Legislator Case Law & Legislation
C73343819 / C-3438-19 ECLI:LV:ZRT:2019:0829.C73343819.3.S AI generated

Court fully allows debt collection claim against individual for loan default including interest and costs.

Case Number C73343819 / C-3438-19
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Allowed / Granted

Legislator summary

AI generated

The court fully granted SIA 'Gelvora's' claim for debt collection against /pers. A/ for a defaulted loan. The plaintiff successfully proved the debt via assignment from Swedbank and the defendant failed to provide evidence of payment. Consequently, the court ordered the defendant to pay the principal, accrued interest, penalties, and court costs.

Legislator headnote

AI generated

Civil Law Section 1793; Civil Law Section 1801; Civil Law Section 1805; Civil Procedure Law Section 41; Civil Procedure Law Section 195: Debt claims transfer via assignment without debtor consent; court orders full payment of principal, interest, and costs upon successful proof of debt.

Keywords

AI generated
debt collection loan default assignment of claim accrued interest court costs civil procedure statute of limitations

Cited Legislation

AI generated
Civil Law Section 1793
Civil Law Section 1801
Civil Law Section 1805
Civil Law Section 1765
Civil Procedure Law Section 41
Civil Procedure Law Section 195
Civil Procedure Law Section 204.1
Civil Procedure Law Section 93
Civil Procedure Law Section 193
Civil Procedure Law Section 199
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lietas Nr. C73343819

Lietas arhīva Nr. C-3438-19/48

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Tukumā 2019.gada 29.augustā

Zemgales rajona tiesa

tiesnese Aelita Vancāne

ar tiesas sēdes sekretāri Daci Jēkabsoni

izskatīja atklātā tiesas sēdē Tukumā Pils ielā 16 civillietu SIA “Gelvora” prasībā pret /pers. A/ par parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

2019.gada 28.martā prasītāja SIA ,,GELVORA” iesniedza tiesā prasības pieteikumu pret atbildētāju /pers. A/ par parāda piedziņu, kurā saskaņā

ar Civillikuma 1., 1587.,1589., 1651.pantu, 1652.panta 3.punktu, 1662., 1716., 1717., 1720., 1753., 1756., 1759., 1765., 1770., 1773., 1775.,

1779., 1793., 1801., 1828., 1838., 1934., 1943., 1946., 2021.pantu, Civilprocesa likuma 1., 24., 28., 34., 39., 41., 127., 128., 129., 134., 195.,

406.6 pantu lūdz tiesu piedzīt no atbildētāja par labu prasītājai parādu 4635,49 EUR, kas sastāv no galvenā parāda 2862,74 EUR, t.sk. parāda

atgūšanas izdevumi 17,00 EUR; līgumiskos procentus par aizdevuma naudas līdzekļu izmantošanu par laiku līdz 2009.gada 26.jūnijam 154,95 EUR;

likumiskos procentus par laika periodu līdz 2018.gada 30.novembrim 1610,14 EUR; līgumsodu par procentu samaksas kavējumu par laiku līdz

2009.gada 26.jūnijam 7,66 EUR; piedzīt visus samaksātos tiesas izdevumus; norādīt spriedumā uz prasītāja tiesībām saņemt likumiskos 6% gadā no

nesamaksātās parāda summas par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai).

Prasības pieteikumā norādīts, ka 2007.gada 19.jūnijā starp AS “Swedbank” (pirms nosaukuma maiņas - AS “Hansabanka”) un /pers. A/ tika

noslēgts Kredītlīnijas līgums Nr.07-070594-SA, saskaņā ar kuru atbildētājam tika izsniegta aizdevuma summa 2845,74 EUR.

Saskaņā ar līguma noteikumiem atbildētājs apņēmās atmaksāt aizdevuma summu, procentus par aizdevuma summas lietošanu, kā arī citus līgumā

noteiktus blakus prasījumus līgumā noteiktajā kārtībā, apmērā un termiņā.

2010.gada 26.novembrī starp AS “Swedbank”, kā cedentu, un UAB “GELVORA”, kuru pārstāv tās filiāle Latvijā, kā cesionāru, tika noslēgts

Cesijas līgums, saskaņā ar kuru Cesionārs ieguva prasījuma tiesības pret atbildētāju. Cesionāra uzņēmums kā organizatoriski saimnieciska vienība

mantiska ieguldījuma veidā 2014.gada 18.decembrī ir ieguldīta SIA “GELVORA”, līdz ar to visa manta, saistības un prasījuma tiesības, kas ietilpa

Cesionāra uzņēmuma, ir pārgājušas SIA “GELVORA”.

