Administrative penalty appeal dismissed due to statute of limitations and insufficient evidence of recent violations.

NORAKSTS Lieta Nr.A42549308 143/AA43-0811-11/5 SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā Rīgā 2011.gada 31.oktobrī Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētājs V.Poķis, tiesneses I.Amona un S.Liniņa, piedaloties atbildētājas Rīgas pilsētas pašvaldības pusē pieaicinātās iestādes Rīgas domes Administratīvās komisijas pārstāvei L.S., atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu par sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Tilts” (reģistrācijas numurs 50103005351) saukšanu pie administratīvās atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 152.panta pirmās daļas, sakarā ar sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Tilts” apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2010.gada 21.jūnija spriedumu.

Aprakstošā daļa [1] Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Rīgas pilsētas Būvinspekcijas Kurzemes rajona galvenais būvinspektors 2007.gada 21.decembrī sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.020-K CB Nr.003458 (turpmāk – Protokols Nr.020-K CB Nr.003458) par to, ka /adrese/, jaunbūvē – armatūras cehā, ar platību 2241 m2, uzstādīta tehnoloģiskā iekārta, un cehs tiek patvaļīgi izmantots pirms nodošanas ekspluatācijā, kā arī administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.021-K CB Nr.003457 (turpmāk – Protokols Nr.021-K CB Nr.003457) par to, ka /adrese/, patvaļīgi un bez akceptēta būvprojekta un būvatļaujas:

1) veikta ēkas pirmā un ceturtā stāva pārbūve, fasādes (ieejas mezgla) pārbūve, nomainīti logi fasādē un kāpņu telpā;

2) izbūvēts teritorijas apgaismojums, ieguldot kabeli apmēram 210 m un uzstādot septiņus apgaismes stabus. Sastādītajos protokolos norādīts, ka tādējādi SIA „Tilts” pārkāpusi Būvniecības likuma 13.panta pirmās un piektās daļas, 16.panta pirmās daļas un 17.panta pirmās daļas, kā arī Ministru kabineta 1997.gada 1.aprīļa noteikumu Nr.112 „Vispārīgie būvnoteikumi” (turpmāk – Vispārīgie būvnoteikumi) 58. un 112.punkta prasības, par ko atbildība paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 152.panta pirmajā daļā.

Rīgas domes Administratīvā komisija (turpmāk - Komisija), pamatojoties uz Protokolā Nr.021-K CB Nr.003457 konstatētajiem lietas faktiskajiem apstākļiem, 2008.gada 5.februārī pieņēma lēmumu Nr.D57 4-2 (turpmāk - Lēmums) sodīt SIA „Tilts” ar naudas sodu Ls 500 apmērā. Savukārt, izvērtējot Protokolā Nr.020-K CB Nr.003458 konstatēto, Komisija atzina, ka minētajā protokolā norādītajās SIA „Tilts” darbībās nav konstatējams administratīvā pārkāpuma sastāvs, līdz ar ko administratīvā lietvedība izbeigta, pamatojoties uz LAPK 239.panta pirmās daļas 1.punktu.

