Court partially allowed debt collection claim against co-owners for management fees and state fees.

Lietas arhīva Nr. CA-0082-24

ECLI:LV:LAAT:2024:0403.C33554719.21.S

Latgales apgabaltiesa

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rēzeknē 2024. gada 3. aprīlī

Tiesa šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētājs tiesnesis Ilmārs Stivriņš, tiesneses Valentīna Lohova un Valentīn

Sokolova,

ar tiesas sēdes sekretāri Liliju Bistrovu,

izskatīja atklātā tiesas sēdē Cisco Webex videokonferences platformā civillietu/Organizācija B/ prasībā pr

/Persona B/ un /Persona A/ par parāda piedziņu sakarā ar /Persona B/ un /Persona A/ apelācijas sūdzību par Rīgas rajon

tiesas 2020. gada 6. novembra spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] /Organizācija F/ 2019. gada 11. novembrī cēla tiesā prasību pret /Persona B/ un /Persona A/, kur

pamatojoties uz Civillikuma 1402., 1587., 1651., 1662. pantu, 1759. panta 1. punktu, 1762. pantu, 1765. panta pirmo u

ceturto daļu, Dzīvokļa īpašuma likuma 8., 10. un 13. pantu, lūdza piedzīt no katra atbildētāja 2479,54euro parādu, k

veido pārvaldīšanas maksas un komunālo pakalpojumu maksas pamatparāds 1328,12 euro, kompensācija par prasība

iesniegšanu tiesā 225 euro, līgumiskie nokavējuma procenti 907,29 euro un ar pasta sūtīšanu un izziņu pieprasīšan

saistītie izdevumi 19,13 euro, kā arī piedzīt no atbildētājiem tiesāšanās izdevumus.

Prasības pieteikumā norādīti šādi apstākļi un pamatojums.

[1.1] /Persona B/ un /Persona A/ ir dzīvokļa īpašuma /Adrese C/, kopīpašnieki – katram pieder ½ domājamā da

no šī īpašuma.

[1.2] /Organizācija F/ no 2011. gada janvāra uz līguma ar dzīvokļu īpašnieku kopību pamata pārvalda nekustam

īpašumu /Adrese A/, kas sastāv no daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas un zemesgabala.

[1.2.1] Ar šīs dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku 2010. gada 3. novembra kopsapulces lēmumu noteik

kopīpašuma pārvaldīšanas maksa 0,50 lati (0,71 euro) par 1 m2mēnesī 2011. gadā.

Pārvaldīšanas maksa atbilstoši 2011. gada 25. oktobra un 2013. gada 4. janvāra kopsapulču lēmumiem bij

nemainīga līdz 2014. gadam, bet ar 2013. gada 12. decembra, 2014. gada 16. decembra, 2015. gada 14. decembra u

2016. gada 19. decembra kopsapulču lēmumiem tā noteikta 0,70euro par 1 m2 mēnesī 2014.-2017. gadā. 2016. gad

19.decembra pārvaldīšanas līgumā pārvaldīšanas maksa 2018. gadā noteikta 0,75euro par 1 m2 mēnesī, jo tik

pievienots papildu uzkrājums jumta seguma maiņai 0,05 euro par 1 m2 mēnesī.

[1.2.2] Atbilstoši kopsapulces 2011. gada 24. marta lēmumam pārvaldniecei ir tiesības iekasēt soda naudu 0

procentu no kopējās parāda summas par katru nokavēto dienu no nākamā mēneša 26. datuma, ja parāda summa

lielāka nekā pārvaldīšanas maksa par diviem mēnešiem, bet atbilstoši 2011. gada 25. oktobra lēmumam – ja parād

summa ir lielāka nekā pārvaldīšanas maksa par trīs mēnešiem.

Dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē akceptētā 2016. gada 19. decembra pārvaldīšanas līguma 6.11. punktā puse

vienojās, ka, ja īpašnieks nesamaksā maksājumus rēķinā norādītajā termiņā un apmērā, pārvaldniecei ir tiesība

aprēķināt nokavējuma 0,2 procentus no pārvaldīšanas un komunālo pakalpojumu izdevumu kopējās pamatparād

summas par katru nokavēto dienu no nākamā mēneša 1. datuma līdz apmaksas dienai ieskaitot.

