Court dismissed unpaid wages claim against organization due to lack of proven employment relationship.

Lieta Nr.C69368118

Lietas arhīva Nr. CA-0068-20/10

ECLI:LV:KUAT:2020:0717.C69368118.8.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Liepājā 2020. gada 17. jūlijā

Kurzemes apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija šādā sastāvā:

tiesas sēdes priekšsēdētāja: Z.Zaiceva

un tiesneši L.Vēbere un J.Mauliņa

ar sekretāri E.Mazo

izskatīja atklātā tiesas sēdē apelācijas kārtībā civillietu /pers. E/ prasībā pret nodibinājumu “/Nosaukums/” par darba samaksas piedziņu

sakarā ar atbildētāja apelācijas sūdzību par Kurzemes rajona tiesas 2019. gada 30.oktobra spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] /pers. E/ cēlis prasību pret nodibinājumu “/Nosaukums/” par darba samaksas piedziņu.

Prasība pamatota ar šādiem argumentiem.

Laikā no 2017.gada 3.aprīļa līdz 2017.gada 13.augustam prasītājs strādājis nodibinājumā “/Nosaukums/” par projektu vadītāju, vienlaicīgi pildot

drukas vadītāja pienākumus. Pirms darba uzsākšanas atbildētājas valdes loceklis /pers. F/ solījis noslēgt darba līgumu un maksāt 1000 EUR mēnesī pēc

nodokļu ieturēšanas. Prasītāja darba vieta bijusi /Iestāde/ tipogrāfijas telpās. Savus darba pienākumus prasītājs ir izpildījis. Atbildētāja valdes loceklis

solījumu noslēgt darba līgumu neizpildīja. Par darbu laika posmā no 2017.gada 13.jūnija līdz 2017.gada 13.augustam prasītājam samaksāti 900 EUR,

līdz ar ko izveidojies darba samaksa parāds 1100 EUR, ko lūdz piedzīt no atbildētāja.

[2] Ar Kurzemes rajona tiesas 2019.gada 30.oktobra spriedumu prasība apmierināta.

No nodibinājuma “/Nosaukums/” par labu /pers. E/ piedzīta darba samaksa 1100 EUR pēc nodokļu nomaksas, atzīstot prasītāja tiesības saņemt

likumiskos sešus procentus gadā no nesamaksātās summas līdz sprieduma izpildei. Valsts labā no atbildētāja piedzīti ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi

7,62 EUR un valsts nodeva 165 EUR.

Spriedums pamatots ar turpmākiem motīviem.

[2.1] Lietā nav strīda par to, ka prasītājs un atbildētāja pārstāvis /pers. F/ 2017.gada aprīlī tikušies darba intervijā, pārrunājot projekta “/projekta

nosaukums/” realizāciju.

[2.2] Lietā pastāv strīds par to vai starp pusēm ir pastāvējušas darba tiesiskās attiecības un secīgi, vai prasītājam pienākas samaksa par padarīto

darbu no 2017.gada 13.jūnija līdz 13.augustam.

[2.3] Atbildētāja pārstāvja paskaidrotais, ka nodibinājuma darbība saistīta ar robotiku nevis drukas darbiem, ir pretrunā lietā esošajām

pavadzīmēm, jo tajās redzams, ka atbildētāja saimnieciskā darbība saistīta ar drukas darbiem: izgatavotas uzlīmes, kalendāri, diplomi, afišas, biļetes,

ielūgumi, maketi, kanvas, brošūras, avīzes, logo, u.c.

Tiesa atzīst, ka atbildētājs produkciju nevar saražot 4 m2 lielā telpā, kas tiek īrēta /adrese/.

[2.4] No atbildētāja bankas konta izdrukas un kases grāmatas laika periodā no 2017.gada 3.aprīļa līdz 13.augustam, kā arī ņemot vērā, ka

atbildētājs tiesai nesniedza pierādījumus, par to, kas realizējis projektu “/projekta nosaukums/”, tiesa secina, ka atbildētājs ir piedalījies projekta

“/projekta nosaukums/” īstenošanā, saņemot par to maksājumus no nodibinājuma “/Nosaukums A/”.

