Court dismisses defendant's failure to appear and orders payment of management fees, late fees, and court costs.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the defendant's failure to submit a written response and proceeded to hear the case without a trial. The plaintiff successfully claimed unpaid management and utility fees for the period of February to May 2008, supported by the management contract. Consequently, the court ordered the defendant to pay the principal debt, late fees, and litigation costs to the plaintiff and the state.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 190., 193., 195., 204.1, 250.25 un 250.27 panti: A defendant who fails to submit a written response or appear in court is deemed to have waived their right to be heard, and the court may rule on the plaintiff's claims based on the evidence presented.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. C 29 6069 14
Lietvedības Nr. C 2436-15/24
2015.gads
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2015.gada 13.maijā
Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa
tiesnese I.Ušakova,
rakstveida procesā izskatīja civillietu SIA „Dzīvoklis S” maza apmēra prasībā pret /pers. A/ par parāda piedziņu.
Aprakstošā daļa
[1] 2014.gada 11.jūnijā SIA „Dzīvoklis S” (prasītāja) iesniegusi Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā maza apmēra prasībā pret /pers. A/
(atbildētāja) par parāda piedziņu.
Prasībā norādīti tālāk minētie argumenti.
2008.gada 22.maijā starp prasītāju un atbildētāju tika noslēgts pilnvarojuma līgums Nr.29 par /adrese/, dzīvokļa Nr.12 un dzīvojamās mājas /adrese/,
pārvaldīšanu un apsaimniekošanu. Saskaņā ar līguma nosacījumiem prasītāja veic dzīvojamās mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanu un
apsaimniekošanu, kā arī nodrošina atbildētāju ar komunālajiem un citiem pakalpojumiem, bet atbildētājai ir pienākums veikt maksājumus prasītājam par
pārvaldīšanas un apsaimniekošanas pakalpojumiem, kā arī saskaņā ar līgumu nodrošinātajiem komunālajiem un citiem pakalpojumiem.
Atbildētāja ir īpašniece dzīvoklim Nr.12, /adrese/.
Atbildētāja nav pilnā apmērā veikusi apmaksu par saņemtajiem pārvaldīšanas/ apsaimniekošanas pakalpojumiem, kā arī komunālajiem un citiem
pakalpojumiem, sākot ar periodu no 2008.gada februāra līdz 2008.gada maijam (maiju ieskaitot).
Atbildētājai 2008.gada 8.jūlijā nosūtīta pretenzija, tomēr parādsaistības pilnā apmērā arī pēc pretenzijas nosūtīšanas nav nokārtotas.
Prasītāja lūgusi piedzīt no atbildētājas parādu par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas/apsaimniekošanas, komunālajiem un papildus pakalpojumiem par
periodu no 2008.gada 1.februāra līdz 2008.gada 31.maijam 194,96 EUR un līgumsodu par periodu no 2008.gada 1.februāra līdz 2008.gada 31.maijam 19,50
EUR, kopā 214,46 EUR.
Piedzīt no atbildētājas samaksāto valsts nodevu un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus, kā arī samaksāto valsts nodevu par izziņas saņemšanu no
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes 4,27 EUR.
Aprēķināt likumiskos 6 % gadā no nepiedzītās pamatparāda summas skaiti no 2014.gada 10.jūnija līdz sprieduma izpildei.
Prasība pamatota ar Civillikuma 1587., 1652., 1716., 1720. un 1765.pantu, Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 10 panta trešo- piekto daļu, Dzīvokļa
īpašuma likuma 10. un 13.pantu.
[2] Atbildētāja paskaidrojumus par prasību nav iesniegusi.
[3] Prasītāja lūgusi izskatīt lietu, nerīkojot tiesas sēdi.