[1.2.3] Dzīvokļu īpašnieku kopsapulce 2015. gada 14. decembrī nolēma pilnvarot pārvaldnieci pārstāv

kopīpašniekus tiesā procesos, kas saistīti ar parādu piedziņu no citiem kopīpašniekiem, ja parāda pamatsumma ir lielāk

nekā 140 euro, piedzīt no parādniekiem rēķinos iekļautās summas, nokavējuma procentus, līgumsodu un tiesāšanā

izdevumus.

Kopsapulce šajā lēmumā arī nolēma noteikt, ka kopīpašniekam, kurš laikā nenorēķinās par saņemtajiem

pakalpojumiem un pret kuru tiesā iesniegta prasība par parāda piedziņu, papildus prasības summai un tiesāšanā

izdevumiem ir jāsamaksā pārvaldniecei kompensācija par prasības iesniegšanu (ietver kancelejas un lieta

sagatavošanas izdevumus) – 300 euro, ja pamatparāds ir līdz 1000 euro, un 450 euro, ja pamatparāds pārsniedz 100

euro.

Tā kā biedrības mērķis nav peļņas gūšana un biedrība izveidota tikai dzīvojamās mājas pārvaldīšanai u

dzīvokļu īpašnieku aizsardzībai, minētā kompensācija piemērota, lai nepalielinātu pārējiem dzīvokļu īpašniekiem

pārvaldīšanas maksu sakarā ar tiesvedībām un šādus izdevumus biedrībai kompensētu tas dzīvokļa īpašnieks, kas a

savu uzvedību nepilda likumā uzliktos pienākumus.

[1.3] /Organizācija F/ ir nodrošinājusi īpašuma /Adrese A/, pārvaldīšanu un komunālo pakalpojumu pieejamību

bet atbildētāji ilgstoši un sistemātiski nav pilnībā apmaksājuši viņiem izrakstītos rēķinus, lai gan nekādus iebildumu

pret saņemtajiem pakalpojumiem vai izrakstītajiem rēķiniem nav izteikuši.

Tādēļ par laiku no 2014. gada 1. oktobra līdz 2019. gada 20. septembrim atbildētājiem par dzīvokļa īpašum

izveidojies 2656,23euro pamatparāds par pārvaldīšanu, atkritumu izvešanu un elektrību koplietošanas telpā

Kompensācija par prasības iesniegšanu tiesā jāmaksā 450 euro, ar pasta sūtīšanu un izziņu pieprasīšanu saistīt

izdevumi – 38,26 euro. Nokavējuma procenti 2343,20 euroaprēķināti par laiku no 2014. gada 26. decembra līdz 201

gada 31. augustam.

Tā kā atbildētājiem katram pieder ½ domājamā daļa no dzīvokļa īpašuma, tad minētie izdevumi piedzenami n

atbildētājiem vienādās daļās.

[2] Atbildētāji /Persona B/ un /Persona A/ iesniedza rakstveida paskaidrojumus sakarā ar celto prasību, vēlāk

arī paskaidrojuma papildinājumus, norādot, ka prasību atzīst daļēji, t.i., atzīst parādu par sniegtajiem pakalpojumiem

1067,89euro, bet nepiekrīt kavējuma naudai un kompensācijai.

Ņemot vērā, ka kopīpašniekiem tiek izrakstīts viens rēķins, par kura samaksas kārtību viņi savstarpēji vienoja

uzskata, ka parāda summu nevar aprēķināt proporcionāli katram dzīvokļa īpašniekam piederošajai daļai, bet parād

jāskaita kopā.

[3] /Organizācija F/ 2020. gada 1. septembrī atsauca prasību pret /Persona A/, norādot, ka viņš tiesvedības laik

labprātīgi samaksājis parādu, savukārt pret /Persona B/ palielināja prasības summu sakarā ar tiesvedības laikā pieauguš

parādu, lūdzotpiedzīt no atbildētājas kopējo parādu 2896,96 euro, ko veido pamatparāds par sniegtajiem pakalpojumiem

1594,82 europar laika posmu no 2014. gada 1. oktobra līdz 2020. gada 31. augustam, kompensācija par prasības celšan

tiesā 225euro, ar pasta sūtīšanu un izziņu pieprasīšanu saistītie izdevumi 19,13 euro, izdevumi par ķīlas ierakstīšan

4,62 euro un nokavējuma procenti 1053,39 europar laika posmu no 2016. gada 19. decembra līdz 2020. gada 3

augustam. Kā arī lūdza piedzīt no atbildētājiem visus prasītājas samaksātos tiesas izdevumus.