[2] 2008.gada 28.martā Administratīvajā rajona tiesā saņemts SIA „Tilts” pieteikums (turpmāk - sūdzība) par Lēmuma atcelšanu. Sūdzība pamatota ar turpmāk minētajiem argumentiem. [2.1] Par izmaiņām ēkas pirmajā un ceturtajā stāvā ēkas īpašniece un Valsts zemes dienesta nodaļa, kas veica telpu inventarizāciju, bija informētas un akceptēja izmaiņas 2001.gada februārī. Līdz ar to nelikumīga būvniecība nav konstatēta likumā noteiktajā kārtībā. SIA „Tilts” bija tiesības paļauties, ka inventarizatora kā iestādes rīcība ir tiesiska un konsekventa. [2.2] SIA „Tilts” nav izbūvējusi teritorijā esošo apgaismojumu, tādēļ par to atbildību nevar uzņemties. Būvinspektora un Komisijas secinājumi par būvdarbu pārkāpumiem balstīti tikai uz vizuāli konstatētiem faktiem, nevis pamatoti ar konkrētu dokumentu izpēti vai izdarītiem mērījumiem un to analīzi. [2.3] Komisijai vajadzēja izvērtēt, vai nav konstatējami LAPK 37.pantā minētie apstākļi. [2.4] Nav skaidri definēta pārkāpuma būtība, fiksēts pārkāpuma konstatēšanas laiks nevis izdarīšanas laiks, Lēmumā nav izdarīti patstāvīgi secinājumi, bet gan atreferēts protokols, nav vispusīgi un objektīvi izvērtēti lietas apstākļi, nav ievērots vienlīdzības princips. [2.5] Pat, ja konkrētajā gadījumā nebūtu iestājies noilgums, arī tad SIA „Tilts” inkriminētais pārkāpums nebūtu uzskatāms par tik būtisku, lai tas varētu izraisīt ilgstošas un nevēlamas sekas. Nav tikušas aizskartas arī citu personu tiesības. Lēmums veicina starp SIA „Tilts” un ēkas īpašnieci izveidojušos interešu konflikta eskalāciju, nevis veicina būvniecības tiesiskās kārtības ievērošanu.

[3] Komisija rakstveida paskaidrojumā tiesai norāda, ka pieteikumu uzskata par noraidāmu, papildus norādot, ka SIA „Tilts” amatpersonas, kas piedalījās administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanā, atzina, ka /adrese/ nojauktas starpsienas un pārbūvēts ieejas mezgls. Komisijas vērtējumā, administratīvā pārkāpuma fakts ir pilnībā pierādīts ar lietā esošajiem materiāliem un daļēju vainas atzīšanu no SIA „Tilts” pārstāvju puses.

[4] Ar Administratīvās rajona tiesas 2010.gada 21.jūnija spriedumu atstāts negrozīts Lēmums (Protokols Nr.021-K CB Nr.003457), bet SIA „Tilts” pieteikums (sūdzība) noraidīts. Spriedums pamatots ar turpmāk minētajiem argumentiem. [4.1] Būvniecības likuma 13.panta pirmā daļa noteic, ka pasūtītājam vai būvētājam pirms būvdarbu uzsākšanas jāsaņem būvatļauja Vispārīgajos būvnoteikumos paredzētajā kārtībā. Minētā panta otrā daļa paredz, ka būvdarbu uzsākšana vai veikšana bez būvatļaujas kvalificējama kā patvaļīga būvniecība, un atbildība par to ir paredzēta normatīvajos aktos. Savukārt Būvniecības likuma 16.panta pirmā daļa noteic, ka būvdarbus drīkst veikt tikai saskaņā ar pašvaldības akceptētu būvprojektu, izņemot gadījumus, kas paredzēti Vispārīgajos būvnoteikumos. Saskaņā ar Vispārīgo būvnoteikumu 58.punktu būvprojektu izstrādā jaunbūvēm (no jauna būvējamām būvēm atbilstoši būvprojektam) un esošo būvju vai to daļu renovācijai, rekonstrukcijai, restaurācijai un nojaukšanai, kā arī inženierkomunikācijām, ceļiem un tiltiem, teritoriju labiekārtošanai (ceļu un laukumu, celiņu, ietvju, mazo arhitektūras formu un skulptūru, apgaismes iekārtu, vizuālās informācijas un labiekārtošanas elementu ierīkošanai atbilstoši būvprojektam), apzaļumošanai, rekultivācijai, meliorācijai, kā arī jebkuriem būvdarbiem būvēs un teritorijās, kas ir valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi un to aizsardzības zonā esošas būves vai ainavas elementi. Atbilstoši Vispārīgo būvnoteikumu 112.punktam pirms būvdarbu uzsākšanas pasūtītājs saņem būvvaldes vai citas institūcijas saskaņā ar Būvniecības likuma 6.pantu izsniegtu būvatļauju (5.pielikums). Patvaļīga būvniecība nav pieļaujama. Par iepriekš minēto tiesību normu pārkāpumu SIA „Tilts” sodīta ar Ls

