Court reduces administrative fine for unauthorized electricity use to 100 euros due to defendant's pensioner status.

NORAKSTS

Lieta Nr.1A24005817

ECLI:LV:ZRT:2018:1109.1A24005817.2.S

LĒMUMS

Jelgavā, 2018.gada 9.novembrī

Zemgales rajona tiesas tiesnese L.Gulbe rakstveida procesā izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz /pers. A/

(turpmāk – Sūdzības iesniedzējs) sūdzību par Ikšķiles novada pašvaldības Administratīvās komisijas 2017.gada 19.septembra lēmumu Nr.D36117 un

k o n s t a t ē j a:

[1.] 2017.gada 28.jūlijā Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes (VP RRP) Ogres iecirkņa Kārtības policijas nodaļas inspektors A.Birze sastādīja

administratīvā pārkāpuma protokolu PC264333 (turpmāk – Protokols) par to, ka 2017.gada 27.aprīlī plkst.14:40 /adrese A/, tika konstatēts, ka veikts

nelikumīgs elektrības pieslēgums, kā rezultātā patvaļīgi patērēta elektroenerģija.

Protokolā norādīts, ka Sūdzības iesniedzējs ir izdarījis Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – Latvijas APK) 98. 1panta otrajā

daļā minēto administratīvo pārkāpumu.

Protokolā izdarīts ieraksts, ka Sūdzības iesniedzējs Protokola saturam nepiekrīt (lietas lapa 38).

[2.] 2017.gada 19.septembrī Ikšķiles novada pašvaldības Administratīvā komisija (turpmāk – Iestāde) pieņēma lēmumu Nr.D36117 (turpmāk –

Lēmums), ar ko Sūdzības iesniedzējs atzīts par vainīgu Latvijas APK 98. 1panta otrajā daļā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā un viņam

piemērots naudas sods 280 euro apmērā (lietas lapa 36-37).

Lēmumā norādīts, ka:

[2.1.] Administratīvā pārkāpuma lieta izskatīta Sūdzības iesniedzēja klātbūtnē, viņa interešu aizstāvību lietas izskatīšanas laikā saskaņā ar Latvijas

APK 262.pantu veica /pers. B/, kurš atzina, ka lietā nav strīda par to, ka aprīkojumu izgatavoja un tas pieder Sūdzības iesniedzējam. Papildus norādīja,

ka Sūdzības iesniedzējs elektrību ņēma no mājas, noliedza nesankcionētu pieslēgšanos elektrotīklam. Norādīja, ka sadales skapis atrodas ārpus Sūdzības

iesniedzējam piederošā nekustamā īpašuma, tādēļ Sūdzības iesniedzējs nevar atbildēt par to, ko darījuši AS “Sadales tīkls” darbinieki šajā “kastē”.

Norādīja, ka elektrības sadales skapji vienmēr tiek plombēti un nevienā dokumentā netika konstatēts, ka pie nekustamā īpašuma esošā sadales skapja

būtu bojātas AS “Sadales tīkls” darbinieku uzliktās plombas. Tādējādi uzskatāms, ka AS “Sadales tīkls” veiktās fotogrāfijas ir viltotas un sagatavotas uz

datora ar “photoshop” palīdzību.

Lietas izskatīšanas laikā AS “Sadales tīkls” darbinieks - elektriķis, inženieris /pers. C/ paskaidroja, ka šāda veida aprīkojumu nav iespējams

izmantot “kurmju sišanai”, jo savienojuma vietas ir izolētas, lai nerastos īssavienojums, kā arī norādīja, ka foto fiksācijā ir redzama vieta, kur ir bijis

nelikumīgais pieslēgums. Par to liecina arī krāsojums alumīnija krāsā, kuru AS “Sadales tīkls” darbinieki nekad neveic, kas maskē pieslēgšanās rezultātā

radušos nokvēpumu. Paskaidroja, ka 1) pieslēgums ir veikts pirms elektroenerģijas skaitītāja; 2) elektrosadales skapis sastāv no divām daļām un tikai

augšējā elektrosadales skapja daļa ir noplombēta, bet apakšējā daļa, kur bija veikts nelikumīgais pieslēgums, netiek plombēta, tādēļ arī dokumentos

nevar būt ziņu par plombēm. Informēja, ka ņemot vērā izveidojušos situāciju, šobrīd pie nekustamā īpašuma esošajam elektrosadales skapim ir

noplombēta arī tā apakšējā daļa. Norādīja uz lietas materiālos esošo foto fiksāciju, kurā redzams gan mirklis, kad tiek veikta nelikumīgā pieslēguma

atvienošana (vadu pārgriešana), gan arī pats aprīkojums, kas atrodas pie elektrosadales skapja aiz nekustamā īpašuma robežām, norādot, ka nevar būt