[4] Ar Rīgas rajona tiesas 2020. gada 6. novembra spriedumu:

- izbeigta tiesvedība daļā par parāda 1572,24 euro un nokavējuma procentu 907,29 europiedziņu no /Persona A

jo prasītāja šajā daļā atteikusies no prasības;

- apmierināta daļēji prasība par parāda 1594,82 europar sniegtajiem pakalpojumiem laikā no 2014. gada

oktobra līdz 2020. gada 31. augustam, līgumisko nokavējuma procentu 1053,39europar laiku no 2016. gada 1

decembra līdz 2020. gada 31. augustam un tiesāšanās izdevumu 232,36euro, kopā 2880,57 euro, piedziņu no /Person

B/;

- noraidīta prasība daļā par kompensācijas 225 euro, pasta izdevumu 19,13 euro un ķīlas ierakstīšanas izdevum

4,62 euro, kopā 248,75 euro, piedziņu no /Persona B/.

- no /Persona A/ prasītājas labā piedzīti tiesas izdevumi 219,23euro.

Spriedums pamatots ar šādiem motīviem.

[4.1] Ar 2010. gada 29. decembra nekustamā īpašuma pārvaldīšanas un apsaimniekošanas tiesību nodošanas u

pieņemšanas aktu, pamatojoties uz dzīvokļu īpašnieku kopsapulces 2010. gada 16. janvāra lēmumu, dzīvojamās ēka

pārvaldīšanas un apsaimniekošanas tiesības nodotas prasītājai. Arī dzīvokļu īpašnieku kopības kopsapulču protokoli pa

laika posmu no 2010. gada 20. jūlija līdz 2015. gada 14. decembrim apliecina, ka pirms 2016. gada 19. decembr

pārvaldīšanas līguma noslēgšanas dzīvokļu īpašnieku kopība bija uzdevusi prasītājai veikt apsaimniekošanas u

pārvaldīšanas funkcijas.

Vērtējot Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 10. panta otro daļu kopsakarā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 1

panta trešo daļu, secināms, ka visiem dzīvokļa īpašniekiem saistošs ir ne tikai rakstveidā noslēgts pārvaldīšanas līgum

bet arī dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums. Tādējādi atzīstams, ka primāri pārvaldnieka tiesības veikt pārvaldīšana

darbības izriet no dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma, savukārt pārvaldīšanas līgums ir tam pakārtots un vienīg

konkretizē pieņemtā lēmuma saturu un starp pusēm pastāvošo tiesisko attiecību robežas.

[4.2] Prasītāja izrakstījusi atbildētājiem rēķinus par sniegtajiem apsaimniekošanas un atkritumu izvešana

pakalpojumiem, kā arī elektrības nodrošināšanu koplietošanas telpās.

[4.2.1] 2016. gada 19. decembra pārvaldīšanas līgumā noteikts, ka obligāti veicamās pārvaldīšanas darbība

ietver dzīvojamās mājas uzturēšanu (piemēram, sanitāro apkopi), pārvaldīšanas darba plānošanu, organizēšanu u

pārraudzību, dzīvojamās mājas lietas vešanu un informācijas sniegšanu valsts un pašvaldības institūcijām.

Prasītājas noslēgtie līgumi ar trešajām personām par sadzīves atkritumu izvešanu, elektroenerģijas piegād

teritorijas un telpu uzkopšanu, kā arī darba un uzņēmuma līgumi apstiprina faktu, ka prasītāja nodrošināja nepārtraukt

to pakalpojumu sniegšanu, kurus tā apņēmās sniegt saskaņā ar dzīvokļu īpašnieku kopības dotajiem uzdevumiem u

pārvaldīšanas līgumu. Tādējādi prasītāja ir pierādījusi pakalpojumu sniegšanu, veicot visus nepieciešamos un no tā

sagaidāmos pasākumus, lai nodrošinātu efektīvu pārvaldnieka pienākumu izpildi.