[2.5] Novērtējot pierādījumus kopumā, tiesa atzīst, ka prasītājs ir bijis faktiskās darba tiesiskās attiecībās ar atbildētāju, darba uzdevumus viņam

devis /pers. F/.

Tiesa kritiski vērtē atbildētāja pārstāvja teikto, ka prasītājs strādājis kā brīvprātīgais jo, atbildētājs nav iesniedzis pierādījumus tam, ka organizējis

brīvprātīgo darbu sabiedrības labā.

[2.6] Nepastāv strīds, ka /pers. F/ rīkojās gan nodibinājuma “/Nosaukums/”, gan “/Nosaukums A/” vārdā.

Tiesa atzīst, ka prasība apmierināma, piedzenot no atbildētāja par labu prasītājam darba samaksu 1100 EUR pēc nodokļu nomaksas.

Tiesa atzīst, ka ievērojot Civilprocesa likuma 232.pantu, lietā pieņemams blakus lēmums, kas nosūtāms Valsts ieņēmumu dienestam, atbildētāja

saimnieciskās darbības izvērtēšanai.

[3] Par šo tiesas spriedumu apelācijas sūdzību iesniedzis atbildētājs, norādot, ka spriedums tiek pārsūdzēts pilnā apjomā.

Atbildētājs spriedumu uzskata par nepamatotu, tendenciozu, secinājumus un pierādījumu vērtējumu neatbilstošu faktiskajiem un juridiskajiem

apstākļiem.

Apelācijas sūdzībā norādīti šādi argumenti.

[3.1] Tiesa uzlika atbildētājam par pienākumu iesniegt citas juridiskas personas – nodibinājuma “/Nosaukums A/” projekta “/projekta nosaukums/”

dokumentus. Atbildētājs nav īstenojis projektu “/projekta nosaukums/”, kā arī neveic darbību /Iestāde/ piederošajās telpās.

Nodibinājums “/Nosaukums/” nav izsludinājis darba vakanci un nav aicinājis darbā prasītāju. Līdz ar to prasītājs nav veicis nekādu darbu pie

atbildētāja un nav saņēmis atalgojumu.

[3.2] Lietā nav pierādījumu tam, ka prasītājs būtu strādājis nodibinājumā “/Nosaukums/”.

Tiesa uzskatījusi, ka telpas /adrese/ ir par mazām atbildētājas saimnieciskai darbībai, tas, ka viena un tā pati persona ir valdes loceklis nodibinājumā

“/Nosaukums/” un nodibinājumā “/Nosaukums A/”, līdz ar to uzskatāms, ka prasītājs darbu veicis nodibinājumā “/Nosaukums/”.

[3.3] Lietā nav pierādījumu, ka prasītājs un atbildētāja pārstāvis būtu 2017.gada aprīlī pārrunājuši projekta “/projekta nosaukums/” realizāciju.

No pierādījumiem ir redzams, ka sludinājumu par darba vietas vakanci bija ievietojis cits uzņēmums SIA “/Nosaukums B/”.

[3.3] Tiesas secinājums, ka iepirkumu pavadzīmēs strīdus laika periodā nav iepirkumu, ko var attiecināt uz robotiku ir neloģisks, jo nepierāda ne

nodibinājuma “/Nosaukums/” darbību, ne faktu, ka prasītājs būtu strādājis pie atbildētāja.

Arī fakts, ka nodibinājums “/Nosaukums A/” atbildētājas kontā ieskaitījis 19 100 EUR, kā pamatojumu norādot – līdzekļi projekta īstenošanai,

nepierāda, ka kaut kādu projektu īstenošanā nodibinājumā “/Nosaukums/” piedalījās /pers. E/.

Lietā ir pierādījumi, tam, ka projektu “/projekta nosaukums/” īstenoja nodibinājums “/Nosaukums A/”. Nav pierādījumu tam, ka prasītājs būtu

strādājis nodibinājumā “/Nosaukums/”.

[3.4] Prasība nav celta pret īsto atbildētāju, turklāt, arī gadījumā, ja prasība būtu celta pret īsto atbildētāju, saskaņā ar Darba likuma 41.panta

trešajā daļā noteikto, tā būtu noraidāma.

