Court dismissed default judgment against debtor for debt collection and awarded plaintiff full claim.
Legislator summary
AI generatedThe court fully dismissed the defendant's failure to appear and granted the plaintiff's claim for debt collection. The plaintiff sued for the remaining debt balance, interest, and court costs after the defendant made partial payments under a prior settlement agreement. Since the defendant did not submit written explanations, the court ruled that this procedural omission did not prevent the judgment from being rendered.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 250.21 panta 2. daļa; Civilprocesa likuma 5., 8., 92.-97., 189.-193., 250.25., 250.27. pants: Failure to submit written explanations to the court does not constitute an obstacle to rendering a judgment.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr.C33230615
C-2306-15/6
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2015.gada 22.maijā
Rīgas rajona tiesa
tiesnese I.Freimane
rakstveida procesā izskatīja civillietu sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Julianus Inkasso Latvija” maza apmēra prasībā pret /pers. B/ par parāda piedziņu.
Aprakstoša daļa
Sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Julianus Inkasso Latvija” 2015.gada 11.februārī cēla tiesā maza apmēra prasību pret /pers. B/ par parāda piedziņu.
Prasības pieteikumā norādīts, ka starp pusēm 2012.gada 24.oktobrī tika noslēgta Vienošanās Nr.701389017-24.10.2012 par parāda atmaksu. Atbildētājs atzina parādu
1615,71 euro (Ls 1135,53) apmērā un vienojās ar prasītāju, ka parāda summa tiek uzskatīta par atbildētāja pamatsummas parādu no vienošanās parakstīšanas brīža.
Atbildētājam bija pienākums saskaņā ar parakstītās vienošanās 4.punktu parāda daļu dzēst vienpadsmit maksājumos līdz katra mēneša 28.datumam, iemaksājot
prasītājas norēķinu kontā pirmajā mēnesī 14,23 euro (Ls 10), nākamajos desmit mēnešos 28,46 euro (Ls 20), bet atlikušo parāda daļu 1331,14 euro (Ls 935,53) dzēst
divpadsmitajā maksājumā vai saskaņā ar vienošanās 4.1.punktu noslēgt jaunu vienošanos par atlikušās parāda summas atmaksu ilgākā laika periodā. Pēc vienošanās
noslēgšanas atbildētājs veica 17 maksājumus par kopējo summu 471,08 euro (Ls 331,08). Turpmākie maksājumi saskaņā ar vienošanos netika veikti.
Uz prasības pieteikuma iesniegšanas dienu neatmaksātās pamatsummas parāda atlikums ir 1158,86 euro (Ls 814,45). Vienošanās 5.punktā noteikts, ka par nokavēto
maksājumu termiņu atbildētājs maksā līgumsodu 0,5 % apmērā no laikā nesamaksātās summas par katru nokavēto dienu. Līgumsods aprēķināts par laika posmu no 2013.gada
28.oktobra līdz 2015.gada 16.janvārim, par 445 kavētām dienām, un kopā sastāda 2578,46 euro. Prasītāja to labprātīgi samazinājusi līdz 10 % no galvenā parāda apmēra –
115,89 euro.
Pamatojoties uz Civillikuma 1587.pantu, 1652.panta pirmās daļas 3.punktu, 1716., 1717., 1719.pantu, 1720.panta otro daļu, 1763., 1793., 1797., 1798., 1801., 1805.,
1943.pantu, Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, 195., 250.18, 250.19, 250.20 pantu, prasītāja lūdz piedzīt no atbildētāja galveno parādu 1158,86 euro apmērā, līgumsodu
115,89 euro apmērā, visus tiesāšanās izdevumus, kā arī noteikt prasītājas tiesības saņemt likumiskos sešus procentus gadā no parāda neatmaksātās summas.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21 pantu atbildētājam 2015.gada 18.februārī nosūtīts prasības pieteikuma noraksts rakstveida paskaidrojuma sniegšanai,
izskaidrojot civilprocesuālās tiesības un pienākumus. Līdz sprieduma taisīšanai lietā atbildētājs rakstveida paskaidrojumi tiesā nav saņemti. Saskaņā ar Civilprocesa likuma
250.21 panta otro daļu paskaidrojuma nesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā.
