Court partially allowed claim by rejecting invoice portion for unauthorized international calls.

Lietas arhīva Nr. /lietas arhīva numurs/

Lieta

Nr.lietas numurs

ECLI:LV:RVPT:2019:0502.C30553817.1.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2019.gada 2.maijā

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šādā sastāvā:

tiesnese Inese Strode

ar sekretāri Kristu Saučuku

atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu sabiedrības ar ierobežotu atbildību (turpmāk SIA) ’’Sabiedrība’’ prasībā pret SIA ’’Sabiedrība2’’ par rēķina daļēju atzīšanu par spēkā neesošu un pienākuma uzlikšanu.

Aprakstošā daļa

2017.gada 14.jūlijā, ar prasības pieteikuma grozījumiem 2018.gada 21.augustā, tiesā saņemts SIA ’’Sabiedrība’’ prasības pieteikums pret SIA ’’Sabiedrība2’’, kurā norādīts, ka starp pusēm ir spēkā esošs 2010.gada

1.jūnija Starpsavienojuma līgums Nr.01062010 par starpsavienojumu pakalpojumu sniegšanu, kas ir pārjaunots 2012.gada 31.augustā (turpmāk Starpsavienojuma līgums). Saskaņā ar Starpsavienojuma līgumu Atbildētājs

sniedz Prasītājam telefonijas starpsavienojuma pakalpojumus, bet Prasītājs tos apmaksā saskaņā ar Atbildētāja iesniegtu rēķinu. 2012.gada 9.martā starp pusēm ir noslēgti un stājās spēkā Starpsavienojuma līguma grozījumi

attiecībā par krāpniecisku darbību veikšanu, izmantojot numerāciju (turpmāk Grozījumi). 2015.gada 12.maijā Prasītājs konstatēja, ka 2015.gada 11.maijā tika uzlauzta Prasītāja automatizētās datu apstrādes sistēma - zvanu

serveris CISCO 2650?? (IP adrese /ip adrese/, gateway) un telefonu svitčam (switch) ADTERISK (IP adrese /ip adrese/). Par notikušo faktu Prasītāju un Atbildētāju informēja uzņēmums SIA ’’Nosaukums’’, kā arī

Atbildētājs informēja Prasītāju pārsūtot uzņēmuma SIA ’’Nosaukums’’ e-pasta vēstuli. Gan SIA ’’Nosaukums’’, gan Atbildētājs e-pastos norāda par sistēmas uzlaušanu un krāpniecisko zvanu esamību. Neatļauta persona

piekļuva zvanu un telefonu servera sistēmai un veica starptautiskus zvanus. Tā rezultātā tika veikti starptautiski (uz dažādām valstīm) zvani 13 896,83 minūšu apjomā par summu 3904,43 EUR. Prettiesiskās darbības

automatizētās sistēmas uzlaušanai (sistēmas aizsardzības līdzekļu pārvarēšanai) tika uzsāktas 2015.gada 11.maijā, plkst. 19:43. Sistēma tika uzlauzta 2015.gada 11.maijā, plkst. 22:34. Vainīgā persona veica zvanu formātu

piemeklēšanu un, atrodot pareizo zvanu formātu, veica nesankcionētus (neatļautus) starptautiskus zvanus. Lai novērstu krāpniecisko zvanu veikšanu Prasītājs ar Atbildētāja atbalstu veica sistēmas maiņu un bloķēja prettiesisko

piekļuvi serveriem 2015.gada 12.maijā, plkst. 11:50. Tādējādi no 2015.gada 11.maija, plkst. 22:34 (kad tika uzsākta krāpniecisko zvanu veikšana) līdz 2015.gada 12.maija, plkst. 11:50 (kad tika bloķēta piekļuve sistēmai un

pārtraukta zvanu maršrutēšana) pagāja 14 stundas un 24 minūtes. Par notikušo faktu Prasītājs iesniedza policijā iesniegumu ’’Par kriminālprocesa ierosināšanu’’ Nr.MW-42/150515 (2015.gada 15.maijā). 2015.gada 5.jūnijā

tika ierosināts kriminālprocess lietas numurs3. Ņemot vērā to, ka elektronisko sakaru nozarē ir grūti vai neiespējami atrast vainīgās personas datu sistēmu uzlaušanas gadījumos, līdz šodienai policijai nav izdevies noskaidrot

vainīgo personu.

