Court orders cooperative society to collect unpaid utility debts and court costs from a German resident.

Lietas arhīva Nr. C-0788-17/9

ECLI:LV:RLPT:2017:1128.C29600315.1.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2017.gada 28.novembrī

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa

tiesnese Agnese Sviķe

ar tiesas sēžu sekretāru E.Drabovicu,

piedaloties prasītāja pilnvarotajai pārstāvei /pers. A/, atklātā tiesas sēdē 2017.gada 28.novembrī izskatīja civillietu dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās

sabiedrības „Temps” prasībā pret /pers. B/ (/pers. B/) par komunālo maksājumu parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

2015.gada 18.augustā prasītājs dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības „Temps” (turpmāk- Dzīks) Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā

cēlis prasību pret atbildētāju /pers. B/ (/pers. B/) par komunālo maksājumu parāda piedziņu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka atbildētājai pieder nekustamais īpašums /adrese/. Prasītājs, pamatojoties uz sabiedrības statūtu 11.punktu,

apsaimnieko dzīvojamo māju /adrese/, kurā atrodas atbildētājai piederošais dzīvokļa īpašums. Prasītājs ir veicis tam uzticētos pienākumus, savukārt

atbildētāja nav cēlusi pretenzijas par prasītāja sniegto pakalpojumu kvalitāti.

Prasītājs norādījis, ka atbildētāja kopš 2010.gada 1.oktobra, kad mantoja dzīvokli, nav veikusi regulārus maksājumus par dzīvojamās mājas

apsaimniekošanu un saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem. Līdz ar to atbildētājai izveidojies komunālo maksājumu parāds, kas 2015.gada

1.augustā sasniedza 3192,29 EUR. Atbildētāja dzīvokļa īpašumu 2010.gada septembrī mantojusi no /pers. D/, kuram 2012.gada 12.aprīlī adresēts

pirmstiesas brīdinājums.

Prasītājs 2016.gada 14.oktobrī iesniedzis tiesai prasības precizējumus, kuros norādīts, ka atbildētāja kopš prasības celšanas tiesā veikusi vairākus

maksājumus kopsummā 776,71 EUR. Līdz ar to pēc prasības pieteikuma iesniegšanas tiesā parāds ir samazinājies līdz 2390,32 EUR apmēram, ko

sastāda pamatparāds 1890,94 EUR par laika posmu 2009.gada 1.janvāra līdz 2016.gada 1.oktobrim un likumiskie procenti 499,38 EUR apmērā par

laika posmu 2009.gada 1.februāra līdz 2010.gada 1.oktobrim un no 2010.gada 1.novembra līdz 2016.gada 1.oktobrim (lietas 38.-39.lapa).

Atbildētāja rakstveida paskaidrojumus par celto prasību nav iesniegusi.

Tiesas sēdē prasītāja pārstāve iesniedza prasības precizējumus, atbilstoši kuriem paskaidroja, ka laika posmā pēc iepriekšējo precizējumu

iesniegšanas, parāda apmērs ir samazinājies līdz 1740,67 EUR apmēram, ko sastāda pamatparāds 1121,50 EUR par laika posmu 2009.gada 1.janvāra

līdz 2017.gada 1.novembrim un likumiskie procenti 619,17 EUR apmērā par laika posmu 2009.gada 1.februāra līdz 2010.gada 1.oktobrim un no

2010.gada 1.novembra līdz 2017.gada 1.oktobrim. Papildus precizējumos lūgts arī mainīt atbildētājas uzvārdu uz precīzu – /pers. B/ (/uzvārds/),

atbilstoši zvērināta notāra norādītajai informācijai par atbildētājas personas datiem.

Prasītāja pārstāve prasību uzturēja uz prasības pieteikumā un tā pēdējos, tiesas sēdē iesniegtajos precizējumos norādītajiem apstākļiem un pamata.

Lūdza apmierināt prasību uzturētajā apmērā.

