecīgā gadījumā, domājams, rīkotos pats pilnvarotājs, lai lietu visizdevīgāki nobeigtu; ģenerāl- un
speciālpilnvarnieki drīkst uzsākt tikai tādu darbību, ko prasa viņiem uzdotās lietas raksturs un kas stāv ar to nepieciešamā sakarā..
Izņemot naudu no cietušā konta bez cietušā ziņas, /pers. A/ ir rīkojies pretēji cietušā interesēm. Turklāt konstatējams, ka
krimināllietas materiālos (un to tiesas sēdē neapstrīdēja arī pats apsūdzētais) ir pretrunīgas ziņas par /pers. A/ pienākošās atlīdzības
lielumu. Tādējādi apstākļos, kad apsūdzētais uz naudas izņemšanas brīdi nebija informēts, par kādu naudas summu konkrēti tika
pārdota /pers. B/ piederošā nekustamā īpašuma daļa, /pers. A/ arī konkrēti nebija zināma naudas summa, uz kādu viņš procentuāli
varētu pretendēt, ievērojot vienošanos ar cietušo.
Atzīmējams, ka sākotnēji pirmstiesas procesa laikā, 2008.gada 9.decembrī būdams nopratināts kā aizdomās turētais, /pers. A/ ir
liecinājis, ka pretendējis uz Ls 20.000,00 gadījumā, ja īpašums tiks pārdots par Ls 200.000,00. Turklāt viņš saņemtu no katra – /pers.
B/ un /pers. A/ pa Ls 10.000,00. Kad viņam piezvanījis /pers. D/ un paziņojis, ka par īpašuma pārdošanu /pers. B/ kontā ieskaitījis Ls
20.000,00, viņš neesot zinājis, par kādu naudas summu īpašums pārdots. Viņš devies pie /pers. B/, lai pateiktu, ka uz /pers. B/ konta
ir pārskaitīti Ls 20.000,00, bet /pers. B/ bijis stiprā alkohola reibumā un nesapratis viņa teikto. Tad viņš nolēmis, ka šī nauda pienākas
viņam, jo viņš vairākus gadus staigājis pa tiesām, meklējis īpašuma pircējus, tērējis savu laiku. Un tas, ka viņš neesot piedalījies pie
hipotēkas noņemšanas un īpašuma pārdošanas, neesot viņa vaina, jo viņam neesot bijusi izdota attiecīgi pareizi noformēta pilnvara.
Un viņš neesot vainīgs pie tā, ka /pers. B/ pēkšņi visas pārdošanas lietas kārtojis viņam nezinot. Un, ja visu apsverot, /pers. D/ kā
starpnieku sameklējis viņš. Vairākās reizēs uz ģenerālpilnvaras pamata izņēmis bankā pārskaitīto naudu, jo lielāku summu
izņemšana bankā jāpiesaka, un iztērējis savām vajadzībām. Uzreiz pēc 18.novembra /pers. B/ atnācis pie viņa ciemos, abi nedaudz
iedzēruši, un viņš pateicis /pers. B/, ka uz ģenerālpilnvaras pamata izņēmis Ls 19.900,00 un uzskata, ka šo naudu godīgi nopelnījis.
/pers. B/ tam piekritis un teicis, ka brauks pie /pers. A/ un teiks, lai pusi no šīs summas /pers. A/ atdod /pers. B/ (lietas 1.sējuma 123.-
127.lapa).
Tiesa uzskata, ka jau no šīs /pers. A/ liecības redzams, ka norādītā it kā apsūdzētajam pienākošās naudas summa Ls 20.000,00 ir
minēta tikai, lai attaisnotu nozieguma izdarīšanu. Ievērojams, ka uz Ls 20.000,00 /pers. A/ saskaņā ar viņa paša liecību varēja
pretendēt, ja īpašums būtu pārdots par Ls 200.000,00.
Vienlaikus lietā atrodamas liecības, kas norāda uz to, ka /pers. A/ pēc īpašuma pārdošanas pienāktos 3% no īpašuma
pārdošanas summas. Turklāt ir liecības par 5% atlīdzību, par 3% un papildus tam advokāta pakalpojumu atlīdzību, kā arī rakstveida
parādsaistību raksts, kur norādīts, ka cietušais apņemas apmaksāt /pers. A/ procentuāli no īpašuma pārdošanas summas
maksājumus, kas cietušā uzdevumā pēc pilnvaras veikti sakarā ar /pers. B/ nekustamo īpašumu 15% apmērā.
