Court dismissed appeal against administrative fine for refusing to sign housing management contract.

NORAKSTS

Lieta Nr.142186711 Lietvedības Nr.11068-12/44

SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā

Valmierā, 2012.gada 14.martā

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese S.Pone,

piedaloties pieteicējam J.S., atbildētājas Burtnieku novada pašvaldības pusē pieaicinātās iestādes Burtnieku novada pašvaldības Administratīvās komisijas pārstāvei N.D.,

2012.gada 23.februārī atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc J.S., personas kods /personas kods/, pieteikuma par Burtnieku novada pašvaldības Administratīvās komisijas 2011.gada 8.aprīļa lēmuma Nr.D12-23/2011 atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] Administratīvajā rajona tiesas Valmieras tiesu namā 2011.gada 13.maijā saņemts J.S. (turpmāk arī – pieteicējs) pieteikums par Burtnieku novada pašvaldības Administratīvās komisijas (turpmāk arī – atbildētāja) 2011.gada 8.aprīļa lēmuma Nr.D12-23/2011 (turpmāk arī – pārsūdzētais lēmums) atcelšanu un ar Administratīvās rajona tiesas tiesneses 2011.gada 13.maija lēmumu pieteikums pieņemts un ierosināta administratīvā lieta Nr.142186711. Ar pārsūdzēto lēmumu pieteicējs saukts pie administratīvās atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk arī - LAPK) 150.2 panta.

[2] Pieteicējs uzskata, ka pārsūdzētais lēmums ir atceļams, pamatojoties uz šādiem argumentiem: [2.1] Ar pārsūdzēto lēmumu pieteicējam tika uzlikts administratīvais naudas sods Ls 25.00 par LAPK 150.2 pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu. Pieteicējam nav saprotams, vai neparakstot apsaimniekošanas līgumu, kurš viņam šķiet netaisns, nozīmē, ka viņš izvairās no mājas apsaimniekošanas. Pieteicējs norāda, ka viņš, kā mājas vecākais, pats vairākas reizes ir mēģinājis nodibināt mājas apsaimniekošanas biedrību, un uzskata, ka par izvairīšanos apsaimniekot māju ir netaisnīgi runāt un par to, ka viņš neparaksta līgumu vēl uzlikt sodu, kurš viņam šķiet netaisnīgs, ne tikai augstā soda procentu likme, bet galvenais, ka iedzīvotājiem nav iespēju kontrolēt maksājumus, nav pat apsaimniekošanas tāmes.

[3] Atbildētāja 2011.gada 1.jūnijā Administratīvā rajona tiesā rakstveida paskaidrojumā norāda, ka pieteicēja pieteikumu uzskata par nepamatotu sekojošu iemeslu dēļ: [3.1] Atbildētāja uzskata, ka pieteicēja pieteikums neatbilst Administratīvā procesa likuma 186. un 187.panta prasībām. No prasības pieteikuma nav redzams, kāds ir prasītāja prasījums lietā pret atbildētāju, kā arī apstākļi, ar kuriem prasītājs pamato savu prasījumu, un pierādījumi, kas to apstiprina. [3.2] Atbildētāja norāda, ka 2011.gada 10.martā Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Valmieras iecirkņa Kārtības policijas nodaļas vecākais inspektors R.C. pieteicējam sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.6649916 (turpmāk arī – Protokols) par to, ka pieteicējs, dzīvojamā nama /dzīvesvieta/ īpašnieks, neieradās SIA „VP Komforts” noslēgt dzīvojamās mājas apsaimniekošanas līgumu, kā to paredz normatīvie tiesību akti.

Protokolā fiksēts, ka līdz ar to, pieteicējs nav ievērojis Dzīvokļu īpašuma likuma 10.panta pirmās daļas 1.punktā noteikto pienākumu piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā, tādējādi izdarot administratīvo pārkāpumu, par kuru paredzēta atbildība pēc LAPK 150.2. [3.3] Atbildētāja, izskatot pieteicēja administratīvā pārkāpuma lietu, vadījās no LAPK 243.pantā noteiktā. Lietas materiāliem bija pievienoti pieteicēja 2011.gada 10.marta paskaidrojums, lēmums par administratīvās lietvedības uzsākšanu, Valmieras pagasta SIA „VP Komforts” /amats/ T.D. iesniegums policijai ar pielikumu.