Atbildētāja uz tiesas sēdi nav ieradusies, par neierašanās iemesliem nav paziņojusi, kā arī nav lūgusi atlikt lietas izskatīšanu, lai gan par tiesas sēdes

laiku un vietu atbildētājai paziņots savlaicīgi, Civilprocesa likuma 56.2 panta pirmās daļas 1.punktā noteiktajā kārtībā, 2017.gada 5.aprīlī nosūtot tiesas

pavēsti uz atbildētājas norādīto uzturēšanās adresi ārvalstī (Vācijā). Atbildētājai 2017.gada 5.aprīlī uz ārvalsti atkārtoti nosūtīts arī prasības pieteikums un

prasības pieteikuma precizējumi (lietas 88.lapa)

2017.gada 8.jūnijā tiesā saņemts ārvalsts kompetentās tiesas sniegtais apliecinājums par dokumentu izsniegšanu atbildētājai /pers. B/. No tiesai

iesniegtajiem dokumentiem redzams, ka tiesas dokumenti un pavēste par 2017.gada 28.decembra tiesas sēdi /pers. B/ izsniegti 2017.gada 20.aprīlī

(lietas 93.-94.lapa).

Pie šādiem apstākļiem tiesa atzīst, ka atbildētāja par tiesas sēdi informēta Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā. Līdz ar to tiesa atzīst, ka lietu

iespējams izskatīt bez atbildētājas klātbūtnes, jo tiesa nekonstatē Civilprocesa likuma 209. un 210.pantā norādītos pamatus lietas izskatīšanas atlikšanai.

Motīvu daļa

Uzklausījusi prasītāja pārstāves paskaidrojumus tiesas sēdē un izvērtējusi lietas materiālus, tiesa atzīst, ka prasība tās uzturētajā daļa ir pamatota un

apmierināma.

Ar lietas materiālos esošajām izdrukām no zemesgrāmatas apstiprinās, ka atbildētājai, pamatojoties uz 2010.gada 16.septembra mantojuma

apliecību (par tiesībām uz mantojumu pēc likuma) pieder dzīvokļa īpašums Nr./numurs/, kas atrodas /adrese/, Rīgā, kadastra Nr./numurs/. Īpašuma

tiesības reģistrētas zemesgrāmatā (lietas 33.-34., 104.-105.lapa).

No lietā esošās Mantojuma apliecības (par tiesībām uz mantojumu pēc likuma) kopijas (lietas 85.-86.lapa) redzams, ka 2010.gada 16.septembrī

zvērināta notāre Zane Ernštreite apstiprinājusi mantojuma tiesības uz 2008.gada maijā mirušā /pers. D/ atstāto mantojumu /pers. B/, dzimušai /datums/,

kura ir mantojuma atstājēja laulātā.

2012.gada 12.aprīlī prasītājs nosūtījis pirmstiesas brīdinājumu (lietas 17.lapa) ar uzaicinājumu nomaksāt parādu par dzīvojamās telpas

apsaimniekošanu un sniegtajiem komunālajiem pakalpojumiem, brīdinot, ka parādsaistību neizpildes gadījumā tiks iesniegta prasība tiesā.

Ar lietas materiālos iesniegtajiem prasītāja statūtiem, kā arī lietā iesniegtajiem rēķiniem apstiprinās, ka prasītājs apsaimnieko dzīvojamo māju

/adrese/, Rīgā (lietas 19.-25.lapa; 16., 45., 124.lapa).

Saskaņā ar Civillikuma 1402.pantu saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Saskaņā ar Civillikuma 3.pantu katra civiltiesiska attiecība apspriežama pēc likumiem, kas bijuši spēkā tad, kad šī attiecība radusies, pārgrozījusies

vai izbeigusies. Neskartas paliek jau iegūtās tiesības.