Šādos apstākļos tiesa izslēdz no pirmstiesas procesā celtās apsūdzības norādi par to, ka starp /pers. A/ un /pers. B/ tika noslēgta
arī mutiska vienošanās, ka pēc nekustamā īpašuma /Nosaukums A/ pārdošanas un naudas saņemšanas /pers. B/ samaksās /pers.
A/ 3% no saņemtās summas par pārdoto nekustamo īpašumu /Nosaukums A/, jo konkrēti šādas vienošanās atzīšanai nav pietiekami
pierādījumu, turklāt konkrētos apstākļos šāda rakstura vienošanās pati par sevi neietekmē noziedzīgā nodarījuma kvalifikāciju.
Vienlaikus iepriekš minētais apstiprina, ka apsūdzētajam nebija tiesiska pamata uzskatīt, ka viņam pēc /pers. B/ piederošās
īpašuma daļas pārdošanas, turklāt vēl apstākļos, kad /pers. A/ savu pilnvarojumu /pers. A/ jau bija atsaukusi, pienākas tieši Ls
20.000,00.
Atzīmējams, ka neviena no lietā liecinošajām personām nav norādījusi, ka cietušais ar apsūdzēto būtu vienojies par nosacījumiem,
kā notiks apsūdzētajam pienākošās atlīdzības samaksa. Turklāt arī saskaņā ar 2006.gada 19.februāra saistībā ierakstīto cietušais
apņemas samaksāt apsūdzētajam norādītajā rakstā minētos izdevumus, nevis apsūdzētais pats, cietušajam nezinot, paņem tos no
cietušā konta (piemēram, lietas 1.sējuma 149.lapa).
Tādēļ apsūdzētā tiesas sēdē paustā pārliecība, ka cietušā kontā ieskaitītā nauda pienākas viņam, noziedzīgā nodarījuma
kvalifikāciju neietekmē.
Tiesa uzskata, ka šīs krimināllietas ietvaros nav risināms jautājums par to, vai augstāk pieminētais parādsaistību raksts ir viltots vai
ne. Konkrētajos apstākļos, ievērojot to, ka par tāda rakstīšanu ir liecinājis gan /pers. A/, gan arī liecinieks /pers. G/, lietas ietvaros tas
papildus rada šaubas par to, ka starp cietušo un apsūdzēto pastāvējusi mutiska vienošanās par atlīdzību /pers. A/ tikai 3% apmērā no
īpašuma pārdošanas summas.
Turklāt tiesa izslēdz no pirmstiesas procesā celtās apsūdzības arī norādi, ka par konta atvēršanu un naudas summas ieskaitīšanu
/pers. A/ informēja /pers. B/ tikai pēc minētās naudas summas prettiesiskas iegūšanas, ne tikai tādēļ, ka arī šī norāde neietekmē
noziedzīgā nodarījuma kvalifikāciju vai tā izdarīšanas apstākļus, bet arī tādēļ, ka tā nav atbilstoša lietā konstatētajam. Faktiski no lietā
esošajiem pierādījumiem redzams, ka /pers. B/ par naudas izņemšanu uzzinājis jau 2008.gada 13.novembrī, kad arī ieguvis konta
apskatu un devies pie /pers. A/, no kura saņēmis atbildi, ka nauda atrodas drošā vietā.
Līdz ar to konstatējams, ka /pers. A/ cietušo faktiski nav informējis par konta atvēršanu, naudas ieskaitīšanu kontā, bet pēc tam,
kad cietušais minēto konstatējis, tikai attaisnojies sakarā ar naudas izņemšanu, ka tā atrodas drošā vietā, Rīgā policijas seifā. Šādos
apstākļos apsūdzētā pirmstiesas procesā sniegtā liecība, ka pēc 18.novembra /pers. B/ ieradies pie viņa un akceptējis naudas
izņemšanu un paturēšanu, nav atzīstama par ticamu, vēl jo mazāk apstākļos, kad 2008.gada 19.novembrī plkst.11.20 /pers. B/
rakstījis policijā iesnieguma protokolu par /pers. A/ pretlikumīgo rīcību (lietas 1.sējuma 4.lapa).
Visbeidzot tiesa uzskata, ka tiesas izmeklēšanas laikā nav apstiprinājusies pirmstiesas procesā uzrādītā apsūdzība daļā par to,
ka /pers. A/ izdarījis arī naudas izšķērdēšanu Krimināllikuma 179.panta izpratnē.