[4] Tiesas sēdē prasītāja pilnvarotā pārstāve prasību uzturēja uz tajā minētajiem pamatiem un tiesā sniegtajiem paskaidrojumiem, lūdza to

apmierināt, savukārt, atbildētāja apelācijas sūdzību uzskatīja par nepamatotu.

Atbildētāja pārstāve prasību neatzina, lūdza to noraidīt, ņemot vērā apelācijas sūdzībā minētos apsvērumus un tiesai sniegtos paskaidrojumus.

Motīvu daļa

[5] Pārbaudījusi pierādījumus, noklausījusies pušu paskaidrojumus, tiesas kolēģija uzskata, ka prasība ir nepamatota un noraidāma.

[5.1] Atbilstoši Civilprocesa likuma 430.pantam, tiesas kolēģija konstatē, ka lietā nepastāv strīds par turpmāk nodibinātajiem faktiem.

[5.1.1] 2017.gada 3.aprīlī prasītājs elektroniski nosūtījis savu motivācijas vēstuli un CV, piesakoties drukas projektu vadītāja amatam, uz

SIA “/Nosaukums B/” elektroniskā pasta adresi /elektroniskā pasta adrese/.

No pielikumā pievienotās motivācijas vēstules (pieteikuma) konstatējams, ka /pers. E/ to adresējis SIA “/Nosaukums B/”.

2017.gada 2.janvārī SIA “/Nosaukums B/” ir pilnvarojusi /pers. F/ veikt tās vārdā visas darbības, kas saistītas ar drukas projektu vadītāja

vakances izsludināšanu un atbilstoša pretendenta atlasi (lietas 17.-22.lapa).

[5.1.2] Saskaņā ar Uzņēmumu reģistrā pieejamo informāciju /pers. F/ strīdus laika posmā bija gan nodibinājuma “/Nosaukums/”, gan nodibinājuma

“/Nosaukums A/” amatpersona ar tiesībām pārstāvēt nodibinājumu atsevišķi.

[6] Juridiskajā literatūrā atzīts, ka „(..) tiesa še vispirms konstatē, vai prāvnieku (galvenā kārtā prasītāja) uzdotie apstākļi, uz kuriem pamatoti pušu

prasījumi, izrādījušies par patiesiem un kādas juridiskas sekas likums saista ar noskaidrotiem apstākļiem.” (sk. Bukovskis V. Civīlprocesa mācības

grāmata, Rīga: autora izdevums, 1933, 431.lpp.).

Nav strīda, ka darbinieks ir mazāk aizsargāts attiecībās ar darba devēju, sakarā ar ko Darba likumā pretēji Civilprocesa likuma 93.pantā

noteiktajam uz sacīksti pamatotajam pierādīšanas pienākumam, šī nasta atsevišķos gadījumos ir uzlikta darba devējam (Darba likuma 9.panta otrā daļa,

29.panta trešā, devītā daļa, 125.pants).

Darbinieki ir sociāli vājākas personas, kurām nepieciešama īpaša tiesiskā aizsardzība, un tiesām īpaši kritiski ir jāiedziļinās katrā pazīmē un

nodarbinātības attiecībās kopumā, taču turpmāk minēto tiesas argumentu dēļ, darba tiesisko attiecību esamība starp prasītāju un atbildētāju nav

konstatēta.

[7] Atbilstoši Darba likuma 28. panta otrajai daļai ar darba līgumu darbinieks uzņemas veikt noteiktu darbu, pakļaujoties noteiktai darba kārtībai un

darba devēja rīkojumiem, bet darba devējs – maksāt nolīgto darba samaksu un nodrošināt taisnīgus, drošus un veselībai nekaitīgus darba apstākļus.

Darba likuma 39.pants nosaka, ka darba līgums uzskatāms par noslēgtu ar brīdi, kad darbinieks un darba devējs vienojušies par veicamo darbu un

darba samaksu, kā arī darbinieka turpmāku pakļaušanos noteiktai darba kārtībai un darba devēja rīkojumiem. Savukārt norādītā likuma 41.panta otrā

daļa paredz, ka rakstveida formai neatbilstošam darba līgumam ir tādas pašas tiesiskas sekas kā rakstveidā izteiktam darba līgumam.