Prasītājs norādījis, ka parādsaistības radušās un pastāv no 2010.gada 1.oktobra, jo atbildētāja, kopš mantoja dzīvokli, neveica regulārus

maksājumus par prasītāja sniegtajiem pakalpojumiem.

Atbilstoši likuma “Par dzīvokļa īpašumu” ( spēkā līdz 01.01.2011.) 12.panta pirmās daļas noteikumiem dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa īpašumā

esošajam kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopsapulces lēmuma pamata noteiktos izdevumus, kas

nepieciešami dzīvojamās mājas obligāti veicamo pārvaldīšanas darbību nodrošināšanai (..);

Minētā likuma 12.panta otrās daļas noteikumi paredzēja, ka dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa īpašumā esošajam kopīpašuma domājamās daļas

apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopsapulces lēmuma pamata noteiktos izdevumus citu pārvaldīšanas darbību veikšanai, kas nodrošina dzīvojamās

mājas uzlabošanu un attīstīšanu, veicina optimālu tās pārvaldīšanas izdevumu veidošanu un attiecas uz: 1) dzīvojamās mājas elementu, iekārtu vai

komunikāciju nomaiņu, kā rezultātā samazinās mājas uzturēšanas izmaksas; 2) pasākumiem, kuru veikšanas rezultātā samazinās izdevumi par

pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu.

Savukārt, minētā likuma 12.panta ceturtās daļas noteikumi paredzēja, ka dzīvokļa īpašnieks norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa

īpašuma lietošanu. Turklāt, atbilstoši minētā likuma 12.panta piektajai daļai šajā pantā minētie pienākumi pildāmi neatkarīgi no tā, vai dzīvokļa īpašnieks ir

mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanai un apsaimniekošanai izveidotās dzīvokļu īpašnieku sabiedrības biedrs un vai ir vai nav noslēdzis attiecīgu

līgumu.

Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma (likums stājās spēkā ar 01.01.2011.) 10.panta pirmo daļu dzīvokļa īpašnieka pienākums ir piedalīties

dzīvojamās mājas pārvaldīšanā; segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā; norēķināties par saņemtajiem

pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana); maksāt uz

dzīvokļa īpašumu attiecinātos nodokļus; maksāt nomas maksu par zemes lietošanu, ja dzīvojamā māja atrodas uz citai personai piederošas zemes.

Lietā nav strīda par to, ka prasītājs savas no statūtiem izrietošās saistības ir pildījis, ir pārvaldījis un uzturējis dzīvojamo māju /adrese/, kurā atrodas

arī atbildētājas īpašumā esošais dzīvoklis, līdz ar to arī atbildētāja ir saņēmusi prasītāja sniegtos pakalpojumus. Atbildētāja pretējus pierādījumus lietā nav

iesniegusi, iebildumus šajā sakarā nav cēlusi. Lietā nav informācijas, ka atbildētāja būtu cēlusi pretenzijas par prasītāja sniegto pakalpojumu kvalitāti.

No lietas materiāliem pievienotā maksājumu pārskata (lietas 120.lapa) redzams, ka atbildētājs ir veikusi neregulārus maksājumus par

pakalpojumiem, taču nepietiekamā apmērā.

Atbildētājai kā dzīvokļa īpašniecei uz likuma pamata ir pienākums maksāt par dzīvojamās mājas uzturēšanu un saņemtajiem komunālajiem

pakalpojumiem.

Saskaņā ar Civillikuma 1651.pantu parādnieka nokavējums ir saistības izpildīšanas prettiesīgs novilcinājums.

Prasības pieteikumā norādīts, ka atbildētājas parāds par dzīvokli sāka veidoties no 2010.gada 1.oktobra un uz prasības sastādīšanas brīdi

2015.gada 1.augustā sasniedza 3192,29 EUR.