Prasītājs, atsaucoties uz Grozījumiem, uzskata, ka tam nav jāveic norēķini par krāpniecisko zvanu noslodzi.

Pēc informācijas apkopošanas un krāpniecisko zvanu izmaksu aprēķināšanas Prasītājs par to oficiāli informēja Atbildētāju, pievienojot zvanu izdrukas (2015.gada 25.maija vēstule Nr.MW-43/250515).

Neskatoties uz to, ka Atbildētājam bija zināms krāpniecisko zvanu raksturs no 2015.gada 11.maija līdz 2015.gada 12.maijam, kā arī to, ka arī pats Atbildētājs 2015.gada 13.maijā atsūtīja Prasītājam nesakcionētās

noslodzes datu failus, Atbildētājs iesniedza Prasītājam rēķinu par visiem veiktajiem starpsavienojuma zvaniem (turpmāk arī Rēķins). Prasītājs 2015.gada 4.jūnijā un atkārtoti 2015.gada 19.jūnijā rakstveidā paziņoja, ka neatzīst

Rēķinu daļā par sarunām un lūdza veikt tā korekciju. 2015.gada 1.jūlijā Prasītājs atkārtoti informēja Atbildētāju par Rēķina neatzīšanu. Puses ir iekļāvušas Rēķinu grāmatvedībā, bet attiecībā par Rēķina strīdus summu 3904,43

EUR apmērā norēķini netiek veikti.

Starp Prasītāju un Atbildētāju nepastāv strīds, par krāpnieciski veikto zvanu vērtību naudas izteiksmē. Līdz šī pieteikuma parakstīšanas dienai Atbildētājs nav iesniedzis iebildumus par fiksētās summas apmēru.

Tā kā Prasītājam neizdevās atrisināt domstarpības ar Atbildētāju par Rēķina korekciju attiecībā par krāpnieciski veiktiem zvaniem, Prasītājs vērsās Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā un tā ar 2015.gada

5.novembra vēstuli Nr.2-2.29/2327 ’’Par informāciju’’ atzina zvanu noslodzes krāpniecisko raksturu.

Ņemot vērā iepriekš minēto un pamatojoties uz Civillikuma 1587.pantu, 1590.pantu, Civilprocesa likuma 131.pantu, SIA ’’Sabiedrība’’ prasības pieteikumā lūdz tiesu

- atzīt par spēkā neesošu SIA ’’Sabiedrība2’’ 2015.gada 1.jūnija rēķinu Nr.TIT00025099 daļā par prasījuma summu 3904,43 EUR, kas sastāv no pamatsummas 3226,80 EUR un pievienotās vērtības nodokļa (likme

21%) summas 677,63 EUR apmērā;

- uzlikt par pienākumu SIA ’’Sabiedrība2’’ izpildīt 2010.gada 1.jūnijā noslēgtā Starpsavienojuma līguma Nr.01062010 7.1 6.punktā noteikto pienākumu par pārrēķinu veikšanu par summu 3904,43 EUR, kas sastāv no

pamatsummas 3226,80 EUR un pievienotās vērtības nodokļa (likme 21%) summas 677,63 EUR apmērā, samazinot Prasītāja debeta (parāda) saistības pret Atbildētāju par 3904,43 EUR, kas izriet no Atbildētāja sagatavotā

un iesniegtā 2015.gada 1.jūnija rēķina Nr.TIT00025099;

- piedzīt no SIA ’’Sabiedrība2’’ par labu SIA ’’Sabiedrība’’ valsts nodevu 390,92 EUR, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,20 EUR apmērā un citus tiesas izdevumus, ja tādi būs.

