Court dismisses claim for overpaid heating bills when meter readings were inaccurate and usage must be estimated.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the cooperative society's claim for reimbursement of allegedly overpaid heating bills against the energy company. The plaintiff argued that meter readings were inaccurate, but the defendant provided evidence of regular inspections and maintenance records showing no faults. The court ruled that since the plaintiff failed to prove the meter was non-functional or tampered with, the energy company was legally entitled to estimate consumption based on average usage rates for the period the meter was suspected to be faulty. Consequently, the claim was rejected, and the plaintiff was ordered to pay the defendant's legal costs.
Legislator headnote
AI generatedCivil Law; Civil Procedure Law; Heating Supply Regulations; s. 1415, 1587, 1588 of the Civil Law; Art. 35 of the Ministry of Cabinet Decree No. 876; When a heating meter is suspected of malfunction but not proven defective, consumption must be estimated using average rates rather than rejected readings.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lieta Nr. C20 1934 13
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Liepājā 2015.gada 28.janvārī
Liepājas tiesa šādā sastāvā:
tiesnese I.Kadeģe
ar tiesas sēžu sekretāri L.Taurēnu
piedaloties prasītāja pilnvarotai pārstāvei zvērinātai advokātei L.Elsberģei
atbildētāja pilnvarotai pārstāvei /pers. A/
atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības „Liepājas zvejnieks” prasībā pret sabiedrību ar ierobežotu
atbildību „Liepājas Enerģija” par nepamatoti aprēķinātās un samaksātās summas piedziņu.
Tiesas sēdē tiesa
k o n s t a t ē j a:
Prasītājs dzīvokļu īpašnieku kooperatīvā sabiedrība „Liepājas zvejnieks” (turpmāk – DzĪKS „Liepājas zvejnieks”) iesniedzis Liepājas tiesā
prasību pret atbildētāju sabiedrību ar ierobežotu atbildību „Liepājas Enerģija” (turpmāk – SIA „Liepājas Enerģija”) par nepamatoti aprēķinātās un
samaksātās summas 3179,17 Ls piedziņu. Pamatojoties uz Civillikuma 1415., 1587., 1588.panta, Ministru kabineta 2008.gada 21.oktobra noteikumu
Nr.876 „Siltumenerģijas piegādes un lietošanas noteikumi” 16.punktu.
Prasības pieteikumā norādot, ka saskaņā ar 2005.gadā noslēgto līgumu starp prasītāju un atbildētāju par siltumenerģijas piegādi un lietošanu,
atbildētājs piegādā dzīvojamai mājai /adrese/, Liepājā, siltumenerģiju. 2012.gada 26.janvārī starp pusēm noslēgts jauns līgums Nr.6/2012 par
siltumenerģijas piegādi un lietošanu.
Atbildētāja pārstāvji regulāri veica siltumapgādes sistēmas un siltumenerģijas skaitītāja pārbaudi, par ko sastādīti akti. 2011.gada 6.jūnijā tika
sastādīts akts, kurā konstatēts, ka jānomaina pretvārsts un jāieliek lodveida krāns uz apkures līnijas, kā arī norādīts, ka karstā ūdens temperatūras
starpībai jābūt vairāk. Aktā minētie trūkumi tika novērsti. 2011.gada 21.jūnijā atkārtoti veikta pārbaude un sastādīts akts, kurā konstatēts, ka uzstādīts
atpakaļgaitas caurules balansiera vārsts. Nekādi citi trūkumi vai bojājumi netika konstatēti. 2011.gada 5.oktobrī atbildētāja darbinieki veica pārbaudi,
aktā norādot, ka veikta kontrole, ierakstīts: bija t3=590, tagad t3=500/400 – naktī. Pretenzijas par iespējamiem trūkumiem vai nepilnībām netika izteiktas.
2012.gada 3.janvārī veikta kārtējā siltumapgādes sistēmas un siltumenerģijas skaitītāja pārbaude, aktā nekādas piezīmes vai nepilnības nav konstatētas.
2012.gada janvāra sākumā, saņemot rēķinu Nr.628802 par atbildētāja sniegtajiem pakalpojumiem, tika konstatēts, ka rēķinā uzrādīta summa,
kura neatbilst siltumskaitītāja uzrādīto mērījumu aprēķiniem, tas ir, apkures skaitītāja rādījums mēneša sākumā ir 101.788, bet beigās – 111.724, tātad
matemātiski aprēķinot, starpība ir 9.936 MWh, kas saskaņā ar tarifu ir 461,83 Ls. Atbildētāja izrakstītajā rēķinā patērētās MWh apkurei ir uzrādītas
43.2881 un apmaksai 2012,03 Ls. Arī karstā ūdens uzsildīšanai patērētā siltuma skaitītāja rādījumu mērījumu aprēķini neatbilst faktiskajiem, tas ir,
sākuma rādījums ir 92.5607, bet beigu – 96.4016, starpība 3.84 MWh, kas saskaņā ar tarifu ir 178,53 Ls. Turpretī atbildētāja izrakstītajā rēķinā ir
norādīts, ka patērētas 11.2781 MWh, par kurām aprēķināts 524,21 Ls. Faktiski prasītājs 2011.gada decembrī kopā siltumenerģiju izmantojis 13.776
MWh, kas saskaņā ar tarifu ir 640,31 Ls, bet atbildētāja rēķinā norādītas 54.5662 MWh par summu 2536,24 Ls. Starpība starp rēķinā norādīto un
faktiski maksājamo summu ir 1895,93 Ls.
