Court convicts defendant of theft, imposes combined 240 hours of forced labor, and awards victim compensation.
Legislator summary
AI generatedThe court convicted the defendant of theft and imposed a sentence of 240 hours of forced labor, combining it with a prior 100-hour sentence. The defendant admitted guilt, and the court found the evidence sufficient despite no formal evidence examination. Additionally, the court ordered the defendant to pay the victim 123 euros in compensation for the stolen bicycle and lock.
Legislator headnote
AI generatedKrimināllikuma 175. panta 3. daļa; Krimināllikuma 35. un 46. panti; Kriminālprocesa likuma 350. un 351. panti; Kriminālprocesa likuma 240. panta 1. daļa 5. punkts; Civillikuma 1635. pants: A defendant convicted of theft is liable for a combined sentence of forced labor and must compensate the victim for material losses.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. 11300021116
Lietas arhīva Nr. K23-0128-16
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
2016. gada 18.augustā
Madonas rajona tiesa šādā sastāvā:
tiesas sēdes priekšsēdētāja I.Lazdiņa,
piedaloties prokurorei I.Reisai
iztiesājot atklātā tiesas sēdē krimināllietu /pers. C/ , personas kods kods, apsūdzībā pēc Krimināllikuma 175. panta trešās daļas ,
k o ns t a t ē j a
/pers. C/ izdarīja svešas kustamas mantas slepenu nolaupīšanu, iekļūstot telpā (zādzība).
/pers. C/ 2016.gada 2.jūnijā plkst.23.43, atrodoties /adrese/ piegāja pie dzīvojamās mājas pagalmā esošās saimniecības ēkas, pa
neaizslēgtām durvīm iekļuva /pers. D/ šķūņa nodalījumā un slepeni nozaga /pers. D/ piederošo velosipēdu ,,PEUGEOT-FREE ZONE”( rāmja numurs)
120 euro vērtībā, kā arī velosipēda slēdzeni 3 euro vērtībā.
/pers. C/ nozaga /pers. D/ piederošo kustamo mantu 123 euro kopvērtībā.
Ar savām darbībām /pers. C/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā.
/pers. C/ sevi par vainīgu viņai izvirzītajā apsūdzībā atzina. Paskaidroja, ka piekrīt pirmstiesas procesā konstatētajiem noziedzīgā
nodarījuma izdarīšanas apstākļiem un kvalifikācijai. Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499. pantu tiesas izmeklēšanā netika izdarīta pierādījumu
pārbaude, jo šādu lūgumu pieteica apsūdzētā un prokurore, neiebilda cietusī. Lietas materiālu pārbaudes rezultātā tiesa ir pārliecinājusies, ka tie
apstiprina /pers. C/ vainu. Tā kā lietā netika izdarīta pierādījumu pārbaude, to uzskaitījums un analīze nav nepieciešama. Pārbaudīti tikai tie pierādījumi,
kas raksturo apsūdzētās personību.
/pers. C/ darbības ir pareizi kvalificētas pēc Krimināllikuma 175.panta trešās daļas un viņa ir sodāma par izdarīto noziedzīgo nodarījumu.
Atbilstoši Krimināllikuma 35.pantā noteiktajam , soda mērķis ir aizsargāt sabiedrības drošību, atjaunot taisnīgumu, vainīgo personu sodīt par
izdarīto noziedzīgo nodarījumu, resocializēt sodīto personu, kā arī panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu
nodarījumu izdarīšanas. Saskaņā ar Krimināllikuma 46.pantu , nosakot soda veidu , tiek ņemts vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturs un radītais
kaitējums, vainīgā personība ,savukārt, nosakot soda mēru, tiek ņemti vērā atbildību mīkstinošie un pastiprinošie apstākļi.
/pers. C/ uz noziedzīga nodarījuma izdarīšanas brīdi nebija sodīta, bet ar Rīgas rajona tiesas Jūrmalas tiesu nama tiesas 2016.gada 16.jūnija
spriedumu atzīta par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā un sodīta ar 100 piespiedu darba
stundām . Piespiedu darbu izciestusi 2016.gada 26.jūlijā .
