Court partially allowed appeal by ordering interest payment but dismissed claim against individual partner.

Lietas Nr. C28267913

Lietas arhīva Nr. CA-0274-16/6

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2016.gada 12.aprīlī

Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija šādā sastāvā:

tiesas sēdes priekšsēdētāja Dz. Zvaigznekalna- Žagare,

tiesneši M. Bebriša, Ž. Žimante,

ar sekretāri I. Pelēkzirni,

piedaloties Rīgas pilsētas pašvaldības pilnvarotajam pārstāvim /pers. D/ un /pers. E/ pilnvarotajai pārstāvei zvērinātai advokātei Ivetai Zelčai,

izskatīja atklātā tiesas sēdē Rīgā, Brīvības bulvārī 34 civillietu Rīgas pilsētas pašvaldības prasībā pret SIA /Nosaukums A/ un /pers. E/ par piešķirtā

finansējuma atmaksu, sakarā ar SIA /Nosaukums A/ un /pers. E/ apelācijas sūdzību par Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas 2015.gada 28.aprīļa

spriedumu, un

konstatēja:

2013.gada 2.janvārī Rīgas pilsētas pašvaldības pilnvarotā persona zvērināts advokāts Ainārs Vīnkalns Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā cēla

prasību pret SIA /Nosaukums A/ un /pers. E/ par piešķirtā finansējuma atmaksu, kurā, pamatojoties uz Civillikuma 1587., 1651., 1652., 1692., 1698.,

1702., 1757., 1759., 1765., 1811., 2384.pantu, lūdza piedzīt no SIA /Nosaukums A/, bet piedziņas neiespējamības gadījumā no /pers. E/, nepamatoti

saņemto granta finansējumu Ls 3 508,80, likumiskos nokavējuma procentus Ls 65,52 un tiesas izdevumus; noteikt prasītājai tiesības saņemt no

atbildētājiem likumiskos procentus 7,5 % apmērā par laiku līdz sprieduma izpildei.

2015.gada 14.aprīlī Rīgas pilsētas pašvaldība prasību precizēja ar prasījumu par likumisko procentu piedziņu no 2012.gada 1.septembra līdz

2015.gada 13.aprīlim 783,60 euro apmērā, kā arī lūdza piedzīt no atbildētājiem ar lietas vešanu saistītos izdevumus Ls 423,50 jeb 602,59 euro.

Prasības pieteikumā norādīts, ka 2010.gada 29.septembrī prasītāja ar SIA /Nosaukums A/ noslēdza līgumu Nr. RD- 10-1425lī par grantu

programmas "Atspēriens" īstenošanu un projekta "Atkritumu konteineru apdares kastu ražošana" ieviešanu, kuru saskaņā ar 5.8.punktu kā pats

parādnieks galvoja /pers. E/. Līguma 1.1.punktā tā priekšmets noteikts uzņēmējam SIA /Nosaukums A/ piešķiramais granta finansējums, kas

nepārsniedz Ls 4 386 un tiek aprēķināts saskaņā ar līguma pielikumā norādītajām izmaksām, piemērojot koeficientu 0,75.

Lai saņemtu granta finansējumu, SIA /Nosaukums A/ izstrādāja pieteikumu ar Nr. GPA.101.059, kuru 2010.gada 22.martā iesniedza prasītājai,

norādot atbalstāmās izmaksas Ls 5 848, no kurām SIA /Nosaukums A/ finansējums ir Ls 1 462, bet prasītājas finansējums ir Ls 4 386. Neatbalstāmās

izmaksas ir Ls 1 228,08, kas sastāv no PVN 21 %. Saskaņā ar SIA /Nosaukums A/ 2010.gada 30.septembra rēķinu Nr.01/KR/01 prasītāja

atbildētājai pārskaitīja Ls 3 508,80 kā granta maksājuma pirmo daļu.

Līguma izpildes ietvaros atbildētājai bija jāveic uzņēmējsabiedrības attīstība un jāatskaitās par izlietotajiem līdzekļiem. Ar līguma 3.2.punktu

atbildētājai noteikts projektu pabeigt līdz 2011.gada 30.septembrim un 20 dienu laikā iesniegt prasītājai gala atskaiti, kas netika izdarīts. Pēc termiņa

notecējuma prasītāja SIA /Nosaukums A/ nosūtīja 2012.gada 23.jūlija vēstuli Nr. DA-12-1067-nd "Par grantu programmas "Atspēriens" gala pārskata

iesniegšanu", kurā atgādināja par saistībām un lūdza tās izpildīt. Ar 2012.gada 6.augusta vēstuli Nr. DA-12-1154-nd "Par saņemtā grantu programmas

"Atspēriens" granta atmaksu", pamatojoties uz 2012.gada 3.augusta grantu programmas "Atspēriens" konkursa vērtēšanas komisijas lēmumu,

atbildētājiem paziņots, ka granta finansējums Ls 3 508,80 atmaksājams līdz 2012.gada 31.augustam, kas nav izdarīts.