Saskaņā ar krimināltiesību doktrīnu izšķērdēšana ir īpašs piesavināšanās gadījums, kad uzticētā vai pārziņā esošā manta pēc tās
prettiesiskas paņemšanas tūlīt tiek atsavināta, patērēta vai citādi izlietota. Turpretī citos piesavināšanās gadījumos personai uzticētā
vai viņas pārziņā esošā manta pēc tās prettiesiskas paņemšanas kādu laiku atrodas šīs personas nelikumīgā valdījumā, un šajā laikā
viņa ar to rīkojas pēc saviem ieskatiem (U.Krastiņš, V.Liholaja, A.Niedre. Krimināl tiesības. Sevišķā daļa. Trešais papildinātais
izdevums. – Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2009, 399.lpp.).
Konkrētajā gadījumā tiesa saskata „citu” piesavināšanās gadījumu, jo cietušā manta tika prettiesiski paņemta vairākās reizēs,
turklāt lietā nav konkrētu ziņu, ka tūlīt pēc tās paņemšanas arī izlietota, kad un kā konkrēti tā visa iztērēta. Apsūdzētais to prettiesiski
ieguva, izņemdams no cietušā konta, izmantojot cietušā izsniegto ģenerālpilnvaru, un neatdodams cietušajam, rīkojoties ar to pēc
saviem ieskatiem.
Cietušais /pers. B/ tiesas sēdē uzturēja mantiskā kaitējuma kompensācijas pieteikumu kopsummā par Ls 19.920,00, kāds tas
pieteikts arī pirmstiesas procesa laikā (lietas 1.sējuma 4., 13., 211.lapa). Lietā konstatējams, ka laika posmā no 2008.gada
27.oktobra līdz 2008.gada 12.novembrim /pers. A/ no /pers. B/ konta noņēma kopsummā Ls 19.900,00 un to piesavinājās, vienlaikus
iztērējot no cietušā /pers. B/ konta Ls 19,90 komisijas maksām sakarā ar skaidras naudas izmaksāšanu (lietas 1.sējuma 31.-
32.lapa), tā nodarot cietušajam mantisku kaitējumu kopumā Ls 19.919,90 apmērā.
Saskaņā ar Civillikuma 1779.pantu katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis.
Saskaņā ar Civillikuma 1775.pantu katrs zaudējums, kas nav nejaušs, ir jāatlīdzina. Saskaņā ar Civillikuma 1792.pantu paredzēts, ja
zaudējumu atlīdzības prasījums izriet nevis no līgumiskās saistības pārkāpuma, bet no darbības, kas pati par sevi bijusi prettiesīga,
tad zaudējuma vērtējums samērojams ar priekšmeta vērtību zaudējuma nodarīšanas laikā.
Apsūdzētā /pers. A/ prettiesiskas rīcības rezultātā cietušajam /pers. B/ nodarīts mantisks kaitējums un, ievērojot Kriminālprocesa
likuma 350.-353.panta noteikumus, tā kā zaudējums nav atlīdzināts, cietušā kompensācijas pieteikums apmierināms Ls 19.919,90
apmērā un minētā naudas summa piedzenama no apsūdzētā cietušā labā. Savukārt summa Ls 0,10 ir iztērēta par bilances apskatu,
ko veicis pats cietušais (lietas 1.sējuma 32.lapa), tādēļ šajā daļā kompensācijas pieteikums nav apmierināms.
Bet, ja cietušais uzskata, ka ar kompensāciju nav atlīdzināts viss radītais kaitējums, viņam ir tiesības prasīt kaitējuma atlīdzināšanu tā
neatlīdzinātajā daļā Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā, kā tas noteikts Kriminālprocesa likuma 350.panta 3., 4., 5.daļā.
Nosakot sodu /pers. A/, tiesa saskaņā ar Krimināllikuma 46. un 35.panta noteikumiem (likuma redakcijā līdz 2013.gada 1.aprīlim)
ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu, radīto kaitējumu, konkrētos lietas apstākļus, vainīgā personību, kā arī to, ka atbildību
mīkstinošo un atbildību pastiprinošo apstākļu nav.
