Court dismisses appeal against town council order to demolish unauthorized fence in protected lake zone.

Lietas Nr. A420386913

Lietas arhīva Nr. A42-01121-14/13

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2014. gada 30. aprīlī

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā:

tiesnesis Ojārs Priedītis,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc /pers. A/ pieteikuma par Garkalnes novada domes 2013. gada

30. aprīļa lēmuma „Par patvaļīgi uzbūvētās būves /adrese/ nojaukšanu” (protokols Nr.4, 4§) atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] Ar Garkalnes novada domes (turpmāk – Pašvaldība) 2013.gada 30.aprīļa lēmumu „Par patvaļīgi uzbūvētās būves /adrese/

nojaukšanu” (protokols Nr.4, 4§) (turpmāk – Lēmums) /pers. A/ (turpmāk – pieteicēja) uzlikts par pienākumu līdz 2013.gada

30.maijam nojaukt patvaļīgi uzbūvēto žoga daļu, kas atrodas Sunīšu ezera tauvas joslā, /adrese/ novadā, kadastra Nr./numurs A/, kā

arī noteikts, ja līdz 2013.gada 30.maijam pieteicēja neizpildīs šī lēmuma 1.punktā norādīto, Garkalnes novada pašvaldības

izpilddirektoram nelikumīgā nožogojuma nojaukšanas darbi ir jāuzdod veikt SIA „Garkalnes komunālserviss”. Pieteicējai vajadzēs

segt patvaļīgās uzbūvētās būves nojaukšanas izdevumus, ko veiks SIA „Garkalnes komunālserviss” (lietas 7. – 8. lapa).

Lēmumā norādīts turpmāk minētais.

[2.1] Pieteicēja bez projekta un būvatļaujas izbūvējusi nožogojumu līdz ūdens līmenim, neņemot vērā noteikto četru metru tauvas joslu,

kā arī Aizsargjoslu likuma 37.panta pirmās daļas 5.punkta b) apakšpunktā noteikto aizliegumu virszemes ūdensobjekta aizsargjoslā

10 metru platā joslā būvēt un izvietot jebkādas ēkas un būves, tai skaitā nožogojumus. Būvdarbi veikti ar atkāpēm no 2006.gada

10.augustā akceptētā būvprojekta Nr.463/06, ir pārkāptas Būvniecības likuma 13.panta pirmajā daļā un 16.panta pirmajā daļā

ietvertās normas. Atbildība par minēto pārkāpumu paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 152.panta otrajā daļā.

[2.2] Pieteicējai 2009.gada 15.decembrī sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols EN Nr.201012.

[2.3] Ar Administratīvās apgabaltiesas spriedumu lietā Nr.A4205665410 atstāts negrozīts Garkalnes novada Administratīvās

komisijas 2010.gada 29.janvāra lēmums Nr.B72-14.10 (protokols EN 201012) par pieteicējas saukšanu pie administratīvās

atbildības par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 152.panta otrajā daļa paredzēto pārkāpumu, kurā konstatēts, ka

nekustamajā īpašumā nelikumīgi uzlikts žogs, tādejādi ir izdarīts administratīvais pārkāpums, jo būvniecība nav saskaņota noteiktajā

kārtībā.

[2.4] Lēmumā Pašvaldība atsaukusies uz Aizsargjoslu likuma 37.panta trešo daļu, Būvniecības likuma 30.panta piektās daļas

2.punktu un Ministru kabineta 1997.gada 1.aprīļa noteikumu Nr.112 “Vispārīgie būvnoteikumi” 171. un 1711.punktu.

[3] 2013. gada 30. maijā Administratīvajā rajona tiesā saņemts pieteikums par Lēmuma atcelšanu (lietas 3. – 5. lapa). Pieteikums

pamatots ar turpmāk minēto.

[3.1] 2006.gada 10.augustā nekustamajam īpašumam /adrese/ novadā, kadastra Nr./numurs A/, akceptēts būvprojekts Nr.463/06,

kas paredzēja žoga uzstādīšanu gar gruntsgabala robežu visa tās garumā, ieskaitot teritorijas nožogošanu līdz ūdens līmenim.