[7.1] Kaut arī rakstveidā darba līgums nav ticis noformēts, prasītājs apgalvo, ka no 2017. gada 3. aprīļa līdz 2017. gada 13. augustam bijis darba

attiecībās ar nodibinājumu “/Nosaukums/” ar darba vietas atrašanās vietu /adrese A/un ka prasītājs veicis projekta vadītāja, vienlaikus pildot drukas

vadītāja pienākumus, strādājot pie projekta “/projekta nosaukums/” realizācijas.

[7.2] Tiesas kolēģija lietas izskatīšanas gaitā nodibinājusi, ka prasītājs laikā no 2017.gada 3.aprīļa līdz 2017.gada 13.augustam strādājis pie

projekta “/projekta nosaukums/”, telpās, kas atrodas /adrese A/ un darba uzdevumus viņam devis nodibinājuma “/Nosaukums A/” amatpersona /pers.

F/, taču lietā nav apstiprinājušies prasītāja apgalvojumi, ka darba attiecības prasītājam bija nodibinātas ar atbildētāju, proti, lietā nav iegūti pierādījumi, ka

projektu “/projekta nosaukums/” realizēja nodibinājums “/Nosaukums/” un ka darba uzdevumu projekta “/projekta nosaukums/” ietvaros prasītājs

saņēma no nodibinājuma “/Nosaukums/”.

[7.2.1] Pirmās instances tiesas sēdē lieciniece /pers. L/ liecinājusi, ka viņa laikā aptuveni no 2017.gada aprīļa līdz 2017.gada decembrim strādājusi

nodibinājumā “/Nosaukums A/” pie dienasgrāmatām. Viņai bijis noslēgts prakses līgums, saņēmusi stipendiju apmēram 760 EUR apmērā, par ko ir bijusi

tiesvedība ar nodibinājumu “/Nosaukums A/”. Viņai pienākošās naudas summas ieskaitītas viņas kontā.

Atceras, ka laikā aptuveni no 2017. gada aprīļa līdz 2017. gada decembrim strādājusi kopā ar prasītāju /Iestāde/ tipogrāfijas telpās /adrese A/.

Gan lieciniece, gan /pers. E/ strādājuši pie tā paša projekta – “/projekta nosaukums/”. Abi nodibinājuma “/Nosaukums A/” vārdā zvanījuši uzņēmumiem,

lai piesaistītu finansējumu projektam “/projekta nosaukums/”, turklāt, /pers. E/ bijis vienīgais, kurš no darbiniekiem pratis krievu valodu. Visus darba

uzdevumus šī projekta sakarā saņēmuši no /pers. F/.

Līdz ar to lieciniece uzskatījusi /pers. E/ par savu kolēģi, kurš arī strādā nodibinājumā “/Nosaukums A/”, jo zinājusi, ka nodibinājums “/Nosaukums

A/” uzvarēja konkursu par projekta “/projekta nosaukums/” realizēšanu, un ka prasītājs ir šī projekta un drukas vadītājs.

Viņam rīkojumus devis un materiālus nodrošinājis /pers. F/. Lieciniecei darba attiecības bijušas ar nodibinājumu “/Nosaukums A/”. Kāds

uzņēmums juridiski nodarbinājis /pers. E/, nezin.

Darbā, dokumentu noformēšanai, lietojuši vairāku uzņēmumu rekvizītus, īpašu uzmanību tam, kad un kāda produkcija pavadzīmē rakstīta, ar kura

uzņēmuma datiem, nav pievērsusi, jo visu, kas un kā jāraksta, noteicis /pers. F/.

[7.2.2.] Liecinieks /pers. M/ pirmās instances tiesas sēdē liecināja, ka viņu 2017.gada 27.jūlijā darbā iesaistījis /pers. E/, sakot, ka uz laiku

vajadzīgs darbinieks, lai saskaitītu, sapakotu un marķētu gatavās dienasgrāmatas. Ar /pers. F/ ticis iepazīstināts kā ar cilvēku, kurš ir nodibinājuma

“/Nosaukums A/” galvenais, “šefs”.