Atbildētājs savas saistības nav izpildījis pienācīgi, tādēļ Cedents vienpusēji atkāpās no Līguma 2009.gada 26.jūnijā.

Saskaņā ar Līguma noteikumiem atbildētājam ir pienākums maksāt procentus no aizdevuma summas par visu faktisko aizdevuma izmantošanas

laiku. Līgumiskie procenti uz Līguma vienpusējas izbeigšanas dienu 2009.gada 26.jūniju ir 7,66 EUR.

Pēc Līguma izbeigšanas dienas 2008.gada 26.jūnija prasītājs ir aprēķinājis un prasa no atbildētāja likumiskos procentus 6% gadā, kas uz prasības

celšanas dienu sastāda 1610,14 EUR.

Atbildētājs rakstveida paskaidrojumus tiesā nav iesniedzis.

SIA ,,GELVORA” pārstāvis tiesas sēdē nepiedalījās. Tiesā saņemts iesniegums ar lūgumu lietu izskatīt bez prasītāja pārstāvja klātbūtnes, norādot,

ka prasītājs prasību uztur pilnā apmērā.

Atbildētājs uz tiesas sēdi nebija ieradies.

Civilprocesa likuma 56.panta piektā daļa nosaka, ka tiesas dokumentus fiziskai personai piegādā pēc tās deklarētās dzīvesvietas adreses, bet

gadījumos, kad deklarācijā norādīta papildu adrese, - pēc papildu adreses, ja vien fiziskā persona tiesai nav norādījusi savu adresi, pēc kuras veicama

saziņa ar tiesu. Fiziskajai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā dzīvesvietas adresē, deklarācijā norādītajā papildu adresē vai šīs

personas norādītajā adresē saziņai ar tiesu.

Atbildētājs uz tiesas sēdi aicināts ar sludinājumu oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis. Atbildētājs uz sludinājumu nav atsaucies un uz tiesas sēdi

nav ieradies.

Tiesa saskaņā ar Civilprocesa likuma 56., 56.1 panta un 156.panta pirmās daļas noteikumiem nolēma izskatīt lietu bez lietas dalībnieku klātbūtnes.

Motīvu daļa

Pārbaudījusi un izvērtējusi lietas materiālus, tiesa atzina, ka prasība ir pamatota un apmierināma pilnībā.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa nosaka, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Ievērojot Civilprocesa likuma 96.panta piekto daļu,

pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

Atbildētājs nav apstrīdējis pret viņu celto prasību.

Apmierināms prasītāja lūgums no atbildētāja piedzīt parādu 2862,74 EUR apmērā, kas sastāv no neatmaksātās aizdevuma pamatsummas 2845,74

EUR un parāda ārpustiesas atgūšanas izdevumus 17,00 EUR.

Lietā nepastāv strīds par faktu, ka 2007.gada 19.jūnijā starp AS “Swedbank” (pirms nosaukuma maiņas - AS “Hansabanka”) un /pers. A/ tika

noslēgts Kredītlīnijas līgums Nr.07-070594-SA, saskaņā ar kuru AS “Swedbank” piešķīra atbildētājam aizdevumu 2845,74 EUR apmērā, ar procentu

likmi 19% gadā. No minētā līguma redzams, ka atbildētājs iepazinies ar aizdevuma līguma noteikumiem un savas saistības apzinās pilnībā.

Aizdevuma izsniegšanu atbildētājam pierāda parādnieka konta informācija un konta pārskats.

Saskaņā ar Civillikuma 1402.pantu saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Civillikuma 1587.pants nosaka, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk

radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Saskaņā ar Civillikuma 1934.pantu ar aizdevuma līgumu jāsaprot zināma daudzuma atvietojamu lietu nodošana īpašumā, ar pienākumu atdot

saņemto tādā pašā daudzumā un tādas pašas šķiras un labuma lietās. Saskaņā ar Civillikuma 1943.pantu aizņēmējam jāatdod tāda pati summa vai tāds

pats daudzums, kādu viņš saņēmis.