Atbildētāja iepazīstoties ar administratīvo pārkāpuma lietā esošajiem materiāliem un izvērtējot lietā nodibinātos apstākļus, ņemot vērā pieteicēja paskaidrojumus un personīgo attieksmi attiecībā uz izdarīto pārkāpumu, secina, ka Protokolā uzrādītā administratīvā pārkāpuma sastāvs pēc LAPK 150.2 ir pierādīts un pieteicējs ir atzīstams par vainīgu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā. [3.4] Atbildētāja norāda, ka ar pārsūdzēto lēmumu pieteicējam uzliktais naudas sods Ls 25 nav maksimālais LAPK 150.2 sankcijā paredzētais sods un līdz ar to uzskata, ka pieteicējam piemērotais sods ir samērīgs.

Atbildētāja paskaidro, ka nesaskatīja pamatu piemērot LAPK 21.pantu un atbrīvot pieteicēju no administratīvā soda, aprobežojoties ar mutvārdu aizrādījumu, jo izvairīšanās no dzīvojamās mājas apsaimniekošanās nav maznozīmīgs pārkāpums, ko apstiprina arī likumdevēja noteiktā sankcija par minēto prasību pārkāpšanu.

[4] Tiesas sēdē pieteicējs uzturēja prasījumu, atsaucoties uz pieteikumā minētajiem argumentiem.

[5] Tiesas sēdē atbildētājas Burtnieku novada pašvaldības pusē pieaicinātās iestādes Burtnieku novada pašvaldības Administratīvās komisijas pārstāve pieteicēja pieteikumu neatzina, minot pārsūdzētajā lēmumā un rakstveida paskaidrojumos ietvertos argumentus.

Motīvu daļa

[6] Tiesa, izvērtējot lietas materiālus, noklausoties administratīvā procesa dalībnieku pārstāvju tiesas sēdē sniegtos paskaidrojumus, atzīst, ka pieteikums nav pamatots un ir noraidāms.

[7] Tiesa konstatē šādus lietas faktiskos apstākļus: [7.1] Ar Burtnieku novada pašvaldības 2010.gada 23.novembra lēmumu (protokols Nr.13, 14.punkts) nolemts Burtnieku novada kapitālsabiedrībām „Renete” un SIA „VP Komforts” līdz dzīvojamo māju pārvaldīšanas tiesību nodošanai nekavējoties nodrošināt daudzdzīvokļu dzīvojamo māju, tostarp dzīvojamās mājas /adrese/ (saskaņā ar pielikumā pievienoto sarakstu) pārvaldīšanu un apsaimniekošanu (sk.lietas 21, 18., 19.lapu). [7.2] 2011.gada 2.martā Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Valmieras iecirknī saņemts SIA „VP Komforts” iesniegums Nr.1/2-60, kurā lūgts saukt pie administratīvās atbildības par izvairīšanos no dzīvojamās mājas apsaimniekošanas mājas /adrese/, Valmieras pagastā, Burtnieku novadā dzīvokļu īpašniekus, kuri līdz uzaicinājumā minētajam datumam (2011.gada 25.februārim) nav ieradušies SIA „VP Komforts” parakstīt līgumu par dzīvojamās mājas apsaimniekošanu un pārvaldīšanu (sk.lietas 17.lapu). [7.3] 2011.gada 10.martā Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Valmieras iecirkņa Kārtības policijas nodaļas vecākais inspektors R.C. sastādījis Administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PA 649916 (turpmāk – Protokols) par to, ka 2011.gada 25.februārī Burtnieku novadā Valmieras pagastā /adrese/ īpašnieks pieteicējs neieradās SIA „VP Komforts” noslēgt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas līgumu un līdz ar to pieteicējs izvairījās Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta 1.punktā noteiktā pienākuma pildīšanas dzīvojamās mājas pārvaldīšanā, par ko atbildība paredzēta LAPK 150.2 pantā (sk.lietas 14.lapu). [7.4] Ar Burtnieku novada pašvaldības Administratīvās komisijas 2011.gada 8.aprīļa lēmumu Nr.D12-23/2011 pieteicējam atzīts par vainīgu LAPK 150.2 pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, uzliekot naudas sodu Ls 25 (sk.lietas 4.lapu)

