Court orders Citadele Bank to collect debt from individuals and seize mortgaged property.

Lietas arhīva Nr. C-0974-20

ECLI:LV:REZT:2020:1106.C26097420.3.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rēzeknē 2020.gada 6.novembrī

Rēzeknes tiesa šādā sastāvā: tiesnese S.Rūtena-Laizāne,

ar sekretāri V.Greidāni,

atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu akciju sabiedrības “Citadele banka”, reģistrācijas Nr.40103303559, prasībā pret /pers. A/, personas kods

/personas kods/, un /pers. B/, personas kods /personas kods/, par parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] 2020.gada 2.martā akciju sabiedrība “Citadele banka” iesniedza tiesā prasības pieteikumu pret /pers. A/ un /pers. B/ par parāda piedziņu.

[1.1] Prasības pieteikumā prasītāja norāda, ka 2008.gada 10.martā atbildētājs /pers. A/ un akciju sabiedrība “Parex banka” (turpmāk – Banka)

noslēdza Kredīta līgumu Nr. 14-08/18, saskaņā ar kuru Banka piešķīra atbildētājam /pers. A/ kredītu 20000 euro apmērā (turpmāk – Kredīta līgums).

Pie Kredīta līguma Banka un atbildētājs /pers. A/ 2010.gada 30.jūnijā noslēdza Vienošanos Nr. 1 par 2010.gada 10.marta Kredīta līguma Nr. 14-08/18

grozījumiem.

Banka ir izsniegusi atbildētājam /pers. A/ kredīta summu pilnā apmērā Kredīta līgumā noteiktajā kārtībā, tādējādi no savas puses izpildot Kredīta

līguma noteikumus.

Kredīta līgumā noteikto atbildētāja /pers. A/ saistību izpilde ir nodrošināta ar hipotēku 28112,16 LVL (40000 euro) apmērā uz atbildētājam /pers.

A/ piederošo nekustamo īpašumu /adrese A/, ierakstītu Ludzas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. /numurs A/ar kadastra numuru /numurs

B/(2008.gada 10.marta Ieķīlājuma līgums Nr. 14-08/18-IE1).

Kredīta līgumā noteikto atbildētāja /pers. A/ saistību izpilde pastiprināta ar atbildētājas /pers. B/ galvojumu Nr. 14-08/18-GL3. Saskaņā ar

galvojumu, atbildētāja /pers. B/ uzņēmās pienākumu atbildēt kā pats parādnieks, t.i. kā atbildētājs /pers. A/ par saistībām, kas izriet no Kredīta līguma,

tajā skaitā – ne tikai par parāda pamatsummu, bet arī par procentiem un līgumsodu, kā arī visiem iespējamiem izdevumiem, kas saistīti ar atbildētāja

/pers. A/ parādu.

Akciju sabiedrība “Parex banka” uzņēmuma pārejas rezultātā, kas notikusi 2010.gada 1.augustā, pamatojoties uz Ministru kabineta 2010.gada

14.aprīļa rīkojumu Nr. 208 (prot. Nr. 15 77) “Par koncepciju “Par akciju sabiedrības “Parex banka” restrukturizāciju” un Kredītiestāžu likuma 59.2

pantu, ir nodevusi prasītājai savas tiesības un saistības, kas izriet no Kredīta līguma, kā arī visiem pārējiem no minētā līguma izrietošo saistību

pastiprināšanas un nodrošināšanas līgumiem.

Pie Kredīta līguma prasītāja un atbildētājs /pers. A/ noslēdza šādas vienošanās:

2010.gada 30.decembra Vienošanās Nr. 2 par 2010.gada 10.marta Kredīta līguma Nr. 14-08/18 grozījumiem;

2012.gada 9.marta Vienošanās Nr. 3 par 2010.gada 10.marta Kredīta līguma Nr. 14-08/18 grozījumiem;

2014.gada 7.marta Vienošanās Nr. 4 par 2010.gada 10.marta Kredīta līguma Nr. 14-08/18 grozījumiem.

Kredīta līguma 6.1.punktā (Vienošanās Nr. 4 redakcijā) prasītājai pielīgtas tiesības vienpusēji noteikt jaunu Galīgā norēķina dienu.

Banka konstatēja, ka uz Ieķīlāto īpašumu tika vērsts trešās personas prasījums (vērsta piedziņa), kā rezultātā Ieķīlātais īpašums tiek pārdots

zvērinātas tiesu izpildītājas Gaidas Rutkovskas rīkotā piespiedu izsolē izpildu lietas Nr. 00748/025/2017 ietvaros, ko apstiprina 2020.gada 24.janvāra

paziņojums laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” par Ieķīlātā īpašuma izsoli (Nr. 17, Nr. 2020/17.IZ6), kā arī informācija no izsoļu datu bāzes par šobrīd

notiekošo izsoli.

2020.gada 9.janvārī prasītāja nosūtīja paziņojumus (brīdinājumus) Nr. 8247-01/40 un Nr. 8247-01/41, ar kuriem informēja atbildētājus par

minētā apstākļa konstatēšanu un uzaicināja atbildētājus vienoties par saistību izpildes papildu nodrošinājumu, pretējā gadījumā brīdinot par jaunas Kredīta

līguma Galīgā norēķina dienas noteikšanu.

Ar minēto paziņojumu (brīdinājumu) prasītāja informēja atbildētājus par viņu tiesībām izteikt rakstveida iebildumus par minētajiem paziņojumiem

(brīdinājumiem). Atbildētājs/pers. A/ 2020.gada 7.februārī atsūtīja iesniegumu, lūdzot izskatīt iespēju turpināt pienākumus, kas izriet no Kredīta līguma,

taču papildus nodrošinājumu nepiedāvāja.

Prasītāja konstatē, ka ir iestājusies galīgā norēķinu diena, t.i. 2020.gada 21.februāris, bet atbildētājs /pers. A/ savas saistības, kas izriet no Kredīta

līguma nav izpildījis – nav atmaksājis visu kredītu un saskaņā ar Kredīta līgumu paredzētos maksājumus.

Kopējā parāda summa sastāda 6049,55 euro, tajā skaitā:

Neatmaksātā kredīta pamatsumma – 6022,96 euro;

Nesamaksātie procenti par kredīta lietošanu 16,40 euro par laika periodu no 2020.gada 26.janvāra līdz 2020.gada 21.februārim;

Līgumsods par termiņā neveiktiem maksājumiem 5,24 euro par laika periodu no 2020.gada 26.janvāra līdz 2020.gada 17.februārim;

Likumiskie nokavējuma procenti 4,95 euro par laika periodu no 2020.gada 22.februāra (nākamā diena aiz galīgās norēķinu dienas) līdz

2020.gada 26.februārim (prasības pieteikuma sastādīšanas dienai), kas aprēķināti sekojoši: 6022,96 euro x 6% gadā = 0,99 euro dienā x 5

dienas.

Ieķīlātais īpašums pēc pārdošanas izpildu lietas Nr. 00748/025/2017 ietvaros, tiks deponēts zvērinātas tiesu izpildītājas Gaidas Rutkovskas

depozīta kontā līdz izpildu dokumenta par labu prasītājai izsniegšanai.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 628.panta (21) daļu, lai prasītāja varētu dabūt sava prasījuma daļēju vai pilnīgu samaksu, attiecībā uz zvērinātas

tiesu izpildītājas Gaidas Rutkovskas depozīta kontā deponētajiem naudas līdzekļiem ir nepieciešams attiecīgs izpildu raksts (lietas 4.-7.lapa).

Atbildētāja/pers. B/ ir devusi prasītājai galvojumu par atbildētāja /pers.A/ Kredīta līgumā noteikto saistību izpildi, bet prasītāja šo galvojumu ir

pieņēmusi. Ņemot vērā to, ka galviniece uzņēmās atbildēt prasītājai par atbildētāja /pers. A/ saistībām kā pats parādnieks, saskaņā ar Civillikuma 1702.

un 1703.pantu prasītājai ir tiesības tūlīt celt prasību pret galvinieku.

Saskaņā ar atbildētājas /pers. B/ galvojuma 8.punktu, tas stājas spēkā brīdī, kad galvinieks to ir parakstījis, un tas viņam ir saistošs līdz brīdim, kad

pilnībā ir dzēsta visa parāda summa atbilstoši Kredīta līgumam un piemērojamiem tiesību aktiem. Tā kā no Kredīta līguma izrietošā saistība nav izpildīta,

kredīts nav atmaksāts un procenti nav samaksāti, atbilstoši Civillikuma 1710.panta noteikumiem galvojums ir spēkā.