Līguma 2.1.3.punkts prasītājai noteic tiesības pieprasīt atmaksāt izmaksāto granta finansējumu, ja netiek ievēroti līguma nosacījumi. Atbildētāja

līgumu nav ievērojusi, jo no 3.2.1.-3.2.4.punktos noteiktajiem pienākumiem prettiesiski atkāpās, projektu "Atkritumu konteineru apdares kastu ražošana"

nav ieviesusi, piešķirto granta programmas finansējumu nav izmantojusi, nav nodrošinājusi līdzfinansējumu un nav iesniegusi gala pārskatu.

Parakstot līgumu, /pers. E/ tā 5.8.punktā galvoja par SIA /Nosaukums A/ saistībām ar visu savu kustamo un nekustamo mantu kā pats parādnieks.

2013.gada 5.februārī SIA /Nosaukums A/ pārstāvis /pers. E/ tiesā iesniedza rakstveida paskaidrojumu, kurā prasību atzīst daļēji. Norāda, ka

projekts ir ieviests daļēji, tajā ieguldīti /pers. E/ personīgie līdzekļi un darbs, taču juridiski saistības nav izpildītas, ko skaidro ar objektīviem un

subjektīviem šķēršļiem. Paskaidrojumā norādītas darbības, kuras atbildētāja veica projekta īstenošanai par /pers. E/ līdzekļiem, tāpēc nepiekrīt, ka nav

veikta uzņēmējdarbība un nav ieguldīts atbildētāja līdzfinansējums, kaut atskaites prasītājai nav iesniegtas. Piekrīt daļu piešķirtā granta atmaksāt un lūdz

pagarināt projekta ieviešanas laiku, lai iesniegtu atskaites, nepretendējot uz atlikušo granta daļu.

Ar Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas 2015.gada 28.aprīļa spriedumu prasība apmierināta daļā par piešķirtā finansējuma atmaksu un likumisko

procentu piedziņu un daļēji apmierināta daļā par tiesībām saņemt likumiskos procentus; no SIA /Nosaukums A/, bet piedziņas neiespējamības gadījumā

no /pers. E/, Rīgas pilsētas pašvaldības labā piedzīts nepamatoti saņemtais granta finansējums 4 992,57 euro, likumiskie nokavējuma procenti 783,60

euro par laiku no 2012.gada 1.septembra līdz 2015.gada 13.aprīlim, tiesāšanās izdevumi 312,84 euro, nosakot prasītājai tiesības saņemt no SIA

/Nosaukums A/, bet piedziņas neiespējamības gadījumā no /pers. E/, likumiskos 6 % gadā no nenomaksātās parāda pamatsummas 4 992,57 par laiku

līdz sprieduma izpildei. Rīgas pilsētas pašvaldības lūgums piedzīt ar lietas vešanu saistītos izdevumus 602,59 euro noraidīts. No SIA /Nosaukums A/, bet

piedziņas neiespējamības gadījumā no /pers. E/, valsts ienākumos piedzīta valsts nodeva 103,55 euro un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 5,48 euro.

Pirmās instances tiesa spriedumu motivēja sekojoši.

2010.gada 29.septembrī grantu finansējuma programmas "Atspēriens" ietvaros starp prasītāju un SIA /Nosaukums A/ noslēgts līgums Nr. RD-10-

1425lī par grantu programmas "Atspēriens" īstenošanu un projekta "Atkritumu konteineru apdares kastu ražošana" ieviešanu, kura 5.8.punktā par nolīgto

granta izlietojumu kā pats parādnieks galvoja /pers. E/ ar savu kustamo un nekustamo mantu. Saskaņā ar SIA /Nosaukums A/ 2010.gada 30.septembra

rēķinu Nr.01/KR/01 prasītāja pārskaitīja Ls 3 508,80 kā granta maksājuma pirmo daļu. Līguma 3.2.punktā noteikts, ka SIA /Nosaukums A/ projektu

bija jāpabeidz līdz 2011.gada 30.septembrim un par to 20 dienu laikā jāiesniedz prasītājai gala atskaiti.

Līguma 2.1.3.punkts paredz prasītājai tiesības pieprasīt atmaksāt daļu izmaksātā granta finansējuma, ja netiek ievēroti līguma nosacījumi. SIA

/Nosaukums A/ nav ievērojusi līgumu, jo prettiesiski atkāpās no 3.2.1.-3.2.4.punktos noteiktajiem pienākumiem, nav ieviesusi projektu "Atkritumu

konteineru apdares kastu ražošana", nav izmantojusi piešķirto programmas finansējumu, nav nodrošinājusi nepieciešamo līdzfinansējumu un nav iesniegusi

gala pārskatu.

Civillikuma 1651.pants paredz, ka nokavējums ir saistības izpildīšanas prettiesisks nokavējums, šajā gadījumā parādnieka nokavējums, par kādu to

uzskata 1652.panta 3.punktā. Civillikuma 2384.pants noteic prasītājai tiesību atprasīt no atbildētājas Ls 3 508,80, jo, ja kāds kaut ko devis, uz tieši

izteikta vai no apstākļiem neapšaubāmi izrietoša pamata pieņemdams, ka nākamībā jāiestājas zināmām notikumam, tas var prasīt no

saņēmēja, ja notikums neiestājas, lai viņam doto dod atpakaļ.

Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu, tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto,[..], bet saskaņā ar 1838.pantu faktu,

ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo.

