Court dismisses appeal against administrative penalty for refusing police inspection while intoxicated.
Legislator summary
AI generatedThe Court of Appeal rejected the appellant's appeal against a first-instance conviction for administrative violation under Article 175 of the Administrative Offences Code. The appellant, while intoxicated, allegedly refused police officers' lawful requests to inspect his belongings and provide identification, leading to a ten-day administrative arrest. The court found no evidence supporting the appellant's claim of sudden assault or unjustified detention and upheld the first-instance court's assessment of the officers' testimony as credible and consistent.
Legislator headnote
AI generatedLatvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175. panta; 289. panta: The court of appeal reviews the lower court's evaluation of evidence and facts; an appeal is inadmissible if it fails to demonstrate specific errors in the lower court's reasoning or assessment of the evidence.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. 128010715
Lietas arhīva Nr. 104AA-0512-15/21
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā, 2015.gada 17.novembrī
Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģija šādā sastāvā:
tiesnese S.Gļazere
tiesneses L.Šteinerte un B.Būmeistere
rakstveida procesā apelācijas kārtībā izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu, sakarā ar /pers. C/, personas kods /personas kods/, iesniegto
apelācijas sūdzību par Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas 2015.gada 26.marta spriedumu.
Iepazinusies ar apelācijas sūdzības motīviem un administratīvās lietas materiāliem, Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģija
k o n s t a t ē j a,
2015.gada 7.februārī VP RRP KPP PPB 9.rotas kārtībniece /pers. E/ sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PC 122956-206 par to,
ka 2015.gada 7.februārī plkst.17./adrese//adrese//pers. C/ reibuma stāvoklī ļaunprātīgi nepakļāvās policijas darbinieku likumīgajām prasībām pildot
dienesta pienākumus (pretojās personas mantu apskatei, atteicās nosaukt savus personas datus, pretojās pārmeklēšanai).
Izdarītais administratīvais pārkāpums kvalificēts pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – Latvijas APK) 175.panta.
Ar Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas 2015.gada 26.marta spriedumu /pers. C/ atzīts par vainīgu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, kas
paredzēts Latvijas APK 175.pantā un sodīts ar administratīvo arestu uz 10 diennaktīm.
Pirmās instances tiesa uzskatīja, ka /pers. C/ izdarīja Latvijas APK 175.pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu un viņa vaina pierādīta ar:
2015.gada 7.februāra administratīvā pārkāpuma protokolā Nr.PC122956-206 fiksēto; ar VP RRP KPP PPP bataljona kārtībnieka /pers. H/ ziņojumā
norādīto un /pers. I/, /pers. E/ un /pers. H/ tiesas sēdē sniegtajām liecībām, kuras bija konsekventas.
Pirmās instances tiesa uzskatīja, ka /pers. C/ darbības ir uzskatāmas par ļaunprātīgu nepakļaušanos policijas darbinieka likumīgajam rīkojumam vai
prasībai, kad viņš izpilda sabiedriskās kārtības sargāšanas vai dienesta pienākumus.
Lietas materiālos nav neviena pierādījuma pārkāpēja apgalvojumiem, ka policijas darbinieki /pers. C/ pēkšņi uzbrukuši no muguras, nogāzuši to uz
zemes un nepamatoti aizturējuši. Pirmās instances tiesas ieskatā ar šādu aizstāvības versiju par notikušo pārkāpējs vēlas izvairīties no atbildības par veikto
administratīvo pārkāpumu.
Pirmās instances tiesa uzskatīja, ka policijas darbinieku ziņojumiem un liecībām ir piedodama liela ticamības pakāpe, jo policijas darbinieki ir valsts
amatpersonas. Nav pamata uzskatīt, ka policijas darbinieki, pildot savus pienākumus, būtu personiski ieinteresēti šīs lietas iznākumā, turklāt lietas
materiālos nav konstatējamas pretrunas.
Pirmās instances tiesai nebija pamata neticēt policijas darbinieku /pers. I/, /pers. E/ un /pers. H/ tiesas sēdē sniegtajām liecībām, kā arī apšaubīt
/pers. H/ ziņojumā izklāstīto informāciju, un tiesa nekonstatēja apstākļus, kuri norādītu uz to, ka policijas darbinieki būtu kā ieinteresēti apmelot /pers. C/,
vai būtu personiski ieinteresēts šīs lietas iznākumā.
Pirmās instances tiesa, ievērojot Latvijas APK 32.pantu, nosakot sodu, ņēma vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību
raksturojošos datus, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.
Saskaņā ar Latvijas APK 33.pantu un 34.pantu, atbildību mīkstinošus un pastiprinošus apstākļus tiesa nekonstatēja.
Pirmās instances tiesa uzskatīja, ka /pers. C/ naudas sods nav piemērojams, jo 2012.gada 12.oktobrī viņš ir sodīts par Latvijas APK 175.pantā
paredzētu pārkāpumu ar naudas sodu EUR 71,14, taču līdz pat šim brīdim sodu nav samaksājis.