[4.2.2] Nav nozīmes apstāklim, ka /Persona B/, iespējams, faktiski neuzturas savā dzīvoklī, jo neviena tiesīb

norma neparedz atkāpi no dzīvokļa īpašnieka pienākuma vai nu pašam īstenot nekustamā īpašuma pārvaldīšanu, v

apmaksāt pārvaldnieka sniegtos pakalpojumus par īpašuma uzturēšanu atbilstošā stāvoklī.

[4.3] No Dzīvokļa īpašuma likuma 10. panta pirmās daļas 2. un 3. punkta un 13. panta pirmās daļas izri

atbildētāju kā kopīpašnieku pienākums, pamatojoties uz dzīvokļa īpašnieku kopības lēmumu, veikt samaksu pa

pakalpojumiem, kas saistīti ar nekustamā īpašuma pārvaldīšanu un komunālajiem pakalpojumiem (piemēram, apkur

aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana).

Tādējādi, lai gan par dzīvokļa īpašumu, kas pieder vairākiem kopīpašniekiem, tiek izrakstīts viens rēķins, tomē

katrs no viņiem atbild par savu patstāvīgi nošķiramo kopīpašuma daļu.

Apsaimniekošanas maksu, maksu par atkritumu izvešanu un elektrību koplietošanas telpās par laika posmu n

2014. gada 1. oktobra līdz 2020. gada 31. augustam prasītāja aprēķinājusi atbilstoši dzīvokļu īpašnieku kopsapulce

pieņemtajiem lēmumiem, minētā summa nav uzskatāma par nesamērīgu attiecībā pret pārvaldnieka izmaksām u

ieguldījumiem. Līdz ar to prasība par šo izdevumu piedziņu ir pamatota un no atbildētājas prasītājas labā piedzenam

parāds 1594,82euro.

[4.4] Saskaņā ar Civillikuma 1756. pantu pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu

vai uz likumu. Savukārt atbilstoši Civillikuma 1765. pantam procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā.

Saskaņā ar dzīvokļu īpašnieku kopsapulces 2015. gada 14. decembra protokolu Nr. 17 par rēķinu apmaksa

kavējumu, pārvaldniekam ir tiesības iekasēt nokavējuma procentus 0,1 % apmērā no laikā nesamaksātās kopējā parād

summas par katru dienu. Līdz ar to prasītājai par laika posmu no 2016. gada 19. decembra līdz 2020. gada 31. augustam

ir tiesības saņemt no atbildētājas līgumiskos nokavējuma procentus 1053,39euro.

[4.5] Ievērojot, ka atbildētājs /Persona A/ tikai pēc prasības celšanas tiesā samaksāja savu parādu 2479,53eurou

prasītāja atbilstoši Civilprocesa likuma 74. panta trešās daļas 1. punktam atteicās no prasības šajā daļā, tad saskaņā ar š

likuma 41. panta otro daļu no /Persona A/ prasītājas labā ir piedzenami tiesas izdevumi 219,23euro, ko veido vals

nodeva 216,50 euro un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 2,73 euro.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41. panta pirmo daļu no /Persona B/ prasītājas labā piedzenami tiesas izdevum

proporcionāli apmierināto prasījumu apmēram 200,41euro, ko veido valsts nodeva 197,91 euro un ar lietas izskatīšan

saistītie izdevumi 2,50 euro, kā arī saskaņā ar Civilprocesa likuma 44. panta pirmās daļas 3. punktu no atbildētāja

piedzenami ar lietas vešanu saistītie izdevumi to faktiskajā apmērā.

Savukārt valsts labā piedzenama iepriekš nesamaksātā valsts nodeva par prasības pieaugumu 15,27 euro.

[5] Atbildētāji /Persona A/ un /Persona B/ iesnieguši apelācijas sūdzību par pirmās instances tiesas spriedumu

pārsūdzot to daļā, ar kuru apmierināta prasība daļā pret /Persona B/, no /Persona A/ prasītājas labā piedzīti tiesa

izdevumi un daļā, kurā izbeigta tiesvedība par parāda un nokavējuma procentu piedziņu no /Persona A/.

Apelācijas sūdzība pamatota ar šādiem argumentiem.