Atbildētāji nav pierādījuši saistību izpildi pret prasītāju un granta atmaksu. Saskaņā ar Civillikuma 1590.pantu, katrai pusei ir pret otru prasības

tiesība par līguma izpildīšanu, bet saskaņā ar 1811.pantu, katra saistības tiesība izbeidzas pati no sevis, kad izpildīta tai atbilstošā parādnieka

saistība, t.i. nolīdzinot parādu.[..] Atbildētāji samaksu Ls 3 508,80 nav veikuši un tā piedzīta par labu prasītājai.

Civillikuma 1756.pants nosaka, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu; 1765.panta pirmā

daļa noteic, ka procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos

procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

SIA /Nosaukums A/ pienākums atmaksāt parādu iestājās 2012.gada 31.augustā, tāpēc prasītāja pamatoti aprēķināja likumiskos nokavējuma

procentus no 2012.gada 1.septembra līdz 2015.gada 13.aprīlim 783,60 euro apmērā.

Civillikuma 1692.pants nosaka, ka galvojums ir ar līgumu uzņemts pienākums atbildēt kreditoram par trešās personas parādu,

neatsvabinot tomēr pēdējo no viņas parāda; 1702.pants nosaka, ka galvinieks var prasīt, lai kreditors griežas ar to papriekš pie galvenā

parādnieka, ja piedziņa no tā izdarāma tikpat sekmīgi un viegli; šī tiesība atkrīt, ja galvinieks noteikti no tās atteicies un par tādu atteikšanos

uzskatāms jau arī tas, ja galvinieks uzņemas saistību kā pats parādnieks.

Līguma Nr. RD-10-1425-lī 5.8.punktā /pers. E/ kā galvotājs galvo ar savu kustamo un nekustamo mantu par uzņēmēja SIA /Nosaukums A/

granta izlietojumu pret prasītāju kā pats uzņēmējs. Galvojuma līgums noslēgts atbilstoši Civillikuma 1692., 1693., 1695.pantam un pēc būtības nav

apstrīdēts. Līdz ar to SIA /Nosaukums A/ parāds un likumiskie nokavējuma procenti no /pers. E/ kā galvinieka piedzenami, ja piedziņa no SIA

/Nosaukums A/ daļēji vai pilnīgi nav iespējama.

Prasītājas lūgums noteikt tai tiesības saņemt likumiskos procentus 7,5 % apmērā līdz sprieduma izpildes dienai aprobežots ar tiesībām saņemt 6 %,

atsaucoties uz Civillikuma 1756.pantu, 1757.pantu, ka nolīgstot procentus, jānoteic to apmērs. Ja tas nav darīts, tad atzīstams, ka klusējot

pieņemti likumiskie procenti (1765.p.); 1765.panta pirmo daļu.

Līgumā nokavējuma procentu likme nav atrunāta, tāpēc prasītāja bez pamata likumiskos procentus aprēķinājusi saskaņā ar Civillikuma 1765.panta

otro daļu.

Vērtējot /pers. E/ pārstāves iebildumu, ka ceļot prasību, zvērināts advokāts Ainārs Vīnkalns ir iesniedzis pilnvaru, bet nav iesniedzis orderi, un

prasība iesniegta neatbilstoši, tiesa atsaucās uz Augstākās tiesas 2013.gada 23.janvāra lēmumā lietā Nr. SKC-1066/2013 atzīto, ka advokātam pietiek

ar rakstveida pilnvaru. Prasītājas lūgums piedzīt no atbildētājiem izdevumus par advokāta palīdzību Ls 423,50 jeb 602,59 euro noraidīts, jo nav iesniegti

maksājumu apliecinoši dokumenti par zvērināta advokāta Aināra Vīnkalna veikto darbu.

SIA /Nosaukums A/ un /pers. E/ iesniedza apelācijas sūdzību, kurā lūdza pilnībā noraidīt prasību pret /pers. E/ un noraidīt prasību pret SIA

/Nosaukums A/ daļā par likumisko procentu piedziņu un tiesas izdevumu piedziņu prasītājas un valsts labā. Apelācijas sūdzībā norādīti sekojoši

argumenti.

Zvērinātam advokātam Aināram Vīnkalnam izsniegtajā pilnvarā nav norādītas tiesības celt prasību pret /pers. E/, kā to noteic Civilprocesa likuma

128.panta trešā daļa, tāpēc saskaņā ar šā likuma 132.panta pirmās daļas 9.punktu, tiesnesim bija pamats atteikties pieņemt prasību pret /pers. E/.

Izskatot lietu attiecībā uz /pers. E/, tiesa pārkāpa Civilprocesa likuma 192.pantā noteiktās prasījuma robežas, tāpēc šajā daļā spriedums nav pareizs.

Nepiekrīt spriedumā atzītajam, ka SIA /Nosaukums A/ pienākums atmaksāt parādu iestājās 2012.gada 31.augustā un prasītāja pamatoti

aprēķināja likumiskos nokavējuma procentus no 2012.gada 1.septembra līdz 2015.gada 13.aprīlim 783,60 euro apmērā.

Lietā nav pierādījumu, ka pušu starpā noslēgtais līgums ir lauzts atbilstoši tā 5.6., 5.7.punktam, tāpēc spriedums šajā daļā neatbilst Civilprocesa

likuma 92.pantam un 193.panta piektajai daļai.

