Legislator Case Law & Legislation
11095009620 / K68-0501-20 ECLI:LV:RPPT:2020:1002.11095009620.4.S AI generated

Court convicted defendant of three thefts and imposed a combined five-month suspended sentence with restitution.

Case Number 11095009620 / K68-0501-20
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Allowed / Granted

Legislator summary

AI generated

The court convicted the defendant of three separate thefts committed in January, February, and April 2020, finding the evidence sufficient to prove the charges. The defendant argued for leniency, but the court determined the acts constituted minor crimes under Article 180 of the Criminal Law. Consequently, the defendant was sentenced to five months of imprisonment, partially offset by pre-trial detention, with a suspended sentence and ordered to compensate the victims.

Legislator headnote

AI generated

Krimināllikuma 180. panta 1. daļa; Krimināllikuma 50. panta 1. daļa: The court may combine sentences for multiple minor crimes and apply a suspended sentence if the defendant shows repentance and poses no danger to society.

Keywords

AI generated
theft minor amount suspended sentence combined punishment pre-trial detention offset criminal restitution video evidence admissibility safety element destruction

Cited Legislation

AI generated
Criminal Law Article 180(1)
Criminal Law Article 50(1)
Criminal Procedure Law Article 368(1)
Criminal Procedure Law Article 240(1)1.
Criminal Procedure Law Article 135
Criminal Procedure Law Article 520

Cited Case Law

AI generated
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lietas arhīva Nr. K68-0501-20/2

ECLI:LV:RPPT:2020:1002.11095009620.4.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā,

2020.gada 2.oktobrī

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa:

tiesnese Gunta Sokolova,

piedaloties prokurorei Vijai Darviņai,

izskatot atklātā tiesas sēdē krimināllietu /pers. A/, personas kods /personas kods/, apsūdzībā pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas,

k o n s t a t ē j a:

1./pers. A/ izdarīja zādzību nelielā apmērā, un proti:

2020.gada 8.janvārī ap plkst. 16.07, /pers. A/, atrodoties SIA “A Aptiekas” aptiekā “A Aptieka 40”Rīgā, Jaunmoku ielā 21, tirdzniecības zālē,

mantkārīgu motīva vadīta, nolēma izdarīt svešas kustamas mantas nolaupīšanu.

Realizējot savu noziedzīgo nodomu, /pers. A/, uzskatot, ka viņas darbības neviens nenovēro, no stenda paņēma 2 gab sejas krēmus “Vichy

neovadiol Magistral Cream”50 ml, katru 40,86 euro vērtībā, kopā 81,72 euro vērtībā, kurus ielika savā jakas kabatā un tādā veidā paslēpa, tad /pers.

A/ izgāja no aptiekas, kasē par preci nesamaksājot.

Tādā veidā /pers. A/ slepeni nolaupīja SIA “A Aptiekas” piederošo kustamo mantu 81,72 euro vērtībā un ar savām darbībām nodarīja cietušajai

materiālo zaudējumu 81,72 euro, tas ir, nelielā apmērā.

Ar savām darbībām /pers. A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kāds paredzēts Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā.

2./pers. A/ izdarīja zādzību nelielā apmērā, un proti:

2020.gada 18.februārī ap plkst. 12.28-12.33, /pers. A/, atrodoties SIA “A Aptiekas” aptiekā “A Aptieka 41”Rīgā, Mūkusalas ielā 71,

tirdzniecības zālē, mantkārīgu motīva vadīta, nolēma izdarīt svešas kustamas mantas nolaupīšanu.

Realizējot savu noziedzīgo nodomu, /pers. A/, uzskatot, ka viņas darbības neviens nenovēro, no stenda paņēma sejas krēmu “Vichy Deo Stress

Resist Antiperspirant Roll-on”50 ml, 15,79 euro vērtībā, kurus ielika savā mugursomā un tādā veidā paslēpa, tad /pers. A/ izgāja no aptiekas, kasē par

preci nesamaksājot.

Tādā veidā /pers. A/ slepeni nolaupīja SIA “A Aptiekas” piederošo kustamo mantu 15,79 euro vērtībā un ar savām darbībām nodarīja cietušajai

materiālo zaudējumu 15,79 euro, tas ir, nelielā apmērā.

Ar savām darbībām /pers. A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kāds paredzēts Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā.