500 naudas sodu, saskaņā ar LAPK 152.panta pirmo daļu, kas savukārt noteic, ka par apbūves renovāciju, rekonstrukciju vai restaurāciju bez akceptēta projekta vai būvatļaujas (izņemot gadījumus, kas noteikti Vispārīgos būvnoteikumos) vai vienkāršotās renovācijas vai vienkāršotās rekonstrukcijas noteikumu pārkāpšanu – uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām – no divsimt līdz trīstūkstoš latiem. [4.2] Lietā nepastāv strīds par Lēmumā norādīto administratīvā pārkāpuma izdarīšanas faktu daļā, ka SIA „Tilts” savās darbībās ir pieļāvusi tiesību normu pārkāpumu, veicot bez akceptēta būvprojekta un būvatļaujas ēkas rekonstrukciju /adrese/.

Lietā pastāv strīds par Lēmumā norādīto administratīvā pārkāpuma izdarīšanas faktu daļā, ka SIA „Tilts” savās darbībās ir pieļāvusi tiesību normu pārkāpumu, veicot bez akceptēta būvprojekta un būvatļaujas teritorijas apgaismojuma izbūvi /adrese/. Tāpat lietā pastāv strīds par piemērotā soda samērīgumu, t.i., vai Komisija, pieņemot Lēmumu, ir ņēmusi vērā pārkāpuma raksturu, pieteicējas vainas pakāpi, atbildību mīkstinošos apstākļus. [4.3] Ievērojot LAPK 243.pantā minēto, tiesa atzina, ka par pierādījumiem šajā lietā var kalpot atzinums Nr.5-15-1-DA-07-699-atz par būves pārbaudi (lietas 49.lapa), protokols Nr.021-K CB Nr.003457 (lietas 59.lapa), foto uzņēmumi (lietas 47., 50.-53.lapa) un līgums par nedzīvojamo telpu nomu (lietas 25.-32.lapa). [4.4] Izvērtējot lietā esošos pierādījumus to kopsakarā, tiesa atzina, ka ar atzinumu Nr.5-15-1-DA-07-699-atz par būves pārbaudi, protokolu Nr.021- K CB Nr.003457 un foto uzņēmumiem ir pierādīts fakts, ka SIA „Tilts” ir veikusi ēkas rekonstrukciju un teritorijas apgaismojuma izbūvi /adrese/, bez akceptēta būvprojekta un būvatļaujas.

Savukārt, pārbaudot lietas materiālus, tiesa nekonstatēja, ka saucot pie administratīvās atbildības SIA „Tilts”, Komisija būtu pārkāpusi LAPK noteiktos administratīvā soda uzlikšanas termiņus. Tiesa nepiešķīra ticamību SIA „Tilts” norādītajam, ka tā nav izbūvējusi teritorijas apgaismojumu, jo apgaismojums teritorijā atradās jau līdz nomas līguma noslēgšanai. Līgums par nedzīvojamo telpu nomu noslēgts 1996.gada 22.februārī, t.i., vairāk nekā 11 gadus pirms pārkāpuma konstatēšanas. Ēkai pieguļošās teritorijas apsekošanas laikā būvinspektors konstatējis, ka izbūvēts teritorijas apgaismojums – izrokot tranšeju un ierokot elektrokabeli, aptuveni