2018.gada 14.augustā tiesā saņemti Atbildētāja paskaidrojumi, kuros norādīts, ka Atbildētājs pilnībā neatzīst Prasītāja prasības pieteikumu. Prasītājs lietā nav norādījis, kādā veidā, izmantojot tā elektronisko sakaru tīklu,

tika veiktas prasības pieteikumā norādītās krāpnieciskās darbības. Prasītājs nav pierādījis, ka ir veicis visus nepieciešamos pakalpojumus, lai tā elektronisko sakaru pakalpojumu tīklam nepiekļūtu trešās personas, tajā skaitā, lai

tas netiktu izmantots krāpniecisku darbību veikšanai. Atbildētājs uzskata, ka Starpsavienojuma līguma 7.1.punkts nosaka pušu saistības un apņemšanos veikt darbības, lai nodrošinātu starpsavienojuma neizmantošanu

krāpniecībai, izmantojot numerāciju, bet nenosaka, ka pusei, kura, atbilstoši šī līguma noteikumiem ir sniegusi otrai Pusei pieprasīto pakalpojumu, kur trešās puses rīcībā būs konstatētas krāpniecības pazīmes, būs liegta iespēja

saņemt atlīdzību par sniegto pakalpojumu, ja tā nav vainojama prettiesiskajā nodarījumā. Tādējādi Atbildētājs uzskata, ka konkrētajā gadījumā ne atbilstoši faktiskajai situācijai, ne normatīvo aktu regulējumam, ne

Starpsavienojuma līguma noteikumiem nevar rasties situācija, ka Atbildētājs nesaņem no Prasītāja Starpsavienojuma līgumā noteikto samaksu par sniegto starpsavienojuma pakalpojumu, kas ir tiešā veidā saistīts ar izmaksām,

kas ir radušās Atbildētājam.

Atbildētāja ieskatā, jāņem vērā, ka 2015.gada 11.-12. maijā tieši izmantojot Prasītāja zvanu un telefona servera sistēmu, tas ir, trešajām personām piekļūstot Prasītāja elektronisko sakaru tīklam, tika veikti zvani, kam

tika izmantots pušu starpsavienojums. Kad tika konstatētas krāpniecības pazīmes, Atbildētājs sniedza Prasītājam atbalstu sistēmas maiņai un bloķējot prettiesisko piekļuvi serveriem. Tas nozīmē, ka Atbildētājs sadarbojās ar

Prasītāju situācijas novēršanai un Prasītāja komercdarbības risku novēršanai. Un pie šādiem apstākļiem nevar rasties situācija, ka Atbildētājs ir vienīgā persona, kas nes zaudējumus par nolīgtā pakalpojuma sniegšanu

(pakalpojuma sniegšanas brīdī Atbildētājam nebija zināms, ka ir krāpniecība), jo Prasītājs kā klients nevēlās apmaksāt pakalpojumu, bet Atbildētājs pakalpojumu sniedzēju izrakstītos rēķinus Atbildētājs jau ir apmaksājis.

Turklāt, saskaņā ar Starpsavienojuma līgumu, pakalpojuma maksa ir noteikta atbilstoši Atbildētāja cenrādim, kur par konkrēto pakalpojumu cenu sastāda gan paša Atbildētāja pakalpojuma izmaksas, gan maksa par

saņemtajiem pakalpojumiem (starpsavienojumiem) no citiem operatoriem, par kuru pakalpojumiem Atbildētājs ir norēķinājies.

Papildus minētajam Atbildētājs paskaidrojumos paudis viedokli, ka konkrētajā situācijā tieši Prasītājs nebija veicis pietiekamus tehniskus un organizatoriskus pasākumus attiecībā uz elektronisko sakaru tīkla drošības

nodrošināšanu. Līdz ar to Prasītājs konkrētajā situācijā ir atbildīgs par radušos situāciju un izdevumiem.