Atzīstot parādnieka nokavējumu, tiesa nevadījās no Civillikuma 1652.panta pirmās daļas 3.punkta, ka parādnieka nokavējums ar visām tā

sekām iestājas pats no sevis, kad viņš palaidis garām termiņu, kas nolikts izpildīšanai vai nu ar likumu, vai ar līgumu, vai arī pēc parašas.

Šādi apstākļi nepastāv, tāpēc piemērojams 1653.pants, ka citos gadījumos, lai atzītu parādnieka nokavējumu, viņam jādabū papriekš

atgādinājums no kreditora vai tā vietnieka.

Prasītāja un tiesa nav ievērojusi Civilprocesa likuma 74.panta trešās daļas 3.punktu, jo prasījumu apmērs palielināts, neiesniedzot likumam

atbilstošus prasības grozījumus, līdz ar to spriedums ir atceļams.

Tiesa pārkāpa Civilprocesa likuma 111.panta otro daļu par rakstveida pierādījumu apliecināšanu, jo lietā iesniegtie dokumenti ir bez apliecinājuma.

Atbildētāji nepiekrīt spriedumam daļā, ar kuru prasītājas labā piedzīti tiesas izdevumi 312,84 euro un valsts ienākumos 103,55 euro par valsts

nodevu un 5,48 euro ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi.

Rīgas pilsētas pašvaldība tiesā iesniedza rakstveida paskaidrojumu par apelācijas sūdzību, kurā tai nepiekrīt, jo spriedumu uzskata par likumam

atbilstošu.

Citējot Advokatūras likuma 48.pantu, uzskata, ka zvērināts advokāts bija tiesīgs celt prasību, pamatojoties uz viņam izsniegto pilnvaru.

Prasītājas tiesības izbeigt līgumu pamato 2012.gada 6.augusta vēstule Nr. DA-12-1154-nd, kas pierāda, ka atbilstoši līguma 5.6. un 5.7.punktam

prasītāja šīs tiesības izmantoja, pieprasot atmaksāt granta maksājumu 20 darba dienu laikā. Dokumentu oriģināli nav iesniegti, jo tiesvedības laikā

atbildētāji rakstveida pierādījumu patiesumu neapstrīdēja.

Tiesas sēdē Rīgas pilsētas pašvaldības pilnvarotais pārstāvis /pers. D/ prasību uzturēja uz tajā norādītā pamata, pirmās instances tiesas

apmierinātajā apmērā, norādot, ka nav pilnvarots atteikties no prasības daļā, apelācijas sūdzību neatzina saskaņā ar rakstveida paskaidrojumos

norādītajiem apsvērumiem.

Tiesas sēdē /pers. E/ pilnvarotā pārstāve zvērināta advokāte Iveta Zelča prasību neatzina, uzturēja apelācijas sūdzību uz tajā norādītā pamata,

saskaņā ar Civilprocesa likuma 166.pantu paskaidrojumus iesniedza rakstveidā.

SIA /Nosaukums A/ pārstāvis uz tiesas sēdi nav ieradies, tiesā saņemts iesniegums ar lūgumu izskatīt lietu bez pārstāvja piedalīšanās, norādot, ka

granta pamatsumma ir atmaksāta, bet daļā par likumisko nokavējuma procentu piedziņu atbildētāja prasību neatzīst, jo nav brīdināta par līguma laušanu.

Iesniegumam pievienots maksājumu apliecinošs dokuments, ka 2016.gada 25.janvārī SIA /Nosaukums A/ atmaksāja Rīgas pilsētas pašvaldībai piešķirto

granta finansējumu 4 992,57 euro apmērā. Pie šādiem apstākļiem Civillietu tiesas kolēģija uzskata par iespējamu izskatīt lietu bez SIA /Nosaukums A/

pārstāvja piedalīšanās.

Motīvu daļa.

Pārbaudot lietas materiālus, noklausoties pušu pārstāvju paskaidrojumus un viedokli, Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka prasība pret SIA

/Nosaukums A/ par likumisko nokavējuma procentu piedziņu ir pamatota un apmierināma, bet apelācijas sūdzība šajā daļā nav pamatota, savukārt, pret

/pers. E/ prasība atstājama bez izskatīšanas, jo apelācijas sūdzība šajā daļā ir pamatota, sekojošu apsvērumu dēļ.

Civillietu tiesas kolēģija vadās no Civilprocesa likuma 426.panta pirmās daļas, ka apelācijas instances tiesa izskata lietu pēc būtības sakarā ar

apelācijas sūdzību tādā apjomā, kā lūgts šajā sūdzībā.

Apelācijas sūdzībā pirmās instances tiesas spriedums netiek pārsūdzēts daļā, ar kuru no SIA /Nosaukums A/ Rīgas pilsētas pašvaldības labā

piedzīta parāda pamatsumma 4 992,57 euro apmērā, pārējā daļā spriedums ir pārsūdzēts pilnībā.

No lietā iesniegtajiem rakstveida pierādījumiem redzams, ka pirmās instances tiesas spriedumu par piešķirtā granta finansējuma 4 992,57 euro

apmērā piedziņu SIA /Nosaukums A/ ir izpildījusi pēc lietas izskatīšanas pirmajā instancē /l.l.113/.

