Legislator Case Law & Legislation
11210034417 / SKK-0174-25 ECLI:LV:AT:2025:0220.11210034417.15.L AI generated

Supreme Court dismisses appeal for factual re-evaluation of sentence rather than legal grounds.

Case Number 11210034417 / SKK-0174-25
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Dismissed

Legislator summary

AI generated

The Supreme Court of Latvia refused to initiate cassation proceedings against the appeal court's decision to impose a real prison sentence. The appellant argued that the lower court failed to consider mitigating factors such as family responsibilities and prior conditional sentencing in another case. The court rejected this, ruling that the appeal was based on factual disagreements rather than legal errors, which falls outside the scope of cassation review.

Legislator headnote

AI generated

Kriminālprocesa likuma 569. p. 1.; 573.1 p. 1.: Cassation proceedings may only be initiated for legal errors; appeals based on factual disagreements or requests for re-evaluation of sentencing factors are inadmissible.

Keywords

AI generated
cassation proceedings legal vs factual review conditional sentencing appeal court decision criminal procedure law

Cited Legislation

AI generated
Kriminālprocesa likuma 573.1 panta pirmā daļa
Kriminālprocesa likuma 569. panta pirmā daļa
Kriminālprocesa likuma 573. panta trešā daļa
Kriminālprocesa likuma 573. panta piektā daļa
Kriminālprocesa likuma 573. panta pirmā daļa

Cited Case Law

AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

ECLI:LV:AT:2025:0220.11210034417.15.L

Lieta Nr. 11210034417, SKK-174/2025

Krimināllietu departaments

Latvijas Republikas Senāts

LĒMUMS

Rīgā 2025. gada 20. februārī

Senāts šādā sastāvā: senatori Irīna Jansone, Ivars Bičkovičs, Anita Poļakova,

iepazinies ar apsūdzētā /pers. A/ kasācijas sūdzību par Zemgales apgabaltiesas 2024. gada 3. decembra lēmumu, atzīst, ka ir pamats atteikt

ierosināt kasācijas tiesvedību.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 573.1 panta pirmo daļu tiesa atsakās ierosināt kasācijas tiesvedību, ja kasācijas sūdzība vai protests neatbilst

šā likuma 569., 571., 572. panta un 573. panta pirmajā daļā minētajām prasībām.

Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 569. panta pirmajai daļai pārsūdzēšana kasācijas kārtībā ir rakstveida kasācijas protesta vai sūdzības

iesniegšana Augstākajā tiesā par tāda apelācijas instances tiesas nolēmuma tiesiskumu, kurš vēl nav stājies spēkā, nolūkā panākt tā atcelšanu pilnībā vai

kādā tā daļā vai arī tā grozīšanu juridisku iemeslu dēļ. Saskaņā ar šī panta trešo daļu kasācijas instances tiesa pierādījumus lietā no jauna neizvērtē.

Apsūdzētais /pers. A/ kasācijas sūdzībā norādījis, ka tiesa pārkāpusi Krimināllikuma 1., 14., 35., 46., 49.1, 55. pantu, tādējādi pieļāvusi

Kriminālprocesa likuma būtisku pārkāpumu šā likuma 575. panta trešās daļas izpratnē. Noraidot iespēju notiesāt apsūdzēto nosacīti par Krimināllikuma

193. panta otrajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu, apelācijas instances tiesa nav izvērtējusi un ņēmusi vērā, ka 1) /pers. A/ ir vienīgais ģimenes

apgādnieks, jo sieva, auklējot zīdaini, nevar strādāt; 2) apsūdzētā mazgadīgajiem bērniem ir nepieciešams tēvs; 2) apsūdzētais ir resocializējies, nav

bīstams sabiedrībai; 3) kopš noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas ir pagājuši astoņi gadi; 4) pēc tiesas sprieduma jaunus noziedzīgus nodarījumus

apsūdzētais nav izdarījis. Ar Zemgales rajona tiesas 2023. gada 30. augusta spriedumu citā krimināllietā apsūdzētais notiesāts nosacīti, tādēļ apelācijas

instances tiesa, pastāvot vienādiem apstākļiem, pieļāvusi atšķirīgu attieksmi un nepamatoti noteikusi /pers. A/ reālu brīvības atņemšanas sodu.

