Court dismissed VAT and income tax appeal, upholding tax authority's findings of fictitious transactions and penalties.

Lietas Nr. A420273314

Lietas arhīva Nr. A42-00413-15/36

ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA

JELGAVAS TIESU NAMS

S P R I E D U M

LATVIJAS TAUTAS VĀRDĀ

Jelgavā 2015.gada 24.februārī

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā:

tiesnese S.Ozola,

piedaloties pieteicējas SIA „VDS” pārstāvjiem /pers. D/ un /pers. E/, atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes Valsts ieņēmumu

dienesta pārstāvim /pers. F/,

atklātā tiesas sēdē Administratīvās rajona tiesas Jelgavas tiesu namā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc SIA „VDS” pieteikuma par Valsts

ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora 2014.gada 28.marta lēmuma Nr.22.8/L-9386 atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] No 2013.gada 15.aprīļa līdz 2013.gada 15.jūlijam Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk arī – iestāde) Nodokļu kontroles pārvalde veica SIA

„VDS” (turpmāk – pieteicēja) komplekso nodokļu auditu: pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN) auditu par 2011.gada maiju – 2012.gada

decembri, dabas resursu nodokļa auditu par 2011. un 2012.gadu un uzņēmuma ienākuma nodokļa (turpmāk – UIN) auditu par 2011.gadu.

Ar Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu kontroles pārvaldes Juridisko personu pirmās audita daļas galvenā nodokļu inspektora 2013.gada 15.jūlija

lēmumu Nr.23.7/L-817 (turpmāk – sākotnējais lēmums) pieteicējai papildus nomaksai budžetā aprēķināts PVN 24 067,71 lati, nokavējuma nauda

6420,46 lati un soda nauda 7220,32 lati, UIN 15 149 lati, soda nauda 4544,70 lati un nokavējuma nauda 2567,76 lati, kā arī samazināts no budžeta

atmaksājamais PVN par 1374,24 latiem un saistībā ar to aprēķināta soda nauda 274,85 lati. Pamatojoties uz likuma „Par nodokļiem un nodevām”

32.panta septīto daļu par 50% samazināta pieteicējai papildus aprēķinātā un iemaksai budžetā noteiktā soda nauda, nosakot to 6019,94 latu (PVN soda

nauda 3747,59 lati un UIN soda nauda 2272,35 lati) apmērā.

Nepiekrītot sākotnējam lēmumam, pieteicēja to apstrīdēja Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram.

Ar Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora 2014.gada 28.marta lēmumu Nr.22.8/L-9386 (turpmāk – Lēmums) sākotnējais lēmums atstāts

negrozīts. Lēmumā konstatēts, ka pieteicēja ir nepamatoti veikusi priekšnodokļa atskaitījumus darījumos ar SIA „GI Optima”, SIA

„Forteks”, UAB „Eurobusiness LT”, SIA „Flood Company” un SIA „Generation Kvo”, jo VID apšaubījis pieteicējas darījumu ar minētajiem

uzņēmumiem faktisko esību (tie nav notikuši).

Valsts ieņēmumu dienests savus secinājumus balstījis uz to, ka minētie uzņēmumi nav spējīgi veikt preču vai pakalpojumu piegādes

darījumus, jo tiem nav darbaspēka un materiāltehniskās bāzes, nav iespējams izsekot darījumu gaitai un pārliecināties par darījuma esību

(formāla dokumentu noformēšana), nav iesniegti gada pārskati, vēlāk sakarā ar dokumentu neiesniegšanu pārbaudei ir izslēgti no pievienotās

vērtības nodokļa maksātāju reģistra. Valsts ieņēmumu dienests konstatējis, ka minētā informācija ir attiecināma arī uz pieteicējas

darījumu partneru darījumu partneriem. Līdz ar to Valsts ieņēmumu dienests secinājis, ka lietā konstatētie apstākļi liecina, ka starp pieteicēju

un tās darījumu partneriem SIA „GI Optima”, SIA „Forteks”, UAB „Eurobusiness LT”, SIA „Flood Company”, SIA „Generation Kvo” ir noslēgta

vienošanās un šie uzņēmumi veic saskaņotu darbību, lai samazinātu nodokļus. Konkrētajā gadījumā ir izveidota savstarpēju darījumu ķēde ar mērķi

samazināt nodokļu maksājumus valsts budžetā. Apstākļu kopums liecina tikai par formālām darbībām attiecībā uz dokumentu, tostarp rēķinu noformēšanu

starp darījumu ķēdē iesaistītajiem uzņēmumiem. Lietā netika konstatēta pakalpojumu un preču izcelsme un netika identificēts reālais pakalpojumu

sniedzējs un preču piegādātājs, līdz ar to nav īstenots priekšnodokļa atskaitīšanas priekšnoteikums, saskaņā ar kuru pakalpojumiem un precēm jābūt

saņemtiem no konkrētās rēķinā norādītās ar PVN apliekamās personas.

Vienlaikus Valsts ieņēmumu dienests atzina, ka pieteicējas darījumiem ir konstatējams mākslīgs raksturs, līdz ar to tam nerodas šaubas, ka

pieteicēja zināja par to, kādos darījumos, ar kādiem darījumu partneriem un kādos nolūkos tā iesaistās, jo par to liecina lietā iegūtā un izvērtētā

informācija par pieteicējas deklarētajiem darījumu partneriem (darījumu partneru darbaspēka un materiāltehniskās bāzes neesība, pieteicējas

amatpersonas vispārīgi sniegtie paskaidrojumi par darījumu norises apstākļiem, trūkumi dokumentu noformēšanā (neļauj izsekot darījumu gaitai, nav

identificējams faktiskais pakalpojumu sniedzējs un preču (rezerves daļu) un vagonu izcelsme, atrašanās vieta un pārvadātājs). Faktiskais pakalpojuma

sniedzējs un preču piegādātājs nav identificējams arī pēc visu darījumu ķēdē iesaistīto deklarēto darījumu partneru saimnieciskās darbības izvērtējuma.

Turklāt, tā kā pieteicēja 2011.gada peļņas vai zaudējumu aprēķinā uzrādītajās pārdotās produkcijas ražošanas izmaksās iekļauta SIA „GI

Optima”, SIA „Forteks”, UAB „Eurobusiness LT” izrakstītajos rēķinos uzrādīto pakalpojumu vērtība, tad VID samazināja pieteicējas deklarētās

pārdotās produkcijas ražošanas izmaksas, palielinot apliekamo ienākumu un nosakot to pirms zaudējumu segšanas, koriģējot 2011.gada apliekamo

ienākumu un papildus aprēķinot UIN.

[2] 2014.gada 10.martā pieteicēja Administratīvajā rajona tiesā iesniedza pieteikumu par Lēmuma atcelšanu, norādot turpmāk minētos

argumentus.

[2.1] Valsts ieņēmumu dienests ir nokavējis lēmuma par audita rezultātiem pieņemšanas termiņu par divām dienām. Likuma „Par nodokļiem un

nodevām” 23.panta trešā un 3.1 daļa nosaka audita veikšanas termiņu 90 dienas. Šo dienu skaits nav atkarīgs nedz no darba dienu, nedz brīvdienu vai

svētku dienu skaita audita veikšanas periodā un nav pieļaujams šo dienu skaita pārsniegums. Pārkāpjot noteikto sākotnējā lēmuma pieņemšanas termiņu,

iestāde ir rīkojusies prettiesiski, līdz ar to lēmums ir atceļams.

[2.2] Pieteicēja nav pārkāpusi normatīvo aktu prasības un nav piedalījusies nekādās slēptās vienošanās ar mērķi samazināt budžetā maksājamos

nodokļus, un tās rīcībā nav atradusies nekāda informācija par to, ka tās darījumu partneri veic neatļautu darbību.

Pieteicēja audita laikā auditoriem iesniegusi visu pieprasīto informāciju, kā arī sniegusi papildus paskaidrojumus un pierādījumus par

apstrīdētajiem darījumiem, tāpat auditori saņēmuši papildus informāciju no uzņēmuma darījumu partneriem. Savukārt Lēmums nesatur nekādu informāciju

par to, uz kāda pamata pieteicējas sniegtie paskaidrojumi un iesniegtie pierādījumi noraidīti. Lēmums nesatur argumentētu pamatojumu, kāpēc ir ignorēta

darījumu partneru sniegtā informācija, to iesniegtās nodokļu deklarācijas un tajās deklarētajiem datiem par darījumiem ar pieteicēju, aprēķinātajiem

nodokļiem un sadarbības partneriem veiktajiem kontroles pasākumiem, kas nepārprotami apliecina šo uzņēmumu saimnieciskās darbības esamību.

Visā audita procesa laikā no Valsts ieņēmumu dienesta puses nav ticis sniegts neviens norādījums vai ieteikums, lai sasniegtu taisnīgu tiesisko

attiecību noregulējumu. Valsts ieņēmumu dienests nav komentējis pieteicējas iesniegtos pierādījumus vai norādījis uz to nepietiekamību pieteicējas pozīciju

pamatojumam. Līdz ar to Valsts ieņēmumu dienests arī šādā aspektā, nepildot tam uzlikto pienākumu līdzdarboties pierādījumu vākšanā, nav uzklausījis

adresātu.

Pieteicēja ar iesniegtajiem pierādījumiem un sniegtajiem paskaidrojumiem ir apliecinājusi gan pakalpojumu/preču saņemšanu, gan to

norises/piegādes kartību, gan tālāku izmantošanu saimnieciskās darbības nodrošināšanā, gan arī paskaidrojusi un pamatojusi kāda veida pakalpojumi/

preces ir saņemti.

[2.3] Saimnieciskās darbības ietvaros pieteicēja iegādājas preces un pakalpojumus no daudziem uzņēmumiem. Pieteicēja veic tikai normatīvajos

aktos noteiktās sadarbības partneru pārbaudes, kuras izpildāmas, lai būtu tiesības izmantot priekšnodokļa atskaitīšanu un izdevumu attiecināšanas

tiesības. Attiecībā uz apstrīdēto darījumu partneriem nekādas neatbilstības netika konstatētas. Īpaša sīka un niansēta sadarbības partneru pārbaude netiek

veikta. Tāda nav iespējama arī ierobežotās informācijas pieejamības dēļ.

[2.4] Pieteicēja saimniecisko darbību veic un tās uzskaiti nodrošina atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Ikvienam darījumam noteiktā laika

periodā kvalificēta trešā persona var izsekot un gūt priekšstatu par pakalpojuma/preces kustību no tā iepirkšanas brīža līdz tās realizācijas/izmantošanas

brīdim saimnieciskajā darbībā. Valsts ieņēmumu dienests bez pamatojuma noraidījis iesniegtos pierādījumus un nav pieprasījusi papildu informāciju par

darījumu norisi, apstākļiem, izmantošanu saimnieciskajā darbībā. Tā vietā, lai pieprasītu papildus informāciju, Valsts ieņēmumu dienests informācijas

trūkumu izmantojis kā nelabvēlīga lēmuma pamatojumu.