210 m un uzstādot septiņus apgaismes stabus. Pāri asfaltētajai teritorijai bijusi izrakta tranšeja, kas apsekošanas laikā aizbērta un pārklāta ar asfaltu. Tiesas ieskatā minēto apstiprina lietas materiālos esošie foto uzņēmumi, no kuriem redzams, ka izraktā tranšeja pārklāta ar svaigu asfaltu (lietas 47., 50.lapa). Līdz ar to secināms, ka būvdarbi veikti nesen – Līguma par nedzīvojamo telpu nomu darbības laikā un par to veikšanu ir atbildīga SIA „Tilts”. [4.5] Ievērojot iepriekš minēto, tiesa atzina, ka SIA „Tilts” ir izdarījusi administratīvo pārkāpumu, par kuru atbildība paredzēta LAPK 152.panta pirmajā daļā. [4.6] LAPK 152.panta pirmā daļa paredz sankciju – naudas sodu juridiskajām personām – no divsimt līdz trīstūkstoš latiem. SIA „Tilts” piemērots naudas sods Ls 500 apmērā. Ievērojot LAPK 32.pantā noteikto, Komisija Lēmumā ir konstatējusi atbildību mīkstinošu apstākli – SIA „Tilts” daļēji atzīst savu vainu izdarītajā pārkāpumā. Tomēr, tiesas ieskatā, bez ievērības nav atstājams tas, ka rekonstrukcijas darbi veikti lielā apjomā. Tiesas ieskatā, nosakot sodu, vērā ņemams arī tas, ka SIA „Tilts” veikusi administratīvās ēkas – ofisa rekonstrukciju. Šādā gadījumā īpaša vērība jāpievērš tam, lai rekonstrukcijas darbi notiktu saskaņā ar būvprojektu un uz būvatļaujas pamata. Minētais, tiesas vērtējumā, kalpo kā garantija tam, ka būvniecības procesā tiks ievēroti visi būvnormatīvi, kas būtu pamats ēkas turpmākās ekspluatācijas drošumam. Tā kā Komisija piemērojusi SIA „Tilts” sodu tuvu sankcijas minimālajai robežai, tiesa, izvērtējot lietas apstākļus, atzina, ka Komisijas piemērotais naudas sods Ls 500 apmērā ir samērīgs. Līdz ar to Lēmums atzīstams par pamatotu un atstājams negrozīts.

[5] Par Administratīvās rajona tiesas 2010.gada 21.jūnija spriedumu SIA „Tilts” iesniedza apelācijas sūdzību, lūdzot atcelt minēto spriedumu kā nelikumīgu. Apelācijas sūdzība pamatota ar turpmāk minētajiem argumentiem. [5.1] SIA „Tilts” neapstrīd to, ka bez akceptēta būvprojekta un būvatļaujas ir veikusi ēkas /adrese/, rekonstrukciju. Taču SIA „Tilts” kategoriski nepiekrīt Lēmumā un pirmās instances tiesas spriedumā minētajam par uzņēmuma vainu apgaismojuma izbūvē un tranšejas rakšanā teritorijā. SIA „Tilts” norāda, ka minētos objektus nav izbūvējusi, tādi teritorijā atradās jau līdz nomas līguma noslēgšanai.

[5.2] Tiesa atsaukusies uz Līgumu par nedzīvojamo telpu nomu un to, ka apgaismojums izbūvēts šī līguma darbības laikā. Taču ne būvinspekcijas atzinumā Nr.5-15-1-DA-07-699-atz, ne Lēmumā nav norādes, no kuras varētu spriest, kad izbūvēts teritorijas apgaismojums. Arī no foto uzņēmumiem nav nosakāms, kad izbūvēts apgaismojums, ne arī, kas to veicis. Līdz ar to nepierādīts ir tiesas secinājums, ka par tā izbūvi atbildīga ir tieši SIA „Tilts”. Bez tam telpas /adrese/ un pieguļošo teritoriju bez SIA „Tilts” ir izmantojusi SIA „Ābece”. Ar Rīgas domes lēmumu SIA „Ābece” iznomāts Rīgas pašvaldībai piederošs zemes gabals Skolas ielā (kadastra Nr./kadastra numurs/). Ēkas /adrese/ īpašniece telpas šajā ēkā 2006.gadā ir nodevusi patapinājumā komercsabiedrībai „AMF”. Tādējādi arī šīs komercsabiedrības, kā arī īpašniece ir izmantojuši ēku un zemi, pār kuru bijusi izbūvēta tranšeja. SIA „Tilts” nav pielīgtas tiesības izmantot ēkai piesaistīto zemes gabalu. Līdz ar to nav saprotams, kāpēc par visām darbībām, kas notikušas pie un ap ēku /adrese/, atbildība būtu jāuzņemas tieši SIA „Tilts”. [5.3] Pirmās instances tiesas spriedumā bez novērtējuma palikuši SIA „Tilts” apgalvojumi par to, ka bez ekspertīzes veikšanas tranšejas izrakšanas vai aizbēršanas laiks nav konstatējams, bet Lēmums nesatur tādu pierādījumu vērtējumu, kas nešaubīgi pierādītu SIA „Tilts” vainu pārkāpuma izdarīšanā. Nav pieļaujams, ka personai nelabvēlīgs administratīvs akts tiek pieņemts bez pietiekamu pierādījumu esamības, kas rada tiesiskuma un patvaļas aizlieguma principa pārkāpumu. Būvinspekcijas un Komisijas secinājumi par minētajiem būvdarbu pārkāpumiem balstīti tikai uz vizuāli konstatētiem faktiem, nevis pamatoti ar konkrētu dokumentu izpēti vai izdarītiem mērījumiem un to analīzi, kas judikatūrā atzīts par nepieļaujamu. Lietā esošie pierādījumi – protokolā un atzinumā minētais – ir acīmredzami nepietiekami, lai varētu uzskatīt, ka to novērtēšana notikusi, pilnā mērā ievērojot LAPK 243. un 244.panta prasības. [5.4] Tā kā SIA „Tilts” atzīst savu vainu viena no pārkāpumiem izdarīšanā, bet kategoriski noliedz savu vainu otra inkriminētā pārkāpuma izdarīšanā, uzņēmums lūdz LAPK 152.panta pirmās daļas sankcijas ietvaros samazināt SIA „Tilts” piemēroto sodu.