/pers. A/ saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta 5.daļu izdarījis sevišķi smagu noziegumu, agrāk 3 reizes tiesāts, bet sodāmība dzēsta,
no dzīves vietas 2008.gadā raksturots neitrāli, ir pensionārs, apgādājamu personu nav, psihiatra un narkologa uzskaitē neatrodas,
konstatējams pasliktināts fiziskās veselības stāvoklis (lietas 1.sējuma 185.-189., 192.-193., 195.-196., 198., 239., 252., 253., 256.,
262.-265., 270.-273., 284.-285., 288.lapa; 2.sējuma 4., 5., 60.-63.lapa). Izvērtējot apsūdzēto raksturojošās ziņas, viņa liecību un
sniegtās atbildes uz tiesas un procesā iesaistīto personu jautājumiem kopumā, tiesai nerodas šaubas par /pers. A/ pieskaitāmību.
Tiesa saskaņā ar Krimināllikuma 47. un 48.pantā noteikto nekonstatē /pers. A/ atbildību mīkstinošos un atbildību pastiprinošos
apstākļus.
Vienlaikus, lemjot jautājumu par /pers. A/ nosakāmo sodu, jāņem vērā, ka ar 2013.gada 1.aprīli stājies spēkā 2012.gada
13.decembra likums „Grozījumi Krimināllikumā”, ar kuru grozīta Krimināllikuma 179.panta 3.daļas sankcija, un, ja Krimināllikuma
179.panta 3.daļas sankcijā (likuma redakcijā līdz 2013.gada 1.aprīlim) bija noteikts tikai sods brīvības atņemšanas veidā uz laiku no 6
gadiem līdz 15 gadiem, konfiscējot mantu, tad pašreiz spēkā esošajā redakcijā pēc Krimināllikuma 179.panta 3.daļas var piespriest
brīvības atņemšanu uz laiku no 3 mēnešiem līdz 10 gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, un probācijas uzraudzību
uz laiku līdz trim gadiem vai to nenoteikt.
Turklāt 2012.gada 13.decembra likuma „Grozījumi Krimināllikumā” pārejas noteikumu 6.punktā noteikts: „Ja par attiecīgo
noziedzīgo nodarījumu Krimināllikumā pēc šā likuma spēkā stāšanās dienas paredzēta zemāka brīvības atņemšanas soda minimālā
robeža, tiesa to ņem vērā, nosakot brīvības atņemšanas sodu.”
Tiesa, ievērojot nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, to, ka no noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas brīža pagājis ilgāks laika
posms, un nav ziņu, ka bez spriedumā minētā /pers. A/ vēl būtu pieļāvis kādu likumpārkāpumu, gūst pārliecību, ka sodu neizciešot,
apsūdzētais turpmāk neizdarīs likumpārkāpumus, un viņam iespējams piemērot Krimināllikuma 55.panta nosacījumus un notiesāt ar
brīvības atņemšanu nosacīti.
Ievērojot to, ka /pers. A/ pirmstiesas procesā drošības līdzeklis nav bijis izraudzīts, un šobrīd tiesai nav pamata uzskatīt, ka
apsūdzētais izvairīsies no sprieduma izpildes, tiesa uzskata, ka /pers. A/ drošības līdzekli izraudzīties nav nepieciešams.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 511., 512., 520., 524., 527., 528., 529., 530.pantu, tiesa
n o s p rie d a
atzīt par vainīgu /pers. A/, /personas kods/, noziedzīgā nodarījumā, kas paredzēts Krimināllikuma 179.panta 3.daļā (likuma
redakcijā līdz 2013.gada 1.aprīlim) un sodīt ar brīvības atņemšanu uz 2 (diviem) gadiem, bez mantas konfiskācijas.
Piemērojot Krimināllikuma 55.pantu, /pers. A/ ar brīvības atņemšanas sodu notiesāt nosacīti ar pārbaudes laiku uz 2 (diviem)
gadiem, uzliekot pienākumu piedalīties probācijas programmās saskaņā ar Valsts probācijas dienesta norādījumiem.
/pers. A/ drošības līdzekli neizraudzīt.
Piedzīt no /pers. A/ cietušā /pers. B/ labā mantiskā kaitējuma kompensāciju Ls 19.919,90 (deviņpadsmit tūkstošus deviņi simti
deviņpadsmit latus 90 santīmus).
Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Latvijas Republikas Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātai 10 dienu laikā pēc
pilna sprieduma pieejamības dienas – 2013.gada 8.oktobra, iesniedzot sūdzību vai prokurora protestu Zemgales apgabaltiesas
Aizkraukles tiesu namā.
Tiesnesis (paraksts) V.Sprudzāns
NORAKSTS PAREIZS
Tiesnesis V.Sprudzāns
Aizkrauklē 08.10.2013.