Saskaņā ar galvojumu Bankai ir tiesības pieprasīt no galvinieka parāda samaksu pilnā vai daļējā apmērā un vērst piedziņu uz galvinieka mantu, ja

klients neievēro vai nepilda savas Kredīta līgumā noteiktās saistības.

[1.2] 2020.gada 17.septembrī tiesā saņemti prasītājas prasības pieteikuma precizējumi, kuros prasītāja norādījusi, ka tā kā no prasības pieteikuma

iesniegšanas brīža līdz tiesas sēdei ir pagājis noteikts laika sprīdis, prasītāja ir aprēķinājusi likumiskos procentus par laika periodu no 2020.gada

27.februāra līdz 2020.gada 6.oktobrim (tiesas sēdes dienai).

Ņemot vērā minēto likumisko procentu pieaugumu, kā arī 2020.gada 26.martā veikto iemaksu atbildētāja /pers. A/ kredīta atmaksas kontā Nr.

LV88PARX0006933080002 par kopējo summu 145 euro, prasītāja ir novirzījusi iemaksātos naudas līdzekļus sekojošā secībā:

Naudas līdzekļus 94,94 euro daļējai neatmaksātās kredīta summas atmaksai;

Naudas līdzekļus 16,40 euro līgumisko procentu atmaksai;

Naudas līdzekļus 33,66 euro likumisko procentu atmaksai.

[1.3] Ņemot vērā iepriekš minēto un pamatojoties uz Civillikuma 1., 1278., 1319., 1587., 1652.panta 3.punktu, 1692., 1698., 1702.panta otro

daļu, 1716., 1717., 1753., 1754., 1756., 1759., 1765., 1828., 1943. un 1946.pantu, lūdza tiesu piedzīt no atbildētāja /pers. A/, bet parāda piedziņas

neiespējamības gadījumā piedzīt no atbildētājas /pers. B/, par labu prasītājai neatmaksātās kredīta summas parādu 5928,02 euro, likumiskos procentus

189,05 euro par laika periodu no 2020.gada 27.marta līdz 2020.gada 6.oktobrim, tiesas izdevumus – valsts nodevu 476,62 euro, ar lietas izskatīšanu

saistītos izdevumus 8,57 euro, noteikt prasītājai tiesības vērst piedziņu (realizēt ķīlas tiesības) uz zvērinātas tiesu izpildītājas Gaidas Rutkovskas depozīta

kontā deponētajiem naudas līdzekļiem, kas iegūti no atbildētāja /pers. A/, piederošā un par labu prasītājai ieķīlātā nekustamā īpašuma, kas atrodas

/adrese A/, kadastra Nr. /numurs B/, kas ierakstīts Ludzas pilsētas zemesgrāmatu nodalījumā Nr. 126-1, pārdošanas piespiedu izsolē izpildu lietā Nr.

00748/025/2017, kā arī noteikt prasītājas tiesības saņemt no atbildētāja /pers. A/, bet parāda piedziņas neiespējamības gadījumā no atbildētājas /pers.

B/, likumiskos 6% gadā no galvenā parāda (neatmaksātā kredīta) summas līdz sprieduma izpildes dienai (lietas 73.lapa).

[2] 2020.gada 14.aprīlī tiesā saņemti atbildētāja /pers. A/ rakstveida paskaidrojumi, kuros atbildētājs norādījis, ka piekrīt prasītājas prasībai par

parāda piedziņu pilnā apjomā un lūdz to apmierināt.

Neapstrīd faktu, ka 2008.gada 10.martā atbildētājam ar prasītāju bija noslēgts Kredīta līgums Nr. 14-08/18 un minētā līguma izpildes laikā

pamatlīgums bija papildināts ar dažādiem papildus nosacījumiem. Visa laika periodā, kad darbojas Kredīta līgums, atbildētājs kā kredīta ņēmējs godīgi

pildīja savus pienākumus pēc minētā līguma. Arī pašlaik atbildētājs turpina maksāt katru mēnesi bankai līgumā noteikto naudas summu. Visas

neskaidrības puses risināja pārrunu kārtībā, par ko liecina trīs vienošanās, ar kurām rakstveidā puses papildināja un mainīja Kredītlīguma nosacījumus.

Pie tam, uzliktie uz nekustamo īpašumu nodrošinājumi, uz kuriem savā prasības pieteikumā atsaucās prasītāja, bija izdarīti dažādu laiku atpakaļ un

nodrošinājuma uzlikšana netraucēja atbildētājam kārtīgi maksāt bankai Kredīta līgumā minētās summas.

Sakarā ar Rēzeknes tiesas 2017.gada 20.martā izdoto izpildu rakstu civillietā Nr.C22035415 par parāda piedziņu no atbildētāja par labu

sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Ludzas apsaimniekotājs” tika rīkota pirmā izsole atbildētājam piederošajam nekustamajam īpašumam, kas atrodas

/adrese A/. Izsoles rezultātā atbildētājam piederošais nosolīts par summu, kura pārsniedz summu, kas minēta prasībā. Nosolītā summa pašlaik atrodas

zvērinātas tiesu izpildītājas depozīta kontā.

Līdz ar to atbildētājam nav iebildumu, lai prasītājas prasība būtu apmierināta un no nosolītās summas būs daļēji dzēstas atbildētāja saistības pret

prasītāju (lietas 65.lapa).

[3] Atbildētāja/pers. B/ nav iesniegusi tiesā rakstveida paskaidrojumus.

[4] Prasītājas pārstāvis uz lietas izskatīšanu tiesas sēdē nav ieradies, bet 2020.gada 17.septembrī tiesā saņemts prasītājas pilnvarotās pārstāves

iesniegums, kurā prasītājas pilnvarotā pārstāve izteica lūgumu izskatīt civillietu bez prasītājas pilnvarotās pārstāves klātbūtnes, pilnībā apmierinot prasību

saskaņā ar prasības pieteikuma precizējumiem un piedzenot visus ar tiesāšanos saistītos tiesas izdevumus. Norādīts, ka prasība tiek uzturēta pilnā apmērā

(71.lapa).

[5] Atbildētājs/pers. A/ tiesas sēdē norādīja, ka prasību atzīst pilnā apmērā, par ko parakstījās paraksta veidlapā (lietas 81.lapa).

[6] Atbildētāja/pers. B/ uz lietas izskatīšanu tiesas sēdē nav ieradusies, kā arī nav tiesai darījusi zināmus attaisnojošus neierašanās iemeslus, lai gan

par lietas izskatīšanas vietu un laiku viņai tika paziņots savlaicīgi Civilprocesa likuma 56.pantā noteiktajā kārtībā, nosūtot pavēsti uz tās deklarētās

dzīvesvietas adresi.

Ņemot vērā to, ka atbildētājai /pers. B/ tiesas dokumenti nosūtīti uz deklarētās dzīvesvietas adresi, tiesa uzskata, ka paziņojuma nesaņemšana pati

par sevi neietekmē dokumenta paziņošanas faktu atbilstoši Civilprocesa likuma 56.1 panta otrā daļai, jo fiziskai personai ir pienākums būt sasniedzamai

tās deklarētajā dzīvesvietas adresē saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.panta piekto daļu.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 156.panta pirmajai daļai tiesa atzīst par iespējamu lietu izskatīt tiesas sēdē bez neieradušās atbildētājas /pers. B/

klātbūtnes, nekonstatējot Civilprocesa likuma 209. vai 210.pantā norādītos pamatus lietas atlikšanai.

Motīvu daļa

[7] Noskaidrojot lietas apstākļus, pārbaudot un novērtējot Civilprocesa likumā noteiktā kārtībā gūtos pierādījumus to kopumā, tiesa uzskata, ka

prasība ir pamatota un apmierināma.

Civilprocesa likuma 192.pants nosaka, ka tiesa taisa spriedumu par prasībā noteikto prasības priekšmetu un uz prasībā norādītā pamata,

nepārsniedzot prasījuma robežas.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 97.pantu, tiesa novērtē pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota ar tiesas sēdē vispusīgi, pilnīgi un

objektīvi pārbaudītiem pierādījumiem, vadoties no tiesiskās apziņas, kas balstīta uz loģikas likumiem, zinātnes atziņām un dzīvē gūtiem novērojumiem.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 190.panta otrajai daļai tiesa spriedumu pamato ar apstākļiem, kas nodibināti ar pierādījumiem lietā.

