Court annuls administrative decision denying residence declaration due to lack of legal basis in existing tenancy dispute. The court ruled that the applicant's residence declaration was valid based on prior court rulings and family consent.

Lieta Nr.A42689008 A4224-09/18

SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2009. gada 26. maijā

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese K.Kalvāne-Radziņa,

piedaloties pieteicējai O.B., viņas pārstāvei zvērinātai advokātei Brigitai Stenclavai un atbildētāja Rīgas pašvaldības pusē pieaicinātās iestās Rīgas domes Personu dzīves vietas reģistrācijas komisijas pārstāvei Evijai Hmeļevskai-Lagzdiņai, atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc O.B. un D.M.-B., kuru kā likumiskā pārstāve pārstāv O.B. pieteikuma par Rīgas domes Personu dzīves vietas reģistrācijas komisijas 2008. gada 18. augusta lēmuma (sēdes protokola Nr.14 2.71.punkts) atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] 2008. gada 18. augustā Rīgas domes Personu dzīves vietas reģistrācijas komisija (turpmāk tekstā - atbildētājs) pieņēma lēmumu (sēdes protokola Nr.14 2.71.punkts) (turpmāk arī

– Lēmums), ar kuru nolēma anulēt D.M.-B. (turpmāk arī – pieteicējs) un O.B. (turpmāk arī – pieteicēja, vai abi kopā - pieteicēji) ziņas par deklarēto dzīvesvietu /adrese/, Rīgā, no deklarācijas iesniegšanas dienas, pamatojoties uz Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 12.panta pirmās daļas 2.punktu. [2] Nepiekrītot Lēmumam, pieteicēja vērsās Administratīvajā rajona tiesā, lūdzot to atcelt šādu motīvu dēļ: [2.1] Pieteicēja paskaidro, ka bija iemitinājusies dzīvoklī /adrese/, Rīgā, ar īrnieka B.B. ģimenes locekļa – R.B. (pieteicējas mātes) piekrišanu un 2003.gada martā deklarēja to kā savu dzīvesvietu, bet 1995.gadā ar dēla D.M.-B. piedzimšanu deklarēja arī savu nepilngadīgo dēlu. [2.2] Pieteicēja uzskata, ka kaut arī B.B. bija miris, tomēr ģimenes loceklim R.B. (pieteicējas mātei) palika tādas pašas tiesības, kādas bija pašam īrniekam, kā to nosaka likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 10.pants.

Tādēļ R.B. bija tiesības dot piekrišanu pieteicējas iemitināšanai dzīvoklī. [2.3] Pieteicēja norāda, ka saskaņā ar Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 3.panta otro daļu, pieteicēja un pieteicējas nepilngadīgais dēls ir ieguvis dzīvokļa /adrese/, Rīgā, lietošanas tiesības uz radniecības pamata ar R.B. (pieteicējas mātes) piekrišanu. Līdz ar to nav pamata uzskatīt, ka pieteicēja aizņem dzīvokli nelikumīgi bez īres līguma. Tādu skaidrojumu ir devis Augstākās tiesas priekšsēdētāja padomnieks R.Krauze komentējot likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 2.pantu, kā arī Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2007.gada 7.februāra spriedumā lietā Nr.CA-285/2, kur J.B. lūdza tiesu izlikt pieteicēju kopā ar nepilngadīgo dēlu no dzīvojamās telpas /adrese/, Rīgā.

Spriedumā norādīts, ka nevar uzskatīt, ka pieteicēja ir iemitinājusies dzīvoklī patvaļīgi, jo pieteicēja bija ievietojusies ar īrnieka B.B. ģimenes locekļa – R.B. piekrišanu. Spriedums ir stājies spēka ar tā pasludināšanas dienu, tādēļ saskaņā ar Civilprocesa likuma 203.panta piekto daļu tam ir likuma spēks, tas ir obligāts un izpildāms visā valsts teritorijā, un to var atcelt tikai likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā. Atbildētājam, pieņemot Lēmumu, bija jāņem vērā spriedums un tiesā nodibinātie fakti.

Spriedums bija iesniegts atbildētājam kopā ar paskaidrojumiem uz 2008.gada 6.jūnija vēstuli Nr.DK-08-9915-ap. [3] Tiesai iesniegtajos rakstveida paskaidrojumos atbildētājs norāda, ka pieteikums ir noraidāms šādu apsvērumu dēļ: [3.1] Atbildētājs paskaidro, ka administratīvais process par pieteicēju un pieteicējas dēla D.M.-B. deklarētās dzīvesvietas /adrese/, Rīgā, ziņu anulēšanu, tika uzsākts pēc iestādes, t.i. pašvaldības iniciatīvas, pamatojoties uz Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 11.panta pirmo daļu. Pašvaldības dzīvokļa /adrese/, Rīgā, īrnieks B.B. miris 2005.gada 18.martā.