Ņemot vērā iepriekš norādīto un pamatojoties uz Civilprocesa likuma 148.panta otro daļu, 74.panta otrās daļa 7.punktu, 89.pantu, SIA ’’Sabiedrība2’’ paskaidrojumos lūdz tiesu noraidīt Prasītāja prasību un atzīt to par

nepamatotu.

Tiesas sēdē SIA ’’Sabiedrība’’ pārstāve prasību uzturēja saskaņā ar prasības pieteikuma grozījumiem. Papildus paskaidroja, ka kriminālprocesā nav virzības, jo nav atrasta vainīgā persona. Krāpniecību veikusi trešā

persona.

SIA ’’Sabiedrība2’’ pārstāve tiesas sēdē prasību neatzina, atsaucoties uz rakstveida paskaidrojumos paustajiem iebildumiem. Papildus norādīja, ka nav informācijas par to, ka Prasītājs būtu nekavējoši paziņojis

Atbildētājam par sistēmas uzlaušanu un krāpniecisko zvanu esamību. Atbildētājs nevienā brīdī nav atzinis, ka notikusi tāda krāpniecība, kas dod pamatu neveikt samaksu.

Motīvu daļa

Noklausījusies lietas dalībnieku paskaidrojumus un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas pārstāvju atzinumu, tiesa atzīst, ka SIA ’’Sabiedrība’’ prasība ir apmierināma daļēji turpmāk norādīto apsvērumu dēļ.

Elektronisko sakaru likuma 1.panta 46.punktā noteikts, ka starpsavienojums ir viena un tā paša vai dažādu elektronisko sakaru komersantu publisko elektronisko sakaru tīklu fizisks un loģisks savienojums, kas ļauj viena

elektronisko sakaru komersanta elektronisko sakaru pakalpojumu lietotājiem sazināties ar tā paša vai cita elektronisko sakaru komersanta elektronisko sakaru pakalpojumu lietotājiem vai piekļūt elektronisko sakaru

pakalpojumiem, ko sniedz cits elektronisko sakaru komersants. Pakalpojumus var sniegt iesaistītās puses vai citas personas, kurām ir piekļuve elektronisko sakaru tīklam. Starpsavienojums ir īpašs, starp operatoriem ieviests

piekļuves veids.

Minētā likuma 37.panta ceturtajā daļā noteikts, ka divi elektronisko sakaru komersanti slēdz publisko elektronisko sakaru tīklu piekļuves vai starpsavienojuma līgumu, kurā tiek iekļauti visi tehniskie, komerciālie un citi

piekļuves vai starpsavienojuma noteikumi, tajā skaitā vienošanās, kuras attiecas uz numerācijas atvēršanu izsaukumu maršrutēšanai, izsaukumu uzsākšanas, pabeigšanas un tranzīta tarifiem.

Lietā nav strīda, ka 2010.gada 1.jūlijā starp SIA ’’Sabiedrība’’ un SIA ’’Sabiedrība2’’, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, tika noslēgts Starpsavienojuma līgums.

Saskaņā ar Starpsavienojuma līguma 2.punktu puses vienojās savienot savus Tīklus (publiskos elektronisko sakaru tīklus), lai sniegtu Līgumā noteiktos Pakalpojumus (elektronisko sakaru pakalpojumus, kurus viena vai

otra puse sniedz sava Tīkla Lietotājiem (elektronisko sakaru pakalpojumu lietotāji) un kuriem saskaņā ar šī Līguma noteikumiem tiek nodrošināta pieeja un iespēja tos lietot arī otras Puses Lietotājiem; kā arī šī Līguma ietvaros

– elektronisko sakaru pakalpojumi, kurus sniedz viena puse un kuri ir pieejami otras Puses Tīkla Lietotājiem; kā arī pakalpojumi, kurus viena Puse sniedz otrai, ar nosacījumu, ka šie pakalpojumi ir tieši saistīti ar Tīkla

starpsavienojumu (fiziskais un loģiskais abu Pušu Tīklu savienojums, kas nodrošina iespēju viena Tīkla Lietotājiem sazināties ar otra Tīkla Lietotājiem tieši un bez citu Tīklu starpniecības, vai arī nodrošina pieeju otra Tīkla

pakalpojumiem)).