Strīda izšķiršanā tiesa piemēro likumu, līdz ar to tiesas pamatuzdevums ir sprieduma argumentācijā skaidri un lietas dalībniekam saprotami atklāt

lietā nozīmīgo faktisko apstākļu analīzi, kā arī likuma normu iztulkošanu un attiecināšanu uz konstatētajiem apstākļiem (Latvijas Republikas Senāta

Civillietu departamenta 2020.gada 22.aprīļa spriedums lietā Nr. SKC-158/2020 (C69320518)).

[8] Saskaņā ar Civillikuma 1401.pantu, saistību tiesības ir tādas tiesības, uz kuru pamata vienai personai - parādniekam - jāizdara par labu otrai -

kreditoram - zināma darbība, kam ir mantiska vērtība.

Atbilstoši Civillikuma 1402. pantam saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

No lietas materiāliem izriet, ka 2008.gada 10.martā starp akciju sabiedrību “Parex banka” (turpmāk – Banka) un atbildētāju /pers. A/ noslēgts

Kredīta līgums Nr. 14-08/18 (turpmāk – Kredīta līgums), saskaņā ar kuru atbildētājam /pers. A/ piešķirts kredīts 20000 LVL apmērā dzīvokļa, kas

atrodas /adrese A/ iegādei.

Procentu likme par kredīta lietošanu noteikta mainīgā procentu likme gadā, kas sastāv no nemainīgās daļas – 3,00% un mainīgās daļas – EUR 6

mēnešu LIBOR likme, kas Kredīta līguma noslēgšanas dienā ir 4,56% (1.4.1.apakšpunkts); komisijas maksa par darījuma noformēšanu noteikta 0,8%

no kredīta summas, kas sastāda 160 euro (1.4.3.apakšpunkts); procentu aprēķināšanas periods noteikts no kalendārā mēneša 26.datuma līdz tam

sekojošā mēneša 25.datumam (1.5.1.apakšpunkts); procentu samaksas datums noteikts katra kalendārā mēneša 26.datums (1.5.2.apakšpunkts);

kredīta maksājumu samaksas datums noteikts katra kalendārā mēneša 26.datumā, sākot ar 2009.gada 26.aprīli (1.5.3.apakšpunkts); galīgā norēķinu

diena noteikta 2023.gada 9.marts (ieskaitot) (1.5.4.apakšpunkts); maksājumu grafika sagatavošanas princips – kredīta atmaksas maksājumi noteikti

vienādi, procenti par kredīta lietošanu tiek aprēķināti par katru procentu aprēķināšanas periodu (1.5.5.apakšpunkts) un kredīta saņemšanas beigu termiņš

noteikts 2008.gada 20.aprīlis (1.9.punkts) (lietas 11.lapa).

Atbilstoši Kredīta līguma II daļas 2.1.punktam, puses ir vienojušās, ka Banka izsniedz atbildētājam /pers. A/ kā klientam kredītu, bet atbildētājs

/pers. A/ saņem, lieto kredītu un veic kredīta atmaksu, procentu un citu līgumā noteikto maksājumu samaksu Bankai saskaņā ar līguma noteikumiem

(lietas 12.lapa).

No lietas materiāliem pievienotās 2010.gada 30.jūnija Vienošanās Nr. 1 par Kredīta līguma grozījumiem izriet, ka puses ir vienojušās:

noteikt jaunu kredīta maksājumu samaksas datumu, Kredīta līguma 1.5.3.punktā nosakot, ka kredīta maksājumu samaksas datums ir katra

kalendārā mēneša 26.datumā, sākot ar 2010.gada 26.jūliju;

noteikt jaunu galīgā norēķina dienu, Kredīta līguma 1.5.4.punktā nosakot galīgā norēķina dienu 2012.gada 9.martā (ieskaitot) un nosakot,

ka puses var noteikt jaunas galīgā norēķina dienas plānotā kredīta atmaksas termiņa ietvaros, tas ir, līdz 2023.gada 9.martam (ieskaitot), noslēdzot

vienošanos par Kredīta līguma grozījumiem Kredīta līguma 1.10.1.punktā noteiktajā kārtībā;

noteikt jaunu maksājuma grafika sagatavošanas principu, Kredīta līguma 1.5.5.punktā nosakot, ka sākot ar 2010.gada 26.jūliju (ieskaitot)

līdz 2010.gada 26.decembrim (ieskaitot) katrā kredīta maksājuma samaksas datumā atbildētājam jāatmaksā kredīta daļa 40 euro apmērā,

procenti par kredīta lietošanu tiek aprēķināti par katru procentu aprēķināšanas periodu un sākot ar 2011.gada 26.janvāri (ieskaitot) kredīta

atmaksas maksājumi ir vienādi;

papildināt Kredīta līgumu ar 1.10.1., 1.10.2., 1.10.3., 1.10.4., 1.10.5., 1.10.6.punktu un izteikt Kredīta līguma 5.4. un 6.4.punktu jaunā

redakcijā.

Norādīts, ka uz Vienošanās Nr. 1 noslēgšanas brīdi atbildētājs /pers. A/ nav atmaksājis kredītu 18690,45 euro apmērā, tai skaitā, atbildētājs nav

samaksājis Bankai kredīta maksājumus, kam 2010.gada 26.martā, 26.aprīlī, 26.maijā un 26.jūnijā ir iestājušies samaksas termiņi un termiņā nesamaksātā

summa sastāda 476,20 euro (lietas 17.-19.lapa).

Lietas materiāliem pievienotajā 2010.gada 30.decembra Vienošanās Nr. 2 par Kredīta līguma grozījumiem norādīts, ka ņemot vērā to, ka Banka

un prasītāja 2010.gada 28.jūlijā ir noslēgušas Līgumu par uzņēmuma pāreju un saskaņā ar Kredītiestāžu likuma 59.2 pantu Finanšu un kapitāla tirgus

komisija 2010.gada 30.jūlijā ir sniegusi atļauju Līgumā par uzņēmuma pāreju minētā kredītiestādes uzņēmuma pārejai 2010.gada 1.augustā, un tādējādi

saskaņā ar Līgumu par uzņēmuma pāreju prasītājai ar 2010.gada 1.augustu ir pārgājušas visas Bankas no Kredīta līguma izrietošās tiesības un saistības.

No minētās Vienošanās Nr. 2 izriet, ka puses ir vienojušās:

noteikt jaunu procentu likmi par kredīta lietošanu, Kredīta līguma 1.4.1.punktā nosakot, ka procentu likme par kredīta lietošanu ir mainīgā

procentu likme gadā, kas sastāv no nemainīgās daļas – 4% un mainīgās daļas – EUR 6 mēnešu LIBOR likme;

noteikt jaunu kredīta maksājumu samaksas datumu, Kredīta līguma 1.5.3.punktā nosakot, ka kredīta maksājumu samaksas datums ir katra

kalendārā mēneša 26.datums, sākot ar 2011.gada 26.janvāri;

grozīt maksājumu grafika sastādīšanas principu, Kredīta līguma 1.5.5.punktā nosakot, ka katrā kredīta maksājumu samaksas datumā, sākot

ar 2011.gada 26.janvāri līdz 2011.gada 26.jūnijam (ieskaitot), atbildētājam ir jāveic kredīta atmaksa vienādu maksājumu veidā – 30 euro apmērā

un sākot ar 2011.gada 26.jūliju (ieskaitot) kredīta atmaksai tiek noteikts anuitātes princips – katra kredīta atmaksas maksājuma un procentu par

kredīta lietošanu maksājuma kopsumma ir vienāda;

papildināt Kredīta līguma 1.10.7. un 1.10.8.punktu.

Norādīts, ka uz Vienošanās Nr. 2 noslēgšanas brīdi atbildētājs /pers. A/ nav atmaksājis Bankai kredītu 18490,45 euro apmērā (lietas 20.-

21.lapa).