[2.5] Valsts ieņēmumu dienesta norādītie apstākļi par darījumu partneru pārkāpumiem nekādā veidā nepierāda nedz to, ka uzņēmums nav veicis

faktisku saimniecisko darbību, nav iegādājies un pārdevis preces un pakalpojumus, saņēmis un veicis norēķinus, nedz to, ka pieteicēja ir zinājusi, vai tai

vajadzēja zināt par šādu neatbilstību esamību, jo visu šo informāciju pieteicēja objektīvi nevarēja iegūt un pārbaudīt. Pieteicējai pieejamā un pārbaudāmā

informācija par sadarbības partneriem neliecināja par iespējamu šo uzņēmumu tiesībspējas trūkumu un aizliegumu veikt sadarbību ar šo uzņēmumu. Šo

uzņēmumu amatpersonas ir apliecinājušas sadarbību ar pieteicēju. Nav pierādījumu, ka šajos gadījumos būtu kādi īpaši atšķirīgi apstākļi, kas ļautu

secināt, ka tieši šie darījumi ir faktiski notikuši, bet citi nav notikuši. Visos gadījumos darījumu partneru pārbaude veikta vienādā apmērā.

[2.6] Pieteicēja ir faktiski saņēmusi pakalpojumus/preces, to piegādi ir veicis attaisnojuma dokumentos norādītais piegādātājs. Ir veikta samaksa

par saņemtajiem pakalpojumiem un precēm. Valsts ieņēmumu dienests nav pierādījis, ka tam ir radušās pamatotas šaubas par to, ka pieteicēja nezināja,

ka darījumu partneri pakalpojumus sniedz un preces piegādā veidā, kas neatbilst normatīvo aktu regulējumam. Šādas informācijas iztrūkums Lēmumā ir

būtisks un ļauj apšaubīt Lēmuma pamatojuma pietiekamību. Nodokļu maksātājam nav pienākums veikt pārbaudes par darījuma partnera iespējamām

nelikumīgām darbībām ar PVN. Pieteicēja ir veikusi objektīvi nepieciešamās un faktiski iespējamās darbības, lai pārliecinātos par tiesībām veikt

sadarbību ar saviem partneriem, vai to izsniegtie rēķini ir atbilstoši noformēti un tiesiski, vai uzņēmums var atskaitīt samaksāto priekšnodokli. Lēmums

nesatur informāciju par to, kādas tieši darbības pieteicēja nav veikusi un kuru izpildes gadījumā būtu iespējams secināt, ka sadarbība ar šiem partneriem

nav pieļaujama, vai ka tā var nest uzņēmumam nelabvēlīgas sekas nodokļu kontroles rezultātā.

[2.7] Nav pamata liegt tiesības atskaitīt priekšnodokli, ja rēķinu izrakstījusī persona nav deklarējusi savus darbiniekus, vai gadījumā, kad ņemot

vērā krāpšanu vai nelikumības pirms vai pēc piegādes, darījums būtu jāuzskata par faktiski nenotikušu. Audita pārskatā nav konstatējams, ka auditoru

norādītie apsvērumi ļautu konstatēt, ka pieteicēja objektīvi varēja zināt par jebkādām neatbilstībām pakalpojumu/preču piegādē un atturēties no šādas

sadarbības. Pakalpojumi/preces ir saņemti, saņemti no norādītajiem sadarbības partneriem un ir bijuši nepieciešami uzņēmuma saimnieciskās darbības

nodrošināšanai.

Lēmums nesatur informāciju par darījumu partneru iesniegtajām PVN deklarācijām un tajās deklarētajiem darījumiem ar pieteicēju, kā arī nesatur

apsvērumus par darījumu partneru kontiem, kuros veikta samaksa. Visa negatīvā informācija par sadarbības partneriem ir par vēlāku periodu, līdz ar to

nav attiecināma uz laiku, kad pieteicēja veica sadarbību ar šiem uzņēmumiem un objektīvi šādu informāciju iegūt nevarēja.

[3] Valsts ieņēmumu dienests rakstveida paskaidrojumos norāda, ka pieteikums ir nepamatots un noraidāms, balstoties uz Lēmumā norādīto

pamatojumu.

[4] Tiesas sēdē pieteicējas pārstāvji prasījumu uzturēja, pamatojoties uz pieteikumā norādītajiem argumentiem. Tiesas sēdē SIA „VDS”

amatpersona /pers. D/ sniedza paskaidrojumus par darījumu noslēgšanas un izpildes faktiskajiem apstākļiem.

Iestādes pārstāvis tiesas sēdē pieteikumu neatzina, balstoties uz Lēmumā un rakstveida paskaidrojumā ietvertajiem apsvērumiem.

Motīvu daļa

[5] Tiesai vispirms jāizvērtē, vai Valsts ieņēmumu dienests pamatoti liedzis pieteicējai veikt priekšnodokļa atskaitījumus no budžetā

maksājamās nodokļa summas, kas aprēķinātas pamatojoties uz SIA „GI Optima”, SIA „Forteks”, UAB „Eurobusiness LT”, SIA „Flood

Company” un SIA „Generation Kvo” izrakstītajiem rēķiniem (pavadzīmēm).

[6] Likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” (šeit turpmāk – tiesību normas, kas bija spēkā līdz 31.12.2012. darījumu veikšanas laikā)

10.panta pirmās daļas 1.punkts noteic, ka Valsts ieņēmumu dienestā reģistrētai apliekamai personai ir tiesības nodokļa deklarācijā kā priekšnodokli no

budžetā maksājamās nodokļa summas atskaitīt no citām apliekamajām personām saņemtajos nodokļa rēķinos norādītās nodokļa summas par precēm un

pakalpojumiem savu ar nodokli apliekamo darījumu nodrošināšanai, kā arī tādu ārvalstīs veiktu darījumu nodrošināšanai, kuri būtu apliekami ar nodokli,

ja tie tiktu veikti iekšzemē.

Augstākās tiesas pastāvīgajā judikatūrā atzīts, ka atbilstoši likuma jēgai, skatot minēto normu kopsakarā ar tā paša likuma 1.panta 9.punktu un

8.pantu, priekšnodokli var atskaitīt tikai par atbilstoši nodokļa rēķinam faktiski notikušu darījumu, kas atbilst visām minētajā normā norādītajām pazīmēm.

Tas nozīmē, ka vispirms jākonstatē, vai darījums vispār faktiski noticis. Lai iegūtu tiesības atskaitīt priekšnodokli, nav pietiekami, ka darījumi noformēti

atbilstoši likuma prasībām, jo darījumiem jābūt arī faktiski notikušiem gan pēc to ekonomiskā, gan juridiskā rakstura (būtības), bet nodokļu rēķinam

jāatbilst faktiski notikušam darījumam (sk., piemēram, Augstākās tiesas 2009.gada 23.aprīļa sprieduma lietā Nr.SKA-53/2009 8.punktu,

2013.gada 5.jūlija sprieduma lietā Nr.SKA-491/2013 8.punktu).

Augstākā tiesa vairākos spriedumos, no kuriem ir izveidojusies stabila prakse, ir atzinusi, ka nodokļa rēķina saņemšana ir tikai viens no

priekšnoteikumiem, lai persona iegūtu tiesības atskaitīt priekšnodokli. Pavadzīmes ir uzskatāmas par nodokļa rēķiniem un pakalpojuma sniegšanu

apliecinošiem dokumentiem likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 8.panta izpratnē, un šādu dokumentu esība ļauj pieņemt, ka pakalpojums ir sniegts

(vai prece saņemta). Taču minētais pieņēmums neizslēdz iespēju administratīvā procesa dalībniekam, proti, Valsts ieņēmumu dienestam to apstrīdēt,

iesniedzot attiecīgus pierādījumus, kas apliecina pretējo.

Līdz ar to ir jāvērtē ne tikai attiecīgo dokumentu esība, bet arī apstākļi, kas liecina par darījuma faktu ar konkrēto personu, kas reģistrēta

pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā. Tātad vērtējams ir ne tikai attiecīgo dokumentu noformējums, bet arī tajos ietvertās informācijas

patiesums.

Tomēr iestāde nevar liegt tiesības atskaitīt priekšnodokli, aprobežojoties vienīgi ar darījuma neesības konstatējumu. Ja iestāde konstatē, ka

darījums faktiski nav noticis, tai ir arī jāpierāda, ka nodokļu rēķina saņēmējs zināja vai viņam bija jāzina, ka minētais darījums ir iesaistīts krāpšanā

pievienotās vērtības nodokļa jomā (sk. Augstākās tiesas 2013.gada 10.maija sprieduma lietā Nr.SKA-2/2013 7. un 10.punktu; sk. arī Eiropas

Savienības Tiesas 2013.gada 28.februāra rīkojuma lietā Nr.C-563/11 35.punktu).

Pārliecināties par to, kas ir darījuma partneris, nodokļu maksātājam ir iespējams, pirmkārt, ielūkojoties pievienotās vērtības nodokļa reģistrā,

otrkārt, pārbaudot personu, ar kurām darījums tiek noslēgts, pilnvaru apjomu (pārbaudot Uzņēmumu reģistrā fiksēto informāciju, pārbaudot pilnvaras),

treškārt, personīgi kontaktējoties ar darījuma dalībnieka pārstāvjiem. Ja izrādās, ka darījuma dalībnieka pārstāvji (likumiskie vai pilnvarotie), kuri tiešā

veidā ir piedalījušies darījumā (ir parakstījuši ar darījumu saistītos dokumentus), neko nezina par darījumu, ir pamats secinājumam, ka nodokļu maksātājs

ir zinājis vai tam bija jāzina, ka tas piedalās ar krāpšanos ar pievienotās vērtības nodokli saistītā darbībā. Taču nevar izslēgt arī iespēju, ka darījumu

partneri ļaunprātīgi noliedz darījumus, līdz ar to arī šis fakts ir jāpārbauda (sk. Administratīvās apgabaltiesas 2013.gada 30.aprīļa sprieduma lietā

Nr.A42857709 11.punktu).

Tiesa konstatē, ka Valsts ieņēmumu dienests ir vērtējis lietas apstākļus atbilstoši Augstākās tiesas un Eiropas Savienības Tiesas judikatūrā

minētajiem tiesību normu piemērošanas kritērijiem, tai skaitā ir apsvērts, vai pieteicēja zināja vai tai vajadzēja zināt par iesaisti krāpšanā pievienotās

vērtības nodokļa jomā, un guvis apstiprinošu atbildi. Tiesa uzskata, ka Valsts ieņēmumu dienests pamatoti rēķinos atspoguļotos darījumus ar

konkrētajiem uzņēmumiem ir atzinis par nenotikušiem, kā rezultātā pamatoti liedzis pieteicējai tiesības veikt priekšnodokļa atskaitījumus.

[7] No lietā esošajiem pierādījumiem attiecībā uz pieteicējas darījumiem ar SIA „GI Optima” tiesa konstatē, ka iestāde ir ieguvusi pietiekamus

pierādījumus, lai atzītu, ka minētais uzņēmums nav sniedzis pieteicējai faktūrrēķinos norādītos pakalpojumus.

[7.1] 2011.gada 18.aprīlī starp pieteicēju un SIA „GI Optima” noslēgts uzņēmuma līgums Nr.05/06/08 (lietas 1.sējuma 167.-170., 171.lapa),

saskaņā ar kura 1.punktu SIA „GI Optima” apņemas ar saviem spēkiem un materiāliem izpildīt telpu attīrīšanas darbus no būvgružiem objektā, kas

atrodas Kurzemes prospektā 3, Rīgā.