Uz prasītāja pieprasījumu, atbildētājs, atsaucoties uz Ministru kabineta 2008.gada 21.oktobra noteikumu Nr.876 „Siltumenerģijas piegādes un
lietošanas noteikumi” 23.11. un 42.2.punktu, paskaidrojis, ka atkārtoti ir konstatējuši, ka siltumnesēja atgaitas temperatūra no ēkas /adrese/, Liepājā,
ievērojami pārsniedz Līguma Nr.4521 pielikumā Nr.3 noteikto, kā arī izteikts lūgums līdz 2011.gada 1.novembrim noregulēt siltumizmantošanas ietaises.
2012.gada 24.janvārī atbildētāja pārstāvji veica kārtējo siltumizmantošanas ierīču apsekošanu mājai, par ko sastādīja aktu, ierakstot, ka notikusi
kontrole. Prasītājs secinājis, ka visas siltumizmantošanas ierīces ēkā ir kārtībā un piegādātājs nav izteicis nekādas pretenzijas par siltumizmantošanas
ierīcēm un atgaitas temperatūru.
Prasītājam nav saprotams 2012.gada februāra sākumā saņemtais rēķins Nr.629125. Faktiski prasītāja patērētais siltumenerģijas daudzums
2012.gada janvārī bija 46.126 MWh apkurei un 15.4233 MWh karstajam ūdenim, kopā 61.5793 MWh, samaksai bija jābūt 3124,53 Ls, savukārt
atbildētāja izrakstītajā rēķinā ir aprēķināti 78.6441 MWh par 3990,40 Ls, kas pārsniedz faktiskos aprēķinus par attiecīgi 17.0648 MWh un 865,87 Ls.
Prasītājs vairākkārtīgi griezies pie atbildētāja un lūdzis izskaidrot nepamatoti veiktos aprēķinus, kā arī izteicis pretenzijas par rēķinos iekļautajām
papildsummām, bet atbildētājs atsakās veikt nepamatoti izrakstīto rēķinu pārrēķinu.
Lai piespiestu prasītāju nomaksāt nepamatoti izrakstītos rēķinus, atbildētājs 2012.gada 15.oktobrī nomontēja apkures un karstā ūdens
siltumskaitītājus, norādot, ka tiks veikta to ikgadējā verifikācija, bet pēc tam paziņoja, ka skaitītāji netiks uzmontēti atpakaļ līdz prasītājs nebūs pilnībā
nomaksājis tam izrakstītos rēķinus. Prasītājs bijis spiests samaksāt strīdus summu 3179,17 Ls, lai neciestu mājas iedzīvotāji.
Atbildētāja SIA „Liepājas Enerģija” pārstāvji saskaņā ar Civilprocesa likuma 148.pantu snieguši paskaidrojumu (lietas 152.-154.lapa), norādot,
ka prasību neatzīst pilnībā. Paskaidrojot, ka saskaņā ar 2005.gadā savstarpēji noslēgto līgumu „Par siltumenerģijas piegādi un lietošanu” Nr.4521 (no
2012.gada 26.janvāra stājas spēkā līgums Nr.6/2012) (turpmāk – Līgums), atbildētājs ir piegādājis un joprojām piegādā siltumenerģiju prasītājam.
Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu Nr.876 „Siltumenerģijas piegādes un lietošanas noteikumi” lietotāja pienākums tā siltumapgādes sistēmā ir
ievērot tehniskos noteikumus – temperatūras grafiku, siltumnesēja caurplūdes daudzumu un siltumnesēja kvalitātes rādītājus.