No lietas materiāliem pievienotās 2012.gada 9.marta Vienošanās Nr. 3 par Kredīta līguma grozījumiem izriet, ka puses ir vienojušās:

noteikt jaunu procentu likmi par kredīta lietošanu, Kredīta līguma 1.4.1.punktā nosakot, ka procentu likme par kredīta lietošanu ir mainīgā

procentu likme gadā, kas sastāv no nemainīgās daļas – 4,05% un mainīgās daļas – EUR 6 mēnešu LIBOR likme;

noteikt jaunu galīgā norēķina dienu, Kredīta līguma 1.5.4.punktā nosakot, ka galīgā norēķinu diena ir 2014.gada 9.martā (ieskaitot),

paredzot, ka puses var noteikt jaunas galīgā norēķina dienas plānotā kredīta atmaksas termiņa ietvaros, tas ir, līdz 2023.gada 9.martam (ieskaitot),

noslēdzot vienošanos par līguma grozījumiem Kredīta līguma 1.10.1.punktā noteiktajā kārtībā;

izteikt Kredīta līguma 1.10.1., 5.1.6., 5.4., 5.5., 6.1.1., 7.1.punktu jaunā redakcijā, mainīt 1.10.8.punktu un izteikt to jaunā redakcijā,

papildināt 9.7.punktu, kā arī grozīt Kredīta līgumā noteikto termina “Banka” definīciju, nosakot, ka Banka ir prasītāja.

Norādīts, ka uz Vienošanās Nr. 3 noslēgšanas brīdi atbildētājs /pers. A/ nav atmaksājis prasītājai kredītu 17530,95 euro apmērā (lietas 20.-

21.lapa).

No lietas materiāliem pievienotās 2014.gada 7.marta Vienošanās Nr. 4 par Kredīta līguma grozījumiem izriet, ka puses ir vienojušās izteikt Kredīta

līgumu jaunā redakcijā, nosakot mainīgo procentu likmi gadā, kas sastāv no bāzes likmes EUR 6 mēnešu EURIBOR likmes, kas 2014.gada 7.martā ir

0,38% (1.4.1.1.apakšpunkts) un pievienotās likmes 4,05% (1.4.1.2.apakšpunkts); bāzes likmes periods noteikts 6 mēneši (1.4.2.1.apakšpunkts),

pirmais bāzes likmes periods ilgst no 2014.gada 7.marta līdz 2014.gada 6.septembrim (ieskaitot) (1.4.2.1.1.apakšpunkts) un sākot ar 2014.gada

7.septembri bāzes likmes periodi tiek noteikti katra gada 7.martā un 7.septembrī (1.4.2.1.2.apakšpunkts); pirmais pievienotās likmes periods ilgst no

2014.gada 7.marta līdz 2019.gada 9.martam (ieskaitot) (1.4.2.2.1.apakšpunkts), nākamais pievienotās likmes periods ilgst no 2019.gada 10.marta līdz

galīgā norēķina dienai (ieskaitot) (1.4.2.2.2.apakšpunkts); procentu aprēķināšanas periodu nosakot no kalendārā mēneša 26.datuma līdz tam sekojošā

mēneša 25.datumam (1.5.1.apakšpunkts); procentu samaksas datumu nosakot katra kalendārā mēneša 26.datumu (1.5.2.apakšpunkts); kredīta

maksājumu samaksas datumu nosakot procentu samaksas datumā, sākot ar 2014.gada 26.aprīlī (1.5.3.apakšpunkts), galīgo norēķina dienu nosakot

2023.gada 9.martā (1.5.4.apakšpunkts) un maksājumu grafika sagatavošanas principu nosakot anuitātes principu – katra kredīta atmaksas maksājuma

un procentu par kredīta lietošanu maksājuma kopsumma ir vienāda (1.5.5.apakšpunkts).

Norādīts, ka uz Vienošanās Nr. 4 noslēgšanas brīdi atbildētājs /pers. A/ nav atmaksājis prasītājai kredītu 15310,86 euro apmērā (lietas 24.-

30.lapa).

Tiesa konstatē, ka puses ir vienojušās par darījuma būtiskajām sastāvdaļām, ar nolūku savstarpēji saistīties un, saskaņā ar Civillikuma 1533.pantu,

līgums uzskatāms par galīgi noslēgtu un atzīstams par tiesīgu. Kredīta līgums noslēgts atbilstoši Civillikuma prasībām, tas nav apstrīdēts, līdz ar to ir spēkā

esošs un pusēm saistošs.

[8.1] Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, bet Civillikuma 1590.pants noteic, ka

katrai pusei ir pret otru prasības tiesība par līguma izpildīšanu.

Civillikuma 1934.pants noteic, ka ar aizdevuma līgumu jāsaprot zināma daudzuma atvietojamu lietu nodošana īpašumā, ar pienākumu atdot

saņemto tādā pašā daudzumā un tādas pašas šķiras un labuma lietās.

Civillikuma 1943. pantā noteikts, ka aizņēmējam jāatdod tāda pati summa vai tāds pats daudzums, kādu viņš saņēmis.

Atbilstoši Civillikuma 1425.pantam, katra saistība jāizpilda pilnā apmērā, un nevienu nevar piespiest apmierināties tikai ar kādas saistības daļas

izpildījumu, pat arī tad, ja tās priekšmets ir dalāms.

No lietas materiāliem pievienotā Bankas 2008.gada 1.aprīļa Rīkojuma Nr. FA 023082 izriet, ka atbildētājs /pers. A/ ir saņēmis kredītu 20000

euro apmērā (lietas 31.lapa).

Ņemot vērā iepriekš minēto, tiesa konstatē, ka Banka ir izpildījusi savas no Kredīta līguma izrietošās saistības.

Saskaņā ar Civillikuma 1828.pantu, ja izpildījuma laiks ir noteikts, tad parādniekam tas jāievēro, negaidot sevišķu kreditora atgādinājumu, bet

tāpat arī viņam nav jāizpilda sava saistība agrāk, nekā pēc noteiktā termiņa notecējuma.

Civillikuma 1832.pants noteic, ka izpildījumam vajadzīgs, lai saistības priekšmets būtu izpildīts pilnīgi. Tādēļ kreditoru nevar piespiest saņemt ne

daļas izpildījumu, ne kādu citu priekšmetu tā vietā, kuru viņam ir tiesība prasīt.

Civillikuma 1589.pants noteic, ka vienpusēja atkāpšanās no līguma ir pielaižama tikai tad, kad tā pamatota ar paša līguma raksturu, vai kad to

zināmos apstākļos atļauj likums, vai arī kad tāda tiesība bijusi noteikti pielīgta.

Kredīta līguma Vienošanās Nr. 4 redakcijā 6.1.punktā paredzētas prasītājas tiesības vienpusēji noteikt jaunu galīgā norēķina dienu, nosūtot

atbildētājam paziņojumu Kredīta līguma 8.3.punktā noteiktajā kārtībā ne mazāk kā 7 dienas iepriekš, ja uz nodrošinājuma priekšmetu tiek vērsti trešo

personu prasījumi un atbildētājs nevienojas ar prasītāju par saistību izpildes papildu nodrošinājumu un tā noformēšanu saskaņā ar tiesību aktu prasībām

10 dienu laikā pēc prasītājas attiecīga rakstveida pieprasījuma nosūtīšanas atbildētājam (6.1.2.apakšpunkts) (lietas 28.lapa).

Lietas materiāliem pievienotajā Rēzeknes tiesas Ludzas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr./numurs A/noraksta II daļas 2.iedaļas 3.1., 3.2.,

4.1. un 4.2.ierakstā redzams, ka uz nekustamo īpašumu /adrese A/, ar kadastra Nr. /numurs B/, 2017.gada 7.aprīlī ir veikta atzīme – vērsta 312,64 euro

piedziņa, piedzinējs /pers. B/, pamatojoties uz 2017.gada 6.aprīļa Latgales apgabaltiesas iecirkņa Nr. 25 zvērinātas tiesu izpildītājas Gaidas Rutkovskas

nostiprinājuma lūgumu, 2017.gada 27.marta Rēzeknes tiesas izpildu rakstu lietā Nr. C26089717, un 2017.gada 28.jūnijā ir veikta atzīme – vērsta

5492,25 euro piedziņa, piedzinējs sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Ludzas apsaimniekotājs”, pamatojoties uz 2017.gada 20.marta Rēzeknes tiesas

izpildu rakstu lietā Nr. C22035415 (zvērināta tiesu izpildītāja Gaida Rutkovska) (lietas 35.-36.lapa).