šaubu par veiktu nelikumīgu elektrības pieslēgumu ar Sūdzības iesniedzēja izgatavoto aprīkojumu;

[2.2.] Iestāde, izvērtējot Protokolu un tam pievienotos dokumentus: 1) 2017.gada 27.aprīļa AS “Sadales tīkls” darbinieka /pers. C/

iesnieguma protokolu, 2) 2017.gada 27.aprīļa AS “Sadales tīkls” darbinieka /pers. C/ sastādīto mantu apskates protokolu; 3) 2017.gada 27.aprīļa

lēmumu par lietvedības uzsākšanu; 4) 2017.gada 3.jūlija AS “Sadales tīkls” vēstuli Nr.V-2173S/1372S; 5) 2017.gada 27.aprīļa AS

“Sadales tīkls” aktu par konstatēto faktu Nr.3621299 ar foto fiksāciju; 6) Sūdzības iesniedzēja paskaidrojumus, kā arī uzklausot lietas izskatīšanas laikā

sniegtos paskaidrojumus, atzīst, ka lietā nav strīda par to, ka aprīkojumu izgatavojis Sūdzības iesniedzējs un savu mērķu sasniegšanai ir izmantota

elektrība, konstatēts nelikumīgs pieslēgums elektrosadales skapī, tādejādi konstatējams administratīvā pārkāpuma sastāvs - objekts (pārkāpums, par

kuru Latvijas APK paredzēta administratīvā atbildība), objektīvā puse (apzināta un tīša darbība), subjekts (Sūdzības iesniedzējs, kurš veicis pārkāpumu),

subjektīvā puse (tiešs nodoms - darbība, kā rezultātā tika izmantota elektrība, par kuru netika uzskaitīta informācija elektroenerģijas skaitītājā).

Tādejādi atzīstams, ka Sūdzības iesniedzējs izdarījis Latvijas APK 98.1panta otrajā daļā minēto administratīvo pārkāpumu, par ko fiziskai personai

tiek piemērots naudas sods no 70 līdz 280 euro apmērā.

Iestāde nekonstatē Sūdzības iesniedzēja rīcībā atbildību mīkstinošus un atbildību pastiprinošus apstākļus.

[3.] Par Lēmumu Sūdzības iesniedzējs iesniedza Sūdzību (lietas lapas 4-8), kurā lūgts atcelt Lēmumu, jo tas ir prettiesisks, nepamatots, balstīts uz

pieņēmumiem.

Sūdzība pamatota ar šādiem argumentiem:

[3.1.] 2017.gada 27.aprīlī plkst.11:45 Sūdzības iesniedzēja privātmājā /adrese A/ novads ieradās AS “Sadales Tīkls” pārstāvji un veica elektrības

sadales skapja UKS - 3644-41, kas atrodas ārpus Sūdzības iesniedzēja privātmājas teritorijas, pārbaudi. Pārbaudē piedalījās pašvaldības policijas

pārstāvji. Sūdzības iesniedzēja klātbūtnē tika atvērts elektrības skapis, veikta foto fiksācija. Elektrības sadales skapja vizuālās apskates rezultātā

konstatēts: sadales skapja plombes ir veselas; elektrības sadales skapja durvis un slēdži nav bojāti; sadales skapja verifikācijas plombe nav bojāta; visi

elektrības sadales skapja slēdži ir veseli, bojājumu kontaktos nav; pie sadales skapja nav konstatēti nesankcionēti pieslēgumi; elektrības vadu stāvoklis ir

apmierinošs un to stāvokli ietekmē dabas parādības un gruntsūdeņi.