2006.gada 6.oktobrī Garkalnes novada būvvalde izdeva pieteicējai būvatļauju Nr. 350/06 (turpmāk – Būvatļauja). Pamatojoties uz

minētajiem dokumentiem tika izbūvēts un 2008.gada 5.novembrī ar aktu (kods 08 00170 8060) „Par Dzīvojamās mājas /adrese/

Rīgas rajonā Kadastra Nr./numurs B/pieņemšanu ekspluatācijā” (turpmāk – Akts) pieņemta ekspluatācijā dzīvojamā māja un

nožogojums līdz ūdens līmenim.

[3.2] Būvatļauja un Akts ir spēkā stājušies labvēlīgi administratīvie akti, kas nav ne atcelti, ne atzīti par prettiesiskiem un rada tiesiskas

sekas un pieteicējas tiesisko paļāvību. Pieteicējas darbībās, nožogojot četru metru tauvas joslu gar Sunīšu ezeru, nav saskatāmas

patvaļīgas būvniecības pazīmes, jo minētās darbības veiktas uz akceptētā būvprojekta un izdotas būvatļaujas pamata un nožogojums

līdz ūdens līmenim normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pieņemts ekspluatācijā.

[3.3] Atsauce uz Administratīvās apgabaltiesas 2013.gada 28.janvāra spriedumu lietā Nr.A4205665410 ir nepamatota. Ar minēto

spriedumu atzīts par spēkā neesošu Garkalnes novada domes priekšsēdētāja 2009.gada 15.decembra lēmums Nr.E-09/705 par

nelikumīgas būves nojaukšanu. Apgabaltiesa nav atzinusi, ka 2006.gada 10.augusta būvprojekts Nr.463/06 neparedzēja nožogojuma

izbūvi tauvas joslā un aizsargjoslā, būvējot dzīvojamo māju pēc Būvatļaujas netika izbūvēts nožogojums līdz ūdens līmenim un, nododot

ekspluatācijā dzīvojamo māju, netika pieņemta ekspluatācijā nožogojuma daļa līdz ūdens līmenim.

[4] 2013. gada 11. jūlijā tiesā saņemtajā atbildētāja rakstveida paskaidrojumā (lietas 11. lapa) Pašvaldība pieteikumu neatzīst un

uzskata par nepamatotu, pamatojoties uz Lēmumā minētajiem argumentiem un papildus norādot, ka Administratīvās apgabaltiesas

spriedums lietā Nr.A4205665410 ir stājies likumīgā spēkā. Atbilstoši likuma „Par tiesu varu” 16.panta trešajā daļā noteiktajam, fakts

par nelikumīgā nožogojuma esamību pieteicējai piederošajā nekustamajā īpašumā, ir konstatēts spriedumā, un ir neaptrīdams.

Pieteicējas atsaukšanās uz būvprojektu, ir nepamatota. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 153.panta trešo daļu, fakts, kurš

nodibināts ar spēkā stājušos spriedumu tā motīvu daļā, nav no jauna jāpierāda, izskatot administratīvo lietu, kurā piedalās tie paši

procesa dalībnieki.

[5] Uz tiesas sēdi pieteicēja nebija ieradusies. 2014.gada 9.aprīlī saņemts pieteicējas lūgums par lietas izskatīšanas atlikšanu. Tiesa

konstatēja, ka pieteicējai 2014.gada 6.martā nosūtīta pavēste uz pieteikumā norādīto adresi /adrese A/, par tiesas sēdi paziņots

savlaicīgi likumā noteiktajā kārtībā, ko papildus apstiprina 2014.gada 9.aprīlī saņemtais paziņojums. Tiesa atzina pieteicējas

neierašanos uz tiesas sēdi par attaisnotu.