Darbus pabeiguši 2.septembrī, strādājuši arī naktīs, jo sakarā ar mācību gada sākumu bijis jāatbrīvo telpas /adrese A/. Liecinieks pats uzskata, ka

strādājis nodibinājumā “/Nosaukums A/”, turklāt samaksu par padarīto darbu tā arī nav saņēmis. Teicis, ka var slēgt gan darba līgumu, gan uzņēmuma

līgumu, jo ir pašnodarbināta persona. Bez tam /pers. M/ liecināja, ka /pers. E/ strādājis pie dienasgrāmatu drukāšanas, kā arī citus darbus, ko licis /pers.

F/, piemēram, aprēķināt, cik papīra nepieciešams pasūtīt.

[7.2.3] Apelācijas instances tiesā lieciniece /pers. N/ liecināja, ka ir SIA “/Nosaukums C/” vadītāja, kā arī vienlaicīgi strīdus laika periodā bija

vienīgā nodibinājuma “/Nosaukums/” darbiniece uz darba līguma pamata.

Viņas pienākumos ietilpis rēķinu izrakstīšana par sniegtajiem pakalpojumiem, ko varēja darīt attālināti un nebija nepieciešamības vienmēr doties uz

/adrese/ – telpām, kuras nodibinājums “/Nosaukums/” nomāja no Kurzemes biznesa inkubatora (turpmāk – KBI). Par nodibinājumu “/Nosaukums/”

liecināja, ka tas sadarbojies ar KBI, nodarbojies ar drukas, reklāmas, mājaslapu izveides pakalpojumiem, organizējis nometnes. Konkrēti atceras

2017.gada vasarā nometne “/nometnes nosaukums/”, kuras vadītāja bija /pers. P/ uz ārpakalpojuma līguma pamata. Turklāt, liecināja, ka arī

grāmatvedības pakalpojumu saņēma kā ārpakalpojumu. Pilnīgi noteikti zina un var apgalvot, ka nodibinājums “/Nosaukums/” nebija nekādā veidā saistīts

vai iesaistīts projekta “/projekta nosaukums/” realizācijā.

/pers. N/ liecināja, ka 2017.gada vasarā kā nodibinājuma “/Nosaukums A/” sadarbības partneris vai apakšuzņēmējs, precīzi neatceras, bet SIA

“/Nosaukums C/” vārdā strādājusi pie nodibinājuma “/Nosaukums A/” realizētā projekta “/projekta nosaukums/” kopā ar /pers. E/ un citām personām.

Ar /pers. E/ bijušas labas attiecības, kādā sarunā viņš ieminējies, ka ar viņu nav noslēgts darba līgums.

No 2017.gada 14.augusta /pers. E/ pieņēmusi darbā SIA “/Nosaukums C/”, kur prasītājs nostrādājis līdz 2017.gada beigām.

[7.3] Tiesas kolēģija atzīst, ka lietā uzklausīto liecinieku liecības neapstiprina prasītāju argumentu, ka viņš ir bijis darba tiesiskajās attiecībās ar

atbildētāju, tāpat, neapstiprina prasītāja apgalvojumu, ka nodibinājums “/Nosaukums/” ir realizējis projektu “/projekta nosaukums/” un devis darba

uzdevumus šī projekta ietvaros prasītājam, bet gan ar liecinieku liecībām ir pierādīts, ka prasītājs strādāja pie projekta “/projekta nosaukums/” un šo

projektu realizēja nodibinājums “/Nosaukums A/”. Šo tiesas kolēģijas secinājumu apstiprina arī lietā esošie rakstveida pierādījumi:

[7.3.1] No lietā iesniegtajām pavadzīmēm/rēķiniem secināms, ka atbildētāja sniegtie pakalpojumi bija dāvanu maisiņu, kalendāru, diplomu, uzlīmju,

bukletu, ielūgumu, biļešu, vizītkaršu utml. izgatavošana (lietas 55.-88.lapa). Šie dokumenti neapliecina, ka nodibinājums “/Nosaukums/” būtu realizējis

projektu “/projekta nosaukums/”.

[7.3.2] No VSAA izziņas redzams, ka prasītājs no 2017.gada 14.augusta līdz 2017.gada 20.decembris bija darba attiecībās ar SIA “/Nosaukums

C/” (lietas 4.lapa).

[7.3.3] Ar VID izziņu (lietas 177.lapa) apstiprinās liecinieces /pers. N/ minētais fakts, ka viņa bijusi vienīgā darba ņēmēja nodibinājumā

“/Nosaukums/” strīdus laikā.