No lietas materiāliem pievienotā Latgales apgabaltiesas 31.iecirkņa zvērinātas tiesu izpildītājas Gaidas Rutkovskas 2020.gada 27.janvāra

paziņojuma par nekustamā īpašuma pirmo izsoli izpildu lietā Nr. 00748/025/2017 izriet, ka pamatojoties uz Rēzeknes tiesas 2017.gada 20.martā izdoto

izpildu rakstu lietā Nr. C22035415 par parāda piedziņu no atbildētāja /pers. A/ sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Ludzas apsaimniekotājs” labā tiek

rīkota pirmā izsole parādniekam piederošajam nekustamajam īpašumam, kas atrodas /adrese A/, kadastra Nr. /numurs B/. Izsoles sākuma datums

noteikts 2020.gada 30.janvāris un izsoles noslēguma datums noteikts 2020.gada 2.marts plkst. 13.00 (lietas 39.lapa).

No lietas materiāliem pievienotā oficiālā paziņojuma par izsoli Nr. 2020/17/IZ6 izriet, ka nekustamā īpašuma /adrese A/, kadastra Nr. /numurs B/,

piespiedu pārdošanas vērtība un izsoles sākumcena noteikta 8200 euro (lietas 40.lapa).

Kredīta līguma Vienošanās Nr. 4 redakcijā 8.3.punktā noteikts, ka Kredīta līgumā noteiktie paziņojumi, brīdinājumi, pieprasījumi un cita ar Kredīta

līgumu saistīta informācija tiek uzskatīta par nosūtītu atbildētājam pienācīgā veidā, ja tā tiek nosūtīta uz Kredīta līguma 1.1.2.punktā norādīto atbildētāja

deklarētās dzīvesvietas un/vai korespondences adresi, vai arī atbildētāja paziņojumā norādīto adresi, ja prasītāja tādu ir saņēmusi (8.3.1.apakšpunkts),

vai tā tiek nodota atbildētājam personīgi (8.3.2.apakšpunkts) (lietas 30.lapa).

Kredīta līguma Vienošanās Nr. 4 redakcijā 1.1.2.apakšpunktā atbildētāja /pers. A/ deklarētās dzīvesvietas un korespondences adrese

norādīta /adrese/ (lietas 24.lapa).

No lietas materiāliem pievienotā prasītājas 2020.gada 9.janvāra Paziņojuma par trešo personu prasījumiem uz no Kredīta līguma izrietošo saistību

nodrošinājumu (Nekustamo īpašumu) un jaunās galīgā norēķina dienas noteikšanu Nr. 8247-01/40 un Nr. 8247-01/40 (turpmāk – Paziņojumi) izriet, ka

prasītāja ir informējusi atbildētājus par to, ka atbildētājs /pers. A/ ir pieļāvis Kredīta līguma 6.1.punktā norādīto apstākļu iestāšanos, proti – uz atbildētāja

/pers. A/ saistību izpildes nodrošinājumu (nekustamo īpašumu) tiek vērsti trešo personu prasījumi (Kredīta līguma 6.1.2.punkts) un uzaicinājusi

atbildētājus nekavējoties no šī paziņojuma nosūtīšanas vienoties ar prasītāju par jaunu saistību izpildes nodrošinājumu un tā noformēšanu saskaņā ar

tiesību aktu prasībām 10 dienu laikā pēc šī paziņojuma nosūtīšanas, sazinoties ar prasītājas Tiesvedības daļu, kā arī pamatojoties uz Kredīta līguma

6.1.punktu ir noteikusi jaunu galīgā norēķina dienu no Kredīta līguma izrietošo saistību izpildei – 2020.gada 21.februāri un norādījusi, ka, ja ar prasītāju

netiks panākta vienošanās par papildu nodrošinājumu vai novērsti trešo personu prasījumi, iestājoties minētajam termiņam, atbildētājiem būs pienākums

veikt pilnīgu izsniegtā un neatmaksātā kredīta, kā arī citu Kredīta līgumā noteikto, bet nesamaksāto maksājumu samaksu (lietas 41., 43.lapa).

Lietas materiāliem pievienotie Valsts akciju sabiedrības “Latvijas Pasts” paziņojumi par iekšzemes un starptautiskā sūtījuma

saņemšanu/piegādi/izmaksu/reģistrēšanu apliecina, ka prasītāja atbildētājiem adresēto paziņojumu ir nosūtījusi ierakstītā pasta sūtījumā (lietas 42.,

44.lapa) un atbildētājs /pers. A/ 2020.gada 21.janvārī šo sūtījumu ir saņēmis, ko apliecina atbildētāja /pers. A/ paraksts (lietas 42.lapa), turpretī

atbildētāja /pers. B/ nav saņēmusi šo sūtījumu, ko apliecina 2020.gada 12.aprīļa atzīme par sūtījuma atpakaļnosūtīšanu sakarā ar to, ka beidzies

glabāšanas laiks (lietas 44.lapa).

No lietas materiāliem pievienotā atbildētāja /pers. A/ 2020.gada 7.februāra prasītājai adresētā iesnieguma izriet, ka atbildētājs /pers. A/ prasītājai ir

norādījis, ka atbildētājs visa laika periodā, kad starp pusēm darbojas Kredīta līgums, atbildētājs /pers. A/ kā kredīta ņēmējs ir godīgi pildījis savus no

līguma izrietošos pienākumus. Arī pašlaik atbildētājs /pers. A/ turpina maksāt katru mēnesi prasītājai Kredīta līgumā noteikto naudas summu. Visas

neskaidrības puses ir risinājušas pārrunu ceļā, par ko liecina trīs vienošanās, ar kurām puses rakstveidā ir papildinājušas un mainījušas Kredīta līguma

nosacījumus. Norādījis, ka pašlaik Rēzeknes tiesā atrodas civillieta pret kredīta galvotāju /pers. B/ par laulības šķiršanu un citām prasībām, tai skaitā par

laulāto kopmantas sadali. Lietas izskatīšanas gaitā tiks panākta vienošanās ar /pers. B/ par to, ka laulības šķiršanas gaitā viņa apņemas maksāt minēto

Kredīta līguma ikmēneša summu. Norādījis, ka gadījumā, ja prasītājas prasījums par jaunu galīgās norēķinu dienas noteikšanu no Kredīta līguma izrietošo

saistību izpildei 2020.gada 21.februāŗi būs izpildīts, pēc minētā datuma atbildētājiem nebūs reālas iespējas izpildīt savus pienākumus un atlīdzināt

prasītājai izprasīto summu. Atbildētājs to var darīt un izdarīt tikai maksājot ik mēnesi noteikto Kredīta līguma naudas summu, kas bija līdz šim brīdim.

Norādīja, ka uz nekustamo īpašumu uzliktie nodrošinājumi bija izdarīti daudzus gadus atpakaļ un nodrošinājuma uzlikšana netraucēja atbildētājam /pers.

A/ maksāt prasītājai Kredīta līgumā norādītās summas. Līdz ar to atbildētājs /pers. A/ lūdza prasītāju izskatīt iespēju un pieņemt pozitīvu lēmumu par

jaunas galīgās norēķinu dienas nenoteikšanu un dot atbildētājam iespēju tālāk pildīt savus pienākumus pret prasītāju atbilstoši noslēgtajam Kredīta

līgumam (lietas 45.lapa).

Lietas materiāliem pievienotajā prasītājas 2020.gada 24.februāra atbildē uz atbildētāja /pers. A/ 2020.gada 7.februāra iesniegumu norādīts, ka

ņemot vērā to, ka prasītājai par labu ieķīlātais nekustamais īpašums tiek pārdots zvērinātas tiesu izpildītājas Gaidas Rutkovskas rīkotajā piespiedu izsolē

sakarā ar trešās personas vērstu prasījumu, atbilstoši Civilprocesa likuma noteikumiem, naudas līdzekļi, kas tiks iegūti izsoles rezultātā, tiks deponēti

zvērinātas tiesu izpildītājas kontā līdz izpildu dokumenta par parāda piedziņu par labu hipotekārajam kreditoram – prasītājai iesniegšanai un atbilstoši

Civilprocesa likuma 628.panta 21.daļai, lai prasītāja varētu dabūt sava prasījuma daļēju vai pilnīgu samaksu, attiecībā uz izsoles rezultātā deponētiem

naudas līdzekļiem, ir nepieciešams izpildu raksts. Ņemot vērā to, ka atbildētājs /pers. A/ nav vienojies ar prasītāju par Kredīta līguma saistību izpildes

papildu nodrošinājumu, 2020.gada 21.februārī ir iestājusies jaunā Kredīta līguma galīgā norēķina diena, un galīgais norēķins nav veikts, prasītāja ir spiesta

uzsākt piedziņas procesu (lietas 46.lapa).