2011.gada 15.maijā sastādīts pieņemšanas-nodošanas akts Nr.1 par veikto darbu izpildi objektā, kuru parakstījuši /pers. L/ (SIA „GI Optima”)

un /pers. D/ (SIA „VDS”) (lietas 1.sējuma 204.lapa).

SIA „GI Optima” 2011.gada 15.maijā izrakstījusi pieteicējai faktūrrēķinu Nr.GVD-110501 par telpu attīrīšanu no būvgružiem objektā –

Kurzemes prospektā 3, Rīga, saskaņā ar līgumu un 2011.gada 15.maija darbu pieņemšanas-nodošanas aktu (lietas 1.sējuma 202., 203.lapa).

[7.2] 2011.gada 6.jūnijā starp pieteicēju un SIA „GI Optima” noslēgts līgums Nr.2011-06/06, saskaņā ar kuru SIA „GI Optima” apņemas veikt

smilts pamatnes izveidi objektā „/Nosaukums/”, Iecavas novads, 5100 m2 platībā (līguma 1.punkts, tāme); pēc darbu pabeigšanas darbu izpildītājs

iesniedz pasūtītajam atbilstības deklarācijas uz izlietotiem materiāliem, slēpto darbu aktus, atbildīgo darbu aktus, atbilstošas fotogrāfijas, celtniecības

žurnālus, drošības tehnikas žurnālus, atsauksmes par darbu pabeigšanu no atbildīgajām organizācijām (līguma 5.2.punkts), kā arī trīs mēnešu laikā

pasūtītājs organizē objekta nodošanu Valsts dzelzceļa tehniskajai inspekcijai, kurā obligāti jāpiedalās izpildītājam (līguma 5.6.punkts) (lietas 1.sējuma

172.-174., 175.lapa).

2011.gada 25.jūnijā sastādīts pieņemšanas-nodošanas akts par izpildīto darbu pieņemšanu un 2011.gada 25.jūnijā SIA „GI Optima” izrakstījusi

faktūrrēķinu Nr.GVD-110601 par smilts pamatnes izveidi objektā (lietas 2.sējuma 10., 11.lapa).

[7.3] 2011.gada 5.augustā starp pieteicēju un SIA „GI Optima” noslēgts līgums Nr.2011-05/08, saskaņā ar kuru SIA „GI Optima” apņemas

veikt lagūnas izbūvi objektā „/Nosaukums A/”, Lēdurgas pagasts, Krimuldas novads (līguma 1.punkts, tāme); pēc darbu pabeigšanas darbu izpildītājs

iesniedz pasūtītajam atbilstības deklarācijas uz izlietotiem materiāliem, slēpto darbu aktus, atbildīgo darbu aktus, atbilstošas fotogrāfijas, celtniecības

žurnālus, drošības tehnikas žurnālus, atsauksmes par darbu pabeigšanu no atbildīgajām organizācijām (līguma 5.2.punkts), kā arī trīs mēnešu laikā

pasūtītājs organizē objekta nodošanu Valsts dzelzceļa tehniskajai inspekcijai, kurā obligāti jāpiedalās izpildītājam (līguma 5.6.punkts) (lietas 1.sējuma

182.-184., 185.-186.lapa).

2011.gada 15.septembrī sastādīts akts par lagūnas izbūvi (lietas 1.sējuma 191.lapa).

2011.gada 15.septembrī SIA „GI Optima” izrakstījusi pieteicējai faktūrrēķinu Nr.GVD-110901 par veiktajiem darbiem objektā „/Nosaukums

A/”, Lēdurgas pagasts, Krimuldas novads, saskaņā ar līgumu un 2011.gada 15.septembra darbu pieņemšanas-nodošanas aktu (lietas 1.sējuma

187.lapa).

2011.gada 30.septembrī sastādīts pieņemšanas-nodošanas akts Nr.1 par veikto darbu izpildi objektā (lietas 1.sējuma 189.lapa).

/datums/SIA „GI Optima” izrakstījusi pieteicējai faktūrrēķinu Nr.110902 par veiktajiem darbiem objektā „/Nosaukums A/”, Lēdurgas pagasts,

Krimuldas novads, saskaņā ar līgumu un 2011.gada 15.septembra darbu pieņemšanas-nodošanas aktu. (lietas 1.sējuma 188.lapa).

[7.4] 2011.gada 12.septembrī starp pieteicēju un SIA „GI Optima” noslēgts līgums Nr.2011-12/09, saskaņā ar kuru SIA „GI Optima” apņemas

veikt kanalizācijas un ūdensvadu sistēmas remontu objektā Rūpniecības ielā 3, Tukumā (līguma 1.punkts, materiālu un iekārtu specifikācija); pēc darbu

pabeigšanas darbu izpildītājs iesniedz pasūtītajam atbilstības deklarācijas uz izlietotiem materiāliem, slēpto darbu aktus, atbildīgo darbu aktus, atbilstošas

fotogrāfijas, celtniecības žurnālus, drošības tehnikas žurnālus, atsauksmes par darbu pabeigšanu no atbildīgajām organizācijām (līguma 5.2.punkts), kā arī

fotogrāfijas, celtniecības žurnālus, drošības tehnikas žurnālus, atsauksmes par darbu pabeigšanu no atbildīgajām organizācijām (līguma 5.2.punkts), kā arī

trīs mēnešu laikā pasūtītājs organizē objekta nodošanu Valsts dzelzceļa tehniskajai inspekcijai, kurā obligāti jāpiedalās izpildītājam (līguma 5.6.punkts)

(lietas 1.sējuma 176.-178., 179.-181.lapa).

2011.gada 3.oktobrī SIA „GI Optima” izrakstīja pieteicējai faktūrrēķinu Nr.GVD-111001 (lietas 1.sējuma 197.lapa) par rūpnīcas

rekonstrukcijas darbiem Rūpniecības ielā 3, Tukumā, saskaņā ar līgumu un 2011.gada 3.oktobra darbu nodošanas-pieņemšanas aktu, un sagatavoti akti

par izpildīto darbu pieņemšanu (lietas 1.sējuma 198., 199.-201.lapa).

2011.gada 31.oktobrī SIA „GI Optima” izrakstīja pieteicējai faktūrrēķinu Nr.GVD-111002 (lietas 1.sējuma 193.lapa) par rūpnīcas

rekonstrukcijas darbiem Rūpniecības ielā 3, Tukumā, saskaņā ar līgumu un 2011.gada 31.oktobra darbu nodošanas-pieņemšanas aktu (lietas 1.sējuma

196.lapa, 194., 195.lapa).

[7.5] Pēc iestādes rīcībā esošas informācijas (SIA „GI Optima” audita pārskatā konstatētais) SIA „GI Optima” grāmatvedība nesniedz patiesu un

skaidru priekšstatu par SIA „GI Optima” darījumiem cita starp ar pieteicēju; dokumentos uzrādīta nepatiesa informācija un darījumi nav izsekojami

(lietas 2.sējuma 42.-70.lapa).

SIA „GI Optima” amatpersona /pers. L/ 2011.gada 27.maija paskaidrojumā iestādei norādījusi, ka SIA „GI Optima” nodarbojas ar

starpniecības pakalpojumiem celtniecības jomā; uzņēmumā strādā 4 cilvēki: visus darbus, kas saistīti ar darījumu partneriem, veica pati, grāmatvedību

kārtoja – grāmatvede /pers. N/, līgumus, aktus un tāmes aizpildīja /pers. O/ un /pers. P/ (viņiem ir dokumentu sagataves, kurās ieraksta nepieciešamo

informāciju). Rēķinus izraksta un partnerus meklē internetā. Visas preces un pakalpojumi tika iepirkti no SIA „ZK Būvniecība”, kas nodrošināja ar

celtniecības pakalpojumiem un celtniecības materiāliem. SIA „GI Optima” nav noliktavas, jo tā nav nepieciešama, tā kā preces nepieciešamajās adresēs

nogādāja SIA „ZK Būvniecība”. Līguma projektus un pieņemšanas-nodošanas aktus lūdza sagatavot klientiem. Ar piegādātāju tiek noslēgts līdzvērtīgs

līgums, kuru sagatavo SIA „GI Optima” darbinieki. Līgumus parakstīja juridiskajā adresē; ar visiem dokumentiem apmainījās un apstiprināja, tiekoties

personīgi (lietas 1.sējuma 103.-109.lapa).

Savukārt 2011.gada 3.jūnijā sniegtajā paskaidrojumā /pers. L/ norādījusi, ka SIA „GI Optima” nodarbojas ar starpniecību celtniecības darbu

veikšanā un celtniecības materiālu tirdzniecībā. SIA „GI Optima” celtniecības darbus neveic, tāpēc nav nepieciešami darbaspēka un finanšu resursi, jo visi

darbi, kurus pasūta pasūtītājs, tiek novirzīti tālāk sadarbības partnerim. SIA „GI Optima” darbība balstīta uz to, ka tiek apzināts klients un tā vajadzības,

piemeklēti tam interesējošie produkti un/vai pakalpojumi ar zemākajām cenām un tiek piedāvāti klientam. Ja cenas klientu apmierina, tiek noslēgts līgums,

darījuma cenā iekļaujot nelielu uzcenojumu. Vienlaicīgi tiek noslēgtas vienošanās arī ar preču/pakalpojumu piegādātāju. Līguma projektus un

pieņemšanas/nodošanas aktus /pers. L/ visbiežāk lūdz sagatavot klientiem. Savukārt ar izpildītāju tiek noslēgts līdzvērtīgs līgums, kuru sagatavo /pers. L/.

Rēķinus un pavadzīmes sagatavo pati /pers. L/. Tā kā uzņēmumam nav noliktavu telpu un iespēja nodrošināt ar transporta pakalpojumiem, /pers. L/

vienojās ar sadarbības partneri (preču piegādātāju), ka tas preci nogādā klienta adresē, kur tiek parakstītas pavadzīmes gan par preču nodošanu, gan par

to piegādāšanu (lietas 1.sējuma 102.lapa).

No SIA „GI Optima” audita pārskata redzams, ka /pers. L/ papildus sniegtajos paskaidrojumos norādījusi, ka klients uzraksta pasūtījumu,

sagatavo dokumentus un iesniedz viņai parakstīšanai; prece netiek apskatīta un uz objektiem viņa nebrauc (sk. lietas 2.sējuma 50.lapas otra puse).

Attiecībā uz SIA „GI Optima” darījumiem ar pieteicēju minētajā auditā konstatēts, ka SIA „GI Optima” darījumi nav notikuši, jo /pers. L/ sniegtie

paskaidrojumi liecina par to, ka veikti tikai pakalpojumu piegādes dokumentu noformējums. Līdz ar to SIA „GI Optima” nevarēja sniegt pakalpojumus

pieteicējai.