Veicot regulārās ikmēneša siltumenerģijas skaitītāju rādītāju nolasīšanas 2012.gada 1.janvārī un 2012.gada 1.februārī un analizējot fiksētās
turpgaitas un atpakaļgaitas temperatūras un siltumnesēja caurplūdes datus tika konstatēts, ka siltumenerģijas skaitītājs nav pareizi uzskaitījis patērēto
siltumenerģiju. Iemesls – bojāts pretvārsts. Lai veiktu sīkāku siltumenerģijas izlietojuma analīzi, no siltumenerģijas skaitītāja, kas sastāv no plūsmas devēja,
temperatūras sensoru pāra un skaitļotāja, kuri funkcionē patstāvīgi un ir ietverti mērīšanas līdzeklī, 2012.gada 9.februārī prasītāja priekšsēdētāja /pers. B/
klātbūtnē tika nolasīts siltumenerģijas skaitītāju arhīvs. No arhīva datiem var secināts, ka 2011.gada decembrī un 2012.gada janvārī bojāta atpakaļgaitas
vārsta dēļ siltuma skaitītājs nav uzskaitījis pareizi patērēto siltumenerģiju un fiksēts, ka atpakaļgaitas siltumnesēja temperatūra ievērojami pārsniedz
Līguma pielikumā Nr.3 noteikto. No arhīva nolasītajiem datiem var konstatēt, ka no 2012.gada 19.janvāra siltumenerģijas skaitītāji sāk pareizi uzskaitīt
patērēto siltumenerģiju un arī 2012.gada 24.janvārī veiktajā kontroles pārbaudes aktā ir fiksēts, ka ir nomainīts vārsts.
Atbildētājs norādījis, ka ir rīkojies saskaņā ar normatīvajiem aktiem un siltumenerģijas daudzums par decembri un janvāri, līdz datumam, kad
novērsti trūkumi, kas minēti jau 2011.gada 6.jūnija aktā, ir aprēķināti saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu Nr.876 „Siltumenerģijas piegādes un
lietošanas noteikumi” 35.punktu, kas noteic, ja siltumenerģijas skaitītāji ir bojāti vai izslēgti, lai veiktu remontu, pārbaudes, nomaiņu, pārvietošanu vai citu
iemeslu dēļ, par laikaposmu, kurā siltumenerģijas skaitītāji nedarbojas, izlietotās siltumenerģijas daudzumu nosaka, pamatojoties uz vidējo patēriņu
laikaposmā, kad siltumenerģijas skaitītāji darbojās un kas nav mazāks par trim diennaktīm.
Kaut gan 2011.gadā sastādītie siltumapgādes sistēmas pārbaudes akti norāda uz hroniskām problēmām mājas /adrese/, Liepājā, siltumapgādes
sistēmā un regulāriem temperatūras grafika pārkāpumiem, atbildētājs nav izmantojis savas normatīvajos aktos noteiktās tiesības un nav aprēķinājis
pienākošos kompensāciju saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu Nr.876 „Siltumenerģijas piegādes un lietošanas noteikumi” 42.punktu.
Tiesas sēdē prasītāja pilnvarotā pārstāve zvērināta advokāte Linda Elsberģe prasību uzturēja par 4523,55 EUR piedziņu no atbildētāja, papildus
prasības pieteikumā norādītajam paskaidrojot, ka atbildētājs regulāri pārbaudījis siltumenerģijas skaitītāju, par ko regulāri sastādīti akti. 2011.gada jūnijā
konstatēts, ka jānomaina pretvārsts, jāieliek lodkrāns, ka karstā ūdens starpībai jābūt lielākai. 2011.gada 21.jūnija aktā konstatēts, ka pārkāpumu
novērsti. Līdz 2011.gada oktobrim viss bija kārtībā. Oktobra pārbaudē ierakstītas konstatētās temperatūras. 2012.gada 3.janvārī sastādītajā aktā nav
piezīmes. Prasītājs 2012.gada janvāra sākumā, saņemot rēķinu, konstatēja, ka rēķinā ir matemātiskas starpības, tie neatbilst prasītāja uzskaites datiem,
kas nolasīti no siltumenerģijas skaitītāja. Starpība starp faktisko un rēķinā norādīto summu bija 1895,93 Ls. Atbildētājs paskaidrojis, ka e-pastā nosūtījis
vēstuli, kurā minēts par temperatūras starpībām. Akti par to nav sastādīti, nav saprotams kādā veidā prasītājs to konstatējis. Atbildētājs par 2011.gada
decembri un 2012.gada janvāri veicis uzrēķinu par temperatūras starpību, kuru prasītājs bija spiests samaksāt.
Prasītāja pārstāve apliecināja, ka prasības summa aprēķināta par diviem rēķiniem, ka prasības pieteikumā norādīta pirmā rēķina starpība
1895,93 Ls un otrā rēķina starpība 865,87 Ls, kopējā summa ir mazāka par prasības summu. Norādīja, ka šobrīd nevar izskaidrot prasības summu, bet
par tādu summu prasītājs saņēmis rēķinu, kuru apmaksājis un neatzīst.
Paskaidroja, ka pretenzijas no mājas iedzīvotājiem par zemu temperatūru dzīvokļos netika izteiktas, jo iedzīvotāji nolēma, ka apkure tiks
minimalizēta. Sapulces lēmuma par to nav. Prasītājs strīdus periodā siltumenerģiju ir piegādājis. Mērījumu par to, cik grādu bija dzīvokļos, nav. No
2012.gada 24.janvāra akta izriet, ka acīmredzot atkal nomainīts atpakaļgaitas vārsts.