3./pers. A/ izdarīja zādzību nelielā apmērā, un proti:

2020.gada 28.aprīlī ap plkst.18.05, atrodoties SIA “Devona” veikalā Vienības gatvē 113, Rīgā, tirdzniecības zālē, darba laikā, /pers. A/,

mantkārīgu motīvu vadīta, nolūkā izdarīt svešas kustamas mantas slepenu nolaupīšanu, no tirdzniecības stenda paņēma vienu 0,7 l tilpuma pudeli viskija

“The Dubliner Single Malt 10 Year”43,99 euro vērtībā. Tad /pers.A/iepriekšminētajai viskija pudelei, pārdedzinot ar šķiltavām, noņēma drošības

elementu un, uzskatot, ka viņas darbības neviens nenovēro, ielika viskija pudeli līdzi paņemtajā somā. Pēc tam /pers. A/ izgāja no veikala tirdzniecības

zāles, nesamaksājot par viskija pudeli, tādējādi to nolaupot.

Ar savām prettiesiskajām darbībām /pers. A/ slepeni nolaupīja SIA “Devona” piederošo kustamo mantu 43,99 euro vērtībā, tas ir, nelielā apmērā.

Ar savām darbībām /pers. A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kāds paredzēts Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā.

Tiesas sēdē apsūdzētā savu vainu visu viņai inkriminēto trīs noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā atzina pilnīgi un lūdza tiesā neizdarīt pierādījumu

pārbaudi, paskaidrojot, ka viņai ir zināmas un saprotamas pierādījumu pārbaudes neizdarīšanas procesuālās sekas.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.pantu tiesa nepārbauda pierādījumus, ja apsūdzētais atzīst savu vainu visā viņam izvirzītajā apsūdzībā,

tiesai pēc lietas materiālu pārbaudes nav šaubu par apsūdzētā vainu un apsūdzētais piekrīt šādas pārbaudes neizdarīšanai.

Tiesa ir pārbaudījusi lietas materiālus, tiesai nav šaubu par apsūdzētās vainu, kā arī par visu trīs noziedzīgo nodarījumu kvalifikāciju, tāpēc tiesa

izskatīja lietu bez pierādījumu pārbaudes.

Nosakot soda veidu, tiesa ņem vērā izdarīto noziedzīgo nodarījumu raksturu un radīto kaitējumu, kā arī vainīgā personību.

Noziedzīgie nodarījumi atbilstoši Krimināllikuma 7.panta trešajai daļai ir klasificējami kā mazāk smagi noziegumi.

Noziedzīgie nodarījumi ir izdarīti pret īpašumu, to rezultātā radītais materiālais zaudējums nav atlīdzināts.

Pārbaudot apsūdzētās personību, noskaidrots, ka viņa ir administratīvi sodīta 24 reizes, tai skaitā, 18 reizes pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu

kodeksa 46.panta pirmās daļas (par narkotisko vai psihotropo vielu neatļautu iegādāšanos vai glabāšanu nelielā apmērā bez nolūka tās realizēt vai par

narkotisko vai psihotropo vielu neatļautu lietošanu). Lielākā daļa naudas sodu nav izpildīti (1.sējums, lietas lapas 31-32, 4.sējums, lietas lapas 45-47).

Kā persona, kurai ir tiesības uz aizstāvību, apsūdzētā ir bijusi iesaistīta 55 kriminālprocesos, kopumā bijusi sodīta 22 reizes.

2019.gada 9.aprīlī Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā noteikts galīgais sods pēc pēdējo neizpildīto nolēmumu kopības : brīvības atņemšana uz 1 gadu

6 mēnešiem. Pēc soda izciešanas apsūdzētā atbrīvota 2019.gada 5.oktobrī. Apsūdzētā pārsvarā tikusi sodīta par zādzībām nelielā apmērā un aizliegtu

vielu lietošanu (1.sējums, lietas lapas 32-41, 4.sējums, lietas lapas 47-67).

Pēdējais brīvības atņemšanas sods noteikts maksimāli iespējamā apmērā atbilstoši Krimināllikuma 50.panta trešajai daļai.

Ņemot vērā informāciju par apsūdzētās likumpārkāpumiem, tiesa secina, ka apsūdzētajai ir problemātiski ievērot sabiedrībā pieņemamu

dzīvesveidu.

Apsūdzētajai ir deklarēta dzīvesvieta (1.sējums, lietas lapa 15).