Pati apsūdzētā paskaidroja, ka ir bezdarbniece, šķīrusies , apgādājamo neesot. Pašlaik dzīvojot pie savas mātes, kura viņu uzturot.
Saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu par apsūdzētās atbildību mīkstinošu apstākli tiesa uzskata to, ka /pers. C/ vaļsirdīgi
atzīst savu vainu un izteic nožēlu par izdarīto.
Krimināllikuma 48.pantā noteiktie atbildību pastiprinošie apstākļi nav konstatēti.
Atbilstoši Krimināllikuma 7.panta ceturtajai daļai Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā paredzētais noziedzīgais nodarījums
klasificējams kā smags noziegums.
Tā kā uz noziedzīga nodarījuma izdarīšanas brīdi apsūdzētā nebija nav sodīta, ir konstatēts viņas atbildību mīkstinošs apstāklis , tiesa
atzīst, ka nav lietderīgi piemērot sodu saistītu ar brīvības atņemšanu . Apsūdzētā ir darba spējīga un tiesa uzskata, ka viņa ir sodāma ar piespiedu
darbu. Šāds sods dos ieguldījumu sabiedrības labā un vienlaicīgi ļaus probācijas dienestam kontrolēt /pers. C/ uzvedību un atturēs viņu no jaunu
likumpārkāpumu izdarīšanas. Tādējādi tiks saniegts kriminālsoda piemērošanas mērķis - sodīt vainīgo par krimināltiesisko aizliegumu neievērošanu,
ietekmēt citu cilvēku uzvedību, brīdinot par atbildību, kas seko tiesību normu neievērošanas gadījumā . Piespiedu darba piemērošana būs
krimināltiesisko attiecību taisnīgs noregulējums, samērīgs ar noziedzīgā nodarījuma rezultātā radītajām sekām un taisnīgs attiecībā pret cietušo.
Izvērtējot Krimināllikuma 175.panta trešās daļas sankcijā paredzēto mantas konfiskācijas piemērošanas lietderību, tiesa atzīst, ka šo
papildsodu, kas nav panta sankcijā paredzēts kā obligāts, apsūdzētajai var nepiemērot, jo lietā nav ziņu, ka /pers. C/ ir manta, ko būtu iespējams
konfiscēt. Bez tam, tiesas ieskatā, mantas konfiskācijas piemērošana konkrētajā gadījumā būtu nesamērojami bargs sods un neatbilstošs radītajam
kaitējumam.
/pers. C/ noziedzīgo nodarījumu izdarījusi pirms sprieduma spēkā stāšanās pirmajā, t.i. Rīgas rajona tiesas Jūrmalas tiesu nama
tiesas 2016.gada 16.jūnijā iztiesātajā lietā , tādēļ galīgais sods viņai nosakāms saskaņā ar Krimināllikuma 50.pantu. Minētā likuma
norma regulē soda noteikšanu par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem. Šā panta pirmā daļa noteic, ka gadījumos, ja persona izdarījusi
vairākus patstāvīgus noziedzīgus nodarījumus, tiesa, taisot spriedumu, vai prokurors, sastādot priekšrakstu par sodu, nosaka sodu
atsevišķi par katru noziedzīgo nodarījumu. Šādā gadījumā galīgais sods nosakāms pēc noziedzīgu nodarījumu kopības, ietverot vieglāko
sodu smagākajā vai arī pilnīgi vai daļēji saskaitot piespriestos sodus. Savukārt šā panta piektā daļa noteic, ka tādā pašā kārtībā tiesa
nosaka sodu, ja pēc sprieduma vai prokurora priekšraksta par sodu spēkā stāšanās konstatēts, ka persona vainīga vēl citā noziedzīgā
nodarījumā, ko tā izdarījusi pirms sprieduma vai prokurora priekšraksta par sodu spēkā stāšanās pirmajā lietā. Šajā gadījumā soda laikā
ieskaitāms sods, kas pilnīgi vai daļēji jau izciests pēc pirmā sprieduma vai prokurora priekšraksta par sodu.
Pēc Rīgas rajona tiesas Jūrmalas tiesu nama tiesas 2016.gada 16.jūnija sprieduma piespiedu darbu apsūdzētā izcietusi pilnībā .