[7.3.4] Lietā nodibināts, ka prasībā minētajā strīdus laika posmā nodibinājums “/Nosaukums/” nomāja biroja telpas /adrese/, savukārt

nodibinājuma “/Nosaukums A/” darbība notika /adrese A/.

Minētos faktus apstiprina gan analizētās liecinieku liecības, gan Darba vietu nomas līgums un nomas maksas maksājumi (lietas 44.-54. lapa).

[7.3.5] Ar Liepājas pilsētas pašvaldības iestādes “Liepājas pilsētas izglītības pārvalde” sniegto informāciju apstiprinās, ka nodibinājums

“/Nosaukums/” nekad nav piedalījies izglītības projekta konkursā, nekad nav iesniedzis projektu “/projekta nosaukums/” izskatīšanai, līdz ar ko tāds nav

ticis akceptēts (lietas 107.lapa).

Ar 2019.gada 24.septembra vēstuli precizēta informācija, ka projektu “/projekta nosaukums/” realizēja nodibinājums “/Nosaukums A/” (lietas

135.lapa).

[7.3.6] No atbildētāja konta pārskata par strīdus laika posmu redzams, ka lieciniecei /pers. N/ veikti darba algas maksājumi.

Tāpat, no konta izraksta redzams, ka saņemti līdzekļi ar maksājuma mērķi “līdzekļi projekta īstenošanai” no nodibinājuma “/Nosaukums A/”, kā arī

veiktas iemaksas skaidrā naudā (lietas 110.-121.lapa).

[7.3.7] No atbildētājas kases grāmatas par strīdu laika posmu redzams, ka /pers. F/ vairākkārt iemaksājis kasē dažādas naudas summas (lietas

123.-127.lapa).

[7.4] Tiesas kolēģija atzīst, ka, izvērtējot iepriekš minētos pierādījumus, ir secināms, ka prasītājs izpildījis darbu projekta “/projekta nosaukums/”

realizēšanas ietvaros, kā arī lietā iegūti tikpat pietiekami ir pierādījumi, ka konkrēto projektu nerealizēja atbildētāja.

[7.4.1] Nav pamata apmierināt prasību, ņemot vērā atbildētājas kontā ieskaitītās naudas summas ar mērķi “līdzekļi projekta realizācijai”, nedz arī

skaidrā naudā veiktās iemaksas, jo lietā nav iegūti pierādījumi, ka šie līdzekļi atbildētājas kontā un kasē saņemti prasītāja veiktā darba rezultātā pie

atbildētājas.

Lietā nav konstatēts, ka prasītājs strīdus laika posmā būtu saņēmis darba uzdevumus no nodibinājuma “/Nosaukums/” un attiecīgi veicis kādu

darbu nodibinājumā “/Nosaukums/” jeb nav pamata secinājumam, ka puses sastāvējušas darba tiesiskajās attiecībās.

[7.4.2] Apelācijas instances tiesā vispusīgi pārbaudīti atbildētāja argumenti par kontā saņemto līdzekļu ar mērķi “līdzekļi projekta realizācijai”,

noskaidrojot, ka tie saņemti no nodibinājuma “/Nosaukums A/” taču par dažādiem citiem projektiem, ne vis par projektu “/projekta nosaukums/”.

Tā, tiesas kolēģija ņem vērā, ka starp atbildētāju un nodibinājumu “/Nosaukums A/” 2016.gada 29.decembrī noslēgts sadarbības līgums par

atbildētājas īstenoto projektu finansēšanu. Lietā ir noskaidrots, ka strīdus laika posmā saņemti līdzekļi uz šī sadarbības līguma pamata 21 600 EUR

apmērā, tāpat atbildētājs paskaidrojis, ka viens no skaidras naudas iemaksu avotiem ir par bērnu nodarbību “nodarbības nosaukums” īstenošanu

saņemtie līdzekļi. Bez tam atbildētājs iesniedzis pierādījumus – līgumus un maksājumus par finansējuma avotiem nodibinājumam “/Nosaukums A/” (lietas

188.-217.lapa).