Tiesas sēdē apsūdzētā nevarēja norādīt konkrētu dzīvesvietu, kur dzīvoja līdz aizturēšanai. Viņa esot dzīvojusi arī viesnīcā. Strādājusi neesot, guvusi

ienākumus no zādzībām. Darbu nemeklēja, jo nebija tādas vajadzības. Viņa ir apguvusi dažas profesijas, kad izcieta brīvības atņemšanas sodus. Arī

šobrīd cietumā strādā. Apgādājamo viņai neesot savu veselības stāvokli raksturoja kā apmierinošu. Invaliditāti noliedz. Pie psihiatra un narkologa

uzskaitēs neesot. Atzina, ka viņai ir narkotiku atkarība. Tāpat šobrīd attiecībā uz viņu ir uzsākti vairāki kriminālprocesi par zādzībām.

Krimināllikuma 46.panta ceturtā nosaka, ka brīvības atņemšanas sodu par kriminālpārkāpumu un mazāk smagu noziegumu piemēro, ja soda mērķis

nav sasniedzams, nosakot kādu no attiecīgā panta sankcijā paredzētajiem vieglāka soda veidiem.

Pārbaudot apsūdzētās sodāmības, tiesa konstatē, ka iepriekš piespriestie brīvības atņemšanas sodi nav panākuši, ka viņa vairs neizdara

likumpārkāpumus un noziedzīgus nodarījumus. Pēc maksimāli iespējamā (par mazāk smagiem noziegumiem) brīvības atņemšanas soda izciešanas

apsūdzētā turpinājusi izdarīt analoģiskas noziedzīgas darbības.

Lai arī apsūdzētajai ir darba iemaņas un arī šajā kriminālprocesā viņa ir lūgusi, lai procesa virzītājs ļauj viņai cietumā strādāt, tiesa redz, ka ārpus

brīvības atņemšanas iestādes apsūdzētā nav vēlējusies strādāt un tādējādi parādījusi, ka nevēlas dzīvot sabiedrībā pieņemamu dzīvesveidu.

Gan no Sodu reģistra informācijas, gan no apsūdzētās teiktā ir saprotams, ka apsūdzētajai ir narkotiku lietošanas atkarība, kas veicina jaunu

noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu.

Apsūdzētā šajā lietā pirmo noziedzīgo nodarījumu ir izdarījusi trīs mēnešus pēc brīvības atņemšanas soda izciešanas. Minētais norāda, ka apsūdzētā

nav izdarījusi nekādus secinājumus pēc izciestā soda, tāpēc viņa ar savu uzvedību un nevēlēšanos ievērot sabiedrībā pieņemamu dzīvesveidu apdraud

sabiedrības tiesības dzīvot drošā vidē.

Novērtējusi faktu, ka apsūdzētā savā dzīves laikā ir tikusi tiesāta vairākkārtīgi un nav izdarījusi secinājumus par noziedzīgas rīcības sekām, nav

mainījusi savu noziedzīgo uzvedību, tiesa secina, ka soda mērķis nav sasniedzams, nepiemērojot brīvības atņemšanu.

Tiesa, ņemot vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu, apsūdzētās personību, un attieksmi pret izdarīto, atzīst, ka soda mērķi-aizsargāt

sabiedrības drošību, atjaunot taisnīgumu, sodīt apsūdzēto par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, resocializēt sodīto personu un panākt, lai apsūdzētais un

citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas, var panākt, nosakot viņai par katru noziedzīgo nodarījumu īslaicīgu

brīvības atņemšanu.

Nosakot soda mēru, tiesa ņem vērā atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.

Saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu par apsūdzētās atbildību mīkstinošu apstākli katrā noziedzīgajā nodarījumā tiesa atzīst to, ka viņa ir

vaļsirdīgi atzinusies un nožēlojusi izdarīto.

Tiesa novērtē faktu, ka apsūdzētā katrā noziedzīgajā nodarījumā ir sadarbojusies ar procesa virzītāju- tiesu, izvēloties vienkāršāku procesa veidu,

bet tas nav atzīstams par patstāvīgu viņa atbildību mīkstinošu apstākli (Augstākās tiesas 2008.gada 21.aprīļa lēmums lietā Nr. SKK-323/2008).

Par atbildību pastiprinošu apstākli saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 1.punktu tiesa katrā noziedzīgajā nodarījumā atzīst to, ka

noziedzīgais nodarījums veido noziedzīgo nodarījumu recidīvu.

Tā kā katrā noziedzīgajā nodarījumā ir konstatēts viens atbildību mīkstinošs un viens pastiprinošs apstāklis un apsūdzētā ir sadarbojusies ar tiesu,

tiesa atzīst, ka atbilstošs soda mērs par katru noziedzīgo nodarījumu ir īslaicīga brīvības atņemšana uz 2 mēnešiem.