Uz tiesas sēdi Pašvaldības pārstāvis nebija ieradies. Garkalnes novada domei 2014.gada 6.martā nosūtīta pavēste. No Pašvaldības

pārstāvja nav saņemts lūgums par lietas atlikšanu vai izskatīšanu bez viņu klātbūtnes, līdz ar to tiesa atzina Pašvaldības pārstāvja

neierašanos uz tiesas sēdi par neattaisnotu.

Pārbaudot lietas materiālus tiesa konstatēja, ka Pašvaldība paskaidrojumā tiesai (lietas 11.lapa) atsaukusies uz administratīvo lietu

A420566410. Pārbaudot administratīvās lietas A420566410 materiālus, tiesa atzina, ka lietu iespējams izskatīt bez lietas dalībnieku

klātbūtnes.

Motīvu daļa

[6] Tiesa, noklausoties procesa dalībnieku tiesas sēdē sniegtos paskaidrojumus un izvērtējot tos kopsakarā ar lietas materiāliem un

lietā esošajiem pierādījumiem, secina, ka pieteikums ir nepamatots un noraidāms.

[7] Ar pārsūdzēto Lēmumu pieteicējai uzlikts par pienākumu līdz 2013.gada 30.maijam nojaukt patvaļīgi uzbūvēto žoga daļu, kas

atrodas Sunīšu ezera tauvas joslā, /adrese/ novadā, kadastra Nr./numurs A/. Vērtējot, vai šis pienākums pieteicējai uzlikts pamatoti,

tiesa norāda sekojošo.

[7.1] Administratīvajā lietā Nr.A4205665410 ir izskatīts jautājums par pieteicējas saukšanu pie administratīvās atbildības par patvaļīgu

žoga būvniecību Sunīšu ezera tauvas joslā, /adrese/ novadā. Lietā nav strīda, ka ar Lēmumu pieteicējai par pienākumu ir uzlikts

nojaukt tieši šo žoga daļu.

[7.2] Lietā Nr.A4205665410 ir stājies spēkā Administratīvās apgabaltiesas spriedums, ar kuru atstāts negrozīts Garkalnes novada

Administratīvās komisijas 2010.gada 29.janvāra lēmums Nr.B72-14.10 (protokols EN 201012) par pieteicējas saukšanu pie

administratīvās atbildības par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 152.panta otrajā daļa paredzēto pārkāpumu. Tātad lietas

Nr.A4205665410 ietvaros ir noskaidrots un pierādīts, ka pieteicēja ir veikusi patvaļīgas būvniecības darbības saistībā ar žoga izbūvi

Sunīšu ezera tauvas joslā, /adrese/ novadā. Norādītās lietas ietvaros, ievērojot to, ka pieteicēja ir atzīta par personu, kura saucama

pie administratīvās atbildības, arī noskaidrots, ka tieši pieteicēja ir par šiem būvdarbiem atbildīgā persona.

[7.3] Administratīvā procesa likuma 153.panta otrajā daļā noteikts, ka fakts, kurš nodibināts ar spēkā stājušos tiesas spriedumu tā

rezolutīvajā daļā, nav no jauna jāpierāda, izskatot administratīvo lietu.

Tā kā Administratīvās apgabaltiesas 2013.gada 23.janvāra sprieduma lietā Nr.A4205665410 rezolutīvajā daļā nospriests atstāts

negrozīts Garkalnes novada Administratīvās komisijas 2010.gada 29.janvāra lēmums Nr.B72-14.10 (protokols EN 201012) par

pieteicējas saukšanu pie administratīvās atbildības par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 152.panta otrajā daļa paredzēto

pārkāpumu, tad izskatāmās lietas ietvaros nav nepieciešams no jauna vērtēt, vai pieteicēja ir veikusi patvaļīgas būvniecības

darbības. Ar Administratīvās apgabaltiesas 2013.gada 23.janvāra spriedumu jau ir nospriests, ka pieteicēja ir veikusi patvaļīgu žoga

būvniecību.

