Court allows co-owners' claim for reimbursement of excess utility payments based on unequal contribution evidence.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the defendant's counterclaim due to the plaintiff's failure to object or provide evidence refuting the defendant's payment history. Consequently, the court awarded the plaintiff 177.09 euros representing the difference between their and the defendant's utility payments. The decision established that when a plaintiff does not contest a counterclaim, the burden shifts to the defendant to prove their own payments, leading to a partial offset of the original claim.
Legislator headnote
AI generatedCivil Law; Civil Procedure Law: When a plaintiff fails to object to a counterclaim, the burden of proof shifts to the defendant to substantiate their payments; the court may then offset the counterclaim against the original claim based on verified payment disparities.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lieta Nr. C33212915
S P RIEDUMS
LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ
2015.gada 25.jūnijā, Krāslavā
Krāslavas rajona tiesas
tiesnese G.Kusiņa
izskatīja rakstveida procesā civillietu /pers. B/ maza apmēra prasība pret /pers. C/ par naudas piedziņu un /pers. C/ maza apmēra pretprasību pret
/pers. B/ par naudas piedziņu.
Aprakstošā daļa
2015.gada 13.janvārī tiesā saņemts /pers. B/ maza apmēra prasības pieteikums pret /pers. C/ par naudas piedziņu. Prasības pieteikumā norādīts,
ka ar 2006.gada 2.oktobra Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas spriedumu tika atzītas prasītāja tiesības uz 2001.gada 4.oktobrī mirušā /pers. D/
atstātā mantojuma neatraidāmā mantinieka neatņemamo mantojuma ½ domājamo daļu un atzīts par spēkā neesošu 1996.gada 13.janvāra starp /pers. D/
un atbildētāju noslēgtais mantojuma līgums daļā par prasītājam piekrītošo neatraidāmā mantinieka neatņemamo mantojuma ½ domājamo daļu, taču
atzīstot atbildētāja tiesības uz pārējo ½ domājamo daļu dzīvokļa īpašumam /adrese/ Pušu īpašuma tiesības katram uz ½ domājamo daļu no dzīvokļa
īpašuma /adrese/, nostiprinātas 2007.gada 10.maijā, izdarot ierakstu Rīgas rajona Zemesgrāmatu nodaļā. Uz prasītāju un atbildētāju, kā uz dzīvokļa
īpašuma kopīpašniekiem gulstas pienākums norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu samērīgi ar viņu
daļām. Atbilstoši esošajam dzīvokļa domājamo daļu sadalījumam, pusēm rēķinus par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem jāapmaksā, sadalot to
summu vienādās daļās starp prasītāju un atbildētāju. 2014.gada 10.novembrī AS „Olaines ūdens un siltums” izsniegusi rēķinu par pušu dzīvokļa
kopīpašumam sniegtajiem pakalpojumiem par kopējo summu 589,90 euro. Nepieciešamos regulāros komunālos maksājumus atbilstoši savas
domājamās daļas lielumam atbildētājs nav veicis. Tādā veidā pieaug visa kopīpašuma objekta parāds par sniegtajiem pakalpojumiem. Prasītājs bija
spiests viens pats nomaksāt AS „Olaines ūdens un siltums” rēķinu par kopējo summu 589,90 euro. Atbildētājam ir jāsedz puse no prasītāja samaksātās
summas (697,09:2) 348,54 euro.
Pamatojoties uz Civillikuma 1067., 1071.pantu, Dzīvokļa īpašuma likuma 10.pantu, lūdz piedzīt no atbildētāja /pers. C/ par labu prasītājam /pers.
B/ parādu 348,54 euro, valsts nodevu 71,14 euro un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 euro. Lūdz atzīt prasītājam tiesības saņemt no
atbildētāja likumiskos 6% gadā no neatmaksātās pamatparāda summas līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) vai līdz brīdim, kad procentu apmērs
sasniegs pamatparāda summu.
2015.gada 17.martā tiesā saņemts /pers. C/ pilnvarotās pārstāves /pers. E/ pretprasības pieteikums, kurā norādīts, ka, atbilstoši ierakstam
zemesgrāmatā, /pers.C/u n /pers. B/ īpašumā katram ½ domājamās daļas apmērā piederēja dzīvoklis Nr./adrese/. Īpašuma tiesības katram ½
domājamās daļas apmērā tika nostiprinātas 2007.gada 10.maijā. /pers. B/ savā prasībā norāda, ka viņš veicis maksājumu AS „Olaines ūdens un siltums”
par sniegtajiem pakalpojumiem 697,09 euro apmērā, no kuriem /pers. C/ jāsedz ½ daļa. Līdz /pers. B/ veiktajam vienam maksājumam 2014.gada
15.decembrī, /pers. C/ visu laiku vienpersoniski maksāja visus maksājumus par dzīvokli AS „Olaines ūdens un siltums”. Laika periodā no 2013.gada līdz
2014.gadam ieskaitot samaksāti AS „Olaines ūdens un siltums” 621,78 euro. Uzskata, ka arī no /pers. C/ veiktajiem maksājumiem atbildētājam
jāatlīdzina ½ daļa.