Pārsūdzot tiesas spriedumu, atbildētāji nav apstrīdējuši sekojošus pirmās instances tiesas lietā nodibinātos faktus.

2010.gada 29.septembrī starp prasītāju un SIA /Nosaukums A/ noslēgts līgums Nr. RD-10-1425lī par grantu programmas "Atspēriens" īstenošanu

un projekta "Atkritumu konteineru apdares kastu ražošana" ieviešanu, kura 5.8.punktā par nolīgto granta izlietojumu kā pats parādnieks galvoja /pers. E/.

Prasītāja apmaksāja SIA /Nosaukums A/ 2010.gada 30.septembra rēķinu Nr.01/KR/01, pārskaitot Ls 3 508,80 kā granta maksājuma pirmo daļu.

Līguma 3.2.punkts noteic, ka SIA /Nosaukums A/ projekts jāpabeidz līdz 2011.gada 30.septembrim un 20 dienu laikā jāiesniedz gala atskaiti;

2.1.3.punkts paredz prasītājai tiesības pieprasīt atmaksāt izmaksāto granta finansējumu, ja netiek ievēroti līguma nosacījumi.

SIA /Nosaukums A/ nav ievērojusi līgumu, jo prettiesiski atkāpās no 3.2.1.-3.2.4.punktos pielīgtā, nav ieviesusi projektu "Atkritumu konteineru

apdares kastu ražošana", nav izmantojusi piešķirto programmas finansējumu, nav nodrošinājusi nepieciešamo līdzfinansējumu un nav iesniegusi gala

pārskatu.

Minētie fakti atbilstoši Civilprocesa likuma 430.panta trešajai daļai apelācijas instances tiesai nav jāpārbauda, jo apelācijas sūdzībā tie netiek apstrīdēti.

Apelācijas sūdzībā SIA /Nosaukums A/ neatzīst pienākumu maksāt likumiskos nokavējuma procentus 783,60 euro apmērā, ko prasītāja

aprēķinājusi par laika periodu no 2012.gada 1.septembra līdz 2015.gada 13.aprīlim /l.l.52/.

Civillietu tiesas kolēģija nevar piekrist apelācijas sūdzības autora viedoklim, ka saskaņā ar Civillikuma 1652.panta pirmās daļas 3.punktu lietā nav

konstatējams parādnieka nokavējums. Minētā norma noteic, ka parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis, kad viņš palaidis

garām termiņu, kas nolikts izpildīšanai vai nu ar likumu, vai ar līgumu, vai arī pēc parašas.

2010.gada 29.septembrī noslēgtā līguma Nr. RD-10-1425lī izpildes termiņš bija 2011.gada 30.septembris (3.2.1.punkts). Lietā nodibināts, ka

SIA /Nosaukums A/ līgumu neizpildīja.

Civillikuma 1811.pants noteic, ka katra saistības tiesība izbeidzas pati no sevis, kad izpildīta tai atbilstošā parādnieka saistība, t.i.

nolīdzinot parādu. Savukārt, 1832.pants paredz, ka izpildījumam vajadzīgs, lai saistības priekšmets būtu izpildīts pilnīgi.

Ar Civillikuma 1587.pantu noteikts, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums,

ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Civillikuma 1588.pants paredz, ka viena puse nevar atkāpties no līguma bez otras piekrišanas pat arī tad, ja pēdējā to neizpilda, un tādēļ, ka

viņa to neizpilda; bet 1589.pantā noteikts, ka vienpusēja atkāpšanās no līguma ir pielaižama tikai tad, kad tā pamatota ar paša līguma

raksturu, vai kad to zināmos apstākļos atļauj likums, vai arī kad tāda tiesība bijusi noteikti pielīgta. Līdz ar to Civillikums paredz arī tādus

gadījumus, kad saistība izbeidzas bez izpildījuma.

Līguma 5.6.punktā pašvaldībai pielīgta tiesība vienpusēji lauzt līgumu, ja uzņēmējs nav ievērojis līguma saistības, bet 5.7.punktā noteikts, ka pēc

pašvaldības pieprasījuma vēstules saņemšanas uzņēmējs veic granta maksājuma atmaksu 20 darba dienu laikā.

Līdz ar to konkrētajā gadījumā līgumā noteikti bija pielīgta pašvaldības tiesība vienpusēji atkāpties no līguma, ja uzņēmējs nav ievērojis līguma

saistības, kas atbilst Civillikuma 1589.pantam.