Atbilstoši tiesas sēdē iesniegtajiem prasības precizējumiem, pēc prasības iesniegšanas tiesā ir veikti vairāki maksājumi parāda samaksai, līdz ar to

parāds ir samazinājies līdz 1740,67 EUR apmēram, ko sastāda pamatparāds 1121,50 EUR par laika posmu 2009.gada 1.janvāra līdz 2017.gada

1.novembrim un likumiskie procenti 619,17 EUR apmērā par laika posmu 2009.gada 1.februāra līdz 2010.gada 1.oktobrim un no 2010.gada

1.novembra līdz 2017.gada 1.oktobrim.

No parāda aprēķina (lietas 121-123.lapa) ir redzams, ka uz 2017.gada 1.novembri atbildētājas pamatparāds sastāda 1121,50 EUR. Neregulāri

maksājumi veikti jau no 2009.gada janvāra, vēl pirms atbildētāja mantojusi īpašuma tiesības uz dzīvokli. Savukārt, 2010.gada oktobrī, kad īpašuma

tiesības uz dzīvokli ieguvusi atbildētāja, atbildētājas parāds norādīts 34,70 LVL apmērā. Atbildētāja ir veikusi atsevišķus maksājumus, taču neregulāri un

nepietiekamā apmērā.

Prasītājs tiesas sēdē iesniegtajā parāda aprēķinā ietvēris arī likumiskos nokavējuma procentus, kurus lūdz piedzīt no atbildētājas 619,17 EUR

apmērā par laika posmu no 2009.gada 1.februāra līdz 2010.gada 1.oktobrim un no 2010.gada 1.novembra līdz 2017.gada 1.oktobrim (lietas 121.-

123.lapa; 118.-119.lapa).

Civillikuma 1759.panta 1.punkts noteic, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata par katru parāda samaksas nokavējumu

[..]. Atbilstoši Civillikuma 1765.panta pirmajai daļai likumisko procentu apmērs ir seši procenti no simta gadā. Saskaņā ar Civillikuma 1762.pantu

pienākums maksāt procentus izbeidzas pilnīgi ar galvenās saistības izbeigšanos. Saskaņā ar Civillikuma 1763.pantu procentu pieaugums apstājas, kad vēl

nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.

Tiesa atzīst prasītāja tiesības aprēķināt atbildētājam likumiskos nokavējuma procentus par saistības izpildes kavēšanu, līdz ar ko no atbildētāja

prasītāja labā piedzenami likumiskie nokavējuma procenti 619,17 EUR apmērā no par laika posmu 2009.gada 1.februāra līdz 2010.gada 1.oktobrim un

no 2010.gada 1.novembra līdz 2017.gada 1.oktobrim.

Atbilstoši Civillikuma 1838.pantā noteiktajam, samaksas izdarīšanas fakts jāpierāda tam, kas to apgalvo.

Tiesai nav pamata apšaubīt prasītāja iesniegtos rakstveida pierādījumus, kas pamato prasību, tajā skaitā galvenā parāda apmēru, jo atbildētāja

prasības pieteikumā norādītos faktus un apstākļus nav apstrīdējusi, iebildumus pret prasību nav izteikusi.

Izvērtējusi lietas materiālus, tiesa atzīst, ka prasība par galvenā parāda un likumisko nokavējuma procentu piedziņu ir pamatota un apmierināma,

piedzenot no atbildētājas par labu prasītājam galveno parādu 1121,50 EUR apmērā par laika posmu 2009.gada 1.janvāra līdz 2017.gada 1.novembrim

un likumiskos procentus 619,17 EUR apmērā par laika posmu 2009.gada 1.februāra līdz 2010.gada 1.oktobrim un no 2010.gada 1.novembra līdz

2017.gada 1.oktobrim, kopā parādu 1740,67 EUR apmērā.

Prasītājs lūdz tiesu atzīt tam tiesības saņemt no atbildētājas likumiskos nokavējuma procentus 6% apmērā gadā no pamatparāda summas par laiku

līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda cita starpā arī prasītāja

tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru.