Dzīvojamā telpā /adrese/, Rīgā, kā īrnieka ģimenes locekļi reģistrēti bijušā dzīvokļa īrnieka B.B. dēls J.B. un māte R.B.. 2008.gada 6.jūnijā pieteicējai nosūtīts paziņojums, kurā pieteicēja aicināta sniegt paskaidrojumu par dzīvesvietas deklarēšanas pamatojumu un uzrādīt dokumentus, kas apliecina viņas un nepilngadīgā D.M.-B. dzīvojamās telpas /adrese/, Rīgā, lietošanas tiesisko pamatu. Pieteicēja savā 2008.gada 17.jūnija paskaidrojumā informēja, ka dzīvo dzīvoklī /adrese/, Rīgā no 2000.gada un esot iemitināta dzīvoklī ar īrnieka B.B. piekrišanu un kā mātes R.B.

ģimenes loceklis. Starp R.B. un J.B. pastāv strīds, t.i. personas nevar savstarpēji vienoties, ar kuru no viņiem tiks noslēgts dzīvojamās telpas īres līgums iepriekšējā īrnieka vietā. Kā dokumentu, kas pamato dzīvesvietas deklarāciju, pieteicēja pievienoja Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2007.gada 7.februāra spriedumu lietā Nr.C30176005 CA-285/2, ar kuru noraidīta O.B. prasība pret J.B. par lietošanas tiesību izbeigšanu un J.B. pretprasība par O.B. un D.M.-B. izlikšanu no dzīvojamās telpas /adrese/, Rīgā.

J.B. pretprasība noraidīta sakarā ar to, ka prasība celta pamatojoties uz likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 44.pantu, vienlaicīgi tiesa sprieduma izklāsta daļā atzinusi, ka O.B. strīdus dzīvoklī ievietojusies pārkāpjot likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 9.panta pirmās daļas prasības. [3.2] Saskaņā ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 2.panta otro daļu, dzīvojamās telpas lietošanas vienīgais pamats īrniekam vai apakšīrniekam ir dzīvojamās telpas īres vai apakšīres līgums. Saskaņā ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 9.pantu, īrniekam ir tiesības iemitināt viņa īrētajā dzīvojamā telpā savu laulāto, vecākus (adoptētājus), darbnespējīgos brāļus un māsas un pilngadīgos bērnus, kuriem nav savas ģimenes, ja tam piekrituši visi attiecīgajā dzīvojamā telpā dzīvojošie īrnieka pilngadīgie ģimenes locekļi un ja iepriekš par to rakstveidā informēts izīrētājs.

O.B. un D.M.-B. nav saņēmuši dzīvojamā telpā dzīvojošo īrnieka pilngadīgo ģimenes locekļu piekrišanu iemitināšanai dzīvojamās telpās /adrese/, Rīgā, un nav iekļauti dzīvojamās telpas īres līgumā kā īrnieka ģimenes locekļi. [3.3] Atbildētājs norāda, ka tā rīcībā nav dokumentu, kas apliecina O.B. un D.M.-B. dzīvojamās telpas /adrese/, Rīgā, lietošanas tiesības. Atbildētājs nekonstatēja tiesisku pamatu O.B. un D.M.-B. dzīvot deklarētajā dzīvesvietā /adrese/, Rīgā un uzskata, ka Lēmumu pieņēma pamatoti. [4] Tiesas sēdē pieteicēju pārstāve pieteikumu uzturēja uz tajā norādīto argumentu pamata. [5] Tiesas sēdē atbildētāja pārstāve pieteikumu neatzina uz Lēmumā un paskaidrojumos tiesai norādīto argumentu pamata.