Tā kā lietas dalībnieki nav lūguši lietas izskatīšanu tiesas sēdē, kā arī tiesa neuzskatīja par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, pamatojoties uz Civilprocesa likuma
250.25 panta pirmo daļu, tiesa civillietu izskata rakstveida procesā, par ko lietas dalībnieki ir savlaicīgi informēti, 2015.gada 7.aprīlī un atkārtoti 2015.gada 29.aprīlī nosūtot
paziņojumu ierakstītā pasta sūtījumā uz prasītājas juridisko adresi un atbildētāja deklarēto dzīvesvietu. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.1 panta 3.punktu uzskatāms, ka
pusēm tiesas dokumenti izsniegti septītajā dienā no nosūtīšanas dienas.
Motīvu daļa
Pārbaudījusi lietas materiālus un novērtējusi lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma pilnā apmērā.
Saskaņā ar Civillikuma 1402.pantu saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.
Lietā nav strīda par to, ka starp pusēm pastāvēja līgumiskas attiecības. Tas apstiprinās ar lietas materiāliem pievienoto 2012.gada 24.oktobra Vienošanos
Nr.701389017-24.10.2012 par parāda atmaksu, ko atbildētājs likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējis.
Saskaņā ar vienošanās 1.punktu līdzēji konstatē un parādnieks atzīst, ka parāda saistības pret prasītāju sastāda 1135,53 latus, kas atbilst 1615,71 euro.
Vienošanās 4.punktā atbildētājs apņēmās veikt parāda samaksu saskaņā ar maksājumu grafiku, tajā norādītajos termiņos un apjomā. Saskaņā ar maksājumu grafiku
pirmais parāda atmaksas datums tika noteikts 2012.gada 28.novembris, savukārt pēdējais parāda atmaksas datums tika noteikts 2013.gada 28.oktobris. Atbildētājs pēc
vienošanās noslēgšanas veicis 17 maksājumus, kopā samaksājot 471,08 euro.
Vienošanās 7.punkts paredz, ja parādnieks neizdara samaksu kreditoram šīs vienošanās 4.punktā minētajā termiņā un apjomā, tad kreditors ir tiesīgs bez iepriekšēja
brīdinājuma celt prasību tiesā par neatmaksātās pamatsummas parāda atlikumu, nesamaksāto procentu, līgumsoda un zaudējumu samaksu, atbilstoši šīs vienošanās
nosacījumiem.
Parakstot vienošanos par parāda samaksu, kurā iekļauts maksājumu grafiks, atbildētājs ar savu parakstu apliecināja, ka ir iepazinies ar noteikumiem, tie ir apspriesti un
saprotami, līdz ar to tiesa atzīst, ka vienošanās nosacījumi atbildētājam ir saistoši un izpildāmi.
Tiesa konstatē, ka puses ir vienojušās par darījuma būtiskajām sastāvdaļām, ar nolūku savstarpēji saistīties un saskaņā ar Civillikuma 1533.pantu līgums uzskatāms par
galīgi noslēgtu un atzīstams par tiesīgu. Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek par pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums,
ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.
Kā norādīts prasības pieteikumā, atbildētājs nav izpildījis no vienošanās izrietošās saistības un parāda apmērs sastāda 1158,86 euro. Tiesai nav pamata apšaubīt
prasības pieteikumā norādīto saistību neizpildes faktu no atbildētāja puses. Parakstot vienošanos, atbildētājs atzina neizpildītās saistības, kā arī apņēmās pildīt vienošanās
noteikumus, atmaksājot parādu maksājumu grafikā noteiktajā apmērā un termiņā.
Civillikuma 1652.pantā noteikts, ka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis, kad palaists garām termiņš, kas nolikts izpildīšanai vai nu ar likumu, vai ar
līgumu, vai arī pēc parašas. Saskaņā ar Civillikuma 1828.pantu, ja izpildījuma laiks ir noteikts, tad parādniekam tas jāievēro, negaidot sevišķu kreditora atgādinājumu.