No prasības pieteikumā norādītā un lietas materiāliem konstatējams, ka atbildētāji Paziņojumos norādītajā termiņā nav vienojušies ar prasītāju par

jaunu saistību izpildes nodrošinājumu un tā noformēšanu saskaņā ar tiesību aktu prasībām, līdz ar to tiesa atzīst, ka prasītāja ir tiesīgi noteikusi jaunu galīgā

norēķina dienu.

[8.2] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība, atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Savukārt, Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa nosaka, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra

puse.

Tiesai nav pamata apšaubīt prasītājas norādīto atbildētāja /pers. A/ neatmaksātās kredīta summas apmēru, kā arī nav pamata apšaubīt parāda

esamību, jo saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu samaksas izdarīšanas fakts jāpierāda tam, kas to apgalvo.

Atbildētājs/pers. A/ parāda aprēķinu nav apstrīdējis un ir atzinis prasību pilnā apmērā.

Lietā nav gūti pierādījumi, ka atbildētājs /pers. A/ pilnībā būtu norēķinājies ar prasītāju, līdz ar to tiesa atzīst, ka neatmaksātā kredīta summa

5928,02 euro apmērā piedzenama no atbildētāja tiesas ceļā.

[9] Prasītāja ir aprēķinājusi un lūgusi piedzīt no atbildētāja /pers. A/ likumiskos procentus 189,05 euro par laika periodu no 2020.gada 27.marta

līdz 2020.gada 6.oktobrim (lietas 73.lapa).

Civillikuma 1753.pants noteic, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu lietošanas

atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu.

Civillikuma 1756.pants paredz, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu.

Saskaņā ar Civillikuma 1946. pantu procenti par aizdevumiem dodami tikai tad, ja tie bijuši tieši norunāti vai ja parādnieks pielaidis nokavējumu.

Saskaņā ar Civillikuma 1651.pantu, nokavējums ir saistības izpildīšanas vai izpildījuma pieņemšanas prettiesīgs novilcinājums. Pirmajā gadījumā ir

parādnieka, bet otrajā - kreditora nokavējums.

Atbilstoši Civillikuma 1652.panta pirmās daļas 3.punktam, parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis, kad viņš palaidis

garām termiņu, kas nolikts izpildīšanai vai nu ar likumu, vai ar līgumu, vai arī pēc parašas.

Civillikuma 1662.pants noteic, ka nokavējums uzliek parādniekam pienākumu pilnā mērā atlīdzināt kreditoram visus zaudējumus […].

No lietas materiāliem pievienotajiem prasības pieteikuma precizējumiem izriet, ka atbildētājs /pers. A/ pēdējo maksājumu prasītājai ir veicis

2020.gada 26.martā (lietas 73.lapa).

Ņemot vērā iepriekš minēto, tiesa atzīst, ka atbildētājs /pers. A/ kā parādnieks ir pieļāvis saistību izpildes nokavējumu, kas dod prasītājai tiesības

aprēķināt nokavējuma procentus.

Atbilstoši Civillikuma 1759.panta 1.punktam, procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata par katru parāda samaksas

nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem.

Civillikuma 1757.pantā noteikts, ka nolīgstot procentus, jānoteic to apmērs. Ja tas nav darīts, tad atzīstams, ka klusējot pieņemti likumiskie

procenti (1765.pants).

Saskaņā ar Civillikuma 1765.panta pirmo daļu, procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums

nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

Tiesa, izvērtējot prasītājas likumisko procentu aprēķinu par kredīta samaksas nokavējumu, atzīst, ka prasītāja tos ir aprēķinājusi atbilstoši

iepriekšminētajiem Civillikuma nosacījumiem, atbildētājs /pers. A/ tos nav apstrīdējis, līdz ar to no atbildētāja par labu prasītājai ir pamats piedzīt

likumiskos procentus 189,05 euro par laika periodu no 2020.gada 27.marta līdz 2020.gada 6.oktobrim.

[10] Prasītāja lūgusi tiesu noteikt prasītājai tiesības vērst piedziņu (realizēt ķīlas tiesības) uz zvērinātas tiesu izpildītājas Gaidas Rutkovskas depozīta

kontā deponētajiem naudas līdzekļiem, kas iegūti no atbildētājam /pers. A/ piederošā un par labu prasītājai ieķīlātā nekustamā īpašuma, kas atrodas

/adrese A/, ar kadastra Nr. /numurs B/, kas ierakstīts Ludzas pilsētas zemesgrāmatu nodalījumā Nr. /numurs A/, pārdošanas piespiedu izsolē izpildu lietā

Nr. 00748/025/2017 (lietas 73.lapa).

Saskaņā ar Civillikuma 1278.pantu ķīlas tiesība ir tāda tiesība uz svešu lietu (841.p.), uz kuras pamata šī lieta nodrošina kreditoram viņa prasījumu

tādā kārtā, ka viņš var no tās dabūt šā prasījuma samaksu.

Atbilstoši Civillikuma 1304.pantam, ķīlas tiesību nodibina ar līgumu vai testamentu vai tiesas ceļā.

Saskaņā ar Civillikuma 1286.pantu ķīlas tiesība paliek spēkā tik ilgi, kamēr pilnīgi apmierināts kreditors, kuram tādēļ ķīla atbild pēc daļas samaksas

arī par vēl nesamaksāto parāda daļu.

Saskaņā ar Civillikuma 1290.pantu, ja nav noteikti norunāts pretējais, ķīlas tiesība nodrošina nevien galveno prasījumu, bet arī ar to saistītos blakus

prasījumus (..).

No lietas materiāliem izriet, ka 2008.gada 10.martā starp Banku kā ķīlas ņēmēju un atbildētāju /pers. A/ kā ķīlas devēju noslēgts Ieķīlājuma līgums

Nr.14-08/18-IE1 (turpmāk – Ieķīlājuma līgums), saskaņā ar kuru atbildētājs /pers. A/ ir ieķīlājis par labu Bankai sev piederošo nekustamo īpašumu, kas

sastāv no dzīvokļa īpašuma Nr. 1 ar kopējo platību 67,5 kvm un pie dzīvokļa īpašuma piederošām 6750/330800 kopīpašuma domājamām daļām no

daudzdzīvokļu mājas un zemes (kadastra numurs /numurs C/), un visām citām tā sastāvdaļām un piederumiem, kas atrodas /adrese A/, kadastra numurs

/numurs B/, kas ierakstīts Ludzas zemesgrāmatu nodaļas Ludzas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. /numurs A/(turpmāk – Ieķīlātais īpašums).

Atbilstoši Ieķīlājuma līguma 1.2.punktam, hipotēka uz Ieķīlāto īpašumu tiek nodibināta kā nodrošinājums ķīlas ņēmēja prasījumiem, kuri tam var

rasties pret atbildētāju /pers. A/ saskaņā ar starp pusēm noslēgto Kredīta līgumu.

Atbilstoši Ieķīlājuma līguma 1.4.punktam, pēc pušu vienošanās nodrošināmais prasījums sastāda 40000 euro, tajā skaitā piešķirtā kredīta

pamatsumma 20000 euro.

Ieķīlājuma līguma 2.3.punktā noteikts, ka ķīlas ņēmējam ir tiesības nekavējoties vērst piedziņu uz Ieķīlāto īpašumu, tajā skaitā, pēc saviem

ieskatiem prasīt saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu, ja, izbeidzot Kredīta līgumu pirms termiņa vai arī iestājoties Kredīta līgumā noteiktajam galīgā

norēķina termiņam, atbildētājs /pers. A/ nav pilnībā izpildījis savas saistības (2.3.1.apakšpunkts).

Civillikuma 1367.pants noteic, ka hipotēka dod kreditoram lietu tiesību uz ieķīlāto nekustamo īpašumu tikai pēc ierakstīšanas zemes grāmatās, bet

šā likuma 1373.pants noteic, ka hipotēku ieraksta zemes grāmatās tikai noteiktas naudas summas apmērā un uz noteiktu īpašumu, par kura īpašnieku

apzīmēts šajās grāmatās ieķīlātājs.