[6] Komisija rakstveida paskaidrojumā apelācijas instances tiesai norāda, ka apelācijas sūdzību neatzīst un pilnībā piekrīt pirmās instances tiesas spriedumā ietvertajiem apsvērumiem.

[7] Tiesas sēdē atbildētāja pārstāve sūdzību neatzina, pamatojoties uz lēmumā norādīto argumentāciju. Pieteicējas pārstāvji uz tiesas sēdi nebija ieradušies bez attaisnojošiem iemesliem. Motīvu daļa [8] Pārbaudījusi lietas materiālus un uzklausījusi atbildētājas pārstāvi, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka SIA „Tilts” apelācijas sūdzība ir pamatota.

[9] Pieteicēja ir saukta pie administratīvās atbildības par LAPK 152.panta pirmajā daļā paredzētā pārkāpuma izdarīšanu, proti, par būves renovāciju, rekonstrukciju vai restaurāciju bez akceptēta projekta vai būvatļaujas, vai vienkāršotās renovācijas vai vienkāršotās rekonstrukcijas noteikumu pārkāpšanu.

[10] Izvērtējot lietā esošos pierādīšanas līdzekļus (atzinums, protokols, fotogrāfijas, paskaidrojumi), tiesa secina, ka lietā nav pierādījumu, kas ticami apstiprinātu būvdarbu veikšanas laika periodu. Tā 2007.gada 6.decembra atzinumā tiek konstatēts fakts, ka uz apskates brīdi ēka ir rekonstruēta (pārbūvēts ieejas mezgls, fasāde, veikta logu nomaiņa, iekšējā plānojuma izmaiņa), kā arī veikta teritorijas apgaismojuma izbūve (vai pārbūve). Iepriekš minēto faktu konstatējums ir atspoguļots arī Lēmumā.