Atbildētājs savas saistības saskaņā ar noslēgto līgumu nav izpildījis, līdz ar ko no viņa piedzenama neatmaksātā aizdevuma summa 2845,74 EUR.

Parādu ārpustiesas atgūšanas likuma 6.pants noteic, ka parādniekam ir pienākums atlīdzināt parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējam radušos

parāda atgūšanas izdevumus, ja to atlīdzināšana tiek pieprasīta un nepastāv strīds par parāda esamību. Saskaņā ar Ministru kabineta 2013.gada

29.janvāra noteikumu Nr. 61 “Noteikumi par parāda atgūšanas izdevumu pieļaujamo apmēru un izdevumiem, kuri nav atlīdzināmi” 2.punktu kopējais

izdevumu apmērs nedrīkst pārsniegt 17,00 EUR.

Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka no atbildētāja par labu prasītājam atbilstoši Ministru kabineta 2013.gada 29.janvāra noteikumu Nr. 61 “Noteikumi

par parāda atgūšanas izdevumu pieļaujamo apmēru un izdevumiem, kuri nav atlīdzināmi” 2.1. un 2.2. punktam piedzenami parāda atgūšanas izdevumi

17,00 EUR.

Civillikuma 1589.pants paredz, ka vienpusēja atkāpšanās no līguma ir pielaižama tikai tad, kad tā pamatota ar paša līguma raksturu, vai kad to

zināmos apstākļos atļauj likums, vai arī kad tāda tiesība bijusi noteikti pielīgta.

Patēriņa kredīta līguma 7.4.punktā puses vienojās par aizdevēja tiesībām vienpusēji atkāpties no līguma, ja aizņēmējs kavē grafikā noteikto

maksājumu vairāk nekā 30 dienas.

Prasītājs norāda, ka AS “Swedbank” izmantoja līguma 7.4.punktā pielīgtās tiesības un vienpusēji atkāptās no līguma 2009.gada 26.jūnijā.

Prasītājs no atbildētāja lūdz piedzīt likumiskos procentus par laika līdz 2018.gada 30.novembrim 1610,14 EUR apmērā.

Civillikuma 1753.pants noteic, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu lietošanas

atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu.

Savukārt Civillikuma 1946.panta pirmā daļa noteic, ka procenti par aizdevumiem dodami tikai tad, ja tie bijuši tieši norunāti vai ja parādnieks

pielaidis nokavējumu.

Saskaņā ar Civillikuma 1765.panta pirmo daļu procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums

nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā. Minētā panta otrajā daļā noteikts, ka likumisko procentu apmērs par tāda

naudas parāda samaksas nokavējumu, kas kā atlīdzība nolīgta līgumā par preces piegādi, par pirkumu vai pakalpojuma sniegšanu, ir astoņi procentpunkti

virs procentu pamatlikmes (1765.p.3.d.) gadā, bet līguma attiecībās, kurās piedalās patērētājs, - seši procenti no simta gadā.

Tiesai nav pamata apšaubīt prasītāja veikto procentu parāda aprēķinu un to apmērs nesasniedz pamatparāda summu. Tiesa secina, ka prasība šajā

daļā ir apmierināma, jo atbildētājs nav savlaicīgi samaksājis par saņemtajiem pakalpojumiem, līdz ar to, pielaida nokavējumu.

Prasītājs lūdz piedzīt no atbildētāja līgumsodu 7,66 EUR apmērā.

Saskaņā ar Patēriņa kredīta līguma noteikumu 9.2.punktu atbildētājam ir noteikts pienākums maksāt līgumsodu par Līgumā noteikto maksājumu

kavējumu.

Saskaņā ar Civillikuma 1717.pantu līgumsodu var pievienot katram līgumam, un to var noteikt ne vien naudā, bet arī citās vērtībās. Līgumsoda

apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma neizpildīšanas, kā arī tiesību saņemt līgumisko procentus.

Savukārt, Civillikuma 1720.pantā noteikts, ka kreditors var prasīt kā līgumsodu, tā līguma izpildīšanu, ja tieši tā bijis norunāts vai līgumsods norunāts ne

tik daudz par neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstā laikā.

Prasītājs pamatoti ir aprēķinājis līgumsodu, tādejādi, apmierināms prasītāja lūgums no atbildētāja piedzīt līgumsodu par kopējo summu 7,66 EUR

apmērā, kas nepārsniedz 10% no pamatparāda.