[7.4.3] Arī prasītāja iesniegtā izdruka no viņa WhatsApp konta, no kura redzams, ka 2017.gada 30.augustā adresāts “/Nosaukums B/” sūtījis

prasītājam nodibinājuma “/Nosaukums/” rekvizītus, nedod pamatu secinājumam, ka 2017.gada 3.aprīļa līdz 2017.gada 13.augustam bijis darba

attiecībās ar nodibinājumu “/Nosaukums/”, jo rekvizīti nosūtīti pēc strīdus perioda beigām, kad prasītājs bija jau SIA “/Nosaukums C/” darbinieks (lietas

95.lapa).

[7.4.4] Tiesas kolēģija atzīst, ka arī prasītāja iesniegtais kompaktdisks ar informāciju, kas redzama internetā attiecībā uz atbildētāju, nedod pamatu

prasības apmierināšanai, jo no minētā ieraksta, kas veikts 2020.gada jūnijā, nav iespējams izdarīt secinājumu, ka ar adresi /adrese A/, atbildētājam būtu

bijusi juridiska vai faktiska saistība no 2017.gada 3.aprīļa līdz 2017.gada 13.augustam, savukārt, tas, ka, iespējams, atbildētāja reklamē savu

pakalpojumu klāstu - drukas darbus, reklāmas, dizaina, foto, video, IT un WEB pakalpojumus, pilnībā apstiprina atbildētāja paskaidrojumus un

liecinieces /pers. N/ liecināto, kā arī apstiprina konta izdrukā redzamo līdzekļu kustību, taču nepierāda prasītāja apgalvojumu, ka atbildētāja realizēja

projektu dienasgrāmata un nodarbināja /pers. E/.

Turklāt, no atbildētāja iesniegtajām izdrukām no interneta vietnēm www.draugiem.lv, www.skaistasbildes.lv, www.manazemeskaista.lv,

www.grafika.lv, www.iicentrs.lv, www.liepajasmantojums.lv, www.facebook.com, izdrukas no atbildētājas EDS, secināms, ka atbildētāja savas

darbības reklamēšanai izmanto dažādas vietņu adreses, arī tās atrašanās vietas adreses ir dažādas, kā piemēram, /adrese A/; /adrese B/.

Atbildētāja pierādījusi arī, ka, ievadot meklētājprogrammā Google frāzi “/Nosaukums/” tiek atrasta dažāda veida un satura informācija, arī par

atbildētāju, kā arī citiem nodibinājumiem.

[7.5] Atbilstoši Darba likuma 41.panta otrajai daļai, rakstveida formai neatbilstošam darba līgumam ir tādas pašas sekas kā rakstveidā izteiktam

darba līgumam, jo tiesības saņemt darba samaksu nerada noslēgtais līgums, bet līgumā noteiktā darba izpilde, jo primārais darba līgumā ir padarītais

darbs, no kā izriet darba devēja pienākums samaksāt par padarīto darbu (Darba likuma 28., 59.pants) (sk. Senāta 2007.gada 14.februāra spriedumu

lietā Nr. SKC-54, Senāta 2006.gada 18. oktobra spriedumu lietā Nr. SKC – 575).

Tiesas kolēģija atzīst, ka lietas izskatīšanas gaitā atbildētāja ir atspēkojusi prasītāja apgalvojumu, ka prasītājs ir veicis prasībā minēto darbu pie

atbildētāja, atbildētāja ir pierādījusi, ka prasītājs darbu projekta “/projekta nosaukums/” ietvaros prasībā norādītajā laika posmā nav veicis pie

atbildētājas, jo lietā nav iegūti pierādījumi, ka atbildētājs būtu realizējusi šo projektu.

Līdz ar to netiek konstatēti apstākļi, kas būtu par pamatu atzīt nodibinājuma “/Nosaukums/” pienākumu samaksāt prasītājam par viņa padarīto

darbu projekta “/projekta nosaukums/” ietvaros.

[8] Pirmās instances tiesa nav pareizi nodibinājusi lietas faktiskos apstākļus, nepareizi secinājumi izdarīti arī no liecinieku liecībās minētajiem

faktiem.