Norādīja, ka 7.oktobra vēstuli no atbildētāja prasītājs saņēmis janvārī vai februārī, bet 5.oktobra aktā nav norādīts, kas būtu veicams.
Tiesas sēdē atbildētāja pilnvarotā pārstāve /pers. A/ prasību neatzina pilnīgi, papildus rakstveida paskaidrojumiem paskaidrojot, ka atbildētājs
piegādājis siltumenerģiju prasītājam. 2011.gadā ar šo māju bijušas regulāras domstarpības par siltumapgādes sistēmas stāvokli. Pārbaudot, sastādīti akti
un konstatēts, ka ievērojami pārsniegta siltumenerģijas atgaitas temperatūra. Lūgts to noregulēt. Otra problēma – nolasot siltumenerģijas skaitītāja
rādījumus, konstatēts nenormāli zems siltumenerģijas patēriņš aukstajos ziemas mēnešos. 2012.gada 1.janvārī un 1.februārī nolasot skaitītāja rādītājus un
analizējot fiksēto turpgaitas un atpakaļgaitas temperatūru un siltumnesēja caurplūdes datus secināts, ka siltumskaitītājs nepareizi uzskaita patērēto
siltumenerģiju. Iespējamais iemesls – bojāts pretvārsts. Ņemot vērā, ka skaitītājs nepareizi uzskaitīja siltumenerģijas patēriņu, atbildētājs, izmantojot
normatīvajos aktos noteiktās tiesības, veica aprēķinu pēc vidējā patēriņa saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu „Siltumenerģijas piegādes un lietošanas
noteikumi” 35.punktu. Atbildētājs ir aprēķinājis vidējo maksu par patērēto siltumenerģiju tikai par noteiktu periodu, kurā pēc siltumenerģijas skaitītāja
arhīva nolasījumiem redzams, ka patēriņš ir neadekvāti zems. Ja iekšējā siltumapgādes sistēma ir tehniski labā stāvoklī, tik mazs patēriņš nav iespējams.
Turklāt, salīdzinot māju /adrese/ ar līdzīgām mājām, patēriņš bija vairākkārtīgi zemāks, nekā citām līdzīgām mājām. Atbildētājs nav piemērojis nekādas
sankcijas prasītājam vai uzrēķinus, rēķinos norādītās summas ir tikai vidējais aprēķins 2011.gada decembrī un līdz 2012.gada 19.janvārim, pēc tam ņemti
vērā siltumenerģijas skaitītāja rādījumi. Analizējot arhīva izdrukas datus, tika konstatēts, ka no 19.janvāra enerģija tiek uzskaitīta korekti un atbilst
faktiskajam.
Apliecināja, ka nav saņemtas sūdzības par siltumenerģijas piegādi no mājas iedzīvotājiem. Nepiekrita prasītāja pārstāves norādītajam, ka vārsts
bojāts atbildētāja vainas dēļ. Norādot, ka /pers. C/ maģistrālai trasei pieslēgtas trīs mājas un noslēdzas ar /adrese/, kurā dzīvo atbildētāja pārstāve. Ja
atbildētāja vainas dēļ būtu pārspiediens, būtu jāsaņem sūdzības no pārējām divām mājām, bet sūdzības nav bijušas.
Noklausījusies lietas dalībnieku paskaidrojumus, eksperta paskaidrojumus, liecinieka liecības, pārbaudījusi pierādījumus, iepazinusies ar lietas
materiāliem, tiesa atzīst, ka, izskatot prasību pēc būtības, tā nav pamatota un ir noraidāma.
Civilprocesa likuma 93.panta pirmajā daļā noteikts, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.
Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 97.panta pirmo daļu, tiesa novērtē pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota ar tiesas sēdē
vispusīgi, pilnīgi un objektīvi pārbaudītiem pierādījumiem, vadoties no tiesiskās apziņas, kas balstīta uz loģikas likumiem, zinātnes atziņām un dzīvē gūtiem
novērojumiem.
Civilprocesa likuma 104.panta pirmajā daļā noteikts, ka pušu paskaidrojumi, kuri ietver ziņas par faktiem, uz kuriem pamatoti viņu prasījumi vai
iebildumi, atzīstami par pierādījumiem, ja tos apstiprina citi tiesas sēdē pārbaudīti un novērtēti pierādījumi.
Saskaņā ar Civillikuma 1402.pantu saistību tiesība rodas vai nu pēc tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.