Judikatūrā atzīts, ka sakarā ar nokavējumu Civillikums paredz līguma atcelšanu divos veidos, pirmkārt, tādu, kurā kreditoram ir tiesības prasīt

līguma atcelšanu, otrkārt, tādu, kurā kreditors tiesīgs vienpusēji paziņot par līguma izbeigšanu. Pirmajā gadījumā, ja parādnieks nepiekrīt, ceļama prasība

tiesā, piemēram, Civillikuma 1663., 2043., 2171.pantā paredzētajos gadījumos līgums beidz pastāvēt uz tiesas sprieduma pamata, un tas ir svarīgi no

līgumsoda un procentu aprēķināšanas viedokļa, līdz spriedumam līgums ir pastāvējis. Otrajā gadījumā pietiek ar vienas puses paziņojumu par atkāpšanos

no līguma, un tāda saskaņā ar Civillikuma 1589.pantu pielaižama tad, kad pamatota ar paša līguma raksturu, vai to atļauj likums, vai arī tāda tiesība bijusi

noteikti pielīgta. Tad līgums ir izbeigts ar brīdi, kad tiesīgā puse paziņo par atkāpšanos. Ir iespējams strīds tiesā par atkāpšanās pamatotību, taču, ja

pamats atkāpties tiek konstatēts, tad līgums uzskatāms par izbeigtu nevis tiesas sprieduma taisīšanas brīdī, bet atkāpšanās brīdī, kas attiecīgi ņemams vērā

pie procentu un līgumsoda aprēķina. (skat. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta 2013.gada 15.marta spriedumu lietā SKC – 6/2013).

Izskatāmajā lietā ir konstatējams, ka pēc termiņa notecējuma prasītāja nosūtīja SIA /Nosaukums A/ atgādinājumu par nepieciešamību izpildīt

saistību un līdz 2012.gada 3.augustam iesniegt gala atskaiti, ko pierāda 2012.gada 23.jūlija vēstule Nr. DA-12-1067-nd "Par grantu programmas

"Atspēriens" gala pārskata iesniegšanu" /l.l.33-34/. Tā kā atbildētāja atskaiti un paskaidrojumus neiesniedza, ar 2012.gada 6.augusta vēstuli Nr. DA-12-

1154-nd "Par saņemtā grantu programmas "Atspēriens" granta atmaksu", kas pamatota ar 2012.gada 3.augusta grantu programmas "Atspēriens"

konkursa vērtēšanas komisijas lēmumu, SIA /Nosaukums A/ paziņots, ka granta finansējums Ls 3 508,80 atmaksājams līdz 2012.gada 31.augustam

/l.l.35/.

Līdz ar to šajā strīdā par atkāpšanās datumu savstarpēju norēķinu kārtošanai uzskatāms 2012.gada 31.augusts, bet nokavējuma procenti

aprēķināti no 2012.gada 1.septembra līdz 2015.gada 13.aprīlim.

Kaut arī lietā nav pierādījumu, ka SIA /Nosaukums A/ minētās vēstules saņēma, tiesai nav dibināta iemesla uzskatīt pretējo, jo abas vēstules ir

nosūtītas uz SIA /Nosaukums A/ juridisko adresi, kur tai ir jābūt sasniedzamai. Bez tam, 2013.gada februārī tiesā iesniegtajā paskaidrojumā par prasību

SIA /Nosaukums A/ amatpersona /pers. E/ neapstrīd vēstuļu saņemšanas faktu, kā arī neapstrīd lietā iesniegto rakstveida pierādījumu patiesumu. Līdz ar

to apelācijas sūdzībā norādītais, ka lietā iesniegtie rakstveida pierādījumi neatbilst Civilprocesa likuma 111.panta otrajai daļai, nav pamats prasību

noraidīt, jo pirmās instances tiesā atbildētāji nav pieprasījuši uzrādīt šo dokumentu oriģinālus, kā to noteic minētā panta ceturtā daļa.

Vērtējot prasījumu par likumisko nokavējuma procentu piedziņu, tiesa vadās no Civillikuma 1753.panta, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība,

kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu (844.p.) lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un

lietošanas ilgumu; 1756.panta, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu; 1757.panta, ka, nolīgstot

procentus, jānoteic to apmērs. Ja tas nav darīts, tad atzīstams, ka klusējot pieņemti likumiskie procenti (1765.p.).

Prasība pamatota arī ar Civillikuma 1759., 1765.pantu, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata, par katru parāda

samaksas nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem. Procentu apmērs

cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši

procenti no simta gadā.

Minētais ir pamats no līguma izbeigšanas brīža aprēķināt likumiskos nokavējuma procentus saskaņā ar Civillikuma 1753.pantu. Pretēji apelācijas

sūdzībā apgalvotajam, nokavējuma procentu apmērs atbilst Civillikuma 1765.pantam, proti, procenti ir rēķināti kā 6 % no 4 992,57 euro gadā.

Lūgums piedzīt likumiskos nokavējuma procentus tiesvedības laikā iesniegts rakstveidā /l.l.52/, kas atbilst Civilprocesa likuma 74.panta trešās

daļas 3.punktā noteiktajam, ka prasītājs ir tiesīgs rakstveidā [..] palielināt prasījumu apmēru, iekams nav uzsākta lietas izskatīšana pēc būtības

(šā likuma 163.pants). Līdz ar to nepamatoti ir arī apelācijas sūdzībā izteiktie iebildumi, ka prasītāja nebija tiesīga prasības summu palielināt.

Lietas materiāliem atbilstoši un līdz ar to pamatoti ir apelācijas sūdzībā izteiktie argumenti, ka zvērināts advokāts Ainārs Vīnkalns nebija pilnvarots

celt prasību pret /pers. E/, jo atbilstoši Civilprocesa likuma 128.panta trešajai daļai, prasības pieteikumam nav pievienota pilnvara vai cits dokuments,

kas apliecina pārstāvja pilnvarojumu celt prasību.

