Court dismisses claims to exclude property from enforcement and void a contract as they are not binding on third parties.

Lietas arhīva Nr. C-1561-22/22

ECLI:LV:RPPT:2022:0316.C68488221.8.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2022. gada 16. martā

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa tiesnese S.Sondare rakstveida procesā izskatīja civillietu /pers. A/ un /pers. B/ prasībā pret SIA “ONIX

INVEST” un /pers. D/ par nekustamā īpašuma daļas izslēgšanu no piespiedu piedziņas priekšmeta un SIA “ONIX INVEST” pretprasībā pret /pers. A/

un /pers. B/ par līguma atzīšanu par spēkā neesošu.

Aprakstošā daļa

[1] 2021. gada 7. oktobrī /pers. A/ un /pers. B/, pamatojoties uz Satversmes 92. un 105. pantu Civillikuma 1478. pantu, cēla tiesā prasību pret

SIA “ONIX INVEST” un /pers. D/ par nekustamā īpašuma daļas izslēgšanu no piespiedu piedziņas priekšmeta.

[1.1] Prasības pieteikumā norādīts, ka Rīgas apgabaltiesas iecirkņa Nr. 69 zvērināta tiesu izpildītāja Aiga Augustova ir vērsusi piespiedu piedziņu

pret /pers. D/, bet, pieņemot lēmumu vērst piedziņu uz nekustamo īpašumu/adrese/, Rīgā, nav noskaidrojusi faktiskos apstākļus, kas ir attiecināmi uz šo

īpašumu saistībā ar faktiskajām īpašuma tiesībām.

Saskaņā ar 2004. gada 30. oktobra Līguma Nr. 01-2001/426/HK “Par aizdevuma hipotekārā nodrošinājuma objekta sadalījumu starp

aizņēmējiem” /pers. D/ nekustamā īpašuma daļa ir noteikta 9,12 procentu apmērā no visa šī īpašuma. Vēršot piedziņu uz visu nekustamo īpašumu, tiek

nelikumīgi aizskartas /pers. A/ un /pers. B/ mantiskās tiesības šajā īpašumā.

Ievērojot Līgumā Nr. 01-2001/426/HK noteikto sadalījumu, nekustamā īpašuma domājama daļa, uz kuru var tikt vērsta piedziņa par /pers. D/

saistībām ir 9,12%.

[1.2] Prasītājas lūdz tiesu izslēgt 90,88 % nekustamā īpašuma Vaiņodes ielā Nr.13 no piespiedu piedziņas priekšmeta pret kuru nav tiesiska

pamata vērst piedziņa par /pers. D/ saistībām un noteikt, ka nekustamā īpašuma /adrese/, Rīgā domājamā daļa pret kuru var tikt vērsta piespiedu

piedziņa par /pers. D/ saistībām ir 9,12% apmērā no visa nekustamā īpašuma objekta.

[2] 2021. gada 22. novembrī tiesā saņemti atbildētāja /pers. D/ paskaidrojumi par celto prasību, no kuriem izriet, ka atbildētājs prasību atzīst

(lietas 15. lapa).

[3] 2021. gada 21. decembrī tiesā saņemts atbildētājas SIA “ONIX INVEST” pretprasības pieteikums par līguma atzīšanu par spēkā neesošu un

paskaidrojumi (lietas 20.-24.lapa). Celto prasību atbildētāja uzskata par nepamatotu, vērstu uz izvairīšanos no saistību izpildes un balstītu uz spēkā

neesošu līgumu.

[3.1] Prasītājas savu prasījumu pamato ar 2004.gada 30.oktobra Līgumu Nr.01-2001/426/HK par bankas aizdevuma hipotekārā nodrošinājuma

objekta uz izsniegtā kredīta dzēšanas un atbildības sadalījumu starp aizņēmējiem. Ar minēto līgumu prasītājas /pers. D/ vienojas, ka katra līdzēja

procentuāli noteiktā Nekustamā īpašuma daļa ir katra līdzēja domājamās daļas manta un līgums ir pamats katra līdzēja tiesībām ierakstīt īpašuma tiesības

uz savu domājamo daļu zemesgrāmatā.