[8] LAPK 150.2 pantā paredzēta administratīvā atbildība par izvairīšanos no likumā noteiktā pienākuma uzturēt un apsaimniekot dzīvojamo māju. Par šādu pārkāpumu minētās tiesību normas sankcijā paredzēts administratīvais sods

- naudas sodu fiziskajām personām līdz tūkstoš latiem, bet juridiskajām personām - līdz desmittūkstoš latiem. Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta 1.punktā noteikts dzīvokļa īpašnieka pienākums piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā. Dzīvokļa īpašuma likuma 36.pantā noteikts, ka līdz dzīvokļu īpašnieku sabiedrības izveidošanai vai savstarpēja līguma noslēgšanai jautājumus, kas saistīti ar daudzdzīvokļu mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, izlemj dzīvokļu īpašnieki, savstarpēji vienojoties.

Likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.pantā ir noteikti privatizētā objekta (dzīvokļa īpašnieka) pienākumi. Likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta pirmās daļas 2.punktā cita starpā ir noteikts pienākums dzīvokļa īpašniekam piedalīties daudzdzīvokļu mājas kopīgā pārvaldīšanā un apsaimniekošanā, apvienojoties ar citiem mājas īpašniekiem dzīvokļu īpašnieku sabiedrībā vai slēdzot līgumu par kopīpašuma pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, ievērojot spēkā esošos normatīvos aktus.

Likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta trešajā daļā noteikts, ka līdz brīdim, kad dzīvokļu īpašnieku sabiedrība vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarota persona ar nodošanaspieņemšanas aktu pārņem dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesības, dzīvokļu īpašnieki, likumā noteiktajā kārtībā savstarpēji vienojoties, nosaka:

1) dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas kārtību un maksu par to;

2) kā tiek noteikta katra dzīvokļa īpašnieka apmaksājamā daļa par saņemto pakalpojumu, kā arī viņiem piederošās kopīpašumā esošās mājas daļas uzturēšanai nepieciešamo pakalpojumu sniegšanas kārtību. Saskaņā ar minētā panta ceturto daļu, ja dzīvokļu īpašnieki nav vienojušies par šā panta trešās daļas 1.punktā minēto, kārtību, kādā pārvaldnieks aprēķina maksu par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, sastāda dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas darbu tāmi, paziņo dzīvokļu īpašniekiem par maksas apmēru noteiktam laika periodam, informē dzīvokļu īpašniekus par noteiktam laika periodam tāmē paredzētajām izmaksām, kā arī sagatavo dzīvokļu īpašniekiem ikgadēju atskaiti par attiecīgās maksas izlietošanu, nosaka Ministru kabinets.

Saskaņā ar minētā panta piekto daļu, ja dzīvokļu īpašnieki nav vienojušies par šā panta trešās daļas 2.punktā minēto, dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamo siltumenerģijas, ūdensapgādes, kanalizācijas, asenizācijas, sadzīves atkritumu apsaimniekošanas un lifta pakalpojumu apmaksas kārtību gadījumos, kad pakalpojums tiek sniegts ar pārvaldnieka starpniecību, kritērijus, pēc kuriem tiek noteikta katra dzīvokļa īpašnieka apmaksājamā daļa par saņemto pakalpojumu, kā arī kārtību, kādā dzīvokļu īpašnieki tiek informēti par attiecīgā līguma nosacījumiem, nosaka Ministru kabinets.

Likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta septītajā daļā noteikts, ka valsts dzīvojamās mājas valdītāja vai pašvaldības pienākums ir pārvaldīt un apsaimniekot dzīvojamo māju līdz tās pārvaldīšanas tiesību nodošanai dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarotai personai. Saskaņā ar Ministru kabineta 2008.gada 9.decembra noteikumu Nr.1014 "Kārtība, kādā aprēķināma maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu” 2.punktu dzīvojamā mājā, kuru dzīvokļu īpašnieku sabiedrība vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarota persona ar nodošanas un pieņemšanas aktu nav pārņēmusi pārvaldīšanā un apsaimniekošanā un kurā dzīvokļu īpašnieki likumā noteiktajā kārtībā nav lēmuši par pārvaldīšanas un apsaimniekošanas kārtību un noteikuši maksu par to, maksas par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu noteikšanai piemērojami minētie noteikumi.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2008.gada 9.decembra noteikumu Nr.1013 "Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu" (turpmāk – MK noteikumi Nr.1013) 2.punktu līdz dienai, kamēr dzīvokļu īpašnieku sabiedrība vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarota persona ar nodošanas un pieņemšanas aktu pārņem dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesības un dzīvokļu īpašnieki nav savstarpēji vienojušies par to, kā tiek noteikta katra īpašnieka apmaksājamā daļa par saņemto pakalpojumu un tā sniegšanas kārtība, attiecībā par samaksas veikšanas kārtību par daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamajiem siltumenerģijas, ūdensapgādes, kanalizācijas, asenizācijas, sadzīves atkritumu apsaimniekošanas un lifta pakalpojumiem, ja pakalpojums tiek sniegts ar valsts dzīvojamās mājas valdītāja vai pašvaldības (pārvaldnieka) starpniecību ir piemērojami minētie Ministru kabineta noteikumi.

Saskaņā MK noteikumu Nr.1013 5.punktu kārtību, kādā notiek savstarpējie norēķini starp dzīvokļa īpašnieku un pārvaldnieku, nosaka pārvaldīšanas un apsaimniekošanas līgumā. Minētā kārtība ir vienota visā dzīvojamā mājā. No minētajām tiesību normām izriet, ka dzīvokļa īpašnieka pienākums ir piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā. Gadījumā, ja dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesības nav nodotas dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarotai personai, mājas pārvaldīšanu nodrošina pašvaldība.

Savukārt dzīvokļa īpašnieka pienākums ir norēķināties par pakalpojumiem, kuri tiek sniegti dzīvojamās mājas apsaimniekošanai un pārvaldīšanai ar pašvaldības starpniecību, ar pašvaldības noteikto mājas pārvaldnieku saskaņā ar pārvaldīšanas un apsaimniekošanas līgumu. Proti, dzīvokļa īpašnieka pienākums piedalīties mājas apsaimniekošanā līdz mājas pārvaldīšanas tiesību nodošanai dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarotai personai aptver pienākumu noslēgt pārvaldīšanas un apsaimniekošanas līgumu ar pašvaldības noteiktu pārvaldītāju.

[9] Lietā nav strīda par to, ka pieteicējs ir dzīvokļa īpašuma Nr.25, kas atrodas daudzdzīvokļu dzīvojamajā mājā mājas /adrese/, Burtnieku novada Burtnieku pagastā, īpašnieks un ka minētās daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesības nav nodotas dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarotai personai. Līdz ar to attiecīgās pašvaldības, izskatāmajā gadījumā – atbildētājas, pienākums ir nodrošināt šīs dzīvojamās mājas pārvaldīšanu. Kā konstatēts šā sprieduma 7.1.punktā ar atbildētājas 2010.gada 23.novembra lēmumu cita starpā ir nolemts minētās daudzdzīvokļu mājas pārvaldīšanu uzdot veikt atbildētājas kapitālsabiedrībai SIA „VP Komforts”. Proti, šajā gadījumā pašvaldības kapitālsabiedrībai SIA „VP Komforts” šā sprieduma 8.punktā minēto tiesību normu izpratnē ir pārvaldnieks, kas nodrošina pašvaldības pienākumu minētās mājas pārvaldīšanā. Savukārt minētās daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas /adrese/, Burtnieku novada Burtnieku pagastā, dzīvokļa īpašumu īpašniekiem ir pienākums saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta 1.punkta un MK noteikumu Nr.1013 5.punktu ir pienākums noslēgt pārvaldīšanas un apsaimniekošanas līgumu ar atbildētājas noteikto pārvaldnieku - SIA „VP Komforts”.