Nepamatots un pretējs lietā nodibinātajiem apstākļiem ir pirmās instances tiesas secinājums, ka atbildētājs ir piedalījies projekta “/projekta

nosaukums/” īstenošanā, jo tas pamatots ar faktu, ka Liepājas izglītības pārvalde nav akceptējusi minēto projektu, nepaskaidrojot, kādā veidā šis

apstāklis norāda uz atbildētāja dalību projektā. Arī tiesas atzinums, ka /pers. E/ ir bijis darba attiecībās ar atbildētāju izdarīts, pamatojoties uz faktu, ka

darba uzdevumus prasītājam devis /pers. F/, taču pārsūdzētais spriedums nesatur argumentus, kādēļ nodibinājuma “/Nosaukums A/” realizētā projekta

“/projekta nosaukums/” ietvaros saņemtos darba uzdevumus tiesa attiecinājusi uz atbildētāju.

[9] Ar spriedumu jāizlemj jautājumi, kas saistīti ar tiesāšanās izdevumu atlīdzināšanu.

[9.1] Civilprocesa likuma 41. panta pirmā daļa paredz, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos

tiesas izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram,

bet atbildētājam proporcionāli tai prasījumu daļai, kurā prasība noraidīta.

Līdz ar to no prasītāja par labu atbildētājam piedzenama samaksātā valsts par apelācijas sūdzību 165 EUR (lietas 155.lapa).

[9.2] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 44. panta trešo daļu, ja prasība noraidīta ar lietas vešanu saistītos izdevumus piespriež no prasītāja par labu

atbildētājam, savukārt saskaņā ar minētā panta pirmās daļas noteikumiem izdevumi advokāta palīdzības samaksai prasībās, kurām ir mantisks raksturs un

kurās prasības summa pārsniedz 8500 EUR atlīdzināmi to faktiskajā apmērā, tomēr ne vairāk par 30 procentiem no prasījumu apmierinātās daļas.

Konkrētajā gadījumā prasības summa ir 1100 EUR, līdz ar to atbilstoši Civilprocesa likuma nosacījumiem maksimālā summa advokāta palīdzības

samaksai lietā ir 330 EUR.

Atbildētāja pilnvarotā pārstāve zvērināta advokāte A. Bērzone iesniegusi rēķinus un atbildētājs tos apmaksājis par kopējo summu 650 EUR (lietas

97.,144.,173. lapa).

Ņemot vērā Civilprocesa likuma 44. panta piektās daļas nosacījumus, ievērojot taisnīguma un samērīguma principus, kā arī novērtējot lietas

sarežģītību, tiesas sēžu skaitu, atbildētāja pārstāves sagatavotos paskaidrojumus un pierādījumus, tiesas kolēģija uzskata, ka atlīdzināmo izdevumu

apmērs ir nosakāms Civilprocesa likumā paredzētajā pieļaujamā maksimālajā apmērā – 330 EUR.

[9.3] Līdz ar to kopā no atbildētāja par labu prasītājam piedzenami tiesāšanās izdevumi 495 EUR.

[10] Lemjot par sprieduma labprātīgas izpildes termiņa noteikšanu atbilstoši Civilprocesa likuma 204.1 pantam un ņemot vērā Covid-19 infekcijas

izplatības seku pārvarēšanas likuma 21.panta otro daļu, tiesas kolēģija atzīst, ka lietā nosakāms 60 dienu sprieduma labprātīgas izpildes termiņš, lai

prasītājs varētu ieplānot līdzekļus un labprātīgi izpildīt spriedumu.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 97., 193., 430., 432., 434.pantu, tiesas kolēģija

nosprieda

noraidīt /pers. E/ prasību pret nodibinājumu “/Nosaukums/” par darba samaksas piedziņu.

Piedzīt no /pers. E/, personas kods /personas kods/, par labu nodibinājumam “/Nosaukums/”, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/,

tiesāšanās izdevumus 495 EUR (četri simti deviņdesmit pieci euro), kas iemaksājami nodibinājuma “/Nosaukums/”, AS “Swedbank” kontā Nr. /konta

numurs/.

Noteikt /pers. E/termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, daļā par naudas līdzekļu piedziņu, 60 (sešdesmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās

dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt 30 dienu laikā Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamentā, iesniedzot kasācijas sūdzību Kurzemes

apgabaltiesā.

Tiesas sēdes priekšsēdētāja tiesnese Z.Zaiceva

Tiesnese L.Vēbere

Tiesnese J.Mauliņa