Atbildētājas rīcībā esošie pierādījumi norāda uz Līguma fiktīvo raksturu, tā neatbilstību normatīvo aktu prasībām un patieso mērķi kaitēt kreditoru

interesēm.

Īpašuma tiesības uz Nekustamo īpašumu /pers. D/, ka vienīgajam Nekustamā īpašuma īpašniekam Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.

/numurs A/ir nostiprinātas 2001. gada 28. septembrī. Savukārt jau 2001. gada 3. oktobrī, tas ir pirms Līguma noslēgšanas datuma, minētajā

zemesgrāmatas nodalījumā par labu MERITA BANK PLC ir ierakstīta hipotēka un aizlieguma atzīme Nekustamo īpašumu atsavināt, dāvināt, sadalīt un

apgrūtināt ar lietu tiesībām. Arī uz šī pretprasības pieteikuma parakstīšanas dienu Nekustamajam īpašumam ir ierakstīta hipotēka un aizlieguma atzīme

Nekustamo īpašumu atsavināt, dāvināt, sadalīt un apgrūtināt ar lietu tiesībām.

No minētā atbildētāja secina, ka Līgums ir noslēgts pretēji zemesgrāmatā ierakstītajam aizliegumam Nekustamo īpašumu atsavināt, dāvināt un

sadalīt.

2010. gada 3. septembrī atbildētāja Rīgas apgabaltiesā cēla prasību pret /pers. D/ par parāda piedziņu un 2012. gada 11. maijā Nekustamajam

īpašumam zemesgrāmatā atvērtajā nodalījumā par labu atbildētājai tika nostiprinātas ķīlas tiesības prasības nodrošināšanai.

2018. gada 5. aprīlī stājas spēkā Rīgas apgabaltiesas 2017. gada 22. decembra spriedums civillietā Nr. C04425610, apmierinot atbildētājas

prasību pret /pers. D/ un piedzenot no pēdējā atbildētājas labā parādu 305 446,66 euro. /pers. D/ ar spriedumu uzlikto tiesisko pienākumu labprātīgi

nepildīja un sprieduma piespiedu izpilde tika nodota Rīgas apgabaltiesas iecirkņa Nr. 69 zvērinātai tiesu izpildītājai Aigai Augustovai.

Civilprocesa likuma 601.panta ceturtā daļa paredz /pers. D/ pienākumu tiesu izpildītāja noteiktajā termiņā paziņot par Nekustamā īpašuma faktisko

valdītāju un pārvaldnieku, ja tāds ir, kā arī par visiem attiecībā uz šo Nekustamo īpašumu noslēgtajiem nomas, īres un citiem nekustamo īpašumu

apgrūtinošiem līgumiem, iesniedzot minēto līgumu kopijas, vienlaikus uzrādot to oriģinālus. Nedz prasītājas, kuru deklarētā dzīvesvieta ir vienā adresē ar

/pers. D/, nedz pats /pers. D/ nav informējis atbildētāju, ZTI (turpmāk arī ZTI) vai tiesu par Līgumu vai no tā izrietošajām saistībām.

/pers. D/ bija aktīvi iestatījies sprieduma piespiedu izpildes procesā, tajā skaitā pārsūdzot ZTI rīcību, tiesu izpildītājai vēršot piedziņu uz Nekustamo

īpašumu.

2021. gada 28. jūlijā Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesai adresētajā sūdzībā civillietā Nr. C68438921, /pers. D/ norāda, ka piedziņa pēc sprieduma

tiek vērsta tieši uz /pers. D/ īpašumu, līgumu un no tā izrietošās saistības savā sūdzībā nedz tieši, nedz netieši nepieminot vispār. Ar 2021. gada

23. augusta Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas lēmumu civillietā Nr. C68438921 /pers. D/ sūdzība noraidīta kā nepamatota.