Lietā nav strīda, ka starp pusēm 2005.gadā noslēgts Līgums Nr.4521 par siltumenerģijas piegādi un lietošanu un 2012.gada 26.janvārī noslēgts
Līgums Nr.6/2012 par siltumenerģijas piegādi un lietošanu, saskaņā ar kuriem atbildētājs apņēmies piegādāt prasītājam siltumenerģiju siltumapgādei
pieslēgtajam objektam /adrese/, Liepājā, savukārt atbildētājs apņēmies samaksāt par piegādāto siltumenerģiju (lietas 9.-25.lapa).
Lietā nav strīda un no lietas materiāliem pievienotā 2011.gada 31.decembra rēķina Nr.628802 un 2012.gada 31.janvāra
rēķina Nr.629125 redzams, ka atbildētājs ir izpildījis saistības – ir piegādājis prasītājam siltumenerģiju (lietas 27.-30.lapa), kā arī
lietā nav strīda, ka prasītājs ir apmaksājis minētos rēķinus.
Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī
vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod nevienai pusei tiesības atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.
Civillikuma 2107.pantā noteikts, ka ar piegādes līgumu viena puse (piegādātājs) uzņemas piegādāt otrai (pasūtītājam) noteiktu lietu par zināmu
cenu. Savukārt saskaņā ar Civillikuma 2109.pantu, kad piegādātājs pieprasīto lietu piegādājis, līdzēju tiesiskās attiecības apspriežamas pēc pirkuma
līguma noteikumiem.
Saskaņā ar Civillikuma 2021.pantu no pirkuma līguma izceļas abām pusēm savstarpējas prasījumu tiesības kā uz līguma izpildīšanu, tā arī uz
zaudējumu atlīdzību.
Prasītājs uzskata, ka atbildētājs nepamatoti aprēķinājis patērēto siltumenerģiju, kura neatbilst siltumskaitītāju uzrādītiem
mērījumiem, un līdz ar to arī summu apmaksai, kuru prasītājs ir samaksājis.
Prasītājs prasības pieteikumā aprēķinājis faktiski maksājamo summu par 2011.gada decembrī izmantoto siltumenerģiju 13.776 MWh, kas
saskaņā ar tarifu ir 911,08 EUR (640,31 Ls), bet atbildētāja rēķinā Nr.628802 norādītas 54.5662 MWh par summu 3608,74 EUR (2536,24 Ls).
Starpība starp rēķinā Nr.628802 norādīto un faktiski maksājamo summu ir 2697,67 EUR (1895,93 Ls).
Tāpat prasītājs norādījis, ka faktiski maksājamā summa par 2012.gada janvārī izmantoto siltumenerģiju 46.126 MWh apkurei un 15.4233
MWh karstajam ūdenim, kopā 61.5793 MWh, kas saskaņā ar tarifu ir 4445,81 EUR (3124,53 Ls), savukārt atbildētāja izrakstītajā rēķinā ir aprēķināti
78.6441 MWh par 5677,83 EUR (3990,40 Ls). Starpība starp rēķinā Nr.629125 norādīto un faktiski maksājamo summu ir 1232,02 EUR (865,87
Ls).
Tiesa konstatē, ka no prasītāja aprēķina izriet, ka strīdus summa ir 3929,69 EUR (2761,80 Ls). Savukārt prasītājs lūdz piedzīt no atbildētāja
nepamatoti aprēķināto un samaksāto summu 4523,55 EUR (3179,17 Ls).
Tiesas sēdē prasītāja pārstāve norādīja, ka nevar izskaidrot celtās prasības summu 4523,55 EUR (3179,17 Ls), bet prasību uzturēja pilnā
apmērā.
Prasītājs uzskata, ka par patērēto siltumenerģiju jāmaksā saskaņā ar siltumskaitītāja rādījumiem, savukārt atbildētājs uzskata, ka siltumenerģijas
skaitītājs nav pareizi uzskaitījis patērēto siltumenerģiju, tādēļ izlietotās siltumenerģijas daudzumu par 2011.gada decembri un 2012.gada janvāri
aprēķinājis saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu Nr.876 „Siltumenerģijas piegādes un lietošanas noteikumi” 35.punktu.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2008.gada 21.oktobra noteikumu Nr.876 „Siltumenerģijas piegādes un lietošanas noteikumi” 35.punktu, ja
siltumenerģijas skaitītāji ir bojāti vai izslēgti, lai veiktu remontu, pārbaudes, nomaiņu, pārvietošanu vai citu iemeslu dēļ, par laikposmu, kurā siltumenerģijas
skaitītāji nedarbojas, izlietotās siltumenerģijas daudzumu nosaka, pamatojoties uz vidējo patēriņu laikposmā, kad siltumenerģijas skaitītājs darbojās un
kas nav mazāks par trim diennaktīm.
Atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 3.februāra noteikumiem Nr.102 Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 211-08 „Daudzstāvu
daudzdzīvokļu dzīvojamie nami” 2.pielikumam iekštelpu gaisa temperatūrai aukstajā gadalaikā dzīvojamā istabā un guļamistabā, virtuvē un tualetē ir jābūt
+ 180C, bet vannasistabā vai savienotajā sanitārajā mezglā - + 250C. Savukārt ēkas koplietošanas telpās tai jābūt + 160C, bet atkritumu savākšanas
kamerā un lifta mašīntelpā - +50C.
Attiecīgi Ministru kabineta 1998.gada 21.jūlija noteikumu Nr.256 Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 221-98 „Ēku iekšējais ūdensvads
un kanalizācija” 18.punkts noteic, ka karstā ūdens temperatūrai ūdens izdales vietās jābūt ne zemākai par 550C un ne augstākai par 700C.
Atbildētājas pārstāve norādījusi, ka pie skaitītāja uzrādītā patērētā siltumenerģijas daudzuma dzīvokļos būtu +100C.
Minētais apstiprinās ar tiesas noteiktās ekspertīzes eksperta Dr.sc.ing. /pers. D/ atzinumā (lietas 200.-209.lapa) norādīto, ka skaitītāja uzrādītais
siltumenerģijas daudzums var nodrošināt un uzturēt mājas telpās temperatūru decembrī līdz +70C un janvārī līdz +120C pie normatīvās temperatūras
+180C.
Savukārt attiecībā uz mājas siltuma enerģijas patēriņu mēnesī karstā ūdens sagatavošanai eksperta atzinumā secināts, ja mājas 170 iedzīvotāji
tērējot karsto ūdeni 20 litrus uz cilvēku ar uzsildes temperatūru tikai 300C, mājas siltuma enerģijas patēriņš karstā ūdens sagatavošanai 2011.gada
decembrī varētu būt 3,67 MWh, kas tuvs patērētāja uzrādītajam pēc skaitītāja rādījuma 3,84 KWh. Tik mazs karstā ūdens patēriņš praksē tiek fiksēts
izņēmuma gadījumos – kritiski zemas maksātspējas karstā ūdens patērētājiem. Statistiski fiksētais optimālais karstā ūdens patēriņš daudzdzīvokļu mājās
nav zemāks par 35 litriem diennaktī uz cilvēku, pie kura siltuma enerģijas patēriņš karstā ūdens uzsildei mēnesī ir 10 MWh.
Tiesas sēdē eksperts /pers. D/ norādīja, ka neizslēdz iespēju, ka kādu hidrotriecienu rezultātā skaitītājs sāktu rādīt nepareizi. Šinī gadījumā
vienīgais pareizais risinājums ir noteikts Ministru kabineta noteikumos. Skaitītājs nav mehānisks, tur notiek uzskaite plūsmās, var būt dažādi, grūti
saprotami iemesli, bet skaitītājs pēc zināma laika var sākt rādīt pareizus mērījumus. Tam ir subjektīvs raksturs, vienreizējs un Ministru kabineta noteikumi
paredz, ka tādos gadījumos ir jāaprēķina pēc vidējās temperatūras.
Tiesa uzskata, ka nav pamata apšaubīt biedrības „Latvijas Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas inženieru savienība”
eksperta Dr.sc.ing. /pers. D/, kura kvalifikācija ir apliecināta LR Ekonomikas ministrijas sertificēto būvinženieru ekspertu sarakstā,
kompetenci atzinuma sniegšanā un aprēķinu veikšanā, kā arī nav pamata apšaubīt ekspertīzes atzinumu uz tā pamata, ka nav
atbildēts uz visiem jautājumiem, jo atzinumā eksperts atzinis, ka nav iespējams atbildēt uz visiem uzdotajiem jautājumiem.
Ja prasītāja pārstāve uzskatīja, ka eksperta atzinums nav pietiekami skaidrs vai ir nepilnīgs, viņai saskaņā ar Civilprocesa
likuma 125.panta otro daļu bija tiesības lūgt tiesu noteikt papildu ekspertīzi, šāds lūgums no prasītāja puses netika pieteikts.
Tāpat tiesa atzīst, ka pie strīda izšķiršanas nav būtiskas nozīmes apstāklim – kādu iemeslu dēļ skaitītājs nepareizi uzskaitījis siltumenerģiju, jo ar
lietas materiāliem nav pierādīts, ka mājas /adrese/, Liepājā, temperatūra iekštelpās no 2011.gada decembra līdz 2012.gada 19.janvārim ir bijusi zemāka
par normatīvos noteikto + 180C.
Atbildētāja pārstāves paskaidrojumos norādīto, ka no siltumenerģijas skaitītāju arhīva datiem izriet, ka siltumenerģijas skaitītājs nav pareizi
uzskaitījis patērēto siltumenerģiju, apliecina iesniegtie siltumenerģijas skaitītāja (apkure) un siltumenerģijas skaitītāja (karstais ūdens) arhīva dati (lietas 57.-
129.lapa), no kuriem redzams, ka tiek fiksēts nesamērīgi mazs siltumenerģijas patēriņš.