No lietas materiāliem redzams, ka 2010.gada 26.novembrī UAB “GELVORA” filiāle Latvijā noslēgusi Cesijas līgumu Nr.GELV005, ar

“Swedbank” AS, ar kuru prasījums pret parādnieku /pers. A/ nodots cesionāram UAB “GELVORA” filiālei Latvijā.

Atbilstoši 2014.gada 18.decembrī LR UR Komercreģistrā reģistrētajām izmaiņām, UAB “GELVORA” filiāle Latvijā, reģistrācijas

Nr.40103208983, reģistrēta kā SIA ”GELVORA”, ar vienoto reģistrācijas Nr.40103837691.

Civillikuma 1793.pants noteic, prasījumi var pāriet no agrākā kreditora uz jaunu ar cesiju, kura notiek pēc tiesiska darījuma, vienalga, vai kreditors

to noslēdzis uz likumiska pienākuma pamata, vai labprātīgi.

Savukārt Civillikuma 1801.pants noteic, ka cesijas līgumu starp prasījuma atdevēju kreditoru (cedentu) un to personu, kam to atdod (cesionāru)

var noslēgt jebkurā formā.

Parādnieka piekrišana, pret kuru prasījums vērsts, nav vajadzīga, un cesija ir spēkā, pat ja viņš par to neko nezina.

Saskaņā ar Civillikuma 1805.pantu, cesionārs var no cesijas brīža darboties ar kreditora tiesībām un uz šā pamata rīkoties ar prasījumu, cedēt to

savukārt citam un izlietot to pret parādnieku.

Tiesa uzskata, ka iepriekš minētie cesijas līgumi noslēgti atbilstoši Civillikuma prasībām, tādējādi saistoši pusēm.

2010.gada 7.decembrī, 2019.gada 21.janvārī SIA “GELVORA” ir nosūtījusi atbildētājam atgādinājumus par saistību izpildi, kurā lūgts veikt

samaksu saskaņā ar Kredītlīnijas līgumu, līdz ar ko konstatējams, ka nav iestājies Civillikumā noteiktais 10 gadu termiņš prasības celšanai.

Atbildētājs nav iesniedzis pierādījumus, kas apliecinātu parāda samaksas faktu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus.

Tiesa atzīst, ka prasītāja labā no atbildētāja piedzenami tiesas izdevumi– samaksātā valsts nodeva 420,06 EUR apmērā, ar lietas izskatīšanu

saistītie izdevumi 3,30 EUR apmērā un izdevumi par sludinājuma ievietošanu oficiālā izdevumā Latvijas Vēstnesis 17,36 EUR, kopā – 440,72 EUR.

Saskaņā ar Civillikuma 1765.panta pirmo un otro daļu un Civilprocesa likuma 195.pantu prasītājam ir nosakāmas tiesības saņemt likumiskos sešus

procentus gadā no neatmaksātās parāda summas par laiku līdz sprieduma izpildei.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu tiesa nosaka sprieduma labprātīgas izpildes termiņu 10 dienas no tā spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41., 93., 193., 195., 199., 204.1pantu tiesa

n o s p r i e d a:

prasību apmierināt pilnībā.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu SIA “GELVORA”, reģistrācijas Nr.40103837691, parādu 2862,74 EUR,

līgumiskos procentus 154,95 EUR par laika periodu līdz 2009.gada 26.jūnijam, likumiskos procentus 1610,14 EUR par laika periodu līdz 2018.gada

30.novembrim, līgumsodu 7,66 EUR par laiku līdz 2009.gada 26.jūnijam un tiesāšanās izdevumus 440,72 EUR, kopā – 5076,21 EUR (pieci tūkstoši

septiņdesmit seši euro un 21 cents).

Noteikt SIA “GELVORA” tiesības saņemt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, likumiskos 6 (sešus) procentus gadā no galvenās parāda

summas (2845,72 EUR) līdz sprieduma pilnīgai izpildei.

Noteikt /pers. A/termiņu labprātīgai sprieduma izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Zemgales apgabaltiesā 20 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas 2019.gada 29.augusta,

iesniedzot apelācijas sūdzību Zemgales rajona tiesā.

Tiesnese A.Vancāne