SIA „GI Optima” auditā konstatēts, ka tā kā SIA „GI Optima” nav saņēmusi pakalpojumus no SIA „ZK Būvniecība”, attiecīgi SIA „GI Optima”

pakalpojumus nevarēja sniegt pieteicējai, kā arī norādīts, ka darījumu ķēdē iesaistītajiem uzņēmumiem, tostarp pieteicējai, kuriem priekšnodoklī uzrādīta

SIA „GI Optima”, pašiem ir kvalificēts darbaspēks un tehnika. Līdz ar to secināts, ka, iesaistot vairākus pircējus-pārdevējus, ir izveidoti savstarpēji

saistīti darījumi un saskaņota darbība, lai samazinātu PVN; nav notikusi preču/pakalpojumu kustība starp uzņēmumiem.

Papildus iepriekš norādītajam iestāde veikusi SIA „GI Optima” norādītā uzņēmuma SIA „ZK Būvniecība” un tās deklarēto (norādīto sadarbības

partneru pārbaudi) un konstatējusi, ka arī šie uzņēmumiem nebija darbaspēka un materiāltehniskie resursi, lai sniegtu celtniecības pakalpojumus SIA „ZK

Būvniecība”, secīgi SIA „ZK Būvniecība” tādus pakalpojumu nevarēja sniegt SIA „GI Optima”, kura savukārt faktūrrēķinos norādītos pakalpojumus

nevarēja sniegt pieteicējai.

[7.6] 2013.gada 3.jūlijā pieteicējas amatpersona /pers. D/ audita laikā sniedzis paskaidrojumu par darījumiem ar SIA „GI Optima”, norādot, ka

pieteicēja sadarbību ar SIA „GI Optima” sāka 2011.gadā, noslēdzot līgumu par objekta būvniecību Rūpniecības ielā 3, Tukumā. Nevar pateikt, kas

sagatavoja līgumu, bet to ir parakstījusi SIA „GI Optima” valdes locekle /pers. L/. Līguma parakstīšanas procedūrai nav nekādas nozīmes, jo līguma

parakstīšana var būt dažāda, no kā līgums savu spēku nezaudē (katra puse paraksta līgumu atsevišķi un to piegādā parakstīšanai pilnvaroti darbinieki vai

kurjerpasts, līgums var tikt parakstīts vienlaikus, vai līgums tiek sūtīts elektroniski). Neatceras, kā tika parakstīts minētais līgums. Darbu pieņemšana-

nodošana notika saskaņā ar pieņemšanas-nodošanas aktu, kuru viņam vienīgajam ir tiesības parakstīt. Objektā Rūpniecības ielā 3, Tukumā, darba

kvalitāti pārbaudīja gan pasūtītāja pārstāvis, gan būvuzraugs. Kā tika piegādāts rēķins neatceras, jo rēķinu piegāde notiek pa pastu, ar kurjerpastu,

iesniedzot personīgi. Pieteicēju neinteresēja un pieteicēja nepārbaudīja to, vai SIA „GI Optima” darbus veica saviem spēkiem vai darbu veikšanai

pieaicināja trešās personas (lietas 1.sējuma 87.lapa).

Tiesas sēdē pieteicējas valdes loceklis /pers. D/ paskaidroja, ka darījumi ar SIA „GI Optima” bija vienreizēji; viņš sarunājis ar SIA „GI Optima”

par smilts piegādi, bet kur tā to ieguva, viņu neinteresēja; citā objektā tika sarunāts, ka SIA „GI Optima” atradīs cilvēkus, kas darbus izdarīs, bet kur tika

atrasts darbaspēks, arī nezina. Tāpat nezina, vai SIA „GI Optima” pati veic darbus. SIA „GI Optima” ieteica būvdarbu vadītājs, kas strādāja konkrētajā

objektā. Viņu interesēja tikai cena, pārējais neinteresēja. Personīgi ar SIA „GI Optima” pārstāvi nav ticies; līgums tika atvests un viņš to parakstījis.

[8] Kā redzams no iepriekš minētajiem darījumu attaisnojuma dokumentiem, pieteicējas tiešā darījumu partnere SIA

„GI Optima” ir sniegusi pieteicējai dažādus celtniecības darbu pakalpojumus. Savukārt iestāde, izvērtējot visus pierādījumus par

darījumu faktiskajiem apstākļiem kopsakarā, uzskata, ka pieteicēja no minētā uzņēmuma norādītos pakalpojumus nav saņēmusi.

Turpretim pieteicēja uzskata, ka darījumi starp pieteicēju un SIA „GI Optima” ir notikuši, ko apstiprina noformētie dokumenti

(līgumi, rēķini un deklarācijās deklarētais), proti, tikai dokumentos fiksētais.

Tiesa atzīst par pamatotu iestādes, nevis pieteicējas apgalvojumu, ko pamato ar turpmāko.

Jau no SIA „GI Optima” amatpersonas /pers. L/ paskaidrojumiem izriet, ka SIA „GI Optima” pati tieši nesniedza

pakalpojumus pieteicējai (laikposmā līdz 2011.gada 31.jūlijam, kas auditēts SIA „GI Optima”), bet gan tikai organizējusi šo

pakalpojumu dokumentu noformēšanu; SIA „GI Optima” nav tāda darbaspēka un materiāltehniskā nodrošinājuma, kas būtu

vajadzīgs pieteicējas nolīgto pakalpojumu izpildei. No /pers. L/ paskaidrojumiem vispār neizriet, ka minētā persona būtu

norādījusi uz konkrētiem darījuma apstākļiem. Turklāt minētā persona pat Valsts ieņēmumu dienestam sniedz pretrunīgu informāciju,

norādot, ka, parakstot līgumu, tikšanās notiek personīgi SIA „GI Optima” juridiskajā adresē, bet auditā laikā jau norāda, ka pats

klients uzraksta pasūtījumu, sagatavo dokumentus un iesniedz viņai parakstīšanai; bet uz objektiem viņa nebrauc.

Vienlaikus secināms, ka iepriekš /pers. L/ raksturotais SIA „GI Optima” darbības veids apstiprinās ar tiesas sēdē pieteicējas

valdes locekļa /pers. D/ sniegtajiem paskaidrojumiem, ka starp pieteicēju un SIA „GI Optima” notikusi tikai dokumentu

noformēšana un parakstīšana, bet personīgi nav saticies. /pers. D/ norādītais, ka viņu neinteresēja kas un ar kādiem resursiem

izpilda konkrēto pakalpojumu, vien apstiprina to, ka ir notikusi formāla darījumu dokumentu parakstīšana, bez reālas pakalpojumu sniegšanas

no konkrētā šajā dokumentā norādītā uzņēmuma.

[9] Pieteicēja uzskata, ka apstāklis, ka tā ir formāli ievērojusi normatīvajos aktos noteikto darījumu partnera datu pārbaudi

kopsakarā ar to, ka pieteicēja ir iesniegusi darījumu apstiprinošus dokumentus, dod tai pamatu secinājumam, ka darījumi starp

pieteicēju un SIA „GI Optima” ir notikuši. Tiesa šādam viedoklim nepiekrīt.

Vispirms ir norādāms, ka /pers. L/ savos paskaidrojumos ir atzinusi tikai to, ka ir bijusi SIA „GI Optima” amatpersona;

viņas paskaidrojumi par SIA „GI Optima” saimnieciskās darbības veidu ir pārāk vispārīgi. Proti, /pers. L/, skaidrojot SIA „GI

Optima” darbības principus, ir norādījusi, ka uzņēmums pats pakalpojumus nesniedz un darbojas tikai kā starpnieks.

Tāpat no pieteicējas amatpersonas sniegtajiem paskaidrojumiem ir nepārprotami izsecināma pieteicējas ļaunprātība dokumentu noformēšanā,

ņemot vērā šo paskaidrojumu vispārīgo raksturu un to, ka pieteicējas atbildīgā amatpersona vispār nav ievērojusi pienācīgu rūpību, izvēloties darījuma

partneri. Par to liecina apstāklis, ka pieteicējas amatpersona /pers. D/ nav kontaktējies ar SIA „GI Optima” pārstāvi (to viņam ieteicis neidentificēta

persona – darbu vadītājs objektā); nav sniedzis skaidrojumu par to, kādu apsvērumu dēļ izvēlējās sadarboties tieši ar SIA „GI Optima”, cita starp

nenorādot, kā ieguva informāciju par šī darījuma partnera darbaspēka un materiāli tehniskajiem resursiem, darbinieku kvalifikāciju attiecīgo darbu

veikšanai. Šāda rīcība ir atzīstama par negodprātīgu un apstiprina tikai to, ka pieteicēja nav veikusi saprātīgus pasākumus, lai pārliecinātos, ka tā kā

nodokļu maksātājs nesaskaras ar krāpšanu vai nepiedalās tajā.

Ņemot vērā lietā iegūtos pierādījumus un to, ka iestāde konstatēja, ka arī SIA „GI Optima” norādītais uzņēmums SIA „ZK Būvniecība” attiecīgos

darbus nevarēja veikt, tieši pieteicējas atbildīgās amatpersonas sniegtajiem paskaidrojumiem ir izšķiroša nozīme, lai vērtētu, vai pieteicēja ir tikusi

maldināta par faktisko darbu veicēju vai arī pieteicēja zināja (vai tai bija jāzina), ka tā tiek iesaistīta krāpšanā pievienotās vērtības nodokļa jomā.

Ievērojot iepriekš konstatēto, tiesa atzīst, ka pieteicējas amatpersonas sniegtais paskaidrojums par darījumiem ar SIA „GI Optima” ir

vispārīgs un nesniedz ieskatu darījumu detaļās, bet apstiprina, ka pieteicēja apzināti (tātad zināja) saņēma pakalpojumus ne no tā uzņēmuma, kas norādīts

konkrētā darījuma attaisnojuma dokumentā.

[10] Attiecībā uz pieteicējas darījumu ar SIA „Forteks” tiesa konstatē, ka iestāde ir ieguvusi pietiekamus pierādījumus, lai atzītu, ka uzņēmums

nav veicis rēķinā norādīto pakalpojumu.

[10.1] 2011.gada 28.jūnijā starp SIA „Forteks” un pieteicēju noslēgts līgums Nr.2011-06/28, saskaņā ar kuru SIA „Forteks” apņemas veikt

skābbarības tvertņu montāžu objektā „/Nosaukums/”, Iecavas novadā (līguma 1.punkts); pēc darbu pabeigšanas darbu izpildītājs iesniedz pasūtītajam

atbilstības deklarācijas uz izlietotiem materiāliem, slēpto darbu aktus, atbildīgo darbu aktus, atbilstošas fotogrāfijas, celtniecības žurnālus, drošības

tehnikas žurnālus, atsauksmes par darbu pabeigšanu no atbildīgajām organizācijām (līguma 5.2.punkts), kā arī trīs mēnešu laikā pasūtītājs organizē

objekta nodošanu Valsts dzelzceļa tehniskajai inspekcijai, kurā obligāti jāpiedalās izpildītājam (līguma 5.6.punkts) (lietas 1.sējuma 206.-209.lapa).

2011.gada 13.jūlijā sagatavots darbu pieņemšanas-nodošanas akts par veikto darbu izpildi objektā (lietas 163.lapa).

2011.gada 13.jūlijā SIA „Forteks” izrakstījusi pieteicējai rēķinu Nr.FVD1107/01 par skābbarības tvertņu montāžu objektā „/Nosaukums/”,

Iecavas novadā, saskaņā ar līgumu un 2011.gada 13.jūlija darbu pieņemšanas-nodošanas aktu (lietas 1.sējuma 162.lapa, 205.lapa (nav parakstīts)).