No 2012.gada 30.oktobrī zvērinātam advokātam Aināram Vīnkalnam izsniegtās pilnvaras Nr.1-45/RD-12-197-/pu nav redzams, ka advokāts

būtu pilnvarots celt prasību tiesā pret /pers. E/ kā fizisku personu /l.l.37/. Arī vēlāks apstiprinājums šādam pilnvarojumam tiesā nav iesniegts.

Līdz ar to pamatots ir apelācijas sūdzībā norādītais, ka pirmās instances tiesas tiesnesim saskaņā ar Civilprocesa likuma 132.panta pirmās daļas

9.punktu bija jāatsakās pieņemt prasības pieteikumu pret /pers. E/, bet, izskatot lietu attiecībā uz /pers. E/, tiesa pārkāpa Civilprocesa likuma 192.pantā

noteiktās prasījuma robežas, tāpēc šajā daļā spriedums nav pareizs.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 219.panta pirmās daļas 3.punktu tiesai ir pienākums atstāt prasību bez izskatīšanas, ja prasību prasītāja vārdā

cēlusi persona, kura nav tam likumā noteiktajā kārtībā pilnvarota.

Civilprocesa likuma 440.pantā noteikts, ka apelācijas instances tiesa [..] atstāj prasību bez izskatīšanas [..] gadījumos un kārtībā, kāda

noteikta šā likuma [..] 25.nodaļā.

Līdz ar to Rīgas pilsētas pašvaldības prasība pret /pers. E/ par piešķirtā finansējuma atmaksu atstājama bez izskatīšanas.

Ievērojot minēto, Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka pirmās instances tiesa attiecībā uz atbildētāju SIA /Nosaukums A/ lietas apstākļus novērtēja

vispusīgi un objektīvi, un prasību pamatoti apmierināja, bet attiecībā uz atbildētāju /pers. E/ prasība pēc būtības tikai izskatīta nepamatoti un šajā daļā

apelācijas sūdzībā norādītie apsvērumi par sprieduma tiesiskumu tiesas sēdē guva apstiprinājumu.

Lemjot par tiesāšanās izdevumu piedziņu, Civillietu tiesas kolēģija vadās no Civilprocesa likuma 41.panta pirmās daļas, ka pusei, kuras labā

taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās

summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram, bet atbildētājam — proporcionāli tai prasījumu daļai,

kurā prasība noraidīta.

Tā kā pirmās instances tiesas spriedums ir pārsūdzēts arī daļā par valsts nodevas piedziņu no atbildētājiem prasītājas labā, apelācijas instances tiesa

lemj par tiesas izdevumu atlīdzināšanu prasītājai. Apmierinot prasību par piešķirtā granta finansējuma 4 992,57 euro apmērā piedziņu, no SIA

/Nosaukums A/ prasītājas labā piedzenama valsts nodeva par prasības celšanu 434,46 euro un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 7,83 euro, kuru

samaksu apliecina lietā iesniegtie maksājumu uzdevumi /l.l.8, 9., 36/.

Ņemot vērā, ka prasītāja no tiesas izdevumu samaksas attiecībā uz prasījumu par procentu pieaugumu bija atbrīvota, saskaņā ar Civilprocesa

likuma 42.panta pirmo daļu no SIA /Nosaukums A/ valsts ienākumos piedzenama valsts nodeva par likumisko nokavējuma procentu 783,60 euro

apmērā piedziņu, kas veido 31,34 euro. Valsts nodeva šajā daļā tiek aprēķināta kā starpība no kopējās apmierinātās prasības summas 5 776,17 euro (4

992,57 + 783,60= 5 776,17), no kuras būtu jāmaksā valsts nodeva 465,80 euro.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktu no SIA /Nosaukums A/ valsts labā piedzenami tiesas izdevumi par tiesas pavēstu

piegādāšanu un izsniegšanu, kas saskaņā ar Pavēstu uzziņu lietā veido 20,15 euro /l.l.109-110/. Tā kā pie prasības celšanas Rīgas pilsētas pašvaldība

šos izdevumus samaksāja 7,83 euro apmērā, no atbildētājas valsts ienākumos papildus piedzenami 12,32 euro.

Apelācijas sūdzībā un tiesas sēdē iesniegtajos rakstveida paskaidrojumos /pers. E/ ir lūdzis atlīdzināt viņam tiesāšanās izdevumus to faktiskajā

apmērā.

Atzīstot, ka prasība pret /pers. E/ celta nepamatoti, Civillietu tiesas kolēģija uzskata, ka viņam ir atlīdzināmi tiesāšanās izdevumi 1 039,46 euro, ko

veido tiesas izdevumi 434,46 euro valsts nodevas samaksai par apelācijas sūdzības iesniegšanu un ar lietas vešanu saistītie izdevumi advokāta palīdzības

samaksai 605 euro (363 +242 =605), kuru samaksu pierāda lietā iesniegtie maksājumu dokumenti /l.l.60-61, 86, 114-115/.

Valsts nodevas atlīdzināšanu atbildētājam paredz Civilprocesa likuma 41.panta trešā daļa, atbilstoši kurai, ja prasība atstāta bez izskatīšanas,

tiesa pēc atbildētāja lūguma piespriež no prasītāja atbildētāja samaksātos tiesas izdevumus, izņemot šā likuma 219.panta pirmās daļas

2.punktā norādīto gadījumu.