2012.gada 31.augustā SIA ’’Sabiedrība’’, SIA ’’Sabiedrība2’’, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, un SIA Sabiedrība3’’, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/ (Atbildētājs), noslēdza Starpsavienojuma līguma

Nr.01052010 Pārjaunojuma līgumu, ar kuru pārjaunots Starpsavienojuma līgums ar 2012.gada 1.septembri, nosakot, ka pārjaunojuma rezultātā tiek izmainītas tikai Līguma saistību puses, nemainot Līguma noteikumus, – SIA

’’Sabiedrība2’’, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, tiesības un saistības pārņem SIA Sabiedrība3’’, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/.

Lietā nav strīda, ka Atbildētājs, pamatojoties uz Starpsavienojuma līgumu, sniedz Prasītājam telefonijas starpsavienojuma pakalpojumus.

Saskaņā ar 2015.gada 5.jūnija lēmumu par kriminālprocesa uzsākšanu, pamatojoties uz Prasītāja iesniegumu, Valsts policijā uzsākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 182.panta pirmās daļas par to, ka laika periodā

no 2015.gada 11.maija, plkst.19:43 līdz 2015.gada 12.maijam, plkst.12:00, izmantojot SIA ’’Sabiedrība’’ neaizsargātu CISCO 2650XM serveri, kas atrodas /adrese/, tika ģenerēts ienākošu un izejošo telefonsavienojumu

trafiks, kā rezultātā pakalpojumu sniedzējam SIA ’’Sabiedrība’’ nodarīts materiālais zaudējums aptuveni 7000 EUR apmērā.

Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Ķengaraga iecirkņa 2016.gada 22.decembra paziņojumā Nr.20/10/9-26829 norādīts, ka vainīgā persona nav noskaidrota un ka tiek veikta pirmstiesas izmeklēšana.

Lietā ir strīds par to, vai Prasītājam ir pienākums apmaksāt krāpnieciski veikto zvanu vērtību Atbildētājam.

Elektronisko sakaru likuma 37.panta piektajā daļā noteikts, ka starpsavienojuma līgumā paredz kārtību, kādā pārtrauc izsaukumu maršrutēšanu un piekļuvi numuriem un elektronisko sakaru pakalpojumiem, kā arī

savstarpējo maksājumu kārtību gadījumos, kad konstatēta krāpniecība, kas veikta, izmantojot numerāciju, vai nepareiza numerācijas izmantošana.

Starpsavienojuma līguma 2.3.punktā puses vienojušās maksāt par Pakalpojumiem, par kuru sniegšanu Puses ir savstarpēji vienojušās, saskaņā ar Līgumu.

Grozījumu 7.1 6.punktā noteikts, ja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, pēc atbilstošas izvērtēšanas, atzīst noslodzes krāpniecisko raksturu, izmantojot numerāciju, vai konstatē nepareizu numerācijas izmantošanu Pušu vai kādā citā tīklā,

tad Pusēm jāveic pārrēķini un Pusei, kas saņēmusi samaksu par šo noslodzi, ir jāatmaksā saņemtā samaksa pilnā apjomā par krāpnieciskās noslodzes apjomu, kas uzskaitīts laika periodā 24 stundas pirms brīža, kad pārtraukta izsaukumu maršrutēšana, vai par