[11] Apgabaltiesas vērtējumā, būvniecības darbības veikšanas laika konstatācija ir obligāts priekšnoteikums, lai būtu pamats lemt par administratīvā pārkāpuma lietas ierosināšanu. Šāds secinājums balstās uz turpmāk minētajiem apsvērumiem. [11.1] LAPK 152.panta pirmās daļas sastāvu veido aktīvas darbības, proti, ēkas rekonstrukcijas darbu veikšana. Pārkāpumā paredzētās darbības beidzas līdz ar būvniecības darbu pabeigšanu (apturēšanu). Pēc darbu pabeigšanas personu iespējams var sodīt par būves izmantošanu pirms tās nodošanas ekspluatācijā (ja šāda nodošana ir nepieciešama saskaņā ar Būvniecības likuma prasībām). Savukārt nelikumīgas būvniecības radīto seku novēršana ir izskatāma saskaņā ar Būvniecības likuma 30.panta sesto daļu, proti, šādu jautājumu izskatīšanai ir paredzēta cita procesuālā kārtība. [11.2] Personas administratīva sodīšana ir pieļaujama, ievērojot LAPK 37.pantā noteiktos termiņus. Saskaņā ar LAPK 239.panta 7.punktu lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā nevar iesākt, bet iesāktā lietvedība jāizbeidz, ja līdz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas brīdim ir pagājuši šā kodeksa 37.pantā paredzētie termiņi. LAPK 7.patns nosaka, ka nevienam nevar piemērot ietekmēšanas līdzekli par administratīvo pārkāpumu citādi kā uz likuma pamata un likumā noteiktajā kārtībā. Likumdevējs ir precīzi noregulējis soda piemērošanas termiņus līdz ar to iestādei nebija pamata ierosināt administratīvā pārkāpuma lietu, ja netika konstatēta būvdarbu veikšana apskates brīdī vai netika iegūti ticami pierādījumi par to, ka būvdarbi veikti pēdējo četru mēnešu laikā. [11.3] Pārkāpuma izdarīšanas laika konstatācijai ir nozīme arī tādā aspektā, ka persona ir atbildīga saskaņā ar likumu, kas ir spēkā pārkāpuma izdarīšanas laikā un vietā (LAPK 8.pants). No pieteicējas paskaidrojumiem izriet, ka rekonstrukcijas darbi ēkā veikti līdz 2001.gadam. Šajā laika periodā likums paredzēja mazākus sodus par nelikumīgu ēkas rekonstrukciju.

[12] Kā jau apgabaltiesa norādīja, Komisijas Lēmumā nav analizēti argumenti, kas saistīt ar LAPK 37.panta ievērošanu, tāpat nav iegūti nekādi pierādījumi, kas ļautu konstatēt pārkāpuma izdarīšanas laiku. Līdz ar to Lēmums šajā jautājumā nesatur nepieciešamo pamatojumu, kas varētu tikt izvērtēts tiesā. Pirmās instances tiesas spriedumā ir norādīts, ka lietā esošie foto uzņēmumi (lietas 47.,50.lapa) liecina, ka izraktā tranšeja pārklāta ar svaigu asfaltu. Tādējādi tiesa secināja, ka būvdarbi veikti nesen. Apgabaltiesas ieskatā no fotogrāfijām vien nav iespējams konstatēt, vai būvdarbi ir veikti pēdējo četru mēnešu laikā. Atšķirība asfalta seguma krāsā ļauj konstatēt to, ka ēkas priekšā esošajā asfaltētajā laukumā ir tikusi izrakta tranšeja un tranšeja vēlāk ir aizbērta ar jaunu asfaltu. Atšķirība asfalta krāsā var saglabāties arī pēc daudziem gadiem. Līdz ar to fotogrāfijās redzamā asfalta krāsu atšķirība ir vērtējama kā nepietiekams pierādījums, lai konstatētu, ka pieteicējs ir veicis būvdarbus pēdējo četru mēnešu laikā. Personas administratīvā sodīšana nav pieļaujama uz pieņēmumu pamata. Ja iegūtie pierādījumi rada šaubas par soda piemērošanas pieļaujamību, tad šaubas ir tulkojamas par labu pie administratīvās atbildības sauktajai personai. Līdz ar to apgabaltiesa atzīst, ka Komisijas Lēmums ir atceļams un lietvedība lietā izbeidzama. Pirmās instances spriedums nav pamatots. Rezolutīvā daļa Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa

286. panta otrās daļas 3.punktu un 286.14pantu, Administratīvā apgabaltiesa nosprieda: atcelt Rīgas domes Administratīvās komisijas 2008.gada 5.februāra lēmumu Nr.D57 4-2 (2007.gada 21.decembra protokols Nr.021-K CB Nr.003457) un izbeigt lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā.

Spriedums nav pārsūdzams un stājas spēkā tā sastādīšanas dienā.

Tiesas sēdes priekšsēdētājs (paraksts) V.Poķis

Tiesneses (paraksts) I.Amona

(paraksts) S.Liniņa NORAKSTS PAREIZS Administratīvās apgabaltiesas tiesnesis V.Poķis Rīgā, 2011.gada 31.oktobrī