Par Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas lēmumu 2021. gada 23. augusta lēmumu minētajā civillietā /pers. D/ iesniedza blakus sūdzību un ar

2021. gada 8. novembra Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas lēmumu civillietā Nr. C68438921 /pers. D/ blakus sūdzība noraidīta.

Iepriekš uzskaitīto notikumu hronoloģija, kopsakarā ar spēkā esošo normatīvo regulējumu liecina par to, ka vēl nesenā pagātnē prasītāju rīcībā

līguma nebija un tas ir fiktīvs, respektīvi parakstīts ar atpakaļejošu datumu pirms prasības pieteikuma iesniegšanas ar mērķi kaitēt atbildētājas kā

kreditora interesēm.

[3.2] Atbildētāja norāda, ka radinieku starpā noslēgtais līgums, kurš acīmredzami ir parakstīts ar atpakaļejošo datumu, nav korroborēts

zemesgrāmatā un ir pretrunā zemesgrāmatā ierakstītajam aizlieguma atzīmēm, ir vērsts uz izvairīšanos no saistību izpildes un mērķi kaitēt kreditoru

interesēm, neatbilst Civillikuma 1.pantā nostiprinātajam labas ticības principam.

Normatīvajos aktos ir precīzi definētas sekas, kuras iestājas nekustamā īpašuma ieguvējam savlaicīgi nenostiprinot savas īpašuma tiesības

zemesgrāmatā - līdz ierakstu veikšanai nekustamā īpašuma ieguvējam nav nekādu tiesību pret trešajām personām un ieguvēja tiesību korroborācija nevar

aizskart zemesgrāmatā jau nostiprinātas tiesības, tajā skaitā nodalījumā jau ierakstītas piedziņas atzīmes.

[3.3] Pamatojoties uz Civillikuma 1. pantu, 993. panta pirmo un otro daļu, 994., 1415., 1546., 1438., 1477., 1478., 1480., 1893., 1895. un

1910.pantu, Zemesgrāmatu likuma l. pantu SIA “ONIX INVEST” lūdz tiesu atzīt par spēkā neesošu no tā noslēgšanas brīža 2004. gada 30. oktobrī

starp /pers. A/, /pers. B/ un /pers. D/ noslēgto Līgumu Nr. O1-2001/426/HK par bankas aizdevuma hipotekārā nodrošinājuma objekta uz izsniegtā

kredīta dzēšanas un atbildības sadalījumu starp aizņēmējiem un noraidīt pilnā apjomā /pers. A/ un /pers. B/ celto prasību pret SIA “ONIX INVEST” un

piedzīt par labu SIA “ONIX INVEST” visus tiesāšanās izdevumus.

[4] 2022. gada 19. janvārī tiesā saņemts atbildētājas SIA “ONIX INVEST” pieteikums par ekspertīzes noteikšanu lietā un pretprasības

precizējumi (lietas 67.-68.lapa).

[4.1] Atbildētāja norāda, ka ir saņēmusi Zvērināta tiesu izpildītāja (turpmāk arī ZTI) 2022. gada 7. janvāra atbildi ar informāciju, ka ziņas par

strīdus līguma esamību nedz parādnieks nedz jebkura cita trešā persona ZTI lietvedībā nebija iesnieguši.

Atbildētājas ieskatā, ZTI sniegtā atbilde pierāda atbildētājas pretprasības pieteikumā izteiktos apgalvojumus, ka pirms prasības pieteikuma

iesniegšanas tiesā prasītāju rīcībā līguma nemaz nebija, tas iespējams ir fiktīvs un parakstīts ar atpakaļejošu datumu.