Pamatojoties uz Civillikuma 1067., 1071., 1846., 1847.panta 1.punktu, 1852.pantu, „Dzīvokļa īpašuma likuma” 4.panta otro daļu,10.pantu, lūdz
piedzīt no /pers. B/ par labu /pers.C/parādu 310,89 un tiesas izdevumus. Lūdz atzīt /pers. C/ tiesības saņemt likumiskos procentus 6% gadā no parāda
pamatsummas līdz sprieduma izpildei vai līdz brīdim, ka procentu apmērs sasniegs pamatparāda summu. Lūdz /pers.B/prasības apmierināšanas gadījumā
un /pers. C/ prasības apmierināšanas gadījumā dzēst savstarpējos prasījumus ar ieskaitu.
Tā kā lietas dalībnieki nav lūguši lietas iztiesāšanu tiesas sēdē, kā arī tiesa neuzskata par nepieciešamu iztiesāt lietu tiesas sēdē, pamatojoties uz
Civilprocesa likuma 250.25panta pirmo daļu, tiesa civillietu izskata rakstveida procesā, par ko pusēm ir paziņots 2015.gada 5.maijā, nosūtot paziņojumu
par lietas izskatīšanas datumu. Puses nav pieteikušas noraidījumu tiesnesei.
Motīvu daļa
Pārbaudījusi un novērtējusi rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība un pretprasība ir pamatotas.
Lietas materiāliem pievienotā Rīgas rajona zemesgrāmatu nodaļas zemesgrāmatu apliecība apstiprina, ka /pers. B/ un /pers. C/ ir dzīvokļa īpašuma
/adrese/, īpašnieki no 2007.gada, katram ½ domājamā daļa īpašuma.
Starp pusēm ir strīds par dzīvokļa apsaimniekošanas un komunālo maksājumu apmaksu.
No /pers. B/ lietas materiāliem pievienotā AS „Olaines ūdens un siltums” 2014.gada decembra rēķina izriet, ka dzīvokļa Nr./adrese/, īpašniekiem
/pers. B/ un /pers. C/ izsniegts rēķins 697,09 euro apmērā (parāds 589,90 euro un kārtējais rēķins par 2014.gada novembri 107,19 euro). No lietas
materiāliem pievienotā maksājuma uzdevuma redzams, ka 2014.gada 15.decembrī /pers. B/ apmaksājis rēķinu 697,09 euro apmērā AS „Olaines ūdens
un siltums” labā par dzīvokli /adrese/.
No /pers. C/ lietas materiāliem pievienotajiem rēķiniem un čekiem izriet, ka /pers. C/ ir apmaksājis 2014.gada jūlija rēķinu 150 euro apmērā,
2014.gada decembra rēķinu 120 euro apmērā, 2014.gada marta rēķinu 150 euro apmērā, 2014.gada februāra rēķinu 100 euro apmērā, kopā veicot
rēķinu apmaksu 520 euro apmērā. 2013.gada augusta rēķinu 27,83 euro apmērā un 2013.gada oktobra rēķinu 43,70 euro apmērā apmaksājusi /pers.
H/. Secināms, ka /pers. C/ ir veicis maksājumus par dzīvokli /adrese/ 2014.gadā 520 euro apmērā.
Dzīvokļa īpašuma likuma 10.pants, kas ir spēkā no 2011.gada 1.janvāra, nosaka, ka dzīvokļa īpašniekam ir pienākums piedalīties dzīvojamās
mājas pārvaldīšanā; segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā; norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem,
kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana); maksāt uz dzīvokļa īpašumu
attiecinātos nodokļus; maksāt nomas maksu par zemes lietošanu, ja dzīvojamā māja atrodas uz citai personai piederošas zemes.
Tiesa atzīst, ka abiem dzīvokļa /adrese/ īpašniekiem jāveic dzīvokļa apsaimniekošanas izdevumu un ar dzīvokļa lietošanu saistīto pakalpojumu
apmaksu vienādās daļās, jo abiem pieder pa ½ domājamai daļai no dzīvokļa. Ar lietā iesniegtiem maksājumu dokumentiem ir pierādīts, ka /pers. C/ ir
samaksājis par dzīvokli 520 euro, bet /pers. B/ ir samaksājis 697,09 euro. Citi pierādījumi lietā nav iesniegti.