No lietas materiāliem redzams, ka atbildētājs regulāri sastādījis aktus par siltumapgādes sistēmas un siltumenerģijas skaitītāja pārbaudi (lietas 31.-
37.lapa). 2011.gada 6.jūnija aktā (lietas 31.lapa) papildus norādīts, ka jānomaina pretvārsts un jāieliek lodveida krāns uz apkures līnijas, karstā ūdens
temperatūras starpībai jābūt vairāk. 2011.gada 21.jūnija aktā (lietas 33.lapa) papildus konstatēts, ka atpakaļgaitas vārsts uzstādīts. 2011.gada 5.oktobra
aktā (lietas 34.lapa) papildus konstatēts, ka bija t3 = 590, tagad t3 = 500 dienā / 400 naktī. 2012.gada 3.janvāra aktā (lietas 35.lapa) konstatēti
siltumenerģijas skaitītāju stāvokļi apkurei un karstam ūdenim. 2012.gada 24.janvāra aktā (lietas 36.lapa) papildus konstatēts, ka nomainīts atpakaļgaitas
vārsts.
To, ka prasītājs divas reizes mainījis atpakaļgaitas vārstu, lietas izskatīšanas gaitā apstiprināja arī prasītāja pārstāve, paskaidrojot, ka vārsts
mainīts 2011.gada jūnijā un 2012.gada janvārī.
Tāpat no lietas materiāliem redzams, ka ar 2011.gada 7.oktobra vēstuli (lietas 26.lapa) atbildētājs prasītājam norādījis, ka ir konstatēts, ka
siltumnesēja atgaitas temperatūra no ēkas /adrese/ ievērojami pārsniedz Līguma Nr.4521 pielikumā Nr.3 noteikto un lūgts ne vēlāk kā līdz 01.11.2011
noregulēt savas siltumizmantošanas ietaises, lai nodrošinātu temperatūras grafikam atbilstošu temperatūru.
Atbildētājs sniedzis atbildi (lietas 38.-40.lapa) uz prasītāja pretenziju (lietas 41.-43.lapa), kurā norādījis, ka 09.02.2012 priekšsēdētāja /pers. B/
klātbūtnē tika nolasīts siltumenerģijas skaitītāju arhīvs. No arhīva datiem var secināt, ka decembrī un janvārī bojāta atpakaļgaitas vārsta dēļ siltuma
skaitītājs nav uzskaitījis pareizi patērēto siltumenerģiju un fiksēts, ka atpakaļgaitas siltumnesēja temperatūra ievērojami pārsniedz Līguma pielikumā Nr.3
noteikto. No arhīva nolasītiem datiem var konstatēt, ka no 19.01.2012 siltumenerģijas skaitītāji sāk pareizi uzskaitīt patērēto siltumenerģiju.
Augstāk minēto tiesas sēdē apstiprināja arī lieciniece /pers. E/, kura 40 gadus nostrādājusi SIA „/Nosaukums/”, liecinot, ka mājā /adrese/
nereaģēja uz aizrādījumiem, ka atpakaļgaitas temperatūrai jābūt noteiktai, ka ir atšķirīgi rādījumi.
No iesniegtajiem atbildētāja brīdinājumiem prasītājam par parāda samaksu redzams, ka prasītājs nav samaksājis par saņemto siltumenerģiju un uz
21.03.2012 ir parādā atbildētājam 5144,58 Ls, savukārt uz 30.05.2012 ir parādā 3179,17 Ls (lietas 44., 45.lapa).
Par nepamatotiem un nepierādītiem tiesa atzīst prasītāja pārstāves tiesas sēdē izteiktos apgalvojumus, ka mājas iedzīvotāji pieņēmuši lēmumu par
apkures minimalizēšanu, ņemot vērā, ka pierādījumi, ka dzīvokļu īpašnieki būtu pieņēmuši lēmumu par temperatūras pazemināšanu, nav iesniegti. Turklāt
prasītāja pārstāve tiesas sēdē norādīja, ka nevar iesniegt lēmumu par apkures temperatūras pazemināšanu.
Tāpat lietas izskatīšanas gaitā tika konstatēts, ka sūdzības par nepietiekamu apkuri no mājas iedzīvotājiem par strīdus periodu netika saņemtas.
Līdz ar to tiesa uzskata, ka lietā nav iesniegti pierādījumi, ka mājas /adrese/, Liepājā, iekštelpās no 2011.gada decembra līdz 2012.gada
19.janvārim ir bijusi zemāka par normatīvos noteikto + 180C.