Lietas materiāliem pievienotajā Rēzeknes tiesas Ludzas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr. /numurs A/noraksta redzams, ka īpašuma tiesības

uz nekustamo īpašumu /adrese A/, ar kadastra Nr. /numurs B/, 2008.gada 31.martā nostiprinātas uz /pers. A/ vārda (II daļas 1.iedaļas 2.1.ieraksts).

II daļas 2.iedaļā “Atzīmes un aizliegumi, pēcmantinieku iecelšana, mantojuma līgumi, šo ierakstu pārgrozījumi un dzēsumi” 1.1.ierakstā veikta atzīme

– noteikts aizliegums bez akciju sabiedrības “PAREX BANKA” rakstiskas piekrišanas nekustamu īpašumu atsavināt, dāvināt, iznomāt (izīrēt) un citādi

nodot trešo personu lietošanā, atkārtoti to ieķīlāt trešajām personām un citādi apgrūtināt ar lietu tiesībām, aprobežot un dalīt, pamatojoties uz 2008.gada

10.marta Ieķīlājuma līgumu. 2.1.ierakstā norādīts, ka 2011.gada 8.janvārī 1.1.atzīme ir tikusi grozīta, nosakot, ka aizliegums noteikts par labu prasītājai,

pamatojoties uz 2010.gada 29.novembra vienošanos Nr. 2.-14/112.

IV daļas 1-2.iedaļā “Ķīlas tiesības un tās pamats” 1.1.ierakstā ķīlas tiesība nostiprināta kā pirmā hipotēka aizdevuma pamatsummas 20000 euro

apmērā (ekvivalents latos 2008.gada 10.martā – 14056,08 LVL). Procentu likme norādīta EUR 6 mēnešu LIBOR + 3% gadā. Līgumsods par jebkura

maksājuma kavējumu norādīts 0,25% apmērā no kavētā maksājuma par katru kavējuma dienu, bet par citu saistību neizpildi – saskaņā ar Kredīta

līgumu. Procentu un līgumsoda samaksas termiņš – saskaņā ar Kredīta līgumu. Kreditors: akciju sabiedrība “PAREX BANKA”, pamatojoties uz

2008.gada 10.marta Kredīta līgumu.

IV daļas 3.iedaļā “Ķīlas tiesību pārgrozījumi, pārgrozījumu dzēsumi” 1.1.atzīmē norādīts, ka 2011.gada 4.janvārī grozīts 1. un 2.iedaļas ieraksts

Nr. 1.1., nosakot par kreditoru prasītāju, pamatojoties uz 2010.gada 29.novembra vienošanos Nr. 2.-14/112 (lietas 35.-36.lapa).

No lietas materiāliem pievienotā Latgales apgabaltiesas 31.iecirkņa zvērinātas tiesu izpildītājas Gaidas Rutkovskas 2020.gada 27.janvāra

paziņojuma par nekustamā īpašuma pirmo izsoli izpildu lietā Nr. 00748/025/2017 izriet, ka pamatojoties uz Rēzeknes tiesas 2017.gada 20.martā izdoto

izpildu rakstu lietā Nr. C22035415 par parāda piedziņu no atbildētāja /pers. A/ sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Ludzas apsaimniekotājs” labā tiek

rīkota pirmā izsole parādniekam piederošajam nekustamajam īpašumam, kas atrodas /adrese A/, kadastra Nr. /numurs B/. Izsoles sākuma datums

noteikts 2020.gada 30.janvāris un izsoles noslēguma datums noteikts 2020.gada 2.marts plkst. 13.00 (lietas 39.lapa).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 628.panta pirmajai daļai, no naudas, kas saņemta par pārdoto ar ķīlu apgrūtinātu nekustamo īpašumu, vispirms

sedzami sprieduma izpildes izdevumi, kas saistīti ar nekustamā īpašuma pārdošanu, pēc tam apmierināmi prasījumi šādā secībā: 1) to darbinieku prasījumi

par darba algu izmaksu, kuri saistīti ar nekustamā īpašuma uzturēšanu, un ar viņu darba algām saistītie sociālās apdrošināšanas maksājumi; 2) prasījumi

par nodokļu maksājumiem, kas maksājami par šo nekustamo īpašumu; 3) zemesgrāmatā ierakstītās reālnastas, kurām pienācis samaksas termiņš; 4) ar

šā nekustamā īpašuma ķīlu nodrošinātie prasījumi pēc to pirmtiesības; 5) pārējie prasījumi šajā likumā noteiktajā secībā.

Atbilstoši minētā panta 21 daļai, ja hipotekārais kreditors nav pievienojies piedziņai (621.panta piektā daļa), nauda zemesgrāmatā norādītās

hipotēkas summas apmērā vai hipotekārā kreditora paziņojumā norādītajā apmērā, ja tāds saņemts (600.panta ceturtā daļa), ņemot vērā attiecīgā

hipotekārā prasījuma pirmtiesību, ieskaitāma tā tiesu izpildītāja depozīta kontā, kurš rīkoja izsoli, un uzglabājama līdz izpildu dokumentu saņemšanai.

Ņemot vērā minēto tiesa atzīst, ka prasījums noteikt prasītājai tiesības vērst piedziņu (realizēt ķīlas tiesības) uz zvērinātas tiesu izpildītājas Gaidas

Rutkovskas depozīta kontā deponētajiem naudas līdzekļiem, kas iegūti no atbildētājam /pers. A/ piederošā un par labu prasītājai ieķīlātā nekustamā

īpašuma, kas atrodas /adrese A/, ar kadastra Nr. /numurs B/, kas ierakstīts Ludzas pilsētas zemesgrāmatu nodalījumā Nr. /numurs A/, pārdošanas

piespiedu izsolē izpildu lietā Nr. 00748/025/2017, ir pamatots un apmierināms, jo atbilst Civillikuma tiesību normām, kurās noteiktas ķīlas ņēmēja

tiesības gūt sava prasījuma apmierinājumu no ieķīlātās mantas realizācijas.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 628.panta otrajai daļai, apmierinot hipotekāros prasījumus pēc to pirmtiesības, vienlaikus apmierināmi arī to blakus

prasījumi — procenti par pēdējiem trim gadiem līdz izsoles noslēguma dienai, piespriestie tiesas izdevumi un ar lietas vešanu saistītie izdevumi,

nepārsniedzot zemesgrāmatā ierakstītās hipotēkas summu. Atlikušajā ar nekustamā īpašuma ķīlu (hipotēku) nenodrošinātajā daļā prasījums apmierināms

šā likuma 622.pantā noteiktajā kārtībā.

[11] Prasītāja, parāda piedziņas neiespējamības gadījumā no atbildētāja /pers. A/, lūgusi piedzīt no atbildētājas /pers. B/ kā galvinieces par labu

prasītājai parādu un tiesas izdevumus (lietas 73.lapa).

Galvojums ir saistību tiesību institūts, kura definīcija sniegta Civillikuma 1692.pantā, kas noteic, ka galvojums ir ar līgumu uzņemts pienākums

atbildēt kreditoram par trešās personas parādu, neatsvabinot tomēr pēdējo no viņas parāda.

Tātad galvojums ir galvinieka uzņemta saistība, kas nodrošina saistību izpildīšanu pret galvenā parādnieka kreditoru.

Atbilstoši Civillikuma 1670.pantam, par solidāru saistība kvalificējama tad, kad katram no vairākiem parādniekiem ir pienākums izpildīt apsolīto.

Galvojums saskaņā ar Civillikuma 1692.pantu ir ar līgumu uzņemts pienākums atbildēt kreditoram par trešās personas parādu, neatsvabinot pēdējo no

viņas parāda.