Krimināllikuma 50.panta pirmā daļa paredz, ja persona izdarījusi vairākus patstāvīgus noziedzīgus nodarījumus, tiesa, taisot spriedumu, nosaka

sodu atsevišķi par katru noziedzīgo nodarījumu. Šādā gadījumā galīgais sods nosakāms pēc noziedzīgu nodarījumu kopības, ietverot vieglāko sodu

smagākajā vai arī pilnīgi vai daļēji saskaitot piespriestos sodus.

Tiesa ņem vērā Augstākās tiesas rekomendāciju, ka, nosakot sodu par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem, vispārējos gadījumos vajadzētu

piemērot piespriesto sodu daļēju saskaitīšanu. Savukārt galīgā soda noteikšana, ietverot vieglāko sodu smagākajā, kā arī pilnīgi saskaitot piespriestos

sodus, var tikt piemērota īpašos gadījumos (Apgabaltiesu kā pirmās instances tiesas un Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātas kā apelācijas

instances tiesas sodu piemērošanas prakse, apstiprināta ar Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta un Krimināllietu tiesu palātas tiesnešu

kopsapulces 2008.gada 01.jūlija lēmumu).

Tiesa nekonstatē attiecībā uz apsūdzēto īpašu gadījumu, kas atļautu tiesai pilnībā saskaitīt piespriestos sodus, tāpēc saskaņā ar Krimināllikuma

50.panta pirmo daļu sods nosakāms, daļēji saskaitot piespriestos sodus, nosakot galīgo sodu- brīvības atņemšanu uz 5 mēnešiem.

Lai arī apsūdzētā ir notiesāta ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas 2020.gada 30.septembra spriedumu, galīgais sods ar to nav nosakāms, jo

minētais spriedums nav stājies spēkā (3.sējums, lietas lapas 82-83).

Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta ceturto daļu soda termiņā ieskaitāma aizturēšana no 2020.gada 14.maija līdz 2020.gada 15.maijam (viena

diena) un apcietinājums no 2020.gada 10.septembra līdz 2020.gada 2.oktobrim (4.sējums, lietas lapas 12,19).

Apsūdzētajai 2020.gada 25.augustā un 2020.gada 3.septembrī ar tiesas lēmumiem piemērots drošības līdzeklis- apcietinājums, jo viņa izvairījās no

ierašanās tiesā un nepildīja iepriekš piemērotos drošības līdzekļus (3.sējums, lietas lapas 48-50, 4.sējums, lietas lapas 108-109).

Ievērojot to, ka apsūdzētajai tiek piespriests ar brīvības atņemšanu saistīts sods, kā arī to, ka nav mazinājusies iespēja, ka viņa var turpināt

izvairīties kriminālprocesā, viņai turpināms piemērot drošības līdzekli-apcietinājumu. Drošības līdzeklis atceļams ar sprieduma spēkā stāšanos.

Cietusī SIA “Devona” pieteikusi kaitējuma kompensāciju 43,99 euro (4.sējums, lietas lapas 31-32).

Cietusī SIA “A Aptiekas” pieteikusi kaitējuma kompensāciju par diviem noziedzīgiem nodarījumiem, kopā 113,30 euro (1.sējums, lietas lapa 43,

2.sējums, lietas lapa 37).

Apsūdzētā tiesas sēdē pilnībā atzina kaitējuma kompensāciju pieteikumus.

Kriminālprocesa likuma 352.panta ceturtā daļa paredz, ka kaitējuma nodarītājs var labprātīgi piekrist cietušā noteiktajam kompensācijas apmēram.

Tiesa atzīst, ka apsūdzētās darbības kopsakarā ir tiešā cēloņsakarībā ar abām cietušajām nodarītajiem zaudējumiem, apsūdzētā atzīst pieteiktās

kompensācijas, tāpēc kaitējuma kompensācijas ir apmierināmas un apsūdzētajai ir pienākums atlīdzināt cietušajām nodarītos zaudējumus un.

Zvērināta advokāte Baiba Kelle iesniegusi tiesā paziņojumus, ka samaksas apmērs par valsts nodrošināto juridisko palīdzību apsūdzētajai tiesas

sēdēs ir 100 euro (3.sējums, lietas lapa 92).