[10.2] SIA „Forteks” amatpersona /pers. T/ 2012.gada 14.decembrī iestādē iesniegtajā paskaidrojumā (bez paraksta, bet reģistrēts Valsts

ieņēmumu dienestā), atbildot uz vispārīgajiem jautājumiem par SIA „Forteks” darbību, norādījis, ka bija SIA „Forteks” amatpersona, uzņēmumu

iegādājies no citas personas, sniedzis tikai starpniecības pakalpojumus celtniecības un apstrādes jomā; galvenais preču/pakalpojumu piegādātājs bija SIA

„ZK Būvniecība”. SIA „Forteks” nebija savas noliktavas, tādēļ preces uzglabāt nebija iespējams. SIA „ZK Būvniecība” preces nogādāja SIA „Forteks”

darījuma partnera norādītajā adresē (lietas 1.sējuma 91.-94.lapa).

[10.3] SIA „Forteks” būvdarbu vadītājs /pers. U/ iestādei sniegtajā paskaidrojumā norādījis, ka no 2011.gada 13.jūnija līdz 2012.gada

13.janvārim viņam bija noslēgts darba līgums ar SIA „Forteks” būvdarbu vadītāja amatā, bet nekādu objektu būvniecībā nepiedalījās, palīdzējis noformēt

dokumentus un sniedzis konsultācijas; savu pienākumu ietvaros nekādus dokumentus nav parakstījis. Citus uzņēmuma darba ņēmējus nezina, kā arī nekad

nav redzējis valdes locekli /pers. T/ (lietas 1.sējuma 88.-90.lapa).

[10.4] SIA „Forteks” 2011.gada jūlijā PVN deklarācijā deklarēja darījumus ar SIA „ZK Būvniecība” ( lietas 2.sējuma 219.lapa (informācija, ar

kuru pieteicējai noteikts ierobežojums iepazīties)).

Izvērtējot iestādes iegūto informāciju, konstatējams, ka SIA „ZK Būvniecība” amatpersona /pers. V/ savos paskaidrojumos norādījis, ka

uzņēmumam nav savu pamatlīdzekļu saimnieciskās darbības nodrošināšanai, viņš ir vienīgais darbinieks, uzņēmums sniedz tikai starpniecības

pakalpojumus, neveic pasūtītos darbus. Dokumentu sagatavēs nomaina tikai summas, datumus un darbus (lietas 1.sējuma 98.-101.lapa).

Iestāde, izvērtējot arī SIA „ZK Būvniecība” norādītos sadarbības partnerus, atzinusi, ka 2011.gada jūlijā starp SIA „ZK Būvniecība” un tās

darījumu partneriem nav notikuši darījumi, tātad SIA „ZK Būvniecība” tādu nevarēja sniegt SIA „Forteks”, līdz ar to attiecīgi SIA „Forteks” nevārēja

sniegt pakalpojumus pieteicējai.

[10.5] Pieteicējas amatpersona /pers. D/, paskaidrojot par darījumu ar SIA „Forteks”, norādījis, ka neatceras kā tika atrasta SIA „Forteks”,

atceras, ka 2011.gadā tika noslēgt līgums par skābbarības tvertņu montāžu objektā Iecavas novadā; kas sagatavoja līgumu un kā tas tika parakstīts

neatceras, bet to SIA „Forteks” vārdā ir parakstījis tās valdes loceklis /pers. T/. Uzskata, ka līguma parakstīšanas procedūrai nav nekādas nozīmes, jo

tas neietekmē līguma spēku. Arī par rēķina piegādi neatceras. Pieteicēja neinteresējās un nepārbaudīja, vai SIA „Forteks” darbus veica ar saviem

spēkiem, vai darbu veikšanai pieaicināja trešās puses (lietas 1.sējuma 86.lapa).

Tiesas sēdē pieteicējas valdes loceklis /pers. D/ par darījumu ar SIA „Forteks” paskaidroja, ka viņa rīcībā nebija profesionālu metinātāju, tāpēc

viņam objekta darbu vadītājs ieteicis SIA „Forteks”, kuras cena viņu apmierināja. Sastādīja un nosūtīja viņiem līgumu, bet ar SIA „Forteks” amatpersonu

netikās.

[11] Tātad no iepriekš norādītā būtu secināms, ka pieteicējai pakalpojumu sniegusi tieši SIA „Forteks”. Tomēr tiesa atzīst, ka

iestādes konstatētais kopsakarā ar SIA „Forteks” raksturojošo informāciju, ir pietiekams pamats secinājumam, ka pie lietā pastāvošiem apstākļiem nav

iespējams gūt skaidru un patiesu priekšstatu par faktisko darījuma norisi un būtību. Vērtējot gan SIA „Forteks” amatpersonas un darba ņēmēja /pers. U/

paskaidrojumus, kā arī pašas pieteicējas amatpersonas sniegto informāciju, secināms, ka ir notikusi tikai formāla dokumentu noformēšana, kas

neapstiprina sniegtā pakalpojuma faktisko veicēju. Minētais liecina par to, ka SIA „Forteks” pretēji pieteicējas apgalvotajam nav veikusi

pieteicējai rēķinā norādītā pakalpojuma (skābbarības tvertņu montāža) sniegšanu.

Šādos apstākļos ir pamatots iestādes konstatētais, ka neizpildās priekšnodokļa atskaitīšanas nosacījumi, jo pieteicēja, lai slēptu faktisko darījuma

norisi, ir noformējusi darījuma dokumentus ar SIA „Forteks” kā ar PVN apliekamu personu.

[12] Attiecībā uz pieteicējas darījumu ar SIA „UAB „Eurobusiness LT”, konstatējams turpmāk norādītais.

[12.1] 2011.gada 2. un 6.septembrī uzņēmums UAB „Eurobusiness LT” izrakstījis pieteicējai pavadzīmes Nr.EVD01/0911 un Nr.EVD02/0911

par „sadzīves vagons” (lietas 1.sējuma 165., 166.lapa). UAB „Eurobusiness LT” vārdā pavadzīmes parakstījis /pers. AA/.

[12.2] Pieteicēja 2011.gada septembra PVN deklarācijā priekšnodokļa summā iekļāvusi 1170,40 latus no darījumiem ar UAB „Eurobusiness

LT” (lietas 2.sējuma 195.-200.lapa).

[12.3] Pieteicējas amatpersona /pers. D/ audita laikā par darījumiem ar UAB „Eurobusiness LT” paskaidroja, ka konkrēti, kā tika atrasts

minētais sadarbības partneris, nevar pateikt. Tā kā pieteicējai bija nepieciešams iegādāties sadzīves vagonus, tad labākais piedāvājums bija UAB

„Eurobusiness LT”, bet kā notika vienošanās, neatceras (varbūt pa telefonu). Vagoni tika piegādāti uz Kazarmes ielu 16b, Jelgavā; piegādātājs bija UAB

„Eurobusiness LT”. Uz pavadzīmēm ir piegādātāja pārstāvja paraksts un zīmogs, bet kā pats parakstīja šos divus rēķinus, neatceras (lietas 1.sējuma

84.lapa).

Tiesas sēdē /pers. D/ iesniedza viena sadzīves vagona fotogrāfiju (lietas 2.sējuma 222.lapa) un paskaidroja, ka pieteicējai bija objekts Olainē,

kurā pasūtītājs bija no Lietuvas. Šajā objektā tika samontēti vagoni no materiāliem, kas bija palikuši pāri no sienu montāžas. Ar lietuviešiem tika sarunāts,

ka viņi šos vagonus samontēs un pārdos par 2600 latiem. No Olaines vagonu ar treileri atveda uz Jelgavu. Viņam atnesa papīrus un viņš tos parakstīja.

[12.4] No Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvaldes izmeklētājas tiesai iesniegtā /pers. AA/ paskaidrojuma (kas iegūts no Igaunijas

attiecīgā dienesta) secināms, ka /pers. AA/ pamatnodarbošanās ir muzikālo pakalpojumu sfērā, bet par UAB „Eurobusiness LT” amatpersonu kļuvis pēc

avīzes sludinājuma izlasīšanas un pases kopijas nosūtīšanas, pēc kā uz viņa vārda tika atvērta kompānija Lietuvā. Pēc tam viņam ar pasta starpniecību tika

atsūtīti kaut kādi dokumenti rēķina atvēršanai bankā. Pēc tam dažādus dokumentus saņēmis pa pastu, kurus viņam bija jāparaksta un jānosūta atpakaļ

tādā pašā veidā. Par preci un naudas plūsmu caur kontu neko nezina. Par naudu, kas ir bankas kontā ar /numurs/, neko nezina un lūdzis to atstāt Igaunijas

valsts labā (lietas 2.sējuma 228.-232.lapa).

[13] Ievērojot iepriekš norādīto un to, ka par tiesiski noslēgtu darījumu var atzīt tikai tādu darījumu, kas ir noslēgts ar sabiedrības

ar ierobežotu atbildību amatpersonas vai tā pilnvarotas personas noteikti izteiktu gribu, tad tā kā UAB „Eurobusiness LT” vienīgā

amatpersona vispār noliedz savu līdzdalību šī uzņēmuma saimnieciskās darbības veikšanā, tiesa secina, ka UAB „Eurobusiness LT”

nevarēja nodrošināt pieteicējai tās iesniegtajās pavadzīmēs noformēto darījumu veikšanu. Vienlaikus iestāde konstatējusi, ka UAB

„Eurobusiness LT” amatpersona nav atsaukusies uz uzaicinājumu par dokumentu iesniegšanu, nav iesniedzis darba devēja ziņojumus pārbaudāmajā

periodā, bet 2012.gada 30.maijā UAB „Eurobusiness LT” ir likvidēta. Tātad ir pamatots iestādes secinājums, ka UAB „Eurobusiness LT” nav

atzīstama par tādu uzņēmumu, kas ir veicis pavadzīmēs norādīto sadzīves vagonu izgatavošanu un piegādi pieteicējai.

Tāpat no pieteicējas amatpersonas /pers. D/ paskaidrojumiem izriet, ka viņš nav informēts par patieso darījuma norisi un faktisko izpildi, turklāt

nav ievērojis pienācīgu rūpību, izvēloties darījuma partneri, nav kontaktējies ar „Eurobusiness LT” pārstāvi. Minētais liek secināt, ka ar

apzinātām pieteicējas amatpersonas darbībām ir notikusi tikai formāla dokumentu noformēšana. Šāda rīcība ir atzīstama par

negodprātīgu un apstiprina tikai to, ka pieteicēja nav veikusi saprātīgus pasākumus, lai pārliecinātos, ka tā kā nodokļu maksātājs

nesaskaras ar krāpšanu vai nepiedalās tajā. Tātad zināja (tai bija jāzina), ka tā tiek iesaistīta fiskālu priekšrocību gūšanā.

[14] Kā redzams no lietas materiāliem pieteicēja 2012.gada jūnijā veica priekšnodokļa atskaitījumus kopā 1849,70 latu

apmērā par darījumiem ar SIA „Flood Company”, atskaitījuma tiesības pamatojot ar 2012.gada 30.jūnija pavadzīmēm

NR.FVD010612 un NR.FVD020612 (par auto rezerves daļām). Minētās pavadzīmes parakstījis SIA „Flood Company” amatpersona /pers.