Vienlaicīgi tiek atzīts, ka ne ar ko nav pamatots apstāklis un nav iesniegti pierādījumi, kādu apstākļu dēļ no 2011.gada decembra līdz 2012.gada
19.janvārim būtu tā samazinājies karstā ūdens patēriņš, kas ir zemāks par statistiski fiksēto optimālo karstā ūdens patēriņu daudzdzīvokļu mājās.
Tiesa atstāj bez ievērības prasītāja pārstāves norādīto, ka pretvārsts bojāts atbildētāja vainas dēļ, jo pierādījumi minētajam apgalvojumam nav
iesniegti.
Tāpat tiesa atstāj bez ievērības prasītāja pārstāves norādīto, ka nav konstatēta prasītāja vaina tam, ka siltumenerģijas skaitītājs nepareizi
uzskaitījis patērēto siltumenerģiju, tādēļ nav jāapmaksā rēķinos norādītā summa.
Kā jau tika norādīts, tad atbilstoši Ministru kabineta 2008.gada 21.oktobra noteikumu Nr.876 „Siltumenerģijas piegādes un lietošanas
noteikumi” 35.punktam, ja siltumenerģijas skaitītāji ir bojāti vai izslēgti, lai veiktu remontu, pārbaudes, nomaiņu, pārvietošanu vai citu iemeslu dēļ, par
laikposmu, kurā siltumenerģijas skaitītāji nedarbojas, izlietotās siltumenerģijas daudzumu nosaka, pamatojoties uz vidējo patēriņu laikposmā, kad
siltumenerģijas skaitītājs darbojās un kas nav mazāks par trim diennaktīm.
Ņemot vērā, ka prasītājs nav pierādījis, ka no 2011.gada decembra līdz 2012.gada 19.janvārim nebūtu saņēmis siltumenerģiju atbilstoši iepriekš
norādītajiem normatīviem, tiesa uzskata, ka, neskatoties uz minētajā laika posmā fiksētajiem skaitītāja rādījumiem, prasītājam ir jānorēķinās par saņemto
pakalpojumu – piegādāto siltumenerģiju atbilstoši Ministru kabineta 2008.gada 21.oktobra noteikumu Nr.876 „Siltumenerģijas piegādes un lietošanas
noteikumi” 35.punktam.
Līdz ar to tiesas ieskatā atbildētājs pamatoti aprēķinājis izlietotās siltumenerģijas daudzumu saskaņā ar minēto noteikumu 35.punktu, jo
siltumenerģijas skaitītājs nav adekvāti uzskaitījis patērēto siltumenerģiju.
Tiesa konstatē, ka prasība ir noraidāma.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas
izdevumus.
Tādējādi no prasītāja par labu atbildētājam piedzenami atbildētāja samaksātie tiesas izdevumi - par liecinieka uzaicināšanu 4,27 EUR, par
ekspertīzi 1094,70 EUR, kopā 1098,97 EUR.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.panta otro daļu, ja prasību noraida, tiesas izdevumi, kas nav samaksāti iepriekš, piespriežami no prasītāja
valsts ienākumos.
Ņemot vērā, ka prasītājs, iesniedzot prasību, samaksājis ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 EUR, savukārt no uzziņas par ar lietas
izskatīšanu saistītajiem izdevumiem izriet, ka faktiskie izdevumi ir 11,68 EUR, no prasītāja par labu valstij piedzenami 6,98 EUR.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 204.1pantam prasītājam nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās
dienas.
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 190., 191., 192., 193., 204.1pantu, tiesa
n o s p r i e d a:
noraidīt dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības „Liepājas zvejnieks”, reģistrācijas Nr.42103014897, prasību pret sabiedrību ar ierobežotu
atbildību „Liepājas Enerģija”, reģistrācijas Nr.42103035386, par nepamatoti aprēķinātās un samaksātās summas 4523,55 EUR (četri tūkstoši pieci simti
divdesmit trīs euro piecdesmit pieci centi) piedziņu.
Piedzīt no dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības „Liepājas zvejnieks”, reģistrācijas Nr.42103014897, par labu sabiedrībai ar ierobežotu
atbildību „Liepājas Enerģija”, reģistrācijas Nr.42103035386, tiesas izdevumus 1098,97 EUR (viens tūkstotis deviņdesmit astoņi euro deviņdesmit septiņi
centi).
Piedzīt no dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības „Liepājas zvejnieks”, reģistrācijas Nr.42103014897, par labu valstij ar lietas izskatīšanu
saistītos izdevumus 6,98 EUR (seši euro deviņdesmit astoņi centi).
Noteikt termiņu desmit dienas, skaitot no sprieduma spēkā stāšanās dienas, labprātīgai sprieduma izpildei.
Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā apelācijas kārtībā Kurzemes apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību Liepājas tiesā.
Pilns spriedums sastādīts 2015.gada 28.janvārī.
Tiesnese I.Kadeģe