Saskaņā ar Civillikuma 1846.pantu, ar ieskaitu jāsaprot prasījuma dzēšana ar pretprasījumu. Civillikuma 1847.pants nosaka, ka parādnieks var,
pret kreditora gribu, izlietot savu pretprasījumu tikai tad ja abu prasījumu priekšmeti ir vienādas šķiras un ja abiem prasījumiem jau iestājies termiņš.
Civillikuma 1853.pants nosaka, ka parādniekam ir tiesība prasīt ieskaitu katrā laikā, kaut arī jau pēc tiesas sprieduma, to izpildot vai prasījumu
samaksājot, ja tikai viņš pierāda, ka viņa pretprasījuma izpildīšanai vai samaksai nestāv ceļā nekādi šķēršļi.
Pretprasījumam ir jābūt bez šķēršļiem, kas neļauj to likt priekšā ieskaitam. Šķēršļi var būt dažādi: pretprasījuma izpildei vēl nav iestājies termiņš;
nav izpildījies nosacījums, no kura izriet tiesība prasīt izpildījumu; pastāv strīds par šī prasījuma pastāvēšanu vai apmēru u.c. Šādu šķēršļu neesamības
pierādīšana nozīmē to, ka gadījumā, ja pretējā puse izvirza kādus iebildumus par prasījuma derīgumu ieskaitam, parādniekam jādod pierādījumu, kas
iebildumus atspēko. (Autoru kolektīvs prof. K.Torgāna vispārīgā zinātniskā redakcijā. Latvijas Republikas Civillikuma komentāri: Ceturtā
daļa. Saistību tiesības. R: Mans Īpašums, 1998, 688 lpp.)
Minētais nozīmē, ka prasītājam bija jāatzīst pretprasījums un gadījumā, ja prasītājs to neatzīst, tad atbildētājam bija jāiesniedz pierādījumi, kas
atspēkotu prasītāja iebildumus. Prasītājs /pers.B/nav izmantojis savas tiesības iesniegt paskaidrojumu par /pers. C/ iesniegto pretprasības pieteikumu, nav
to apstrīdējis vai cēlis jebkādus iebildumus.
Pie šādiem apstākļiem tiesa atzīst, ka lietā iespējams prasījumu ieskaits.
Lietā pušu iesniegtie pierādījumi apstiprina, ka /pers. C/ ir samaksājis par dzīvokli /adrese/ 520 euro, bet /pers. B/ ir samaksājis 697,09 euro.
Puses nav iesniegušas lietā pierādījumus, kas liecinātu, ka 2014.gadā puses būtu veikušas vēl kādus maksājumus par kopīpašumā esošo dzīvokli.
Ņemot vērā, ka /pers. B/ veiktais maksājums par dzīvokli pārsniedz /pers. C/ veiktos maksājumus par 177,09 euro, no atbildētāja prasītāja labā
jāpiedzen 177,09 euro.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasītāja tiesības par
laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru.
Tiesa atzīst, ka prasītājam nosakāmas tiesības saņemt no atbildētāja likumiskos sešus procentus gadā no parāda pamatsummas līdz sprieduma
izpildei vai līdz brīdim, kad nesamaksāto procentu summa sasniegs pamatparāda apmēru.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas
izdevumus.
Ņemot vērā, ka abi prasījumi ir pamatoti, puses ir samaksājušas tiesas izdevumus vienādā apmērā, prasījumiem piemērots ieskaits, tiesa uzskata,
ka nav nepieciešams piedzīt tiesas izdevumus pušu labā.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, par mantas atdošanu natūrā, par personu un mantas
izlikšanu no telpām un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, izņemot gadījumus, kad spriedums izpildāms
nekavējoties.
Tiesa atzīst, ka atbildētājam nosakāms desmit dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.
Rezolutīvā daļa
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, 97., 193., 195., 250.25 pantu, tiesa
nosprieda
Prasību un pretprasību apmierināt.
Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. B/, personas kods /personas kods/, parādu 177,09 euro (viens simts
septiņdesmit septiņi euro 09 centi).
Noteikt prasītājam tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no atbildētāja likumiskos 6 (sešus) procentus gadā no piedzītās summas 177,09
euro, nosakot, ka procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis pamatparāda lielumu.
Noteikt atbildētājam termiņu desmit dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas sprieduma labprātīgai izpildei.
Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas - 2015.gada 25.jūnija, Latgales apgabaltiesā,
apelācijas sūdzību iesniedzot Krāslavas rajona tiesā.
Tiesnese G.Kusiņa