tādu krāpnieciskās noslodzes apjomu, kādu norādījusi Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas 2015.gada 5.novembra vēstulē Nr.2-2.29/2327 norādīts, ka tā, izvērtējot attiecīgos noslodzes datus un iespējamās krāpniecības atbilstību krāpniecības pazīmēm, konstatēja, ka norādītā iespējamā

krāpniecība atbilst krāpniecības pazīmēm, jo ir radusies nelietderīga vai mākslīga noslodze, kas izpaužas ka vienveidīgi izsaukumi lietotājam neraksturīgā apjomā; noslodze ir radīta, izmantojot lietotājam paredzētu numuru, uz kuru SIA ’’Sabiedrība’’

piešķirtas numerācijas lietošanas tiesības; numerācijas lietošanas tiesības uz numuru izmanto trešā persona bez SIA ’’Sabiedrība’’ piekrišanas; vienveidīgi izsaukumi saskaņā ar izsaukumu uzsākšanas vietas valsts laiku ir veikti neraksturīgā laikā.

Arī tiesas sēdē Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas pārstāves uzturēja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas 2015.gada 5.novembra vēstulē Nr.2-2.29/2327 pausto secinājumu, ka norādītā situācija atbilst krāpniecības pazīmēm.

No Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas 2015.gada 5.novembra vēstulē Nr.2-2.29/2327 konstatētā kopsakarā ar Starpsavienojuma līgumu ar 7.1 punktā norādītajām terminu ’’krāpniecība, izmantojot numerāciju’’ un ’’nepareiza

numerācijas izmantošana’’ definīcijām izriet, ka iespējamā krāpniecība atbilst krāpniecības, izmantojot numerāciju, pazīmēm.

Tiesa konstatē, ka arī Atbildētājs 2015.gada 29.jūnija iesniegumā Nr.13-06/15 un 2015.gada 2.jūlija iesniegumā Nr.01-07/15 norādījis, ka zvani bijuši krāpnieciska rakstura.

Lietā nav strīda nedz par krāpnieciskās noslodzes apjomu, nedz krāpnieciski veikto zvanu vērtību naudas izteiksmē, kas ir 3904,43 EUR, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli.

Attiecībā uz Atbildētāja iebildumiem, tiesa norāda, ka lietā nav pierādījumu, kas dotu objektīvu pamatu atzīt, ka Prasītājs nebija veicis pietiekamus tehniskus un organizatoriskus pasākumus attiecībā uz elektronisko

sakaru tīkla drošības nodrošināšanu, tajā skaitā, ka Prasītājs būtu pārkāpis Starpsavienojuma līguma 7.4., 7.5.punktā nolīgto. Savukārt, attiecībā uz Atbildētāja viedokli, ka Prasītājs nav ievērojis Grozījumu 7.1 3.punktu, proti,

nav nekavējoši paziņojis Atbildētājam par sistēmas uzlaušanu un krāpniecisko zvanu esamību, tiesa norāda, ka pie apstākļiem, kad Atbildētājam bija zināms par zvanu krāpniecisko raksturu, par ko tam un Prasītājam paziņoja

SIA ’’Nosaukums’’, kā arī ņemot vērā to, ka tieši Atbildētājs 2015.gada 13.maijā nosūtīja Prasītājam nesankcionētās noslodzes datu failus un piedalījās sistēmas maiņas un prettiesiskās pieejas bloķēšanā, nevar uzskatīt, ka

Atbildētājam nebija zināms par notikušo faktu. Turklāt, saskaņā ar SIA ’’Nosaukums’’ 2015.gada 12.maija elektroniskā pasta vēstulē norādīto, pēc Prasītāja visa trafika bloķēšanas krāpniecība tika novirzīta caur Atbildētāja

tīklu. Tādējādi, pastāvot konstatētajiem apstākļiem un ņemot vērā to, ka 2015.gada 25.maijā Prasītājs nosūtīja Atbildētājam paziņojumu par trešo personu prettiesisku rīcību, kā arī ņemot vērā to, ka Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija

2015.gada 5.novembra vēstulē Nr.2-2.29/2327 konstatēja, ka norādītā iespējamā krāpniecība atbilst krāpniecības pazīmēm, tiesa atzīst, ka Grozījumu 7.1 3.punkta formāla piemērošana un interpretācija nevar būt par pamatu prasības noraidīšanai.