Vienlaikus tiesa uzskata par nepieciešamu norādīt uz to, ka lietā Nr.A4205665410, pretēji pieteicējas šajā lietā iesniegtajā

pieteikumā norādītajam, tiesa ir noskaidrojusi un pati pieteicēja atzinusi, ka /pers. A/ strīdus žoga posmu tauvas joslā izbūvējusi tikai

2009.gada septembrī (lietas Nr.A4205665410 I sējuma 7.lapa), jau pēc dzīvojamās mājas pieņemšanas ekspluatācijā (2008.gada

5.novembrī parakstīts akts par dzīvojamās mājas /adrese/, pieņemšanu ekspluatācijā (lietas Nr.A4205665410 I sējuma 80.-81.lapa).

Pieteicēja šādu nožogojuma izbūves datumu pati ir norādījusi pieteikumā tiesai. No lietas materiāliem neizriet, ka pieteicēja šo žogu

būtu uzbūvējusi būvatļaujas spēkā esības laikā un tas būtu pieņemts ekspluatācijā ar 2008.gada 5.novembra aktu.

[7.4] Būvniecības likuma 30.panta piektās daļas 2.punktā noteikts - ja būvinspektora konstatētos pārkāpumus ir iespējams novērst un

būvniecību turpināt atbilstoši normatīvo aktu prasībām, pašvaldība, izvērtējot būvinspektora konstatētos pārkāpumus, var pieņemt

lēmumu par būvniecības radīto seku novēršanu (būves vai tās daļas nojaukšanu, iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu u.tml.).

Izskatāmajā lietā Garkalnes novada būvinspektore 2009.gada 12.novembrī ir sastādījusi aktu, ka nekustamajā īpašumā /adrese/

novadā ir veikta žoga būvniecība Sunīšu ezera 4 m tauvas joslā. Ievērojot norādīto, secināms, ka izpildās Būvniecības likuma 30.panta

piektās daļas priekšnoteikumi tam, lai Garkalnes novada pašvaldība varētu pieņemt lēmumu par būvniecības radīto seku novēršanu.

Vērtējot, vai nepastāv iespēja ļaut pieteicējai saglabāt tauvas joslā izbūvēto žoga daļu, attiecīgi izstrādājot un saskaņojot pašvaldībā

ar žoga būvniecību saistīto dokumentāciju, tiesa secina, ka šāda iespēja nepastāv. Aizsargjoslu likuma 7.panta otrajās daļas 2.punkta

a) apakšpunktā noteikts, ka minimālie virszemes ūdensobjektu aizsargjoslu platumi tiek noteikti pilsētās un ciemos - teritoriju

plānojumos, ne mazāk kā 10 metrus plata josla gar virszemes ūdensobjekta krasta līniju, izņemot gadījumus, kad tas nav iespējams

esošās apbūves dēļ. Savukārt Aizsargjoslu likuma 37.panta pirmās daļas 5.punkta b) apakšpunktā noteikts, ka virszemes

ūdensobjektu aizsargjoslās papildus šā likuma 35.pantā minētajam tiek noteikti šādi aprobežojumi – 10 metrus platā joslā papildus

šā panta 1., 2., 3., 4. un 4.1 punktā minētajam aizliegts būvēt un izvietot jebkādas ēkas un būves, tai skaitā nožogojumus (izņemot

esošo būvju renovāciju (...)).

Ievērojot šo Aizsargjoslu likumā ietverto aizliegumu, secināms, ka žogu būvniecība Sunīšu ezera (vai ūdenstilpnes) aizsargjoslā nav

pieļaujama.

Ņemot vērā to, ka izpildās Būvniecības likumā noteiktie priekšnoteikumi tam, lai pašvaldība būtu tiesīga pieņemt lēmumu par

būvniecības radīto seku novēršanu – patvaļīgi uzbūvētās žoga daļas tauvas joslā nojaukšanu, to, ka Aizsargjoslu likums nepieļauj šāda

veida būvju izvietojumu virszemes ūdensobjekta aizsargjoslā, tiesa atzīst, ka Dome pamatoti ar Lēmumu ir uzlikusi pieteicējai par

pienākumu nojaukt patvaļīgi uzbūvēto žoga daļu, kas atrodas Sunīšu ezera tauvas joslā, /adrese/ novadā, kadastra Nr./numurs A/.