[10] Ar lietā esošajiem pierādījumiem: SIA “VP Komforts” 2011.gada 1.marta vēstuli Nr.1/2-60 (sk.lietas 17.lapu), VAS “Latvijas Pasts” Paziņojumu par iekšzemes un starptautisko sūtījumu saņemšanu/piegādi/ izmaksu/reģistrēšanu” (sk.lietas 20.lapu), pieteicēja 2011.gada 10.marta paskaidrojumu (sk.lietas 16.lapu) un Protokolu tiesa atzīst par pierādītu apstākli, ka pieteicējs ir atteicies slēgt SIA “VP Komforts” piedāvāto pārvaldīšanas un apsaimniekošanas līgumu. Proti, no SIA “VP Komforts” 2011.gada 1.marta vēstules Nr.1/2-60 konstatējams, ka pieteicējs ir aicināts 2011.gada 25.februārī ierasties SIA “VP Komforts” parakstīt iepriekš nosūtīto mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas līgumu, uzaicinājumu ar līguma projektu nosūtot pieteicējam 2011.gada 1.februārī (sk.

VAS “Latvijas pasts” paziņojumu lietas 20.lapā). Savukārt pieteicējs 2011.gada 10.marta paskaidrojumā norāda, ka pieteicējam pieder dzīvoklis Valmieras pagastā /dzīvesvieta/, kas reģistrēts zemesgrāmatā. Pieteicējs saņēmis uzaicinājumu ierasties SIA „VP Komforts” un noslēgt dzīvojamās mājas apsaimniekošanas un pārvaldīšanas līgumu, bet līdz 2011.gada 25.februārim pieteicējs līgumu nav noslēdzis un arī to neslēgšot, jo viņu neapmierina līguma nosacījumi. [11] Kā iemeslu atteikumam slēgt pārvaldītāja piedāvāto līgumu pieteicējs pieteikumā norādījis apstākli, ka pieteicējiem nav iespēja kontrolēt maksājumus, ka nav pat apsaimniekošanas tāmes.

Tiesa atzīst, ka minētais arguments nav pamatots iebildums attiecībā par pārvaldnieka piedāvātā līguma saturu, proti, saskaņā ar MK noteikumu Nr.1013 8. un 9.punktu un MK noteikumu Nr.1014 5.punktu dzīvokļa īpašniekam ir tiesības saņemt dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas darbu tāmi kalendāra gadam, kā arī informāciju par maksājumiem neatkarīgi no līgumā ietvertajiem noteikumiem par šādas informācijas sniegšanu. MK noteikumu Nr.1014 5.punktā noteikts, ka pārvaldnieka pienākums ir piecu darbdienu laikā pēc dzīvokļa īpašnieka rakstiska pieprasījuma saņemšanas izsniegt tāmi attiecīgā dzīvokļa īpašniekam, savukārt MK noteikumu Nr.1013 8.punktā ir noteiktas dzīvokļa īpašnieka tiesības pieprasīt pārvaldniekam ar maksājumiem saistīto informāciju un saskaņā ar MK noteikumu Nr.1013 9.punktu pārvaldniekam ir pienākums septiņu darba dienu laikā sniegt atbildi uz šādu pieprasījumu.

Līdz ar to atzīstams, ka pieteicēja iebildumi par šādas informācijas saņemšanas iespējām no pārvaldnieka neatbrīvo pieteicēju no pienākuma slēgt mājas apsaimniekošanas un pārvaldīšanas līgumu.