Pamatojoties uz minēto tiesību normu, tiesa atzīst prasītāja tiesības saņemt no atbildētājas likumiskos nokavējuma procentus 6% apmērā gadā no

pamatparāda summas (1121,50 EUR) par laiku no sprieduma spēkā stāšanās dienas līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai), ievērojot

Civillikuma 1763. pantu, ka procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus [..].

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 33.panta otro daļu tiesas izdevumi ir valsts nodeva, kancelejas nodeva un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi.

Savukārt saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktu ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir ar tiesas pavēstu un citu tiesas

dokumentu piegādāšanu, izsniegšanu un tulkošanu saistītie izdevumi.

Pie minētajiem apstākļiem prasītāja labā no atbildētājas piedzenami tiesas izdevumi – valsts nodeva 324,38 EUR apmērā (lietas 8.lapa) un ar lietas

izskatīšanu saistītie izdevumi 4,70 EUR apmērā (lietas 9.lapa), tādējādi kopā tiesas izdevumi 329,08 EUR apmērā.

Tiesa konstatē, ka lietā ir radušies ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 11,22 EUR (lietas 3.lapa). Prasītājs, ceļot tiesā prasību ir samaksājis ar

lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 EUR, līdz ar ko ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu nenomaksātā summa 6,52 EUR apmērā saskaņā ar

Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu ir piedzenama no atbildētājas valsts ienākumos.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 204.1 pantā noteiktajam, atbildētājai nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienas no sprieduma spēkā

stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 1.. 41.panta pirmo daļu, 97., 193., 195. un 204.1pantu, tiesa

nosprieda

prasību apmierināt.

Piedzīt no Vācijas pilsones /pers. B/, dzimušas /datums/, par labu dzīvokļu īpašnieku kooperatīvajai sabiedrībai „Temps”, reģistrācijas

Nr.40003100605, galveno parādu 1121,50 EUR apmērā, likumiskos nokavējuma procentus 619,17 EUR apmērā par laika posmu 2009.gada

1.februāra līdz 2010.gada 1.oktobrim un no 2010.gada 1.novembra līdz 2017.gada 1.oktobrim, kā arī tiesas izdevumus 324,38 EUR apmērā, pavisam

kopā 2065,05 EUR (divi tūkstoši sešdesmit pieci euro un 05 centi).

Piedzītās naudas samaksa veicama dzīvokļu īpašnieku kooperatīvajai sabiedrībai „Temps”, reģistrācijas Nr.40003100605, kontā AS ,,Norvik

banka”, LV34LATB0002010114393.

Noteikt dzīvokļu īpašnieku kooperatīvajai sabiedrībai „Temps” tiesības saņemt no Vācijas pilsones /pers. B/, dzimušas /datums/, likumiskos

nokavējuma procentus no pamatparāda summas (1121,50 EUR) par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai).

Piedzīt no Vācijas pilsones /pers. B/, dzimušas /datums/, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 6,52 EUR (seši euro un 52 centi) apmērā par

labu Tiesu administrācijai, kas iemaksājami pēc sekojošiem rekvizītiem: Saņēmēja iestāde: Tiesu administrācija; reģistrācijas Nr. 90001672316; konta

Nr.LV51TREL2190458019000; BIC kods TRELLV22; iemaksas mērķis: 21499 - ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, lieta Nr.C29600315.

Noteikt Vācijas pilsonei /pers. B/, dzimušai /datums/, termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās

dienas.

Prasītājs spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 (divdesmit) dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas Rīgas apgabaltiesas

Civillietu tiesas kolēģijā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.

Atbildētāja, kuras dzīvesvieta ir ārvalstī, spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma noraksta izsniegšanas

dienas Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.

Pilna sprieduma sastādīšanas diena noteikta - 2017.gada 12.decembris.

Tiesnese (personiskais paraksts) A.Sviķe