No lietas materiāliem izriet, ka 2010.gada 30.jūnijā starp akciju sabiedrību “Parex banka” kā Banku un atbildētāju /pers. B/ kā galvinieku noslēgts

Galvojuma līgums Nr. 14-08/18-GL3 (turpmāk – Galvojuma līgums), saskaņā ar kuru atbildētāja /pers. B/ ir uzņēmusies saistību atbildēt Bankai kā pats

parādnieks par klienta – atbildētāja /pers. A/ saistībām, kas nodibinātas, pamatojoties uz šajā galvojumā iepriekš norādīto saistību līgumu – Kredīta

līgumu, tajā skaitā – ne tikai par parāda pamatsummu jeb galveno parādu, bet arī par procentiem par kredīta (aizdevuma) lietošanu un rezervēšanu,

komisijas maksām, nokavējuma procentiem un līgumsodu, kā arī par visiem iespējamajiem izdevumiem, kas saistīti ar atbilstoši Kredīta līgumam noteiktā

atbildētāja /pers. A/ parāda atgūšanu (1.punkts). Galvojuma līguma 2.punktā noteikts, ka šis galvojums attiecas arī uz visiem iespējamajiem Kredīta

līguma grozījumiem un papildinājumiem, tajā skaitā arī uz līgumsaistību izpildes termiņa pagarinājumu, izņemot Kredīta līgumā noteiktās kredīta

(aizdevuma) pamatsummas palielināšanu […].

Atbilstoši Galvojuma līguma 8.punktam, galvojums stājas spēkā brīdī, kad galvinieks – atbildētāja /pers. B/ to ir parakstījusi un tas viņai ir saistošs

līdz brīdim, kad pilnībā ir dzēsta visa parāda summa atbilstoši Kredīta līgumam un piemērojamiem tiesību aktiem (lietas 37.-38.lapa).

Tiesa atzīst, ka atbildētājai /pers. B/ kā galviniecei, noslēdzot Galvojuma līgumu, ir saistoši šī līguma noteikumi, atbilstoši Civillikuma 1587.pantam.

Atbildētāja/pers. B/ kā galviniece uzņēmusies atbildēt par atbildētāja /pers. A/ saistībām tādā paša apmērā, kas atbilst aizņēmēja saistībām, atbilstoši

Civillikuma 1696.pantā noteiktajam, ka galvinieka saistība vispār atbilst galvenā parādnieka saistībai, un Civillikuma 1698.pantam, kas nosaka, ka

galvinieks atbild nevien par pašu galveno parādu, bet arī par tā blakus prasījumiem, parādnieka vainas vai nokavējuma dēļ nodarītiem zaudējumiem un

tiesu izdevumiem.

Atbilstoši Civillikuma 1670.pantam, par solidāru saistība kvalificējama tad, kad katram no vairākiem parādniekiem ir pienākums izpildīt apsolīto.

Judikatūrā ir nostiprināts, ka galvojums ir līgums starp galvinieku un kreditoru, tā ir akcesora saistība, kas kalpo par citas saistības nodrošinājumu,

un galvinieks uzņemas subsidiāru atbildību par parādnieka saistību, jo galvojums pats par sevi - arī tad, ja tas ir ekspromisoriskais (galvinieks uzņēmies

saistību kā pats parādnieks atbilstoši Civillikuma 1702.panta otrajai daļai) – nenodibina galvinieka un parādnieka solidāru saistību pret kreditoru

Civillikuma 1670. un 1672.panta izpratnē (Senāta 2019.gada 15.marta spriedums C04335412, 2015.gada 23.oktobra sprieduma lietā Nr. SKC-

192/2015 (C24076810) 9.punkts, 2017.gada 17.februāra sprieduma lietā Nr. SKC-45/2017(C04217310) 7.punkts).

Ņemot vērā iepriekš minēto, tiesa atzīst, ka no galvinieka parāds un tiesas izdevumi ir piedzenami subsidiāri, tas ir, piedziņa vēršama pret galveno

parādnieku /pers. A/, bet gadījumā, ja no viņa piedziņa nav iespējama, vai iespējama daļēji, piedziņa vēršama pret galvinieci – atbildētāju /pers. B/.

[12] Prasītāja lūgusi tiesu noteikt tiesības saņemt no atbildētāja /pers. A/, bet piedziņas neiespējamības gadījumā no atbildētājas /pers. B/,

likumiskos 6% no galvenā parāda (neatmaksātā kredīta) līdz sprieduma izpildes dienai (lietas 73.lapa).

Saskaņā ar Augstākās tiesas Civillietu departamenta atziņām (sk. 2016.gada 29.janvāra lēmums lietā Nr.SKC-1331/2016) likumiskie procenti,

tiesības uz kuriem norādīts tiesas spriedumā atbilstoši Civilprocesa likuma 195.pantam, ir aprēķināmi par sprieduma izpildes nokavējumu, tātad, par laiku

posmu pēc sprieduma labprātīgās izpildes termiņa beigām, līdz ar to, atbilstoši Civilprocesa likuma 195.pantu, nosakāmas prasītājas tiesības par laika

periodu pēc sprieduma labprātīgās izpildes termiņa beigām līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt no atbildētāja /pers. A/, bet parāda piedziņas

neiespējamības gadījumā no atbildētājas /pers. B/, likumiskos procentus par parāda summas lietošanu: 6% gadā no piedzītās, bet nesamaksātās parāda

pamatsummas, nosakot, ka atbilstoši Civillikuma 1765.panta pirmajai daļai un 1763.panta 1.punktam procentu pieaugums apstājas, kad to apmērs

sasniegs pamatparāda lielumu.

[13] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos

tiesas izdevumus.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 33.panta otro daļu tiesas izdevumi ir valsts nodeva, kancelejas nodeva, ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 41.panta pirmajai daļai, 39.panta pirmās daļas 5.punktam, no atbildētāja /pers. A/, bet piedziņas neiespējamības

gadījumā no atbildētājas /pers. B/, par labu prasītājai piedzenama valsts nodeva 476,62 euro un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 8,57 euro.

[14] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu atbildētājam /pers. A/ nosakāms desmit dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei no sprieduma

spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 97., 187.panta otro daļu, 189.-195., 199.pantu, tiesa

nosprieda:

akciju sabiedrības “Citadele banka”, reģistrācijas Nr.40103303559, prasību pret /pers. A/, personas kods /personas kods/, un /pers. B/, personas

kods /personas kods/, par parāda piedziņu apmierināt.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, bet parāda piedziņas neiespējamības vai daļējas neiespējamības gadījumā no /pers. B/,

personas kods /personas kods/, par labu akciju sabiedrībai “Citadele banka”, reģistrācijas Nr.40103303559, kredīta summas parādu 5928,02 euro

(pieci tūkstoši deviņi simti divdesmit astoņi euro un 02 centi), likumiskos procentus 189,05 euro (viens simts astoņdesmit deviņi euro un 05 centi) par

laika periodu no 2020.gada 27.marta līdz 2020.gada 6.oktobrim, tiesas izdevumus – valsts nodevu 476,62 euro (četri simti septiņdesmit seši euro un 62

centi) un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 8,57 euro (astoņi euro un 57 centi), kopsummā 6602,26 euro (seši tūkstoši seši simti divi euro un 26

centi).

Parāda un tiesas izdevumu summas samaksa veicama akciju sabiedrības “Citadele banka”, reģistrācijas Nr.40103303559, AS “Citadele banka”

norēķinu kontā Nr. LV18PARX0006933080004, kods: PARXLV22.

Atzīt akciju sabiedrībai “Citadele banka”, reģistrācijas Nr.40103303559, tiesības vērst piedziņu (realizēt ķīlas tiesības) uz zvērinātas tiesu

izpildītājas Gaidas Rutkovskas depozīta kontā deponētajiem naudas līdzekļiem, kas iegūti no /pers. A/, personas kods /personas kods/, piederošā un par

labu akciju sabiedrībai “Citadele banka”, reģistrācijas Nr.40103303559, ieķīlātā nekustamā īpašuma, kas atrodas /adrese A/, kadastra Nr. /numurs B/,

kas ierakstīts Ludzas pilsētas zemesgrāmatu nodalījumā Nr. /numurs A/, pārdošanas piespiedu izsolē izpildu lietā Nr. 00748/025/2017.

Noteikt /pers. A/, personas kods /personas kods/, termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Noteikt akciju sabiedrībai “Citadele banka”, reģistrācijas Nr.40103303559, tiesības par laika periodu pēc sprieduma labprātīgās izpildes termiņa

beigām līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt 6% (sešus procentus) gadā no piedzītās un nesamaksātās pamatparāda summas.

Spriedumu 20 (divdesmit) dienu laikā apelācijas kārtībā no sprieduma sastādīšanas dienas var pārsūdzēt Latgales apgabaltiesas Civillietu tiesas

kolēģijā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rēzeknes tiesā, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2 pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības

ierosināšanas pamatiem.

Sprieduma sastādīšanas datums - 2020.gada 6.novembris.

Tiesnese S.Rūtena – Laizāne