Pēc sadales skapja apskates AS "Sadales Tīkls" darbinieks veica teritorijas apskati, kuras laikā puķu dobē, kas atrodas apmēram 10 metru

attālumā no žoga, pamanīja Sūdzības iesniedzēja izgatavoto pretkurmju līdzekli (vadu, kas bija pieslēdzams elektrībai no Sūdzības iesniedzēja mājas) un

apgalvoja, ka šis vads kalpo, lai nelegāli pieslēgtos pie AS “Sadales Tīkls” elektroskapja/elektrotīkla. Sūdzības iesniedzējs skaidroja, ka vads/iekārta

domāta kurmju atbaidīšanai un tā ir pieslēgta pie mājas elektrotīkla, uz ko AS “Sadales Tīkls” darbinieks atbildēja, ka veiks pārbaudi.

Pēc šīm darbībām tika sastādīts akts Nr.3621299, kurā tika "konstatēts", ka sadales skapim “iespējams” ir notikusi nelegāla pieslēgšanās.

Iestāde pieņēmusi Lēmumu, balstoties tikai uz AS “Sadales Tīkls” darbinieka paskaidrojumu, kurā norādīts, ka puķu dobē atrasto vadu/iekārtu

nevar izmantot "kurmju sišanai", apstiprināts, ka sadales skapja blombes nav bijušas bojātas un, ka iespējams pieslēgties pie sadales skapja apakšējās

daļas, lai gan šāds pieslēgums netika konstatēts un pieslēgšanās iespēja pieļauta tikai teorētiski.

Neatbilst patiesībai AS “Sadales Tīkls” darbinieka minētais, ka pārbaudes laikā ir konstatēts pieslēgums pie elektroskapja un veikta nelikumīgā

pieslēguma atvienošana (vadu pārgriešana), jo šāda pieslēguma nav bijis, līdz ar to arī neko atvienot nebija iespējams. Foto fiksācijā fiksētais

“aprīkojums”, kas atradās piemājas puķu dobē, un AS “Sadales Tīkls” darbinieku ieskatā paredzēts, lai nelikumīgi pieslēgtos elektrosadales skapim, ir

aprīkojums kurmju aizbaidīšanai, bet sadales skapis atrodas ārpus privātmājas teritorijas, apmēram 20 metru attālumā no puķu dobes.

Iestāde, pieņemot Lēmumu, nav salīdzinājusi AS “Sadales Tīkls” darbinieka liecības ar lietas materiālos esošajiem foto attēliem, paskaidrojumi

neatbilst fotogrāfijās redzamajam, proti, fotogrāfijās nav redzams ne nelikumīgais pieslēgums (vēl jo vairāk tā atvienošanas brīdis), ne arī kādas citas

pēdas, kas liecinātu par nelikumīgu pieslēgumu sadales tīkla elektrības skapim.

Norāda, ka ne Sūdzības iesniedzējam, ne viņa ģimenes locekļiem nebija un joprojām nav nekādas piekļuves pie elektrības sadales skapja, tas

atrodas ārpus Sūdzības iesniedzēja īpašuma robežām un ir noblombēts. Norāda, ka dzīvo ģimenes mājā, kura patērē elektrību atbilstoši ģimenes mājas

vajadzībām, tajā nav ne ražošanas telpu, ne ar elektrību apsildāmu iekārtu (baseina, pirts u.c.), kas prasītu palielinātu elektroenerģijas patēriņu, par

patērēto elektroenerģiju maksā atbilstoši piestādītajiem rēķiniem un reālajam patēriņam.

[3.2.] Sūdzības iesniedzējam piemērots maksimālais sods EUR 280, - apmērā bez jebkādiem pierādījumiem, proti, par to, ka AS “Sadales Tīkls”

darbinieks Sūdzības iesniedzēja īpašuma puķu dobē atrada kurmju aizbaidīšanas kabeli, kuru kļūdaini pieņēma par iekārtu lai pieslēgtos AS “Sadales

Tīkls” elektrības sadales skapim. Atrastajam kurmju aizbaidīšanas kabelim nav veikta ekspertīze un nav nepārprotami konstatēts, ka šis kabelis nav

kurmju aizbaidīšanas līdzeklis, bet daļa no iekārtas lai nelikumīgi pieslēgtos pie elektrības sadales skapja. Šādu liecinieka "atzinumu" nekādi nevar iztulkot

par nepārprotamu, neapgāžamu pierādījumu lietā.