AC/. Preču piegāde veikta no Stirnu ielā 10, Ogrē, uz Kazarmes ielu 16b, Jelgavā, ar transportlīdzekli ar valsts reģistrācijas numuru /TL numurs/ (vadītājs

/pers. AD/).

Pēc iestādes rīcībā esošās informācijas SIA „Flood Company” juridiskajā adresē – Daugavgrīvas iela 74/76-11, Rīga, neatrodas, tai nav

reģistrētu struktūrvienību, tās darbinieki 2012.gada jūnijā ir vienīgā amatpersona (valdes loceklis) /pers. AC/ un grāmatvede /pers. L/, deklarētais

darbības vieds – datoru, to perifēro iekārtu un programmatūras vairumtirdzniecība; 2012.gada janvārī – septembrī PVN deklarācijā ir uzrādījusi vienu

darījuma partneri – SIA „Tezo”. Ņemot vērā šo informāciju, iestāde konstatēja, ka SIA „Flood Company” rīcībā nav nepieciešamo darbaspēka un

materiāltehnisko līdzekļu resursu, lai piegādātu pieteicējai nodokļu rēķinos norādītās preces. Tādas iespējas nav arī SIA „Flood Company” deklarētajai

darījumu partnerei SIA „Tezo”. Līdz ar to secināts, ka SIA „Flood Company” vārdā noformētie dokumenti satur nepa tiesu un pretrunīgu informāciju un

tie nav atzīstami par grāmatvedības attaisnojuma dokumentiem ierakstu veikšanai grāmatvedības reģistros un priekšnodokļa atskaitīšanai. Tāpat Lēmumā

konstatēts, ka pavadzīmēs norādītās rezerves daļas nav iespējams identificēt, jo tās ir bez to identifikācijas kodiem un nav norādīts, kuram

transportlīdzeklim tās paredzētas.

[14.1] Pieteicējas amatpersona /pers. D/ par darījumiem ar SIA „Flood Company” iestādei paskaidroja, ka tieši kā konkrēti atrada SIA „Flood

Company”, neatceroties. Bija nepieciešams iegādāties rezerves daļas un materiālus un tā kā SIA „VDS” strādā vairāk kā 40 cilvēku, tad katra darbinieka

pienākums ir ierosināt materiālu vai rezerves daļu iegādi, ja rodas tāda nepieciešamība. Pavadzīmi parakstīja pieteicējas darbinieks un iesniedza

grāmatvedībā. Tāda darbības forma liedz bez liekām formalitātēm rīkoties operatīvi. Piegādātāja izvēle var būt pavisam nejauša, to var ieteikt sadarbības

partneri vai darbinieki. Ar SIA „Flood Company” līgums netika slēgts, piegāde notika saskaņā ar pavadzīmēm, kuras pieteicējas vārdā parakstīja /pers.

AD/ (pieteicējas darba ņēmējs) un SIA „Flood Company” darbinieks. /pers. AD/ viņam paskaidrojis, ka saņēmis pavadzīmi, parakstījis to un

apzīmogojis, bet nevarot atcerēties, kur tas notika (lietas 1.sējuma 83.lapa).

Tiesas sēdē /pers. D/ paskaidroja, ka SIA „Flood Company” atradās Ogrē, no kurienes netālu pieteicējai bija objekts, kurā tika izmantota

tehnika. Tehnikai bija nepieciešamas rezerves daļas, pēc kurām tika sūtīti vadītājs vai mehāniķis (/pers. AD/). Visas rezerves daļas uzreiz tika norakstītas

uz transportu. Daudziem netiek norādīti rezervju daļu identifikācijas kodi.

[14.2] Bijusī SIA „Flood Company” amatpersona /pers. AC/ tiesas sēdē liecināja, ka pieteicējai tika sagādātas preces. No pieteicējas puses viņš

kontaktējies ar /pers. AD/, viņš ir pieteicējas mehāniķis, kas zvanījis pa telefonu, interesējoties par rezerves daļām, un pasūtījis tās. Preces tika iegādātas

no SIA „Tezo”, bet pēc tām brauca pieteicējas darbinieks./pers.AD/ rezerves daļas savācis pa daļām. Zinot, ka pieteicējai netālu bija objekts. Līgums

netika noslēgts, bet par cenām vienojušies pa telefonu. Pats nav sastopams juridiskajā adresē, tur nenotika komercdarbība. Atbildot uz jautājumu, kā

notika rezervju daļu pasūtīšana attiecīgam transportlīdzeklim, atbildēja, ka tika norādīts kādam modelim, bet pavadzīmēs tas nav norādīts; pāris detaļas

turējis pie sevis, bet ne visas, kas norādītas pavadzīmē.

[15] Izvērtējot iepriekš norādīto attiecībā uz pieteicējas darījumiem ar SIA „Flood Company”, tiesa atzīst, ka iestāde pamatoti konstatējusi, ka

SIA „Flood Company” vārdā noformētajās pavadzīmēs norādītās rezerves daļas nav identificējamas, jo minētajās pavadzīmes ir formāli norādīts vienīgi to

nosaukums, bet nav norādīti preču identifikācijas kodi vai konkrēts transportlīdzeklis, kuram nepieciešamas pavadzīmē norādītās rezerves daļas. Tiesa

norāda, ka SIA „Flood Company” amatpersonas sniegtās liecības tiesas sēdē ir pārāk nekonkrētas un vispārīgas un to saturs ir ļoti tuvs pašas pieteicējas

amatpersonas sniegtajam darījuma apstākļu novērtējumam, kas liecina par šo paskaidrojumu saskaņošanu pirms tiesas sēdes. Tāpat tiesa uzskata, ja

SIA „Flood Company” ir pildījusi tikai starpnieka funkcijas, kā to apgalvo liecinieks /pers. AC/, tad, lai pasūtītu konkrētas preces citam

šādu preču pārdevējam, viņam ir jāzina, kādas konkrēti preces nepieciešamas un kādam transportlīdzeklim. Taču liecinieks neko

detalizētāk par šiem apstākļiem nezināja paskaidrot.

Tādējādi tiesa atzīst, ka ne SIA „Flood Company”, ne arī tās deklarētais darījumu partneris SIA „Tezo” nav piegādājušas (pārdevušas)

preces pieteicējai. Līdz ar to ir pamats secinājumam, ka pieteicējas darījumi nav notikuši ar SIA „Flood Company”.

[16] Savukārt attiecībā uz to, vai pieteicēja zināja, vai tai bija jāzina, ka darījumi nav notikuši tieši ar SIA „Flood Company”,

tiesa konstatē, ka pieteicējas amatpersonas paskaidrojumi attiecībā uz šo darījumu ir ļoti vispārīgi, nekonkrēti un pretrunīgi:

sākotnējā paskaidrojumā viņš norāda uz vispārīgiem darījumu partnera atrašanas veidiem, bet neatceroties kā tas notika ar SIA

„Flood Company”, tomēr norādījis, ka pieteicējas darbinieka pienākumos ir atrast konkrēto preču piegādātāju, kas bez liekām formalitātēm ļauj

pieteicējai rīkoties – nejauši izvēlēties piegādātāju, ko iesaka kāds sadarbības partneris vai darbinieks. Tajā pašā laikā no pieteicējas

amatpersonas paskaidrotā viennozīmīgi neizriet, kas kārtojis darījumus ar SIA „Flood Company” un kura persona to pārstāvējusi (kā

notika SIA „Flood Company” pārstāvja identificēšana), kādas pilnvaras ir pieteicējas darbiniekam /pers. AD/. No darījumu apraksta izriet, ka pieteicējas

amatpersonai vislabāk būtu jāzina, kādu pasūtījumu pieteicēja veica un kādas ziņas tā sniedza preču piegādātājam, lai tas varētu sastādīt atbilstošu preču

klāstu. Uz šādiem apstākļiem nenorādīja arī SIA „Flood Company” bijusī amatpersona. Šo personu nekonkrētie paskaidrojumi izskaidro iepriekš tiesas

konstatēto, ka SIA „Flood Company” nepiegādāja (nepārdeva) pieteicējai pavadzīmēs minētās auto rezerves daļas un materiālus, jo šīs

personas nespēja neko konkrētu pateikt. Ja pieteicēja nebūtu zinājusi to, ka tā darījumu slēdz ar fiktīvu firmu, tad vismaz

pieteicējai (tās pārstāvim) pašai sīki bija jāzina, kādas preces un kuram transportlīdzeklim tā vēlas saņemt. Līdz ar to tiesa secina,

ka pieteicēja zināja, ka tā darījumu nenoslēdz ar SIA „Flood Company”. Pretējo nepierādītu arī tas, ka konkrētās preces (auto

rezerves daļas un materiāli) ir iegādātas un uzstādītas transportlīdzekļiem, jo šādu preču esība pierāda tikai to, ka tās piegādājis

kāds cits, kas nav ar PVN apliekama persona, bet ne SIA „Flood Company”.

[17] 2012.gada 30.augustā SIA „Generation Kvo” izrakstījusi pieteicējai rēķinu Nr.GVD1-30/0812 par metināšanas darbiem saskaņā ar līgumu

u n 2012.gada 30.augusta darbu pieņemšanas-nodošanas aktu (lietas 1.sējuma 156.lapa). 2012.gada 30.augustā sastādīts darbu pieņemšanas-

nodošanas akts, no kura izriet, ka SIA „Generation Kvo” ir veikusi autotreilera remontu (metināšanas darbus) Kazarmes ielā 16B, Jelgavā (lietas

1.sējuma 157.lapa).

[17.1] SIA „Generation Kvo” amatpersona /pers. AG/ 2013.gada 12.jūnijā iestādei paskaidroja, ka viņš veica saimniecisko darbību un

parakstījis dokumentus par SIA „Generation Kvo” darījumiem. SIA „Generation Kvo” juridiskā adrese ir Daugavgrīvas iela 74/76-11, Rīga, uzņēmumā

strādāja 8 cilvēki (tostarp /pers. N/ – grāmatvede, /pers. AH/ kontrolēja preču piegādes un pavadzīmes, pārējie – celtnieki), uzņēmumam nebija

materiāltehniskās bāzes. Paskaidroja, ka pieteicējai tika sniegti metināšanas pakalpojumi, nevienu šos darbus nepilnvaroja veikt. Iespējams pieteicēja

atrada viņa uzņēmumu, personīgi vienojās ar pieteicējas pārstāvjiem un pats organizēja pakalpojuma sniegšanu, pats parakstīja līgumus un pavadzīmes.

Materiāltehniskos līdzekļus nodrošināja SIA „Samsari” (lietas 1.sējuma 80.-82.lapa).

/pers. AG/ tiesas sēdē liecināja, ka darījums ar pieteicēju notika 2012.gada augustā, tas bija saistīts ar traļa pārmetināšanas darbiem. Pieteicējas

pārstāvis uzmeklēja viņu un pasūtīja veicamos darbus, bija vajadzīgi metinātāji. Liecinieka darbiniekiem nebija nedz apstākļi, nedz instrumenti, lai veiktu

šos darbus, tāpēc tika piesaistīts sadarbības partnere SIA „Samsari”, kas nodrošināja visu darbību (tie bija vairāki cilvēki, kuriem bija metinātāju

apliecības). Kāpēc tika uzmeklēts viņš, nezinot, bet pelnīšanas interesēs teicis, ka apņemsies to veikt, un piesaistījis SIA „Samsari”.