Senāts konstatē, ka apsūdzētais /pers. A/ kasācijas sūdzībā atkārtojis apelācijas sūdzībā norādītos argumentus, kurus apelācijas instances tiesa ir

izvērtējusi un motivēti noraidījusi.

Apelācijas instances tiesa, atstājot negrozītu pirmās instances tiesas spriedumu par apsūdzētajam /pers. A/ noteikto sodu, atzinusi, ka par

Krimināllikuma 193. panta otrajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu apsūdzētajam /pers. A/ noteikts taisnīgs sods, ievērojot Krimināllikuma

46. pantā norādītos soda noteikšanas vispārīgos principus un 35. pantā noteikto soda mērķi. Nosakot apsūdzētajam sodu par izdarīto noziedzīgo

nodarījumu, tiesa ir izvērtējusi viņam inkriminētā noziedzīgā nodarījuma raksturu, radīto kaitējumu, kā arī /pers. A/ personību raksturojošās ziņas, tajā

skaitā to, ka apsūdzētā apgādībā ir nepilngadīgi bērni, /pers. A/ strādā un materiāli nodrošina ģimeni, kā arī pozitīvi mainījis savu uzvedību.

Senāts konstatē, ka apelācijas instances tiesa ir izvērtējusi Krimināllikuma 55. pantā paredzēto iespēju noteikt apsūdzētajam brīvības atņemšanas

sodu nosacīti un argumentēti atzinusi, ka to piemērot nav pamata. Tiesa ņēmusi vērā apsūdzētā /pers. A/ personību pozitīvi raksturojošās ziņas, kā arī to,

ka viņš iepriekš ir 16 reizes sodīts, noziedzīgus nodarījumus galvenokārt veicis finanšu-kredītu sfērā, tādējādi tiesai neradās pārliecība, ka /pers. A/, sodu

neizciešot, turpmāk neizdarīs likumpārkāpumus.

Kasācijas sūdzībā norādītais par citā krimināllietā konstatētiem apstākļiem, piemērojot apsūdzētajam /pers. A/ nosacītu notiesāšanu, nevar būt

kritērijs soda noteikšanā izskatāmajā lietā un tas neietekmē šajā lietā pieņemtā nolēmuma tiesiskumu.

Jautājumu par to, vai vainīgo var notiesāt nosacīti, izlemj tiesa, pamatojoties vienīgi uz pašas tiesas, nevis vainīgā, viņa aizstāvja vai liecinieku

pārliecību, ka vainīgais, sodu neizciešot, turpmāk neizdarīs likumpārkāpumus. Turklāt šo pārliecību tiesa pamato ne tikai ar vainīgā personību

raksturojošajām ziņām, bet ar visu Krimināllikuma 55. panta pirmajā daļā norādīto apstākļu analīzi, ieskaitot izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un

radīto kaitējumu. Senāts jau iepriekš paudis atziņu, ka nosacītas notiesāšanas nepiemērošana tiesai nav jāmotivē (Senāta 2017. gada 23. februāra

lēmuma lietā Nr. SKK-68/2017, 11815006815, 5.6. punkts).

Ievērojot minēto, Senāts atzīst, ka apsūdzētā /pers. A/ kasācijas sūdzība ir pamatota ar viņa atšķirīgo viedokli par sodu ietekmējošo apstākļu

vērtējumu un pēc būtības vērsta uz to, lai panāktu apelācijas instances tiesas nolēmuma atcelšanu nevis juridisku, bet faktisku iemeslu dēļ, kas ir pretrunā

ar Kriminālprocesa likuma 569. panta pirmo daļu.

Minētais ir pamats atteikumam ierosināt kasācijas tiesvedību saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 573.1 panta pirmo daļu.

Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 573. panta trešo un piekto daļu un 573.1 panta pirmo daļu, Senāts

nolēma

atteikt ierosināt kasācijas tiesvedību.

Lēmums nav pārsūdzams.

I. Jansone I. Bičkovičs A. Poļakova