Ņemot vērā minēto, tajā skaitā Starpsavienojuma līguma 2.3.punktā un Grozījumu 7.1 6.punktā nolīgto, tiesa atzīst, ka Atbildētājam ir pienākums veikt pārrēķinu, samazinot Prasītāja saistības pret Atbildētāju par 3904,43 EUR, kas izriet

no Rēķina. Taču minētais nerada tiesisku pamatu nedz Starpsavienojuma līguma, nedz Grozījumu, nedz normatīvo aktu izpratnē atzīt par spēkā neesošu Rēķinu daļā par 3904,43 EUR. Prasītāja prasījums ir vērsts, nevis uz

Rēķina daļējas spēkā neesamības atzīšanu, bet uz atbrīvošanu no saistībām 3904,43 EUR apmērā, kādas tas Prasītājam rada pret Atbildētāju. Uz to norāda arī Prasītāja prasījums par pienākuma uzlikšanu veikt pārrēķinu,

samazinot Prasītāja saistības pret Atbildētāju par 3904,43 EUR apmērā, kas izriet no Rēķina. Līdz ar to, tiesa atzīst, ka šajā daļā prasība ir noraidāma.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, no Atbildētāja par labu Prasītājam piedzenama valsts nodeva 390,82 EUR apmērā un Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktā noteiktie ar lietas

izskatīšanu saistītie izdevumi 3,20 EUR apmērā, kopā piedzenot 394,02 EUR.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 197.pantam un 204.1 pantam, Atbildētājam nosakāms 10 dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei. Minētais termiņš skaitāms no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8.pantu, 41.panta pirmo daļu, 97.pantu, 195., 197., 203., 204.1 pantu, tiesa

nosprieda

daļēji apmierināt SIA ’’Sabiedrība’’, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, prasību pret SIA ’’Sabiedrība2’’, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, par rēķina daļēju atzīšanu par spēkā neesošu un pienākuma uzlikšanu;

uzlikt par pienākumu SIA ’’Sabiedrība2’’, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, veikt pārrēķinu, samazinot SIA ’’Sabiedrība’’, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, saistības pret SIA ’’Sabiedrība2’’, reģistrācijas

Nr./reģistrācijas numurs/, par 3904,43 EUR, kas sastāv no pamatsummas 3226,80 EUR un pievienotās vērtības nodokļa (likme 21 %) summas 677,63 EUR apmērā, un samazinot SIA ’’Sabiedrība’’, reģistrācijas Nr./reģistrācijas

numurs/, debeta (parāda) saistības pret SIA ’’Sabiedrība2’’, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, par 3904,43 EUR, kas izriet no SIA ’’Sabiedrība2’’, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, sagatavotā un iesniegtā

2015.gada 1.jūnija rēķina Nr.TIT00025099;

noraidīt SIA ’’Sabiedrība’’, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, prasību daļā par 2015.gada 1.jūnija rēķina Nr.TIT00025099 daļēju atzīšanu par spēkā neesošu;

piedzīt no SIA ’’Sabiedrība2’’, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, par labu SIA ’’Sabiedrība’’, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, valsts nodevu 390,82 EUR un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,20 EUR, kopā

piedzenot 394,02 EUR (trīs simti deviņdesmit četri euro un divi centi);

noteikt SIA ’’Sabiedrība2’’, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, sprieduma labprātīgas izpildes termiņu – 10 dienas pēc sprieduma stāšanās spēkā.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 20 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā.

Tiesnese I.Strode