Legislator Case Law & Legislation
128010715 / 104AA-0512-15 AI generated

Court dismisses appeal against administrative penalty for refusing police inspection while intoxicated.

Case Number 128010715 / 104AA-0512-15
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Dismissed

Legislator summary

AI generated

The Court of Appeal rejected the appellant's appeal against a first-instance conviction for administrative violation under Article 175 of the Administrative Offences Code. The appellant, while intoxicated, allegedly refused police officers' lawful requests to inspect his belongings and provide identification, leading to a ten-day administrative arrest. The court found no evidence supporting the appellant's claim of sudden assault or unjustified detention and upheld the first-instance court's assessment of the officers' testimony as credible and consistent.

Legislator headnote

AI generated

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175. panta; 289. panta: The court of appeal reviews the lower court's evaluation of evidence and facts; an appeal is inadmissible if it fails to demonstrate specific errors in the lower court's reasoning or assessment of the evidence.

Keywords

AI generated
administrative violation intoxication police inspection administrative arrest appeal review evidence assessment procedural fairness

Cited Legislation

AI generated
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175. panta
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289. panta 13. punkta trešā daļa
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289. panta 17. panta otrā daļa
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289. panta 1. panta pirmās daļas 4. punkts
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289. panta 12. panta otrās daļas 1. punkts
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289. panta 21. punkts
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289. panta 22. punkts
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lietas Nr. 128010715

Lietas arhīva Nr. 104AA-0512-15/21

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2015.gada 17.novembrī

Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģija šādā sastāvā:

tiesnese S.Gļazere

tiesneses L.Šteinerte un B.Būmeistere

rakstveida procesā apelācijas kārtībā izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu, sakarā ar /pers. C/, personas kods /personas kods/, iesniegto

apelācijas sūdzību par Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas 2015.gada 26.marta spriedumu.

Iepazinusies ar apelācijas sūdzības motīviem un administratīvās lietas materiāliem, Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģija

k o n s t a t ē j a,

2015.gada 7.februārī VP RRP KPP PPB 9.rotas kārtībniece /pers. E/ sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PC 122956-206 par to,

ka 2015.gada 7.februārī plkst.17./adrese//adrese//pers. C/ reibuma stāvoklī ļaunprātīgi nepakļāvās policijas darbinieku likumīgajām prasībām pildot

dienesta pienākumus (pretojās personas mantu apskatei, atteicās nosaukt savus personas datus, pretojās pārmeklēšanai).

Izdarītais administratīvais pārkāpums kvalificēts pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – Latvijas APK) 175.panta.

Ar Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas 2015.gada 26.marta spriedumu /pers. C/ atzīts par vainīgu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, kas

paredzēts Latvijas APK 175.pantā un sodīts ar administratīvo arestu uz 10 diennaktīm.

Pirmās instances tiesa uzskatīja, ka /pers. C/ izdarīja Latvijas APK 175.pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu un viņa vaina pierādīta ar:

2015.gada 7.februāra administratīvā pārkāpuma protokolā Nr.PC122956-206 fiksēto; ar VP RRP KPP PPP bataljona kārtībnieka /pers. H/ ziņojumā

norādīto un /pers. I/, /pers. E/ un /pers. H/ tiesas sēdē sniegtajām liecībām, kuras bija konsekventas.

Pirmās instances tiesa uzskatīja, ka /pers. C/ darbības ir uzskatāmas par ļaunprātīgu nepakļaušanos policijas darbinieka likumīgajam rīkojumam vai

prasībai, kad viņš izpilda sabiedriskās kārtības sargāšanas vai dienesta pienākumus.

Lietas materiālos nav neviena pierādījuma pārkāpēja apgalvojumiem, ka policijas darbinieki /pers. C/ pēkšņi uzbrukuši no muguras, nogāzuši to uz

zemes un nepamatoti aizturējuši. Pirmās instances tiesas ieskatā ar šādu aizstāvības versiju par notikušo pārkāpējs vēlas izvairīties no atbildības par veikto

administratīvo pārkāpumu.

Pirmās instances tiesa uzskatīja, ka policijas darbinieku ziņojumiem un liecībām ir piedodama liela ticamības pakāpe, jo policijas darbinieki ir valsts

amatpersonas. Nav pamata uzskatīt, ka policijas darbinieki, pildot savus pienākumus, būtu personiski ieinteresēti šīs lietas iznākumā, turklāt lietas

materiālos nav konstatējamas pretrunas.

Pirmās instances tiesai nebija pamata neticēt policijas darbinieku /pers. I/, /pers. E/ un /pers. H/ tiesas sēdē sniegtajām liecībām, kā arī apšaubīt

/pers. H/ ziņojumā izklāstīto informāciju, un tiesa nekonstatēja apstākļus, kuri norādītu uz to, ka policijas darbinieki būtu kā ieinteresēti apmelot /pers. C/,

vai būtu personiski ieinteresēts šīs lietas iznākumā.

Pirmās instances tiesa, ievērojot Latvijas APK 32.pantu, nosakot sodu, ņēma vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību

raksturojošos datus, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.

Saskaņā ar Latvijas APK 33.pantu un 34.pantu, atbildību mīkstinošus un pastiprinošus apstākļus tiesa nekonstatēja.