Savukārt, atlīdzinot /pers. E/ tiesāšanās izdevumus advokāta palīdzības samaksai, Civillietu tiesas kolēģija vadās no judikatūrā nostiprinātās atziņas,

ka situācijā, kad Civilprocesa likuma 44.pantā nav reglamentēta ar lietas vešanu saistīto izdevumu atlīdzināšana visos iespējamos tiesvedības procesa

pabeigšanas gadījumos, atbildētājam nevar liegt tiesību prasīt atlīdzināt izdevumus, kas viņam radušies sakarā ar lietas vešanu, kaut arī lietā galīgais

nolēmums nav spriedums, ar kuru lieta izspriesta pēc būtības. Augstākās tiesas Senāta ieskatā, nav pieļaujams, ka nepamatota atbildētāja iesaistīšana

tiesvedības procesā, nodara pēdējam zaudējumus (skat. Augstākās tiesas Senāta 2010.gada 22.decembra lēmumu lietā Nr. SKC-1434; Augstākās

tiesas Senāta 2002.gada 27.marta lēmumu lietā Nr. SKC-119 ).

Ievērojot minēto atziņu un Civilprocesa likuma 44.panta jēgu un mērķi, Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka nevar būt attaisnojama tāda interpretācija,

kas liktu tiesai skatīt prasību pēc būtības ar spriedumu tikai tāpēc, lai būtu iespējama ar lietas vešanu saistīto izdevumu piedziņa, kaut gan pastāv pamats

atstāt prasību bez izskatīšanas, kā tas ir konkrētajā gadījumā.

Saskaņā ar iepriekš minēto un vadoties no Civilprocesa likuma 219.panta pirmās daļas 3.punkta, 432., 433., 434., 440.panta, Civillietu tiesas

kolēģija

nosprieda:

Rīgas pilsētas pašvaldības prasību pret SIA /Nosaukums A/ par likumisko nokavējuma procentu piedziņu apmierināt.

Piedzīt no SIA /Nosaukums A/, reģ.Nr./reģistrācijas numurs/, Rīgas pilsētas pašvaldības, reģ.Nr./reģistrācijas numurs/, labā likumiskos

nokavējuma procentus 783,60 euro (septiņi simti astoņdesmit trīs euro 60 centi) par laika periodu no 2012.gada 1.septembra līdz 2015.gada 13.aprīlim

un tiesas izdevumus 442,29 euro (četri simti četrdesmit divi euro 29 centi), ko veido valsts nodeva par prasības celšanu 434,46 euro (četri simti

trīsdesmit četri euro 46 centi) un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 7,83 euro (septiņi euro 83 centi).

Piedzīt no SIA /Nosaukums A/, reģ.Nr./reģistrācijas numurs/, valsts ienākumos valsts nodevu 31,34 euro (trīsdesmit viens euro 34 centi), ), kas

iemaksājama kontā Nr. LV55TREL1060190911200, saņēmējs: Valsts kase, reģ.Nr./reģistrācijas numurs/, saņēmēja banka: Valsts kase, BIC kods

TRELLV22, iemaksas mērķis: civillietu identificējoši dati.

Piedzīt no SIA /Nosaukums A/, reģ.Nr./reģistrācijas numurs/, valsts ienākumos ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 12,32 euro (divpadsmit

euro 32 centi), kas iemaksājami kontā Nr.LV51TREL2190458019000, saņēmējs: Tiesu administrācija, NMR 90001672316, saņēmēja banka: Valsts

kase, kods TRELLV22, iemaksas mērķis: civillietu identificējoši dati.

Rīgas pilsētas pašvaldības prasību pret /pers. E/ par piešķirtā finansējuma atmaksu atstāt bez izskatīšanas.

Piedzīt no Rīgas pilsētas pašvaldības, reģ.Nr./reģistrācijas numurs/, /pers. E/, personas kods /personas kods/, labā tiesāšanās izdevumus 1 039,46

euro (viens tūkstotis trīsdesmit deviņi euro 46 centi), ko veido tiesas izdevumi 434,46 euro (četri simti trīsdesmit četri euro 46 centi) valsts nodevas

samaksai par apelācijas sūdzības iesniegšanu un ar lietas vešanu saistītie izdevumi advokāta palīdzības samaksai 605 euro (seši simti pieci euro).

Noteikt pusēm termiņu tiesas sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas pēc sprieduma spēkā stāšanās, iesniedzot Rīgas apgabaltiesā

samaksu apliecinošu dokumentu par valsts labā piedzīto tiesas izdevumu samaksu.

Spriedumu var pārsūdzēt 30 dienu laikā Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamentā, iesniedzot kasācijas sūdzību Rīgas

apgabaltiesā.

Pilns spriedums sastādīts 2016.gada 3.maijā.

Tiesas sēdes priekšsēdētāja /paraksts/ Dz.Zvaigznekalna-Žagare

Tiesneses /divi paraksti/ M.Bebriša

Ž.Žimante

NORAKSTS PAREIZS

Rīgas apgabaltiesas tiesnese Dz.Zvaigznekalna-Žagare

Rīgā, 03.05.2016