[3.3.] Lēmumā nav ievērots praktiski neviens Administratīvā procesa princips, kuru ievērošana ir obligāta, lai izdotu pamatotu un taisnīgu

administratīvo aktu, kas atbilstu objektīvai realitātei un patiesībai.

[4.] Saskaņā ar LAPK 289.6 panta pirmo daļu rajona (pilsētas) tiesa administratīvā pārkāpuma lietu izskata rakstveida procesā. Rajona (pilsētas)

tiesa mutvārdu procesu nosaka pēc savas iniciatīvas vai tad, ja to lūdz persona, kura saukta pie administratīvās atbildības, cietušais vai prokurors.

Rakstveida procesā administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšana notiek, nerīkojot tiesas sēdi. Izskatot lietu rakstveida procesā, nolēmumu tiesa pieņem uz

lietā esošo dokumentu pamata.

Lietā nav saņemti lūgumi par lietas izskatīšanu mutvārdu procesā, tiesa nesaskata nepieciešamību noteikt lietas izskatīšanu mutvārdu procesā, līdz

ar to noteikta administratīvās lietas izskatīšana rakstveida procesā un saskaņā ar Latvijas APK 289. 6 panta ceturto daļu noteikts termiņš paskaidrojumu

iesniegšanai, noraidījumu pieteikšanai, citu pieteikumu un lūgumu iesniegšanai līdz 2017.gada 16.novembrim.

[5.] Lietā nav pieteikti noraidījumi, pieteikumi, lūgumi, nav saņemti paskaidrojumi.

[6.] Tiesa konstatē turpmāk minēto.

[6.1.] Lietā pastāv strīds par to, vai Sūdzības iesniedzējs ir izdarījis Latvijas APK 98.1panta otrajā daļā minēto administratīvo pārkāpumu.

[6.2.] Saskaņā ar LAPK 289.6panta devīto daļu tiesa, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, cita starpā izlemj šādus jautājumus: vai ir noticis

administratīvais pārkāpums; vai persona, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ir vainīga šā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā; vai persona ir

sodāma par šo administratīvo pārkāpumu; vai ir apstākļi, kas pastiprina vai mīkstina atbildību; kāds administratīvais sods piemērojams personai.

[6.3.] Tiesa nekonstatē Latvijas APK 289.12 panta pirmajā daļā norādītos pamatus, lai pēc savas iniciatīvas lemtu par pārsūdzētā lēmuma atcelšanu

un lietas nosūtīšanu jaunai izskatīšanai.

[6.4.] Latvijas APK 289. 13 panta trešā daļa noteic, ja tiesnesis, izskatot sūdzību, atzīst, ka iestādes lēmumā ietvertais pamatojums ir pareizs un

pilnībā pietiekams, viņš par sūdzību pieņemtā lēmuma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas iestādes nolēmuma motivācijai. Šādā gadījumā izvērstāks

argumentu izklāsts nav nepieciešams.

Tiesa, izvērtējot lietā esošos pierādījumus kopumā un savstarpējā sakarībā, un ar tiem konstatētos lietas apstākļus atzīst, ka Lēmumā ietvertais

pamatojums ir pareizs – Iestāde pareizi noteikusi, ka Sūdzības iesniedzējs ir izdarījis Latvijas APK 98.1panta otrā daļā minēto pārkāpumu. Līdz ar to

tiesa pievienojas Lēmuma motivācijai šajā daļā un to neatkārto.

Papildus tiesa norāda, ka Ministru kabineta 2014.gada 21.janvāra noteikumu Nr.50 “Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi”

(turpmāk – Noteikumi) 109.punkts noteic, ka ja, pārbaudot lietotāja elektroietaises, sistēmas operators konstatē, ka patvaļīgi ierīkots pievienojums

pirmsuzskaites tīklam vai lietotājs elektroenerģiju lieto bez elektroenerģijas komercuzskaites mēraparāta un minēto darbību dēļ ir samazināts

elektroenerģijas patēriņa rādījuma lielums vai radīta iespēja elektroenerģiju lietot bez maksas, sistēmas operators par konstatēto faktu sastāda aktu un

pieprasa lietotājam un lieciniekiem sniegt paskaidrojumus.