Ņemot vērā celto pretprasību, tajā izklāstītos apstākļus un lietā esošos pierādījumus, kas rada pamatotas šaubas par līguma parakstīšanas datumu

un patieso mērķi, atbildētāja uzskata par nepieciešamu lietā veikt ekspertīzi Līguma parakstu vecuma noteikšanai

[4.2] Papildus atbildētāja secinājusi, ka iesniedzot pretprasības pieteikumu tā lūguma daļas 1.punktā, citējot strīdus Līguma nosaukumu, pieļauta

pārrakstīšanas kļūda, un tādejādi, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 74.panta otrās daļas 4.punktu un 6.punktu, 121.pantu atbildētāja lūdz tiesu izteikt

celtās pretprasības lūguma daļas 1.punktu sekojošā redakcijā: “atzīt par spēkā neesošu no tā noslēgšanas brīža 2004. gada 30. oktobra starp /pers. A/,

/pers. B/ un /pers. D/, noslēgto Līgumu Nr.01-2001/426/HK par bankas aizdevuma hipotekārā nodrošinājuma objekta un izsniegtā kredīta dzēšanas un

atbildības sadalījumu starp aizņēmējiem” un noteikt parakstu ekspertīzi ar ķīmisko metodi lietas materiālos esošajam 2004. gada 30. oktobra Līgumam

Nr. 01-2001/426/HK par bankas aizdevuma hipotekārā nodrošinājuma objekta un izsniegtā kredīta dzēšanas un atbildības sadalījumu starp

aizņēmējiem.

[5] 2022. gada 27. janvārī tiesā saņemta prasītāju atsauksme un paskaidrojumi (lietas 74.-75. lapa). Prasītāji norāda, ka saskaņā ar Aizdevuma

līguma Nr. 2Q01/426/HK Vispārīgo noteikumu punktu 13.13., aizņēmēji attiecībā pret Merita Bank Plc ir kopīgi parādnieki, kas par Aizdevuma līgumā

noteiktajām saistībām pret banku atbild solidāri. Aizdevuma līguma noslēgšanas mērķis bija nekustamā īpašuma Vaiņodes ielā Nr.13, Rīgā iegāde un

Aizņēmēji, bankas aizdevumu bija tiesīgi izmantot tikai šim mērķim.

Saskaņā ar Aizdevuma līguma, Hipotēkas līguma un Vienošanās noteikumiem, Aizņēmēju solidārā atbildība pret Banku ir spēkā līdz 2024. gada

31. maijam un tas nozīmē, ka Aizņēmēju savstarpējās attiecības pret bankai ieķīlāto nekustamo īpašumu nevar tikt ierakstītas zemesgrāmatā, kamēr pilnā

apmērā nav dzēsts hipotekārais aizdevums.

Atrodoties solidāras atbildības saistību apstākļos pret banku, Aizņēmējiem nav liegtas tiesības vienoties par šīs atbildības sadalījuma savstarpējām

proporcijām un attiecīgajām nekustamā īpašuma domājamajām daļām un vērsties tiesā, lai novērstu to aizskārumus. Tikai izpildot hipotekārā aizdevuma

saistības, Aizņēmējiem būs tiesības nostiprināt savu daļu īpašuma tiesības zemesgrāmatā.

[6] Atzīstot prasības pieteikumā ietvertos prasītāju paskaidrojumus un iesniegtos pierādījumus, kā arī atbildētāju rakstveida paskaidrojumus,

pretprasības pieteikumā ietvertos atbildētājas SIA “ONIX INVEST” paskaidrojumus un iesniegtos pierādījumus par pietiekamiem lietas izskatīšanai,

tiesa pamatojoties uz Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 10. panta pirmo daļu civillietu izskata rakstveida procesā.

Par lietas izskatīšanas vietu un laiku, sprieduma saņemšanas iespējām, informējot par tiesas sastāvu, kas izskatīs lietu un izskaidrojot tiesības

pieteikt noraidījumu tiesnesim, pusēm paziņots 2022. gada 4. februārī ( lietas 102.-104.lapa).