[8] Vienlaikus ar Lēmuma saturā iekļauto tiesisko pienākumu, atbildētājs ir arī pieteicēju brīdinājis par sekām Lēmuma neizpildes

gadījumā (turpmāk arī – Brīdinājums). Tā kā pieteicēja pārsūdzējusi Lēmumu pilnā apmērā, tiesa pārbauda Lēmuma tiesiskumu daļā

par Brīdinājuma izdošanu.

Izvērtējot lietas materiālus kopsakarā ar faktiskajiem lietas apstākļiem, tiesa secina, ka Pašvaldība ir ievērojusi priekšnosacījumus

Brīdinājuma izdošanai, jo tas ietver norādi, uz kuru administratīvo aktu tas attiecas. Atbilstoši Administratīvā procesa likuma

361.panta otrajai daļai brīdinājumu par rakstveidā izdota administratīvā akta piespiedu izpildi var norādīt administratīvajā aktā.

Tiesa konstatē, ka Brīdinājums ir attiecināms uz administratīvo aktu, kas izdots attiecībā pret pieteicēju un ir pieteicējai zināms. Tāpat

Brīdinājums ietver norādi par administratīvā akta izpildi piespiedu kārtā, ja tas netiks izpildīts labprātīgi, proti, Lēmumā norādīts, ka

piespiedu izpilde tiks uzsākta nākamajā dienā pēc noteiktā datuma, kad beigsies administratīvajā aktā noteiktais tā labprātīgas

izpildes termiņš. Tā kā izskatāmā lieta ir arī pār administratīvā akta atcelšanu, tad piespiedu izpildes uzsākšanas termiņi ir atkarīgi no

galīgā tiesas nolēmuma spēkā stāšanās brīža.

Brīdinājumā ir ietverta norāde, ka piespiedu izpildi veiks SIA „Garkalnes komunālserviss”, un par piemērojamo piespiedu izpildes

līdzekli, proti, administratīvā akta labprātīgas neizpildes gadījumā tas tiks izpildīts ar aizvietotājizpildes palīdzību, kā arī tas, ka

administratīvā akta piespiedu izpildes izmaksas būs jāsedz pieteicējai. Tāpat Brīdinājums ietver norādi uz tā izdošanas vietu, datumu

un amatpersonas parakstu. Tādējādi Lēmumā saturā ietvertais Brīdinājums ir atzīstams par pamatotu un tiesisku.

Administratīvā procesa likuma 361.panta piektā daļa noteic, ka privātpersonas sūdzību par brīdinājumu izskata Administratīvā rajona

tiesa, taisot lēmumu. Tā kā Lēmums un Brīdinājums ir ietverts vienā dokumentā, proti, Lēmumā, tiesa minēto jautājumu izlemj ar

spriedumu, taču, ievērojot to, ka Brīdinājuma tiesiskuma pārbaudi saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 361.panta piekto daļu

veic tikai pirmās instances tiesa, tad tiesas spriedums daļā par Brīdinājuma tiesiskuma izvērtējumu nav pārsūdzams.

[9] Apkopojot iepriekš norādīto tiesa pārsūdzēto Lēmumu atzīst par tiesisku un pamatotu, bet pieteikumu par nepamatotu un

noraidāmu.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246. – 251.pantu, 289. – 291.pantu un 361.pantu

nosprieda:

noraidīt /pers. A/ pieteikumu par Garkalnes novada domes 2013. gada 30. aprīļa lēmuma „Par patvaļīgi uzbūvētās būves /adrese/

nojaukšanu” (protokols Nr.4, 4§) atcelšanu.

Spriedumu, daļā par Garkalnes novada domes 2013. gada 30. aprīļa lēmuma „Par patvaļīgi uzbūvētās būves /adrese/ nojaukšanu”

tiesiskumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas

sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Pārējā daļā spriedums nav pārsūdzams.

Tiesnesis (paraksts) O. Priedītis