No Noteikumu 109.punkta secināms, ka tajā runāts par trīs pārkāpumiem – 1) patvaļīgi ierīkotu pievienojumu pirmsuzskaites tīklam 2)

elektroenerģijas lietošanu bez elektroenerģijas komercuzskaites mēraparāta un 3) iespēju elektroenerģiju lietot bez maksas.

Izskatāmajā lietā nav konstatēts otrais pārkāpums (elektroenerģijas lietošana bez elektroenerģijas komercuzskaites mēraparāta). Savukārt, Latvijas

APK 98.1panta otrā daļa runā nevis par iespēju patvaļīgi patērēt elektroenerģiju, bet par faktu, ka persona ir patvaļīgi patērējusi elektroenerģiju, kas

jāapstiprina ar lietā esošajiem pierādījumiem, t.i., lietā jābūt pierādījumiem, ka persona šo izdevību ir izmantojusi.

Ņemot vērā Noteikumu 109.punktā minēto secināms, ka ar jēdzienu “patvaļīga elektroenerģijas patērēšana” saprotama elektroenerģijas lietošana

bez maksas, tātad, apejot elektroenerģijas komercuzskaites mēraparātu.

Tiesa konstatē, ka ar lietā esošajiem pierādījumiem - aktu Nr.3621299 un tam pievienotajiem fotoattēliem (lietas lapas 47-54), lietas izskatīšana

laikā sniegtajiem AS “Sadales tīkls” darbinieka elektriķa, inženiera /pers. C/ sniegtajiem mutvārdu pāskaidrojumiem, un Sūdzības iesniedzēja un viņa

aizstāvja lietā sniegtajiem paskaidrojumiem apstiprinās fakts, ka ar Sūdzības iesniedzēja izgatavotu un viņam piederošu aprīkojumu notikusi patvaļīga

pieslēgšanās pirmsuzskaites tīklam, no kā secināms, ka Sūdzības iesniedzējs ir patvaļīgi patērējis elektroenerģiju.

Tiesai nav pamata apšaubīt AS “Sadales tīkls” darbinieku konstatēto, ņemot vērā, ka šīm personām ir zināšanas un kvalifikācija, lai konstatētu

patvaļīgus pieslēgumus elektroenerģijas pirmsuzkaites ķēdei. Savukārt, Sūdzības iesniedzēja paskaidrojumus tiesa vērtē kritiski, ņemot vērā, ka persona,

kura saukta pie administratīvās atbildības, ir ieinteresēta noliegt pārkāpumu, lai izvairītos no soda.

Attiecībā uz šī sprieduma [3.2.] punktā minētajiem Sūdzības iesniedzēja argumentiem, ka kurmju aizbaidīšanas kabelim nav veikta ekspertīze, tiesa

norāda, ka Noteikumu 110.pants noteic, ka ekspertīze veicama gadījumos, kad pārbaudot lietotāja elektroietaises, sistēmas operators konstatē, ka 1) ir

mainīta elektroenerģijas komercuzskaites mēraparāta shēma 2) ir bojāts elektroenerģijas komercuzskaites mēraparāts, 3) bojātas vai norautas

elektroenerģijas komercuzskaites mēraparāta vai pirmsuzskaites elektroaparātu plombas 4) ir izdarītas citas darbības, vai izmantotas palīgierīces, kuru dēļ

ir samazināts elektroenerģijas patēriņa rādījuma lielums, vai radīta iespēja elektroenerģiju lietot bez maksas. Līdz ar to izskatāmajā lietā Sūdzības

iesniedzēja izgatavotās ierīces ekspertīzes veikšana nebija nepieciešama.