Motīvu daļa

[6] Tiesa, noklausoties lietas dalībnieka paskaidrojumus, izvērtējot lietas apstākļus un lietā esošos pierādījumus, secina, ka pieteikums ir pamatots un apmierināms. [7] Ar lietas materiāliem tiesa konstatē turpmāk norādītos lietas faktiskos apstākļus: [7.1] 2008.gada 6.jūnijā atbildētājs nosūtīja pieteicējai aicinājumu ierasties sniegt paskaidrojumu par dzīvesvietas deklarēšanas faktu, līdzi ņemot dokumentus, kas apliecina deklarācijas tiesisko pamatu (lietas 38.lapa); [7.2] 2008.gada 12.jūnijā pieteicēja iesniedza atbildētājam paskaidrojumu, kurā norāda, ka dzīvoklī /adrese/, Rīgā dzīvo ar īrnieka B.B. piekrišanu kā R.B. (pieteicējas māte) ģimenes loceklis.

Vienlaikus pieteicēja norādījusi, ka viņai tiesības dzīvot minētajā dzīvoklī ir atzinusi Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija 2007.gada 7.februāra spriedumā lietā Nr.CA-285/2. Līdz ar minēto paskaidrojumu atbildētājam iesniegta arī tiesas sprieduma kopija (lietas 22.- 25.lapa). [7.3] 2007.gada 18.augustā atbildētājs pieņēmis lēmumu anulēt pieteicējai un viņas nepilngadīgajam dēlam D.M.-B. ziņas par deklarēto dzīvesvietu /adrese/, Rīgā, pamatojoties uz Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 12.panta pirmās daļas 2.punktu (lietas 21.lapa). [7.4] 2008.gada 21.augustā atbildētājs nosūtīja pieteicējai paziņojumu Nr.DK-08-14631- ap, kurā informēja, par minēto lēmumu (lietas 20.lapa). [8] Saskaņā ar Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 12.panta pirmās daļas 2.punktu ziņas par deklarēto dzīvesvietu iestāde anulē, ja attiecīgajai personai nav tiesiska pamata dzīvot deklarētajā dzīvesvietā. [9] Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 3.panta otrā daļa noteic, ka personai ir tiesisks pamats apmesties uz dzīvi noteiktā nekustamā īpašumā, ja tai pieder šis nekustamais īpašums, attiecībā uz to ir noslēgts īres vai nomas līgums vai šā īpašuma lietošanas tiesības tā ieguvusi uz laulības, radniecības, svainības vai cita likumiska vai līgumiska pamata.

Kā atzinis Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments (skat. 2008.gada 15.septembra sprieduma lietā SKA–570/2008 14.punktu), pārbaudot personas tiesisko pamatu dzīvot deklarētajā dzīvesvietā, iestādei un tiesai neizbēgami ir jāsaskaras ar civiltiesiskajām attiecībām (īpašuma, īres u.tml.), jo tikai tās var radīt personai subjektīvas tiesības dzīvot dzīvesvietā. Iestādei un tiesai ir pienākums šādas attiecības arī analizēt, bet vienīgi no to spēkā esības viedokļa, neieslīgstot apstākļos, kas skar tiesisko attiecību iegūšanu, grozīšanu vai izbeigšanu, jo deklarēšanās dzīvesvietā nerada nekādas civiltiesiskas sekas. [10] Administratīvo tiesu praksē jau vairākkārtīgi ir atzīts, ka jautājums par to, vai personai ir tiesisks pamats dzīvot deklarētajā dzīvesvietā, ir risināms civilprocesuālā kārtībā (skat., piemēram, Administratīvās apgabaltiesas 2006.gada 13.aprīļa sprieduma lietā Nr.A42155304 12.punktu).

Arī Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments līdzīgā lietā ir atzinis, ka nesaskata tiesiskus šķēršļus lūgumam anulēt ziņas, pamatojoties uz Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 12.panta pirmās daļas 2.punktu, ja tiktu atzīts, ka personai nav tiesiska pamata dzīvot deklarētajā dzīvesvietā. Jautājums par to, vai personai ir tiesisks pamats dzīvot deklarētajā dzīvesvietā, ir risināms civilprocesuālā kārtībā (skat. Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2006.gada 10.oktobra sprieduma lietā Nr.SKA-311/2006 13.punktu). [11] Izskatāmajā gadījumā pieteicēja atbildētājam iesniedza Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2007.gada 7.februāra spriedumu, kurā atzīts, ka pieteicēja un viņas nepilngadīgais dēls D.M.-B. dzīvoklī /adrese/, Rīgā nav iemitinājušies patvaļīgi, lai arī pārkāpuši likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 9.panta pirmās daļas prasības.