Atbildētāja, kurai 2014.gada 23.jūlijā nosūtīts prasības pieteikums maza apmēra prasībā paskaidrojumu sniegšanai, izskaidrojot atbildētājai viņas
tiesības, savukārt 2015.gada 16.martā paziņojums par lietas izskatīšanu rakstveida procesā un tiesas sprieduma pieejamības datumu, uz atbildētājas deklarēto
dzīvesvietas adresi /adrese A/, paskaidrojumus noteiktajā termiņā nav sniegusi, nav arī lūgusi iztiesāt lietu tiesas sēdē. Atbildētājai nosūtītie tiesas dokumenti
atgriezti tiesā ar atzīmi – adresāts nebija mājās, atstāts aicinājums.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.panta piekto daļu tiesas dokumentus fiziskajai personai piegādā pēc tās deklarētās dzīvesvietas adreses, bet
gadījumā, kad deklarācijā norādīta papildu adrese – pēc papildu adreses, ja vien fiziskā persona tiesai nav norādījusi savu adresi, pēc kuras veicama saziņa ar
tiesu. Fiziskajai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā dzīvesvietas adresē, deklarācijā norādītā papildu adresē vai šīs personas norādītajā
adresē saziņai ar tiesu. Atbilstoši Civilprocesa likuma 56.1 pirmajai daļas 3.punktam, ja tiesas dokumenti piegādāti šā likuma 56.pantā noteiktajā kārtībā,
uzskatāms, ka personai ir paziņots par tiesas sēdes vai procesuālās darbības laiku un vietu vai par attiecīgā dokumenta saturu un tiesas dokumenti ir izsniegti:
septītajā dienā no to nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar pasta sūtījumu. Atbilstoši Civilprocesa likuma 56.1 panta otrajai daļai tas, ka tiesas dokumenti
ir piegādāti uz fiziskās personas deklarētās dzīvesvietas adresi [..] un no pasta tiek saņemta izziņa par sūtījuma izsniegšanu vai dokumenti tiek nosūtīti atpakaļ,
pats par sevi neietekmē dokumentu paziņošanas faktu [..].
Tiesa atzīst, ka tā savu pienākumu par tiesas sēdes paziņošanas laiku un vietu, kā arī par sprieduma pieejamības datumu, ir izpildījusi.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 30.3 nodaļā noteiktajai kārtībai civillieta tiek izskatīta rakstveida procesā, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē
vai tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21 panta otro daļu paskaidrojumu neiesniegšana nav
šķērslis sprieduma taisīšanai lietā.
Motīvu daļa
[4] Tiesa, pārbaudījusi un izvērtējusi lietas materiālos esošos rakstveida pierādījumus, atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma.
[4.1] Civillikuma 1401.pants noteic, ka saistību tiesības ir tādas tiesības, uz kuru pamata vienai personai – parādniekam – jāizdara par labu otrai –
kreditoram – zināma darbība, kam ir mantiska vērtība.
Civillikuma 1402.pants noteic, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.
Civillikuma 1511.pants noteic, ka līgums plašākā nozīmē ir ikkatra vairāku personu savstarpēja vienošanās par kādu tiesisku attiecību nodibināšanu,
pārgrozīšanu vai izbeigšanu. Līgums šaurākā, šeit pieņemtā nozīmē ir vairāku personu savstarpējs ar vienošanos pamatots gribas izteikums, kura mērķis ir
nodibināt saistību tiesību (1401.p.).
Civillikuma 1587.pants noteic, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējiem pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk
radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.
No Salaspils pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr./numurs A/(lietas 18. lapa) redzams, ka ar kadastra Nr./numurs B/reģistrētā dzīvokļa Nr.12,
/adrese/, īpašniece ir /pers. A/ (tagad /uzvārds/), personas kods /personas kods/, pamatojoties uz 2000.gada 23.oktobra pirkuma līgumu.
2008.gada 22.maijā starp prasītāju un atbildētāju tika noslēgts pilnvarojuma līgums Nr.29 par /adrese/, dzīvokļa Nr.12 un dzīvojamās mājas /adrese/,
pārvaldīšanu un apsaimniekošanu (lietas 8.-10. lapa).