[7] 2022. gada 23. februārī tiesā saņemti prasītāju paskaidrojumi par 2022. gada 19. janvāra pieteikumu par ekspertīzes noteikšanu ( lietas 106.-

108.lapa). Prasītāju ieskatā 2001. gada 11. septembra Aizdevuma līgums Nr. 01-2001/426/HK ir izvērtējams no Aizņēmēju rīcības tiesībām vienoties

par savstarpējām attiecībām, atrodoties Aizdevuma (Kredīta) līguma Nr. 01-2001/426/HK un Hipotēkas līguma un 2004. gada 10. maija papildus

vienošanās pie 2001. gada 11. septembra Aizdevuma līguma Nr.01-2001/426/HK solidāro saistību attiecībās un tad, sekundāri, var tikt vērtēti šo

dokumentu paraksti un to izpildes apstākļi. Uzskata, ka jautājums par parakstu ekspertīzes nozīmēšanu ir atstājams tiesas izlemšanai.

[8] Tiesa, novērtējusi pušu rakstveida paskaidrojumus kopsakarā ar lietas materiāliem, atzīst, ka lietā nav mērķtiecīgi nozīmēt parakstu ekspertīzi

strīdus 2004. gada 30. oktobra Līgumam Nr. 01-2001/426/HK par bankas aizdevuma hipotekārā nodrošinājuma objekta un izsniegtā kredīta dzēšanas

un atbildības sadalījumu starp aizņēmējiem, jo ekspertīzes atzinumam izskatāmajā strīdā nevar būt izšķiroša nozīme.

Motīvu daļa

[9] Pārbaudījusi un novērtējusi lietas materiālus, tiesa atzīst, ka prasība un pretprasība, kā nepamatotas ir noraidāmas.

[9.1] Civilprocesa likuma 93. panta pirmā daļa noteic, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

No minētās normas izriet vispārīgais pierādīšanas princips, proti, kurš izsaka apgalvojumu, tas pats arī to pierāda. Juridiskajā literatūrā atzīts, ka

šajā normā ietverts svarīgs princips, kas neļauj pieteikt un uzturēt tiesā prasījumus vai iebildumus bez pienācīgas argumentācijas un bez pierādījumiem.

[..]. Tiesas konsekventi ievēro noteikumu, ka prasītājam nepietiek izvirzīt prasījumu, bet tas arī jāpamato. Tāpat arī atbildētājam jāpierāda savu iebildumu

pamatotība. Šis uzdevums nav viegls, tāpēc jau no romiešu tiesībām tas ieguvis apzīmējumu – pierādīšanas nasta (lat. – onus probandi) (sk. Civilprocesa

likuma komentāri I.daļa (1.- 28.nodaļa). Otrais papildinātais izdevums. Sagatavojis autoru kolektīvs Prof. K.Torgāna zinātniskajā redakcijā.

– Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2016, 328.lp.)

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 190. panta otro daļu, tiesa spriedumu pamato ar apstākļiem, kas nodibināti ar pierādījumiem lietā un tādejādi tiesa,

pieņemot spriedumu lietā, ir ierobežota ar tiem pierādījumiem, kādus puses atzinušas par nepieciešamu lietā iesniegt. Turklāt, saskaņā ar Civilprocesa

likuma 192. pantu, tiesa taisa spriedumu par prasībā noteikto prasības priekšmetu un uz prasībā norādītā pamata, nepārsniedzot prasījuma robežas.

[9.2] Lietā noskaidrots, ka 2001. gada 28. septembrī, Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. /numurs A/ atbildētājam /pers. D/, kā

vienīgajam Nekustamā īpašuma īpašniekam nostiprinātas īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu /adrese/, Rīgā (lietas 26.-30.lapa).

2001. gada 3. oktobrī, tas ir pirms strīdus Līguma noslēgšanas datuma, minētajā zemesgrāmatas nodalījumā par labu MERITA BANK PLC ir

ierakstīta hipotēka un aizlieguma atzīme Nekustamo īpašumu atsavināt, dāvināt, sadalīt un apgrūtināt ar lietu tiesībām.

[9.3] Saskaņā ar Zemesgrāmatu likuma 1. pantu, zemesgrāmatās ieraksta nekustamus īpašumos un nostiprina ar tiem saistītās tiesības.