Par pirmās instances tiesas spriedumu /pers. C/ iesniedzis apelācijas sūdzību, kurā lūdz to atcelt. Sūdzībā norādīts, ka pirmās instances tiesas
tiesnesis, izskatot lietu pārkāpis Latvijas APK 260.panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā, 289. 11 pirmajā un ceturtajā daļā noteikto. Uzskata, ka pirmās
instances tiesas tiesnesis nepamatoti noraidījis viņa lūgumu par lietas izskatīšanas atlikšanu un nepiemērojis naudas sodu personām, kuras neieradās uz
tiesas sēdi 2015.gada 10.martā.
Izvērtējot apelācijas sūdzībā norādītos argumentus un ievērojot Latvijas APK 289. 20panta pirmās daļas nosacījumus, tiesu kolēģija secina, ka
apelācijas sūdzības iesniegšanas kārtība ir ievērota un saskaņā ar Latvijas APK 289. 21panta nosacījumiem apelācijas sūdzība apgabaltiesā ir izskatāma
rakstveida procesā.
Tiesu kolēģija, izvērtējusi apelācijas sūdzības motīvus, pārbaudījusi lietas materiālus un novērtējusi lietā esošos pierādījumus, atzīst, ka iesniegtā
apelācijas sūdzība ir noraidāma, bet Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas 2015.gada 26.marta spriedums atstājams negrozīts.
Tiesu kolēģija pievienojas Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas sprieduma motivācijai un atbilstoši Latvijas APK 289. 13panta trešajai daļai
izvērstāks argumentu izklāsts netiek sniegts.
Pirmās instances tiesa, izvērtējot visus pierādījumus lietā, pamatoti atzina /pers. C/ par vainīgu Latvijas APK 175.pantā paredzētā pārkāpuma
izdarīšanā un apelācijas instances tiesai nav pamata lietā jau konstatēto apstākļu pārvērtēšanai, tiesu kolēģija pievienojas pirmās instances tiesas
spriedumā norādītajiem atzinumiem.
Attiecībā par apelācijas sūdzībā norādīto, tiesu kolēģija nekonstatē, ka pirmās instances tiesā pārkāptas Latvijas APK 260.pantā noteiktās pie
administratīvās atbildības sauktās personas tiesības.
Ar pirmās instances tiesas spriedumā norādītajiem un izvērtētajiem pierādījumiem ir novērstas jebkādas saprātīgas šaubas, ka /pers. C/ izdarīja
administratīvo pārkāpumu, kas norādīts administratīvā pārkāpuma protokolā. Tiesu kolēģija nekonstatē tādus apstākļus, kas radītu pamatotas šaubas par
policijas darbinieku, kas ir sastādījuši ziņojumu un administratīvā pārkāpuma protokolu, objektivitāti, vai norādītu uz viņu tiešu vai netiešu ieinteresētību
nepamatoti sastādīt ziņojumu un protokolu tieši par sūdzības iesniedzēju.
Tiesu kolēģija norāda, ka saskaņā ar Latvijas APK 289. 17panta otro daļu apelācijas sūdzību, ar kuru pārsūdzams rajona tiesas spriedums
apgabaltiesā, sastāda atbilstoši Latvijas APK 289. 1panta prasībām un minētā panta pirmās daļas 4.punkta obligāts nosacījums ir norādīt kādā apjomā
pārsūdz nolēmumu un kā izpaužas nolēmuma nepareizība.
Tiesu kolēģija vērš uzmanību, ka tiesības pārsūdzēt rajona tiesas nolēmumu nav formālas, ar mērķi uzdot augstākai tiesu instancei atkārtoti dot
vērtējumu tiem pašiem argumentiem, kas tika vērtēti rajona tiesā. Augstākas instances tiesa vērtē zemākas instances tiesas nolēmumā norādīto secinājumu
un motivācijas pamatojumu, bet šī izvērtējuma pamats ir iesniegtās apelācijas sūdzības argumenti, kas atspēko vai neatspēko nolēmumā izteikto atzinumu
pareizību.
Pārbaudījusi apelācijas sūdzībā norādīto motivāciju, tiesu kolēģija secina, ka apelācijas sūdzība pēc būtības nesatur norādes par pirmās instances
sprieduma nepareizību.
Tiesu kolēģija atzīst, ka par izdarīto administratīvo pārkāpumu /pers. C/ piemērotais sods ir taisnīgs un samērīgs ar administratīvā pārkāpuma
smagumu un ir izvēlēts atbilstoši likuma prasībām, ievērojot Latvijas APK 175.panta piektās daļas sankcijā paredzēto sodu.
Pamatojoties uz iepriekš minēto un saskaņā ar Latvijas APK 289. 12panta otrās daļas 1.punktu, 289.21, 289.22 pantu, Rīgas apgabaltiesas
Krimināllietu tiesu kolēģija
no s pri e da
Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas 2015.gada 26.marta spriedumu atstāt negrozītu, bet /pers. C/ apelācijas sūdzību noraidīt.
Spriedums nav pārsūdzams un stājas spēkā tā sastādīšanas dienā.
Tiesnese S.Gļazere
Tiesnese B.Būmeistere
Tiesnese L.Šteinerte