Saskaņā ar līguma nosacījumiem prasītāja veic dzīvojamās mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, kā arī nodrošina
atbildētāju ar komunālajiem un citiem pakalpojumiem, bet atbildētājai ir pienākums veikt maksājumus prasītājam par pārvaldīšanas un apsaimniekošanas
pakalpojumiem, kā arī saskaņā ar līgumu nodrošinātajiem komunālajiem un citiem pakalpojumiem.
Likuma „Par dzīvokļa īpašumu” (spēkā līdz 2011.gada 1.janvārim) 12.pants nosaka, ka dzīvokļa īpašnieks sedz nepieciešamos izdevumus, kas saistīti
ar dzīvojamās mājas, tās komunikāciju un iekārtu uzturēšanu, ekspluatāciju un remontu, kā arī ar zemes gabala uzturēšanu, proporcionāli sava dzīvokļa
īpašuma lielumam, tāpat arī norēķinās par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem neatkarīgi no tā, vai dzīvokļa īpašnieks ir mājas kopīpašumā esošās
daļas pārvaldīšanai un apsaimniekošanai izveidotās dzīvokļu īpašnieku sabiedrības dalībnieks un vai viņš ir vai nav noslēdzis attiecīgu līgumu.
No minētās tiesību normas izriet, ka atbildētājai kā dzīvokļa īpašniecei, pamatojoties uz līgumu un likumu „Par dzīvokļu īpašumu”, ir pienākums
norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem nekustamajā īpašumā /adrese B/, //, savukārt prasītājai ir tiesības prasīt no atbildētājas apsaimniekošanas maksu
un maksu par sniegtajiem pakalpojumiem.
No lietas materiāliem izriet, ka atbildētāja ir lietojusi un saņēmusi gan komunālos pakalpojumus, gan citus apsaimniekošanas pakalpojumus, savukārt
prasītāja ir segusi rēķinus komunālo pakalpojumu sniedzējiem, bet atbildētāja nav norēķinājusies ar prasītāju.
No lietas esošas izziņas par pārvaldīšanas maksas, komunālo un citu pakalpojumu aprēķiniem un maksājumiem (lietas 11. lapa), atbildētājai
izrakstītiem rēķiniem (lietas 14.-17. lapa) redzams, ka atbildētāja ir prasītājai parādā par laiku no 2008.gada februāra līdz 2008.gada 31.maijam 194,96 EUR.
2008.gada 3.jūlijā prasītāja nosūtījusi atbildētājai brīdinājumu par parādu 137,02 LVL (194,96 EUR) apmērā (lietas 19.-21. lapa).
Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa noteic, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam
jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa noteic, ka pusei
nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.
Atbildētāja pierādījumus tam, ka savas saistības pret prasītāju pilnā apmērā būtu nokārtojusi, nav iesniegusi, prasības summu nav apstrīdējusi un
iebildumus pret prasības pieteikumā norādītajiem apstākļiem, tostarp, parāda apmēru nav izteikusi, nav norādījusi uz tādiem faktiem, kas liecinātu, ka prasītāja
nebūtu sniegusi pakalpojumus Saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu, samaksas izdarīšanas fakts jāpierāda tam, kas to apgalvo. Ievērojot minēto, tiesai nav
pamata apšaubīt prasības pieteikumā norādītos apstākļus, līdz ar ko prasība par parāda piedziņu 194,96 EUR par laiku no 2008.gada februāra līdz 2008.gada
31.maijam apmierināma.
[4.2] Prasītāja lūgusi no atbildētāja piedzīt līgumsodu 19,50 EUR par laiku no 2008.gada februāra līdz 2008.gada 31.maijam.
Dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līguma Nr.29 4.5.punkts noteic – pārvaldnieks ir tiesīgs aprēķināt un iekasēt no īpašnieka
līgumsodu 0,2 % apmērā no kavētā maksājuma summas ar katru nokavējuma dienu, ja īpašnieks nav savlaicīgi veici līgumā noteiktos maksājumus.
Civillikuma 1716.pants noteic, ka līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību tajā gadījumā, ja viņa šo saistību
neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi. Līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma neizpildīšanas
(Civillikuma 1717.pants). Kreditors var prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma izpildīšanu, ja līgumsods bijis norunāts ne tik daudz par neizpildīšanu vispār, kā par
neizpildīšanu īstā laikā (Civillikuma 1720.panta 2.punkts).
No izziņas par pārvaldīšanas maksas, komunālo un citu pakalpojumu aprēķiniem un maksājumiem (lietas 11. lapa) redzams, ka prasītāja aprēķinājusi
līgumsodu 10 % apmērā no pamatparāda summas.
Tiesa atzīst, ka prasītājas aprēķinātais līgumsods par neveiktajiem maksājumiem ir samērīgs, līdz ar to prasība par līgumsoda piedziņu 19,50 EUR par
laiku no 2008.gada februāra līdz 2008.gada 31.maijam apmierināma.
[4.3] Ievērojot sprieduma [4.1] un [4.2] punktā nodibinātos apstākļus, tiesa atzīst, ka prasība apmierināma un no atbildētājas piedzenams pamatparāds
par laiku no 2008.gada februāra līdz 2008.gada 31.maijam 194,96 EUR un līgumsodu par laiku no 2008.gada februāra līdz 2008.gada 31.maijam 19,50 EUR,
kopā 214,46 EUR.
[4.4] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda cita starpā arī
prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru.
Civillikuma 1756.pants noteic, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu. Civillikuma 1759.panta 1.punktā
noteikts, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas uz likuma pamata par katru parāda samaksas nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu
bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem. Likumisko procentu apmērs (6 %) noteikts Civillikuma 1765.pantā.
Prasītāja lūgusi tiesu aprēķināt likumiskos 6 % gadā no nepiedzītās pamatparāda summas skaitot no 2014.gada 10.jūnija līdz sprieduma izpildei.
No šī lūguma secināms, ka prasītāja faktiski ir lūgusi tiesu atzīt tās tiesības saņemt no atbildētāja likumiskos procentus – 6 % gadā, kas atbilst
Civilprocesa likuma 195.pantā noteiktajām tiesas tiesībām noteikt prasītājas tiesības saņemt procentus par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai).
Tiesa atzīst, ka prasītājas tiesības saņemt likumiskos nokavējuma procentus nav saistāmas ar laiku no 2014.gada 10.jūnija, jo saskaņā ar Civilprocesa
likuma 195.pantu, šādas tiesības tiek noteiktas tikai ar tiesas sprieduma pasludināšanas brīdi. Savukārt visas naudas summas, kuras prasītājs vēlas no
atbildētājas saņemt, un kuru samaksas pienākums atbildētājai ir iestājies līdz sprieduma taisīšanai lietā, ir norādāmas prasībā, piesakot attiecīgu prasījumu un
atbilstoši konkrētam prasījuma apmēram, nomaksājot valsts nodevu. Prasītāja nav lietā pieteikusi prasījumu par kādu noteiktu laika periodu piedzīt no
atbildētājas likumiskos nokavējuma procentus un secīgi nav arī nomaksājusi valsts nodevu par šādu prasījumu.
Līdz ar to, prasītājas tiesības saņemt no atbildētājas likumiskos procentus par laiku līdz sprieduma izpildei, ir nosakāmas no tiesas sprieduma
pasludināšanas dienas.
[4.5] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts tiesas spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās
samaksātos tiesas izdevumus.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 33.panta otrās daļas 1. un 3.punktu tiesas izdevumi ir valsts nodeva un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi.