[17.2] Pieteicējas amatpersona par darījumu ar SIA „Generation Kvo” iestādei paskaidroja, ka nav iespējams noteikt kā tika atrasta SIA

„Generation Kvo”, bet 2012.gadā ar SIA „Generation Kvo” tika noslēgts tipveida uzņēmuma līgums par metināšanas darbiem, kuru ar SIA „Generation

Kvo” vārdā parakstīja /pers. AG/. Darbi tika apmaksāti saskaņā ar piestādīto rēķinu, bet kā tika piegādāts rēķins, neatceroties. Pieteicēju neinteresēja un

pieteicēja nepārbaudīja, vai SIA „Generation Kvo” darbus veic saviem spēkiem, vai darbu veikšanai pieaicinājusi trešās personas (lietas 1.sējuma

85.lapa).

Tiesas sēdē pieteicējas amatpersona /pers. D/ iesniedza treilera fotogrāfiju (lietas 2.sējuma 221.lapa) paskaidroja, ka treilera metināšanas

darbiem tika meklēta firma, kas varētu šos darbus veikt. Atbraucis /pers. AG/ un sarunājuši, ka sametinās treileri. Metināšanas notika pieteicējas bāzē, jo

tehnika nebija transportējama. Darbus veica trīs cilvēki.

[18] Kā redzams no iepriekš minētā, tad darījumu starp pieteicēju un SIA „Generation Kvo” ir apstiprinājis SIA „Generation Kvo”

amatpersona gan iestādei sniegtajos paskaidrojumos, gan tiesai sniegtajās liecībās. Vienlaikus no SIA „Generation Kvo”

amatpersonas /pers. AG/ sniegtajiem paskaidrojumiem iestādē un liecības nevar viennozīmīgi secināt, kas tieši nodrošināja rēķinā

norādītā pakalpojuma sniegšanu pieteicējai. Tā, paskaidrojumā iestādei /pers. AG/ norādījis, ka darījumā ar pieteicēju piedalījies

pats, nevienu nav pilnvarojis veikt šo pakalpojumu, turpat norāda pretējo – ka materiāltehniskos līdzekļus nodrošināja SIA

„Smasari”. Savukārt jau tiesas sēdē liecināja, ka viņam nebija ne darbinieku, ne materiāltehnisko līdzekļu, tāpēc tika piesaistīta SIA

„Samsari”, kas nodrošināja pakalpojumu. Tiesa, ņemot vērā minētās personas sniegto paskaidrojumu būtību un iestādes rīcībā esošo informāciju, secina,

ka SIA „Generation Kvo” darbošanās veids, tas ir, ka šis uzņēmums pats darbus neveic, jo nav materiāltehnisko resursu, liecina par to, ka tā nav sniegusi

pakalpojumu pieteicējai, bet gan darbojusies kā starpniece, piesaistot darbu veikšanai citu uzņēmumu – SIA „Samsari”.

Savukārt no Valsts ieņēmumu dienesta ievāktās informācijas par SIA „Samsari” secināms, ka arī šis uzņēmums nevarēja sniegt

SIA „Generation Kvo” tādu pakalpojumu, kādu SIA „Generation Kvo” uzņēmusies sniegt pieteicējai. Proti, Valsts ieņēmumu dienests konstatējis, ka

vienīgā SIA „Samsari” amatpersona un darba ņēmējs /pers. AJ/ iestādei sniegtajos paskaidrojumos norādījis, ka SIA „Samsari” nav savu darbinieku un tā

pakalpojumu (celtniecības darbu pakalpojumi) nodrošināšanai piesaista citus uzņēmumus (veic starpniecības pakalpojumus); preču/pakalpojumu piegādes

un transportu nodrošina preču/pakalpojumu pārdevēji/pircēji, kas tiek pārkrauta klienta norādītajās vietās (lietas 1.sējuma 95.-96.lapa). Arī SIA

„Samsari” citi deklarētie darījuma partneri nav spējīgi nodrošināt attiecīgā pakalpojuma sniegšanu, jo šo uzņēmumu amatpersonas faktiski nav veikušas

saimniecisko darbību Latvijas Republikas teritorijā vai to rīcībā nav darbaspēka, kas sniegtu pakalpojumu SIA „Samsari”.

Tāpat, ņemot vērā pieteicējas amatpersonas /pers. D/ sniegto paskaidrojumu vispārīgo raksturu un to, ka pieteicējas amatpersona tiešā tekstā

savos paskaidrojumos norāda, ka viņš neinteresējās un nepārbaudīja, kas un ar kādiem darbaspēka un materiāltehniskajiem resursiem pieteicējai

nodrošināja pakalpojuma sniegšanu, bet notika tikai formāla dokumentu noformēšana, secināms, ka pieteicēja zināja, ka SIA „Generation Kvo” nevarēja

nodrošināt metināšanas pakalpojuma sniegšanu pieteicējai.

[19] Apkopojot iepriekš konstatēto attiecībā uz dokumentos noformēto darījumu ekonomisko saturu un būtību, tiesa atzīst, ka Valsts ieņēmumu

dienests pamatoti secinājis, ka pie lietā pastāvošiem apstākļiem nav iespējams gūt skaidru un patiesu priekšstatu par faktisko darījumu norisi un būtību, jo

nav konstatējams faktiskais pakalpojuma sniedzējs. Pieteicējas dokumentos uzrādītie uzņēmumi nav pakalpojumu faktiskie veicēji vai preču piegādātāji.

Viss konstatētais kopumā liecina, ka ir notikusi vienīgi dokumentu noformēšana.

Saskaņā ar likuma „Par nodokļiem un nodevām” 23.panta 14.daļu nodokļu administrācija nosaka nodokļa maksājuma apmēru, ņemot vērā

nodokļu maksātāja atsevišķa darījuma vai darījumu kopuma ekonomisko saturu un būtību, nevis tikai juridisko formu.

Tātad atbilstoši minētajai normai būtiski ir ne tikai pārbaudīt darījuma juridisko noformējumu, bet arī izvērtēt darījuma ekonomisko būtību.

Minētais nepieciešams cita starpā tāpēc, lai noskaidrotu darījuma faktisko esību, jo, kā konsekventi atzīts administratīvo tiesu praksē, tas vien, ka ir

noslēgts līgums un izrakstīts rēķins, nenozīmē, ka darījums ir faktiski noticis, ja lietā esošie pierādījumi norāda uz pretējo. Darījuma ekonomiskās būtības

izvērtējums ir nepieciešams arī tāpēc, lai noskaidrotu šā darījuma jeb tā dalībnieku patieso mērķi, lai secīgi varētu konstatēt, vai darījums nav noformēts

tikai „uz papīra”, lai tādējādi gūtu fiskālas priekšrocības. Turklāt arī administratīvo tiesu praksē atzīts, ka apstākļos, kad pamatoti ir apšaubīta tiešo

darījumu partneru spēja sniegt pakalpojumus un piegādāt preces, ir jāņem vērā arī pierādījumi, kas attiecas uz tiešo darījumu partneru tālākiem

darījumiem ar citiem sadarbības partneriem tiktāl, ciktāl tas saistīts ar pieteicējai sniegtajiem pakalpojumiem vai piegādātajām precēm. Šādā gadījumā

tālākie darījumi ļauj izsecināt, vai tiešie darījumu partneri varēja vai nevarēja sniegt attiecīgos pakalpojumus vai piegādāt preces (sk., piemēram,

Augstākās tiesas 2010.gada 5.jūlija sprieduma lietā Nr.SKA-343 8.punktu). Tiesu praksē arī atzīts, ka fakti par iepriekšējiem darījumiem nevar

automātiski izšķirt pieteicējas tiesības uz priekšnodokļa atskaitīšanu, tomēr tie var raksturot situāciju un būt par palīglīdzekli apstākļu pārbaudīšanā un

novērtēšanā (sk. Augstākās tiesas 2011.gada 7.oktobra sprieduma lietā Nr.SKA-295 9.punktu).

Tātad apstākļos, kad tiešie darījumu partneri apstiprina, ka paši pakalpojumus nav snieguši, kā arī apstākļos, kad iestādes iegūtā informācija

liecina, ka tiešie darījumu partneri paši pakalpojumus/preces sniegt nebija spējīgi darbaspēka resursu un materiāltehniskās bāzes nodrošinājuma neesības

dēļ, lai noskaidrotu un novērtētu darījumu faktiskos apstākļus jeb to, vai pieteicējas tiešie darījumu partneri tik tiešām ir snieguši pieteicējai

rēķinos norādītos pakalpojumus, ir pieļaujami pārbaudīt arī tālākos sadarbības partnerus kopainas iegūšanai. Tiesa arī norāda, ka

apstākļos, kad tiešo darījumu partneru amatpersonas skaidri norāda, ka pakalpojumu izpildei tika pieaicināti citi uzņēmēji,

darījumu faktisko norisi nav iespējams noskaidrot, pilnībā norobežojoties no šiem uzņēmējiem un nenoskaidrojot uz tiem

attiecināmo informāciju.

Kā pamatoti konstatējis Valsts ieņēmumu dienests, lietā netika iegūts neviens apstiprinājums tam, ka pieteicējas tiešo darījumu partneru deklarētie

vai norādītie sadarbības partneri būtu spējuši nodrošināt pieteicējas nodokļa rēķinos norādīto pakalpojumu sniegšanu vai preču piegādi.

[20] No Valsts ieņēmumu dienesta apkopotās informācijas un savākto pierādījumu, kā arī no tiesā papildu iegūto pierādījumu kopuma, tiesa

atzīst, ka pieteicēja ir zinājusi, ka tā tiek iesaistīta PVN izkrāpšanas shēmā. Šāds secinājums apstiprinās ar turpmāk minēto.

Vispirms norādāms uz iepriekš secināto, ka reāli nav konstatējama neviena darījumu ķēdē iesaistīto uzņēmumu saimnieciskā darbība, par ko

liecina gan darbaspēka un materiāltehniskā nodrošinājuma neesība un atbildīgo amatpersonu paskaidrojumi, gan atsevišķa uzņēmuma nesasniedzamība

juridiskajā adresē. Šādos apstākļos, kā pareizi norādījusi iestāde, nav iespējams identificēt faktisko pakalpojumu sniedzēju un var secināt, ka rēķinos

norādītie uzņēmumi rēķinos minētos darbus nav veikuši. Tātad faktiski ir konstatējama vien darījumu ķēžu veidošana un formāla dokumentu noformēšana

par faktiski neesošiem darījumiem.

Šajā sakarā administratīvo tiesu praksē atzīts, ka darījumu ķēžu veidošana, kuras atsevišķos posmos konstatējama faktisku darījumu neesība un

kas pēc būtības pilnībā vai daļēji vērstas uz nepamatotu fiskālu priekšrocību gūšanu, var norādīt uz visu šajos darījumos iesaistīto personu saistību ar

krāpšanos nodokļu jomā (sk. Augstākās tiesas 2012.gada 8.oktobra lēmuma lietā Nr.SKA-914/2012 12.punktu).