Zemesgrāmatas ir visiem pieejamas, un to ierakstiem ir publiska ticamība.

Civillikuma 994. pants noteic, ka par nekustamā īpašuma īpašnieku atzīstams tikai tas, kas par tādu ierakstīts zemesgrāmatās. Līdz ierakstīšanai

zemesgrāmatās nekustama īpašuma ieguvējam pret trešām personām nav nekādu tiesību: viņš nevar izlietot nevienu no priekšrocībām, kas saistītas ar

īpašumu, un viņam jāatzīst par spēkā esošu visa uz šo nekustamo īpašumu attiecošās tās personas darbība, kura pēc zemes grāmatām apzīmēta par šā

īpašuma īpašnieku.

No prasības pieteikuma izriet, ka 2004. gada 30. oktobrī, starp prasītājām un atbildētāju /pers. D/ noslēgts Līgums Nr. 01-2001/426/HK “Par

bankas aizdevuma hipotekārā nodrošinājuma objekta un izsniegtā kredīta dzēšanas un atbildības sadalījumu starp Aizņēmējiem” (lietas 7.lapa).

Lietā nav strīda, ka minētais darījums zemesgrāmatā nav koroborēts.

Nekustamā īpašuma ieguvēja pienākumu savlaicīgi nostiprināt īpašuma tiesības zemesgrāmatā noteic Civillikuma 1. pants (tiesības izlietojams un

pienākumi pildāmi pēc labas ticības), 993. pants (zemesgrāmatā ierakstāms ne vien katrs nekustamā īpašuma atsavinājums, bet arī vispār

katra tā īpašnieka maiņa), 994. pants (līdz ierakstīšanai zemesgrāmatā nekustamā īpašuma ieguvējam pret trešajām personām nav nekādu

tiesību), 1477. pants (korroborācija nepieciešama tajos gadījumos, kad ar darījumu iegūst lietu tiesības uz nekustamu īpašumu). Tāpat

nepieciešamība ierakstīt zemesgrāmatā nekustamo īpašumu un ar to saistītās tiesības izriet no zemesgrāmatu būtības un principiem, kas vērsti uz trešo

personu aizsardzību. Turklāt “[..] zemesgrāmatu publicitātes principam (neviens nevar aizbildināties ar zemesgrāmatu satura nezināšanu) ir ne tikai pozitīvs

iespaids, piešķirot zemesgrāmatu saturam ticamības spēku, bet arī negatīvs – atņemot saistošu spēku pret trešajām personām tādām tiesībām, kas nav

ievestas zemesgrāmatā” (sk. Notariāta nolikums. Tulkojums ar pārgrozījumiem, papildinājumiem, paskaidrojumiem un pielikumiem. Sakopojusi

cand. jur. Olga Jurkovska. Rediģējis prof. Dr.jur.Vladimirs Bukovskis.- Rīga, 1933, 106.lp.).

[9.4] Ievērojot atbildētājas paskaidrojumos ietvertos argumentus, uz šīs lietas izskatīšanas brīdi tiesa konstatē, ka Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa

2021. gada 23. augusta spriedumā civillietā Nr. C68438921 /pers. D/ sūdzībā par zvērinātas tiesu izpildītājas Aigas Augustovas rīcību atzinusi, ka visas

saistības un to apmērs, kas pastāv starp /pers. D/ un sabiedrību ar ierobežotu atbildību “ONIX INVEST” galējo risinājumu guvušas ar Rīgas

apgabaltiesas 2017. gada 22. decembra spriedumu, kas ir stājies spēkā.

Saskaņā ar likuma “Par tiesu varu” 16. panta otro daļu, spriedums, kas stājies likumīgā spēkā, ir izpildāms. Savukārt minētā panta ceturtā daļa

noteic, ka šādam spriedumam ir likuma spēks, visiem tas ir obligāts un pret to jāizturas ar tādu pašu cieņu kā pret likumu.