Tiesa konstatē, ka atbildētājam maksājumi bija jāveic katra mēneša 28.datumā, bet pēdējais maksājums bija jāveic 2013.gada 28.oktobrī, tomēr maksājumi noteiktajā
apjomā netika veikti. Tādējādi tiesa atzīst, ka ar lietā esošo vienošanos par parāda samaksu, maksājumu grafiku un prasības pieteikumā norādītajiem apstākļiem tiek
nodibināts saistību neizpildes fakts no atbildētāja puses.
Tāpat prasītāja lūdz tiesu piedzīt no atbildētāja līgumsodu 115,89 euro apmērā, kas saskaņā ar vienošanās 5.punktu ir aprēķināts par laiku no 2013.gada 28.oktobra līdz
2015.gada 16.janvārim 0,5 % apmērā no pamatsummas parāda atlikuma par katru maksājuma kavējuma dienu. Par 445 nokavējuma dienām prasītāja aprēķinājusi līgumsodu
2578,46 euro apmērā, bet samazinājusi to līdz 115,89 euro, kas atbilst 10 % no pamatparāda summas.
Saskaņā ar Civillikuma 1716.pantu līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību tajā gadījumā, ja viņa šo saistību neizpildītu vai
neizpildītu pienācīgi. Civillikuma 1717.pantā noteikts, ka līgumsodu var pievienot katram līgumam, un to var noteikt ne vien naudā, bet arī citās vērtībās. Līgumsoda apmēru
noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma neizpildīšanas, kā arī tiesību saņemt līgumisko procentus.
Civillikuma 1716.panta trešajā daļā (likuma redakcijā, kas stājās spēkā 2014.gada 1.janvārī) noteikts, ka līgumsods par saistību nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā
laikā (termiņā) var tikt noteikts pieaugošs, taču kopumā ne vairāk par 10 procentiem no pamatparāda vai galvenās saistības apmēra.
Lietas izskatīšanas gaitā ir konstatēta atbildētāja saistību neizpilde pret prasītāju. Kā izriet no prasības pieteikumā iekļautā parāda aprēķina, prasītāja līgumsodu par
maksājumu kavējumu ir aprēķinājusi par laiku no 2013.gada 28.oktobra, kas ir grafikā noteiktā maksājuma pirmā kavējuma diena, līdz 2015.gada 16.janvārim, kad sastādīts
prasības pieteikums. Atbildētāja pienākums maksāt līgumsodu par maksājumu kavējumiem ir pielīgts vienošanās 5.punktā. Ņemot vērā to, ka atbildētājs nav iesniedzis tiesai
pierādījumus par saistību izpildi, kas izriet no pušu noslēgtās vienošanās, tiesa atzīst, ka prasītājai ir tiesības prasīt līgumsoda samaksu nokavējuma gadījumā.
Tiesa atzīst, ka līgumsods ir saistību pastiprinājums un iedarbojas kā nelabvēlīgu seku draudi atbildētājam saistību neizpildes gadījumā. Līgumsoda apmēru ir noteikuši
paši līdzēji, atbildētājs minētajam līgumsodam ir piekritis. Tiesas rīcībā nav pierādījumu, kas apliecinātu, ka atbildētājs būtu veicis kādus pasākumus saistību neizpildes
novēršanai.
Saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 6.panta vienpadsmito daļu, tiesa, izšķirot strīdu vai veicot citas no ražotāja, pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja un
patērētāja noslēgtā līguma izrietošās procesuālās darbības, izvērtē līguma noteikumus un strīda atrisināšanai attiecībā uz patērētāju nepiemēro līgumā ietvertos netaisnīgos
noteikumus.
Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 6.panta trešās daļas 4.punkts atzīst par netaisnīgiem līguma noteikumus, kuri uzliek patērētājam, kurš neizpilda līgumsaistības,
neproporcionāli lielu līgumsodu.
Izvērtējot pieprasītā līgumsoda apmēru, tiesa atzīst, ka konkrētajā gadījumā, kad atbildētājs ar līgumu uzņemtās saistības nav pildījis, pieļaujot ilgstošu saistību
neizpildi, pieprasītais līgumsods nevar tikt vērtēts kā nesamērīgs.
Ņemot vērā minēto, tiesa secina, ka prasītājas rīcība, pieprasot līgumsodu 115,89 euro apmērā, nav pretrunā ar Civillikuma 1.pantā deklarēto labas ticības principu, kā
arī nav pretrunā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likuma noteikumiem. Līdz ar to tiesa atzīst, ka prasība daļā par līgumsoda piedziņu ir pamatota un apmierināma.
Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa noteic, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu
prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa noteic, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā
likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.
Atbildētājs nav izmantojis savas Civilprocesa likuma 74.pantā paredzētās tiesības un nav sniedzis rakstveida paskaidrojumus, nav cēlis iebildumus pret prasību, nav
apstrīdējis prasības pieteikumā minētos faktus, kā arī nav tiesā iesniedzis pierādījumus par to, ka būtu veikta naudas līdzekļu samaksa. Ievērojot minēto, tiesai nav pamata
apšaubīt prasītājas iesniegtos pierādījumus un prasījuma pamatotību, līdz ar ko tiesa atzīst par pierādītu prasību par parāda piedziņu.
Pamatojoties uz minēto, no atbildētāja piedzenams pamatparāds 1158,86 euro apmērā un līgumsods 115,89 euro apmērā.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu prasītājai ir tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt likumiskos sešus procentus gadā no pamatparāda
summas, ņemot vērā Civillikuma 1763.panta nosacījumus, ka procentu pieaugums apstājas, sasniedzot pamatkapitāla lielumu.
Civilprocesa likuma 41.panta pirmajā daļā noteikts, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas izdevumus.
Pamatojoties uz minēto, no atbildētāja par labu prasītājai piedzenami tiesas izdevumi 195,91 euro apmērā, ko veido valsts nodeva 191,21 euro un ar tiesas pavēstu un
citu tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu saistītie izdevumi 4,70 euro.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktu un 42.pantu nesamaksātie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4 euro apmērā piedzenami no
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktu un 42.pantu nesamaksātie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4 euro apmērā piedzenami no
atbildētāja par labu valstij, jo ar tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu saistītie izdevumi kopumā sastāda 8,70 euro, bet prasītāja, ceļot prasību
tiesā, samaksājusi tikai 4,70 euro.
Ievērojot Civilprocesa likuma 204.1 panta pirmās daļas nosacījumus, tiesa atzīst par pamatotu noteikt, ka spriedums atbildētājai labprātīgi izpildāms 10 (desmit) dienu
laikā no sprieduma likumīgā spēkā stāšanās dienas.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz minēto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 5.panta pirmo daļu, 8.panta pirmo daļu, 92.-97.pantu, 189.-193.pantu, 250.25 pantu un 250.27 pantu, tiesa
nosprieda
prasību apmierināt pilnīgi.
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Julianus Inkasso Latvija”, reģistrācijas numurs 40003717522, labā parādu
1158,86 euro, līgumsodu par laika posmu no 2013.gada 28.oktobra līdz 2015.gada 16.janvārim 115,89 euro un tiesas izdevumus 195,91 euro, kopā piedzenot 1470,66 euro
(viens tūkstotis četri simti septiņdesmit euro, 66 centi).
Noteikt sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Julianus Inkasso Latvija” tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt likumiskos sešus procentus gadā
no pamatparāda summas, ņemot vērā nosacījumu, ka procentu pieaugums apstājas, sasniedzot pamatkapitāla lielumu.
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4 euro (četri euro, 00 centi).
Noteikt, ka tiesas spriedums izpildāms labprātīgi 10 (desmit) dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Samaksa sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Julianus Inkasso Latvija” veicama akciju sabiedrības “Swedbank” norēķinu kontā LV61HABA0551008868793.
Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi iemaksājami – Saņēmējs: Tiesu administrācija, NMR 90001672316, ar PVN apliekamās personas reģistrācijas numurs
LV90001672316, Saņēmēja iestāde: Valsts kase, BIC kods TRELLV22, konta numurs LV51TREL2190458019000. Maksājuma mērķī jānorāda ieņēmumu ekonomiskās
klasifikācijas kods – 21499 un civillietu identificējoša informācija.
Tiesas izdevumu samaksu apliecinoši dokumenti iesniedzami Rīgas rajona tiesas kancelejā, lai netiktu uzsākta tiesas nolēmuma piespiedu izpilde.
Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas, apelācijas sūdzību iesniedzot
Rīgas rajona tiesā, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2 pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem.
Tiesnese I.Freimane