Šajā lietā no visu iepriekš norādīto pierādījumu un apstākļu kopuma tiesa secina, ka darījumu ķēdē iesaistītie uzņēmumi, tai skaitā, pieteicēja, ir

veikuši tikai simulatīvas darbības, iesaistoties dokumentu noformēšanā par faktiski neesošiem darījumiem. Par to cita starp liecina pat noformētie līgumi ar

SIA „GI Optima” un SIA „Forteks”, kuri noslēgti dažādos datumos, par dažādu pakalpojumu nodrošināšanu atšķirīgos objektos, bet visu līgumu saturs,

izņemot iepriekš minēto, ir pilnīgi identisks, turklāt ar neizskaidrojumu 5.6.punkta nozīmi – par objekta nodošanu Valsts dzelzceļa tehniskajai

inspekcijai. Minētais ir iespējams tikai ar darījumos iesaistīto dalībnieku iepriekš saskaņotu rīcību.

Faktiski lietā iegūto pierādījumu daudzums apstiprina, ka konkrētajā gadījumā ir veiktas tikai formālas darbības, noformējot darījumus, tomēr, kā

atzīts tiesu praksē, formālas darbības, piemēram, nodokļa rēķina izsniegšana un samaksa pati par sevi var neapliecināt reāli notikuša darījuma faktu. Ja

objektīvi ir konstatējams, ka darījums faktiski nav noticis, bet ir veiktas vienīgi formālas darbības darījuma uzrādīšanai, priekšnodoklis nevar tikt atskaitīts,

un rēķina vai citu dokumentu noformēšana atskaitīšanu nepamato (sk. Augstākās tiesas 2012.gada 10.aprīļa sprieduma lietā Nr.SKA-69 9.punktu).

Iepriekš minētās atziņas ir ietvertas arī Eiropas Savienības Tiesas praksē, ka, vērtējot darījumu, tiesa var ņemt vērā šo darījumu pilnībā mākslīgo

raksturu, kā arī juridisku, ekonomisku un/vai personisku saistību starp uzņēmējiem, kuri ir iesaistīti nodokļu samazināšanas plānā (sk. Eiropas Savienības

Tiesas 2006.gada 21.februāra sprieduma lietā C-255/02 Halifax 81.punktu). Tātad tas, vai darījumu galvenais mērķis ir vienīgi fiskālu priekšrocību

iegūšana, izriet no attiecīgo darījumu satura un īstās nozīmes.

Šaubas rada arī pieteicējas rīcība, noslēdzot līgumus vairāku tūkstošu latu apmērā, bet nepievēršot un neinteresējoties par sadarbības partneri un

neiegūstot informāciju par konkrēto uzņēmumu. Šādos apstākļos adekvāta un saprātīga būtu prasība noskaidrot, vai darījumu partneris vispār spēj veikt

attiecīgos darbus, tostarp, vai tā rīcībā ir nepieciešamā speciālā tehnika un kvalificēts darbaspēks. Piemēram, attiecībā uz SIA „Forteks”, kura tika

nodibināta tikai dažus mēnešus pirms pieteicēja noformēja darījumu ar šo uzņēmumu –, ievērojot minēto publiski pieejamo informāciju par šo uzņēmumu,

tiesa uzskata, ka pieteicējai bija tiešas norādes, kas saprātīgam uzņēmējam radītu pamatotas aizdomas par nelikumību vai krāpšanas esību attiecībā uz

rēķina izsniedzēju. Kā atzīts Eiropas Savienības Tiesu praksē, ja ir šādas norādes, ko nodokļu maksātājs nav ņēmis vērā, tad nodokļu administrācija var

liegt tiesības uz atskaitīšanu (sal. Eiropas Savienības Tiesas 2012.gada 21.jūnija spriedumu apvienotajā lietā Nr.C-80/11 un C- 142/11

Mahageben 2.gala secinājums).

[21] Ņemot vērā visu iepriekš norādīto apstākļu kopumu, tiesai, kā jau minēts, nerodas šaubas par to, ka pieteicēja zināja (tai bija jāzina), ka tā

iesaistās nodokļu samazināšanas plānā. Tiesa var arī piekrist, ka nav izslēgti gadījumi, kad godprātīgs uzņēmums nejauši var veikt darījumu (iesaistīties

darījumā) ar fiktīvu uzņēmumu, neapzinoties, ka tiek iesaistīts krāpnieciskā darījumā. Tomēr tiesa apšauba, vai godprātīgs uzņēmums vairākkārt, regulāri

var neapzināti iesaistīties dažādos darījumos, kas noformēti nodokļu samazināšanas plāna īstenošanai, kā tas ir izskatāmajā gadījumā. Turklāt, izvērtējot

auditā konstatētos faktiskos apstākļus, ja tiktu konstatēts viens šāds gadījums, tad kāds no minētajiem darījumu faktiskās neesības pierādījumiem

atsevišķi varētu būt apstrīdams no nodokļu maksātāja viedokļa, bet, izvērtējot situāciju kopumā, gandrīz neiespējama ir visu šo apstākļu nejauša sakritība,

kas arī norāda uz pieteicējas lomu šajā lietā analizējamās darījumu ķēdes īstenošanā.

[22] Pastāvot šādiem iepriekš konstatētajiem apstākļiem, tiesa atzīst, ka Valsts ieņēmumu dienests pamatoti samazināja

pieteicējas no budžeta atskaitāmo priekšnodokli par 1374,24 latiem un papildus nomaksai budžetā aprēķināja PVN 24 067,71

latus par nenotikušajiem darījumiem ar SIA „GI Optima”, SIA „Forteks”, UAB „Eurobusiness LT”, SIA „Flood Company” un SIA „Generation

Kvo”.

[23] Pieteicējai papildus nomaksai budžetā noteikts arī UIN 15 149 latu apmērā par 2011.gadu.

Korekcijas UIN aprēķinā veiktas saskaņā ar Gada pārskatu likuma 4.panta trešo daļu, 22.pantu un likuma „Par uzņēmumu ienākuma nodokli”

3.panta pirmo daļu, 4.panta pirmo daļu par darījumiem ar SIA „GI Optima” (88255,82 lati), SIA „Forteks” (7415,13 lati) un UAB „Eurobusiness LT”

(5320 lati), kas bija iekļauti pieteicējas 2011.gada peļņas un zaudējumu aprēķina uzrādītajās pārdotās produkcijas ražošanas izmaksās. Sakarā ar to, ka

Valsts ieņēmumu dienests neatzina pieteicējas darījumus ar norādītajiem uzņēmumiem, par 100 991 latiem tika samazinātas pieteicējas deklarētās

pārdotās produkcijas ražošanas izmaksas un veikta korekcijas UIN deklarācijā, palielinot ienākumu 2011.gadā par 100 991 latiem un nosakot

apliekamo ienākumu.

Kā atzīts administratīvo tiesu praksē, gan uzņēmumu ienākuma nodokļa, gan pievienotās vērtības nodokļa aprēķinā tiek ņemti vērā vieni un tie paši

attaisnojuma dokumenti. Abos gadījumos būtiska nozīme ir tam, vai persona darījuma rezultātā ir saņēmusi preces (pakalpojumus), ko tā izmantojusi

savas saimnieciskās darbības nodrošināšanā. Nodokļu sistēmas sekmīgā funkcionēšanā un krāpniecības novēršanā nav pamata attiecībā uz katru nodokli

par vieniem un tiem pašiem darījumiem piemērot atšķirīgus kritērijus, ja vien tam nav no nodokļa būtības izrietošs objektīvs pamats. Tādēļ arī uz

uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķinu, nosakot saimnieciskās darbības izmaksās iekļaujamos izdevumus, ir attiecināma tāda pati pieeja, kāda attīstīta

Eiropas Savienības Tiesas judikatūrā. Proti, ja tiesai ir pamats apšaubīt, vai pieteicējas darījumu partneris varēja izpildīt konkrēto darījumu, ir jānoskaidro,

vai pieteicēja ir iesaistījusies krāpšanā ar nodokļiem (sk. Augstākās tiesas 2013.gada 12.jūnija sprieduma lietā Nr.SKA-21/2013 19.punktu).

Arī šajā gadījumā UIN aprēķinā, kas veikti uz darījumu esības apšaubīšanas pamata, ir nepieciešams konstatēt to, vai pieteicēja zināja par

iesaistīšanos ļaunprātīgajos darījumos. Tā kā tiesa jau iepriekš atzina, ka darījumi starp pieteicēju un attiecīgi starp SIA „GI Optima”, SIA „Forteks” un

UAB „Eurobusiness LT” nav notikuši, un pieteicēja zināja, ka tā iesaistās faktiski nenotikušos darījumos, tad pieteicējai ir pamatoti koriģēts ne vien PVN

aprēķins, bet arī UIN aprēķins. Līdz ar to tiesa atzīst, ka iestāde, pamatojoties uz pārsūdzētajā lēmumā piemērotajām tiesību normām, ir pamatoti

pieteicējai papildus aprēķinājusi arī UIN 15 149 latu apmērā.

[24] Pieteicējai papildus nomaksai budžetā noteikta arī PVN soda nauda kopā 7495,1 lati un UIN soda nauda 4544,70 lati, kas, pamatojoties uz

likuma uz likuma „Par nodokļiem un nodevām” 32.panta septīto daļu samazināta par 50% un iemaksai budžetā noteikta 6019,94 latu apmērā, kā arī

aprēķināta nokavējuma nauda (kopējā apmērā 8988,22 lati).

Tiesa konstatē, ka atbilstoši Lēmumā ietvertajām tiesību normām attiecībā un atbildību par nodokļu pārkāpumiem un nokavējuma naudas

aprēķināšanu pieteicējai soda nauda un nokavējuma nauda ir aprēķināta pareizi un tās apmērs ir samērīgs un atbilstošs pieteicējas izdarītajam

pārkāpumam.

[25] Pieteicēja pieteikumā norādījusi, ka Valsts ieņēmumu dienests ir nokavējis lēmuma par audita rezultātiem pieņemšanas termiņu par divām

dienām.

Tiesa, izskatot lūgumu par administratīvā akta apturēšanu, jau norādīja, ka atbilstoši Administratīvā procesa likuma 43.panta otrajai daļai likuma

„Par nodokļiem un nodevām” 23.panta trešā un 3.1 daļā paredzētais audita veikšanas termiņš – 90 dienas pieteicējas audita gadījumā beidzās 2013.gada

15.jūlijā, kad tika pieņemts arī sākotnējais lēmums. Līdz ar to iestāde ir ievērojusi audita veikšanas procesuālo kārtību, un sākotnējais lēmums ir pieņemts

likumā noteiktajā termiņā.

[26] Ņemot vērā iepriekš konstatēto un secināto, tiesa Lēmumu atzīst par tiesisku un

pamatotu, savukārt pieteikumu par nepamatotu un noraidāmu.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246. – 251.pantu un 289. – 291.pantu,

Administratīvā rajona tiesa

nosprieda

Noraidīt pilnībā SIA „VDS” pieteikumu par Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora 2014.gada 28.marta lēmuma Nr.22.8/L-9386

atcelšanu.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību

Administratīvās rajona tiesas Jelgavas tiesu namā.

Tiesnese (personiskais paraksts) S.Ozola