[9.5] Lai gan prasības pieteikumā ietverta atsauce uz Civilprocesa likuma 633. panta pirmo daļu, kas paredz personai, kura uzskata, ka tai ir kādas

tiesības uz aprakstīto mantu vai nekustamo īpašumu, uz kuru tiek vērsta piedziņa, vai tās daļu, tiesības celt prasību tiesā pēc vispārējās lietu piekritības,

tiesas ieskatā nav nozīmes faktam ka 2004. gada 30. oktobrī, starp prasītājām un atbildētāju /pers. D/ noslēgts Līgums Nr. 01-2001/426/HK “Par

bankas aizdevuma hipotekārā nodrošinājuma objekta un izsniegtā kredīta dzēšanas un atbildības sadalījumu starp Aizņēmējiem”, jo minētās tiesiskās

attiecības, saskaņā ar Civillikuma 994. panta otro daļu nav saistošas trešajām personām un tādejādi tiesai nepastāv leģitīms pamats prasības

apmierināšanai par nekustamā īpašuma 90,88 % izslēgšanu no piedziņas.

[10] Vienlaicīgi tiesa atzīst, ka pilnībā noraidāma SIA “ONIX INVEST” pretprasība pret /pers. A/ un /pers. B/ par līguma atzīšanu par spēkā

neesošu.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 1. panta pirmajai daļai, katrai personai ir tiesības uz savu aizskarto vai apstrīdēto civilo tiesību vai ar likumu

aizsargāto interešu aizsardzību tiesā.

Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2007. gada 14. marta spriedumā lietā Nr. SKC-134 atzīts, ka jebkurai prasībai

atbilstoši Civilprocesa likuma 1. panta noteikumiem jābūt vērstai uz konkrēta tiesību vai interešu aizskāruma vai apstrīdējuma novēršanu.

Kā tiesa jau konstatējusi šī sprieduma [9.4] punktā, visas saistības un to apmērs, kas pastāv starp /pers. D/ un sabiedrību ar ierobežotu atbildību

“ONIX INVEST” galējo risinājumu guvušas ar Rīgas apgabaltiesas 2017. gada 22. decembra spriedumu, kas ir stājies spēkā un saskaņā ar Civilprocesa

likuma 203. panta piekto daļu ir izpildāms, tādejādi nav pamata uzskatīt, ka ar 2004. gada 30. oktobrī noslēgto Līgumu Nr.01-2001/426/HK būtu

jelkādā veidā aizskartas atbildētājas SIA “ONIX INVEST” tiesības vai ar likumu aizsargātās intereses.

Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka SIA “ONIX INVEST” pretprasībā nav norādīts uz tādiem apstākļiem, kas liecinātu par atbildētājas aizskartām vai

apstrīdētām tiesībām vai ar likumu aizsargātajām interesēm un tādejādi celtā pretprasība, kā nepamatota ir noraidāma.

[11] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41. panta pirmo daļu, pusei, kuras labā ir taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās

samaksātos tiesas izdevumus.

Tā kā celtā prasība un pretprasība tiek noraidītas, tad samaksātie tiesas izdevumi nav atlīdzināmi.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 39. panta pirmās daļas 5. punktu, 42. pantu, 43. panta pirmās daļas 10. punktu, 93., 189. - 193., 195. un

204.1 pantu, tiesa

nosprieda

noraidīt pilnībā /pers. A/ un /pers. B/ prasību pret SIA “ONIX INVEST” un /pers. D/ par nekustamā īpašuma daļas izslēgšanu no piespiedu

piedziņas priekšmeta un SIA “ONIX INVEST” pretprasību pret /pers. A/ un /pers. B/ par līguma atzīšanu par spēkā neesošu.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no sprieduma pieejamības dienas Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā, apelācijas sūdzību

iesniedzot Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā, Rīgā, Daugavgrīvas ielā 58.

Spriedums sastādīts un pieejams tiešsaistes sistēmā vai tiesas kancelejā 2022.gada 16.martā, kas uzskatāms par sprieduma pasludināšanas datumu.

Tiesnese S.Sondare