Pirmās instances tiesa uzskatīja, ka /pers. C/ naudas sods nav piemērojams, jo 2012.gada 12.oktobrī viņš ir sodīts par Latvijas APK 175.pantā

paredzētu pārkāpumu ar naudas sodu EUR 71,14, taču līdz pat šim brīdim sodu nav samaksājis.

Par pirmās instances tiesas spriedumu /pers. C/ iesniedzis apelācijas sūdzību, kurā lūdz to atcelt. Sūdzībā norādīts, ka pirmās instances tiesas

tiesnesis, izskatot lietu pārkāpis Latvijas APK 260.panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā, 289. 11 pirmajā un ceturtajā daļā noteikto. Uzskata, ka pirmās

instances tiesas tiesnesis nepamatoti noraidījis viņa lūgumu par lietas izskatīšanas atlikšanu un nepiemērojis naudas sodu personām, kuras neieradās uz

tiesas sēdi 2015.gada 10.martā.

Izvērtējot apelācijas sūdzībā norādītos argumentus un ievērojot Latvijas APK 289. 20panta pirmās daļas nosacījumus, tiesu kolēģija secina, ka

apelācijas sūdzības iesniegšanas kārtība ir ievērota un saskaņā ar Latvijas APK 289. 21panta nosacījumiem apelācijas sūdzība apgabaltiesā ir izskatāma

rakstveida procesā.

Tiesu kolēģija, izvērtējusi apelācijas sūdzības motīvus, pārbaudījusi lietas materiālus un novērtējusi lietā esošos pierādījumus, atzīst, ka iesniegtā

apelācijas sūdzība ir noraidāma, bet Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas 2015.gada 26.marta spriedums atstājams negrozīts.

Tiesu kolēģija pievienojas Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas sprieduma motivācijai un atbilstoši Latvijas APK 289. 13panta trešajai daļai

izvērstāks argumentu izklāsts netiek sniegts.

Pirmās instances tiesa, izvērtējot visus pierādījumus lietā, pamatoti atzina /pers. C/ par vainīgu Latvijas APK 175.pantā paredzētā pārkāpuma

izdarīšanā un apelācijas instances tiesai nav pamata lietā jau konstatēto apstākļu pārvērtēšanai, tiesu kolēģija pievienojas pirmās instances tiesas

spriedumā norādītajiem atzinumiem.

Attiecībā par apelācijas sūdzībā norādīto, tiesu kolēģija nekonstatē, ka pirmās instances tiesā pārkāptas Latvijas APK 260.pantā noteiktās pie

administratīvās atbildības sauktās personas tiesības.

Ar pirmās instances tiesas spriedumā norādītajiem un izvērtētajiem pierādījumiem ir novērstas jebkādas saprātīgas šaubas, ka /pers. C/ izdarīja

administratīvo pārkāpumu, kas norādīts administratīvā pārkāpuma protokolā. Tiesu kolēģija nekonstatē tādus apstākļus, kas radītu pamatotas šaubas par

policijas darbinieku, kas ir sastādījuši ziņojumu un administratīvā pārkāpuma protokolu, objektivitāti, vai norādītu uz viņu tiešu vai netiešu ieinteresētību

nepamatoti sastādīt ziņojumu un protokolu tieši par sūdzības iesniedzēju.

Tiesu kolēģija norāda, ka saskaņā ar Latvijas APK 289. 17panta otro daļu apelācijas sūdzību, ar kuru pārsūdzams rajona tiesas spriedums

apgabaltiesā, sastāda atbilstoši Latvijas APK 289. 1panta prasībām un minētā panta pirmās daļas 4.punkta obligāts nosacījums ir norādīt kādā apjomā

pārsūdz nolēmumu un kā izpaužas nolēmuma nepareizība.

Tiesu kolēģija vērš uzmanību, ka tiesības pārsūdzēt rajona tiesas nolēmumu nav formālas, ar mērķi uzdot augstākai tiesu instancei atkārtoti dot

vērtējumu tiem pašiem argumentiem, kas tika vērtēti rajona tiesā. Augstākas instances tiesa vērtē zemākas instances tiesas nolēmumā norādīto secinājumu

un motivācijas pamatojumu, bet šī izvērtējuma pamats ir iesniegtās apelācijas sūdzības argumenti, kas atspēko vai neatspēko nolēmumā izteikto atzinumu

pareizību.

Pārbaudījusi apelācijas sūdzībā norādīto motivāciju, tiesu kolēģija secina, ka apelācijas sūdzība pēc būtības nesatur norādes par pirmās instances

sprieduma nepareizību.

Tiesu kolēģija atzīst, ka par izdarīto administratīvo pārkāpumu /pers. C/ piemērotais sods ir taisnīgs un samērīgs ar administratīvā pārkāpuma

smagumu un ir izvēlēts atbilstoši likuma prasībām, ievērojot Latvijas APK 175.panta piektās daļas sankcijā paredzēto sodu.

Pamatojoties uz iepriekš minēto un saskaņā ar Latvijas APK 289. 12panta otrās daļas 1.punktu, 289.21, 289.22 pantu, Rīgas apgabaltiesas

Krimināllietu tiesu kolēģija

no s pri e da

Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas 2015.gada 26.marta spriedumu atstāt negrozītu, bet /pers. C/ apelācijas sūdzību noraidīt.

Spriedums nav pārsūdzams un stājas spēkā tā sastādīšanas dienā.

Tiesnese S.Gļazere

Tiesnese B.Būmeistere

Tiesnese L.Šteinerte