Apmierinot prasību un piedzenot no atbildētājas 214,46 EUR, no atbildētājas par labu prasītājai piedzenama valsts nodeva 71,14 EUR (Civilprocesa
likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta a) apakšpunkts, likuma redakcija uz valsts nodevas maksāšanas brīdi) un prasītājas samaksātie ar lietas izskatīšanu
saistītie izdevumi 4,70 EUR, kopā 75,84 EUR.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 33.panta trešās daļas 1. un 3.punktu ar lietas vešanu saistītie izdevumi ir izdevumi par advokāta palīdzību un ar
pierādījumu savākšanu saistītie izdevumi.
Civilprocesa likuma 44.panta pirmās daļas 3.punkts noteic, ka ar lietas vešanu saistītie izdevumi ir atlīdzināmi šādos apmēro – izdevumi sakarā ar
rakstveida pierādījumu iegūšanu — izdevumu faktiskajā apmērā.
No maksājuma dokumenta (lietas 25. lapa), tiesa secina, ka prasītāja ir samaksājusi 4,27 EUR par izziņu pieprasīšanu no iedzīvotāju reģistra. Minētie
izdevumi 4,27 EUR ir piedzenami no atbildētājas par labu prasītājai.
Kopā no atbildētājas par labu prasītājai piedzenami tiesāšanās izdevumi 80,11 EUR.
Lietā ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir 7,47 EUR, ko veido izdevumi par paziņojumu nosūtīšanu prasītājai, prasības pieteikuma nosūtīšanu
atbildētājai, paziņojumu nosūtīšanu lietas dalībniekiem. Ņemot vērā, ka prasītāja ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus samaksājusi 4,70 EUR apmērā, tiesa
atzīst, ka ar lietas izskatīšanas saistītie izdevumi 2,77 EUR apmērā saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.panta noteikumiem ir piedzenami par labu valstij no
atbildētājas.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu atbildētājai nosakāms sprieduma labprātīgai izpildei termiņš 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās
dienas.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 190., 193., 195., 204.1, 250.25 un 250.27 pantu, tiesa
nosprieda
prasību apmierināt.
Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu SIA „Dzīvoklis S”, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, pamatparādu par laiku no
2008.gada februāra līdz 2008.gada 31.maijam 194,96 EUR, līgumsodu par laiku no 2008.gada februāra līdz 2008.gada 31.maijam 19,50 EUR un tiesāšanās
izdevumus 80,11 EUR, kopā 294,57 EUR (divi simti deviņdesmit četri eiro un 57 centi).
Parāda samaksa ir veicama uz kādu no SIA „Dzīvoklis S” norēķinu kontiem:
1) AS „Norvik banka”, /numurs/
2) AS „DNB banka”, /numurs/;
3) AS „SEB banka”, /numurs/.
Noteikt SIA „Dzīvoklis S”, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, tiesības saņemt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, likumiskos procentus
6 % (seši procenti) gadā no neatmaksātās pamatparāda summas (194,96 EUR) līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai).
Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 2,77 EUR (divi eiro un 77 centi), kas
iemaksājami kontā Nr.LV51TREL2190458019000, saņēmējs: Tiesu administrācija, NMR 90001672316, saņēmēja banka: Valsts kase, kods TRELLV22,
iemaksas mērķis: 21499 - ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, C 29 6069 14, C 2436-14/24.
Noteikt atbildētājai /pers. A/, personas kods /personas kods/, termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās
dienas.
Maksājuma dokuments par ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu samaksu par labu valstij, nekavējoties iesniedzams Rīgas pilsētas Latgales
priekšpilsētas tiesā, Rīgā, Lomonosova ielā 10, 2.stāvā, 244.kabinetā, norādot tiesneses uzvārdu un lietas numuru, lai netiktu uzsākta piespiedu izpilde.
Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas – 2015.gada 13.maija, Rīgas apgabaltiesas Civillietu
tiesu kolēģijā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.
Tiesnese I.Ušakova