Tiesnese atzīst, ka administratīvo pārkāpumu lietās privātpersonai ir tiesības uz līdzvērtīgām procesuālajām garantijām lietas izskatīšanā kā

kriminālprocesā un viena no šādām garantijām ir nevainīguma prezumpcijas ievērošana, kas nostiprināta arī Satversmes 92.pantā. No nevainīguma

prezumpcijas izriet, ka visas pamatotās šaubas skaidrojamas par labu personai. Tas ir, tiesai ir jāinterpretē šaubas par labu privātpersonai tikai tad, ja,

novērtējot visus lietā esošos pierādījumus, tiesa nevar nonākt pie pārliecības par personas vainu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā. Apstāklis, ka lietā

esošos pierādījumus lietas dalībnieks ir vērtējis citādāk nekā tiesa, nevar būt par pamatu apgalvojumam, ka lietā pastāv šaubas un jebkuras šaubas

tulkojamas par labu pie administratīvās atbildības saucamajai personai un uz šī pamata lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā izbeidzama.

Tiesa konstatē, ka lietas izskatīšanas laikā nav iesniegti pierādījumi, kas apstiprinātu Sūdzībā minēto.

[6.5.] Latvijas APK 98. 1panta otrā daļa noteic, ka par elektroenerģijas, siltumenerģijas vai gāzes patvaļīgu patērēšanu fiziskai personai piemēro

naudas sodu no 70 līdz 280 euro apmērā.

Latvijas APK 32.pants noteic, ka sodu par administratīvo pārkāpumu uzliek ietvaros, ko nosaka normatīvais akts, kurā paredzēta atbildība par

izdarīto pārkāpumu, stingrā saskaņā ar šo kodeksu un citiem aktiem par administratīvajiem pārkāpumiem. Uzliekot sodu, ņem vērā izdarītā pārkāpuma

raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi, mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošus un atbildību pastiprinošus apstākļus.

No Lēmuma konstatējams, ka Sūdzības iesniedzējam par Latvijas APK 98.1panta otrajā daļā minētā pārkāpuma izdarīšanu piemērots maksimālais

naudas sods, nav konstatēti atbildību mīkstinoši un atbildību pastiprinoši apstākļi, Iestāde Lēmumā nav norādījusi uz apstākļiem, pamatojoties uz kuriem

Sūdzības iesniedzējam piemērots maksimālais naudas sods.

No lietas materiāliem zināms, ka Sūdzības iesniedzējs ir pensionārs, ienākumi ap 200 euro mēnesī, nav apgādībā esošu personu, nav administratīvi

sodīts, tiesa nekonstatē atbildību pastiprinošus un atbildību mīkstinošus apstākļus.

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka grozāms Sūdzības iesniedzējam piemērotais soda mērs ietvaros, kas paredzēti normatīvajā aktā par

atbildību par administratīvo pārkāpumu.

[6.6.] Saskaņā ar Latvijas APK 289.12 panta otrās daļu tiesa, izskatot sūdzību vai protestu administratīvā pārkāpuma lietā, taisa vienu no šādiem

spriedumiem: 1) atstāj lēmumu negrozītu, bet sūdzību noraida 2) atceļ lēmumu un izbeidz lietu 3) atceļ lēmumu un taisa spriedumu, ar kuru konstatē

personas vainu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, un uzliek sodu 4) groza soda mēru ietvaros, kas paredzēti normatīvajā aktā par atbildību par

administratīvo pārkāpumu.

Tādejādi, pamatojoties uz augstāk minēto un saskaņā Latvijas APK 289. 6, 289.12 panta otrās daļas 4. punktu, 289.13 , 289.17 un 289.18 pantu,

tiesa

no s pri e da :

grozīt Ikšķiles novada pašvaldības Administratīvās komisijas 2017.gada 19.septembra lēmumu Nr.D36117 daļā par soda mēru un noteikt, ka

/pers. A/, personas kods /personas kods/, piemērojams naudas sods 100 euro apmērā.

Spriedumu var pārsūdzēt Zemgales apgabaltiesā 10 (desmit) darba dienu laikā no pilna sprieduma pieejamības dienas, iesniedzot apelācijas

sūdzību Zemgales rajona tiesā.

Spriedums sastādīts un pieejams Zemgales rajona tiesas kancelejā Jelgavā, Dambja ielā 12, 2018.gada 9.novembrī.

Tiesnese (personiskais paraksts) L.Gulbe

NORAKSTS PAREIZS

Zemgales rajona tiesas tiesnese L.Gulbe

2018.gada 9.novembrī