Līdz ar to tiesa atzinusi, ka pieteicējai un viņas dēlam ir dzīvokļa lietošanas tiesības, proti, ir tiesisks pamats apmesties uz dzīvi dzīvoklī Nr.20, Rīgā, /adrese/ un šā īpašuma lietošanas tiesības radīja dzīvokļa īrnieka B.B. ģimenes locekļa R.B. piekrišana un radniecība ar viņu. No minētā secināms, ka tiesa civilprocesuālā kārtībā jau ir atrisinājusi strīdu par pieteicējas tiesībām lietot konkrēto dzīvokli. [12] Likuma „Par tiesu varu” 16.panta ceturtā daļa noteic, ka spriedumam, kas stājies likumīgā spēkā ir likuma spēks, visiem tas ir obligāts un pret to jāizturas ar tādu pašu cieņu kā pret likumu.

Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 3.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka dzīvesvieta ir jebkura personas brīvi izraudzīta ar nekustamo īpašumu saistīta vieta (ar adresi), kurā persona labprātīgi apmetusies ar tieši vai klusējot izteiktu nodomu tur dzīvot, kurā dzīvot tai ir tiesisks pamats un kuru šī persona atzīst par vietu, kur tā sasniedzama tiesiskajās attiecībās ar valsti un pašvaldību. Kā atzinusi Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija ar 2007.gada 7.februāra spriedumu, pieteicējai un viņas nepilngadīgajam dēlam ir tiesisks pamats dzīvot dzīvoklī Nr.20, Rīgā, /adrese/. [13] No administratīvās lietas materiāliem izriet, ka šobrīd risinās civiltiesisks strīds starp pieteicējas māti R.B. un J.B. (mirušā īrnieka dēlu) par tiesībām slēgt īres līgumu.

Līdz ar to līdz īres līguma noslēgšanai saskaņā ar iepriekš minēto tiesas spriedumu pieteicējai un viņas dēlam ir tiesības lietot strīdus dzīvokli. [14] Ievērojot minēto, kā arī, lai sasniegtu Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 1.pantā noteikto mērķi – panākt, lai ikviena persona būtu sasniedzama tiesiskajās attiecībās ar valsti un pašvaldību, tiesas ieskatā, pieteicējai ir tiesības deklarēt savu un sava dēla dzīvesvietu /adrese/, Rīgā. [15] Ievērojot to, ka atbildētājs nav ņēmis vērā ar likumīgā spēkā stājušos tiesa spriedumu nodibinātos faktus, tiesa atzīst, ka atbildētājs nepamatoti atzinis, ka pieteicējiem nav tiesiska pamata savu dzīvesvietu deklarēt dzīvoklī /adrese/, Rīgā.

Līdz ar to Rīgas domes Personu dzīves vietas reģistrācijas komisijas 2008.gada 18.augusta lēmums (sēdes protokola Nr.14 2.71.punkts) nav pamatots un ir prettiesisks, savukārt pieteicējas pieteikums ir apmierināms. [16] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 126.panta pirmo daļu, ja pieteikums pilnībā vai daļēji apmierināts, tiesa piespriež no atbildētāja par labu pieteicējam viņa samaksāto valsts nodevu. Tiesa konstatē, ka pieteicēja valsts nodevu LVL 10,00 (desmit latu) apmērā par pieteikumu par lietas ierosināšanu tiesā ir samaksājusi 2008.gada 12.septembrī (lietas 5.lapa).

Tā kā pieteicējas pieteikums ir apmierināms pilnībā, tad no atbildētāja par labu pieteicējai ir piespriežama viņas samaksātā valsts nodeva.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 126.panta pirmo daļu, 246.-251.pantu, 253.panta pirmo daļu, 289.-291.pantu, tiesa nosprieda

apmierināt O.B. un D.M.-B. pieteikumu par Rīgas domes Personu dzīves vietas reģistrācijas komisijas 2008. gada 18. augusta lēmuma (sēdes protokola Nr.14 2.71.punkts) atcelšanu. Atcelt Rīgas domes Personu dzīves vietas reģistrācijas komisijas 2008.gada 18.augusta lēmumu (sēdes protokola Nr.14 2.71.punkts) ar tā pieņemšanas dienu. Piespriest no Rīgas pašvaldības par labu O.B. viņas samaksāto valsts nodevu 10 (desmit) latu apmērā. Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā 20 dienu laikā no tā sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā. Spriedums sastādīts 2009. gada 26. maijā.

Tiesnese /paraksts/ K.Kalvāne-Radziņa

NORAKSTS PAREIZS Administratīvās rajona tiesas tiesnese

K.Kalvāne-Radziņa Rīgā, 2009. gada 26. maijā