/pers. D/ pirmstiesas procesā pieteikusi kaitējuma kompensāciju 123 euro apmērā par nozagto velosipēdu un slēdzeni . Tiesas sēdē
cietusī prasību uzturēja spēkā .
Kriminālprocesa likuma 22.pants paredz, ka personai, kurai ar noziedzīgu nodarījumu radīts kaitējums, ņemot vērā tās morālo aizskārumu,
fiziskās ciešanas un mantisko zaudējumu, tiek garantētas procesuālās iespējas morālas un materiālas kompensācijas pieprasīšanai un saņemšanai.
Kriminālprocesa 350.pants nosaka, ka kompensācija ir naudas izteiksmē noteikta samaksa, ko persona, kura ar noziedzīgu nodarījumu radījusi
kaitējumu, samaksā cietušajam kā gandarījumu par morālo aizskārumu, fiziskām ciešanām un mantisko zaudējumu. Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma
351.pantu cietušajam ir tiesības iesniegt pieteikumu par radītā kaitējuma kompensāciju jebkurā kriminālprocesa stadijā līdz tiesas izmeklēšanas
uzsākšanai. Minētās prasības krimimināllietā ir ievērotas.
Civillikuma 1635.pants noteic , ka katrs tiesību aizskārums, tas ir, katra pati par sevi neatļauta darbība, dod tam, kam tā kaitējusi, tiesību
prasīt apmierinājumu no aizskārēja, ciktāl viņu par šo darbību var vainot. Tiesas ieskatā pieteikums ir pamatots un apmierināms, jo tieši apsūdzētās
prettiesiskās darbības rezultātā nodarīti materiāli zaudējumi /pers. D/.
Kriminālprocesa likuma 240. pants noteic galīgo rīcību ar lietiskajiem pierādījumiem un dokumentiem. Atbilstoši minētās likuma normas
pirmās daļas 5.punktam , lietiskais pierādījums - velosipēda tehniskā pase, kas glabājas pie krimināllietas materiāliem, iznīcināma.
Lietā nav procesuālo izdevumu, par kuriem būtu lemjams saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 368. pantu .
Pirmstiesas procesā /pers. C/ nav piemērots drošības līdzeklis un tiesa neuzskata par nepieciešamu to piemērot arī līdz sprieduma spēkā
stāšanās brīdim, jo nav pamats uzskatīt, ka viņa varētu izvairīties no sprieduma izpildes vai izdarīt jaunus noziedzīgus nodarījumus.
Pamatojoties uz minēto un vadoties no Kriminālprocesa likuma 511., 512., 520., 527., 528.,529., 530. panta
n o s p r i e d a
/pers. C/ atzīt par vainīgu Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un sodīt ar piespiedu darbu
140 ( viens simts četrdesmit ) stundām.
Atbilstoši Krimināllikuma 50.panta piektajai daļai, šim sodam pilnīgi pieskaitīt piespriesto sodu pēc Rīgas rajona tiesas Jūrmalas
tiesu nama tiesas 2016.gada 16.jūnija sprieduma un galīgo sodu pēc noziedzīgo nodarījumu kopības noteikt piespiedu darbu uz 240 ( divi
simti četrdesmit ) stundām.
Sodā ieskaitīt izciestās 100 (simts ) piespiedu darba stundas pēc Rīgas rajona tiesas Jūrmalas tiesu nama tiesas 2016.gada 16.jūnija
sprieduma .
Drošības līdzekli līdz sprieduma spēkā stāšanās brīdim /pers. C/ nepiemērot.
/pers. D/ pieteikto kaitējuma kompensāciju un viņai par labu piedzīt no /pers. C/ 123 euro ( viens simts divdesmit trīs euro).
Lietisko pierādījumu –velosipēda tehnisko pasi , iznīcināt.
Spriedumu daļā par noteikto sodu , procesuāliem pārkāpumiem vai kaitējuma kompensāciju 10 dienu laikā no pilna sprieduma pieejamības
dienas – 2016.gada 18.augusta, var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Vidzemes apgabaltiesas Krimināllietu kolēģijā, iesniedzot sūdzību vai protestu
Madonas rajona tiesā.
Tiesas sēdes priekšsēdētāja I.Lazdiņa