[12] Ņemot vērā šā sprieduma 8.-10.punktos norādīto, atzīstams par pierādītu apstāklis, ka pieteicējs ir atteicies noslēgt daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas /adrese/, Burtnieku novada Burtnieku pagastā, kopīpašuma pārvaldīšanas līgumu ar atbildētājas kapitālsabiedrību SIA “VP Komforts” tādējādi neievērojot Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta 1.punkta prasības, par ko atbildība ir paredzēta LAPK 150.2 pantā.

[13] Par LAPK 150.2 pantā paredzēto pārkāpumu tiesību normas sankcijā paredzēts administratīvais sods - naudas sods fiziskajām personām līdz tūkstoš latiem, bet juridiskajām personām - līdz desmittūkstoš latiem. LAPK 32.panta pirmajā daļā noteikts, ka sodu par administratīvo pārkāpumu uzliek ietvaros, ko nosaka normatīvais akts, kurā paredzēta atbildība par izdarīto pārkāpumu, stingrā saskaņā ar šo kodeksu un citiem aktiem par administratīvajiem pārkāpumiem. Šā panta otrajā daļā noteikts, ka, uzliekot sodu, ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi, mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus. Par izdarīto administratīvo pārkāpumu pieteicējam uzlikts naudas sods Ls 25. Izvērtējot lietas materiālus, atzīstams, ka lietā nav konstatējami atbildību par izdarīto administratīvo pārkāpumu pastiprinoši vai mīkstinoši apstākļi. Vienlaicīgi norādāms, ka pārsūdzētajā lēmumā minētais apstāklis, ka pieteicējs nav atzinis izdarīto pārkāpumu, nav atzīstams par atbildību pastiprinošu apstākli. Taču ņemot vērā pieteicēja izdarītā pārkāpuma vainas formu, proti, ka pārkāpums ir izdarīts, apzinoties konkrētās bezdarbības prettiesisko rakstu, un līdz ar to saskaņā ar LAPK 10.pantu atzīstams par izdarītu ar nodomu (administratīvais pārkāpums atzīstams par izdarītu ar nodomu, ja persona, kas to izdarījusi, ir apzinājusies savas darbības vai bezdarbības prettiesisko raksturu, paredzējusi tās kaitīgās sekas un vēlējusies vai apzināti pieļāvusi šo seku iestāšanos), tiesa atzīst, ka pieteicējam sods ir uzlikts saskaņā ar LAPK 32.panta pirmo un otro daļu LAPK 155.2 panta pirmajā daļā paredzētā soda ietvaros, atbilstoši pieteicēja izdarītā pārkāpuma raksturam un pārkāpuma apstākļiem, un saskaņā ar LAPK 22.pantā noteikto administratīvā soda piemērošanas mērķi, tiesa atzīst, ka šāds sods ir samērīgs pieteicēja izdarītajam pārkāpumam.

[14] Ņemot vērā iepriekš norādīto, kā arī izvērtējot pārsūdzēto lēmumu kopumā, tiesa secina, ka pārsūdzētais lēmums atzīstams par tiesisku un pamatotu, tādēļ atstājams negrozīts.

Rezolutīvā daļa

Ņemot vērā iepriekš konstatēto un pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 286.panta pirmās daļas 1.punktu, Administratīvā procesa likuma 246.-251.pantu, 289.-291.pantu, tiesa nosprieda:

noraidīt J.S., personas kods /personas kods/,pieteikumu par Burtnieku novada pašvaldības Administratīvās komisijas 2011.gada 8.aprīļa lēmuma Nr.D12- 23/2011 atcelšanu;

atstāt negrozītu Burtnieku novada pašvaldības Administratīvās komisijas 2011.gada 8.aprīļa lēmumu Nr.D12-23/2011.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā divdesmit dienu laikā no tā sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvajā rajona tiesas Valmieras tiesu namā.

Tiesnese (paraksts) S.Pone

NORAKSTS PAREIZS Administratīvās rajona tiesas tiesnese_______________ S.Pone Valmierā, 2012.gada 14.martā