Kriminālprocesa likuma 367.panta pirmās daļas 4.punkts paredz, ka samaksa advokātam, kad izdevumus par juridisko palīdzību sedz no valsts

līdzekļiem, ir procesuālie izdevumi.

Novērtējusi ziņas par apsūdzētās personību-un tieši, ka viņa nav atzīta par trūcīgu personu, tiesa secina, ka apsūdzētā nav persona, kurai saskaņā

ar Kriminālprocesa likuma 85.panta pirmo daļu ir tiesības uz atbrīvošanu no samaksas par aizstāvja palīdzību.

Līdz ar to no apsūdzētās atbilstoši Kriminālprocesa likuma 368.panta pirmajai daļai piedzenami izdevumi par advokāta palīdzību tiesā.

Pie kriminālprocesa glabājas drošības elements ar dedzināšanas pēdām, ko nopratināšanas laikā izsniedza lieciniece (4.sējums, lietas lapa 35).

Drošības elements iznīcināms pēc sprieduma spēkā stāšanās atbilstoši Kriminālprocesa likuma 240.panta pirmās daļas 1.punktam kā lieta bez

vērtības.

Trīs CD ar videoierakstiem atstājami kā dokumenti atbilstoši Kriminālprocesa likuma 135.pantam.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 520.pantu, tiesa

nosprieda:

/pers. A/ atzīt par vainīgu mazāk smaga nozieguma, kāds paredzēts Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā, izdarīšanā 2020.gada 8.janvārī un sodīt

ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 2 mēnešiem.

/pers. A/ atzīt par vainīgu mazāk smaga nozieguma, kāds paredzēts Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā, izdarīšanā 2020.gada 18.februārī un

sodīt ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 2 mēnešiem.

/pers. A/ atzīt par vainīgu mazāk smaga nozieguma, kāds paredzēts Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā, izdarīšanā 2020.gada 28.aprīlī un sodīt

ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 2 mēnešiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo daļu sodus daļēji saskaitīt un galīgo sodu noteikt brīvības atņemšanu uz 5 mēnešiem.

Ieskaitīt sodā kā izciestu aizturēšanu no 2020.gada 14.maija līdz 2020.gada 15.maijam (vienu dienu) un apcietinājumu no 2020.gada 10.septembra

līdz 2020.gada 2.oktobrim.

/pers. A/ piemēroto drošības līdzekli- apcietinājumu– atstāt negrozītu, līdz spriedums stājas spēkā.

Piedzīt no /pers. A/ par labu SIA “Devona” materiālā kaitējuma kompensāciju 43,99 euro, nosakot termiņu sprieduma labprātīgai izpildei — 30

dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas. Samaksa veicama SIA “Devona”, reģistrācijas numurs 45403008435, kontā

LV78UNLA0002047469290, norādot apsūdzētā vārdu, uzvārdu un kriminālprocesa numuru.

Piedzīt no /pers. A/ par labu SIA “A Aptiekas” materiālā kaitējuma kompensāciju 113,30 euro, nosakot termiņu sprieduma labprātīgai izpildei —

30 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas. Samaksa veicama SIA “A Aptiekas”, reģistrācijas numurs 40003723815, kontā

LV65NDEA0000082806536, norādot apsūdzētā vārdu, uzvārdu un kriminālprocesa numuru.

Piedzīt no /pers. A/ valsts ienākumos 100 euro par advokāta palīdzību kriminālprocesā, nosakot termiņu sprieduma labprātīgai izpildei - 30 dienas

no sprieduma spēkā stāšanās dienas, šos izdevumus iemaksājot ar sekojošiem rekvizītiem: saņēmējs: Valsts kase, NMR90000050138, BIC kods

TRELLV22, konta Nr.LV68TREL1060001239300.

Maksājumus apliecinoši dokumenti nekavējoties iesniedzami Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas kancelejā.

Iznīcināt lietisko pierādījumu-drošības elementu, kas glabājas pie kriminālprocesa.

Trīs CD ar videoierakstiem atstāt kriminālprocesā.

Saīsinātais spriedums nav pārsūdzams.

Prokurore, apsūdzētā vai cietušie 10 dienu laikā no 2020.gada 2.oktobra var rakstveidā iesniegt tiesai lūgumu par pilna sprieduma sagatavošanu.

Ja lietā tiek sagatavots pilnais spriedums, to var pārsūdzēt vai protestēt 10 dienu laikā Rīgas apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību vai protestu

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā.

Pilns spriedums pieejams 2020.gada 2.novembrī.

Tiesnese G.Sokolova