[5.1] Atbildētāji ir norēķinājušies par saņemtajiem pakalpojumiem ar prasītāju. Parāda summu veido tik

nokavējuma procenti, maksa par nepamatotiem pakalpojumiem un izdevumiem, kas saistīti ar parāda piedziņu un pas

sūtījumiem, līdz ar to ir noraidāms prasījums par pamatparāda piedziņu un lūgums par tiesvedības izbeigšanu pr

atbildētāju /Persona A/ (tā apelācijas sūdzībā).

Atbildētājiem kā dzīvokļa kopīpašniekiem tika izrakstīts viens rēķins un atbildētāji savā starpā bija vienojušie

ka visus rēķinus apmaksās /Persona A/.

Prasītājas izrakstītie rēķini ir nepareizi un nepamatoti, jo nav saprotams, kā tiek aprēķinātas maksājamās summa

un kas veido apsaimniekošanas maksu. Turklāt dzīvojamai mājai nav sētnieka un pārvaldnieka, bet maksa par šiem

pakalpojumiem iekļauta rēķinos. Nav pamatota arī aprēķinātā maksa par atkritumu izvešanu un elektrību kāpņu telpā

attiecībā pret /Persona B/, jo viņa dzīvokļa īpašumā nedzīvo.

Apsaimniekošanas maksa 2018. un 2019. gadam noteikta nelikumīgi, jo tā apstiprināta ar biedrības biedr

sapulces, nevis dzīvokļu kopīpašnieku kopības lēmumu, kā to nosaka Dzīvokļa īpašuma likuma 13., 15., 16. pants.

[5.2] Dzīvoklim ir divi īpašnieki un, tā kā viņiem tiek izrakstīts viens rēķins, tad dzīvokļa līdzīpašniek

savstarpēji var vienoties, kādā veidā norēķināsies par saņemtajiem pakalpojumiem. Līdz ar to parāda summa na

dalāma proporcionāli katra dzīvokļa īpašnieka piederošajai daļai, bet norādāma kopā. Tāpēc tiesvedību pret atbildētāj

/Persona A/ nevar izbeigt, jo viņš nav piekritis parāda summai, kurā ietilpst nepamatoti aprēķinātā kompensācija u

nokavējuma procenti.

No maksājumu uzdevumiem redzams, ka atbildētāji vienmēr norādīja maksājuma mērķi, tostarp 2020. gada 2

augusta maksājuma uzdevumā ir norādīts mērķis – pamatparāds civillietā C33554719.

[5.3] Atbildētāji uzskata, ka prasītājai nav likumiska pamata piedzīt no viņiem nokavējuma procentus un šād

prasījums ir noraidāms.

[5.4] Ievērojot minētos apsvērumus, atbildētāji lūdz apgabaltiesu taisīt lietā jaunu spriedumu, piedzenot n

prasītājas visus tiesas izdevumus.

[6] Prasītāja rakstveida paskaidrojumos norādījusi, ka atbildētāju apelācijas sūdzību uzskata par nepamatotu šād

apsvērumu dēļ.

[6.1] Laika posmā no 2019. gada 1. oktobra līdz 2020. gada 31. augustam atbildētājs /Persona A/ ir veic

maksājumus prasītājas norēķinu kontā kopsummā 3083,24euro. Tā kā veicot maksājumus no sava konta, bet cita

personas vārdā, /Persona A/ maksājuma mērķī vienmēr konkrēti norādīja, par kādu personu tiek veikts maksājums, ta

nav nekāda pamata izdarīt secinājumu, ka /Persona A/ veicis maksājumus arī par atbildētāju /Persona B/.

Atbildētājs /Persona A/ labprātīgi samaksāja savu parādu 2896,95euro, kas bija izveidojies par laika posmu n

2014. gada 1. oktobra līdz 2020. gada 31. augustam, tāpēc prasītāja saskaņā ar Civilprocesa likuma 74. panta trešā

daļas 1. punktu atteicās no prasības daļā pret viņu.

Atbildētājas /Persona B/ galvenais parāds uz 2020. gada 1. septembri bija 1 843,57euro, ko viņa na

samaksājusi.

[6.2] Atbildētāji ir dzīvokļa īpašuma kopīpašnieki, tāpēc viņi saņem vienu kopīgu rēķinu.

Pamatojoties uz dzīvokļu īpašnieku kopsapulces 2010. gada 20. jūlija un 2014. gada 10. aprīļa lēmumiem

daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas viena dzīvokļa maksājamā daļa par elektrību koplietošanas telpās un par atkritum

izvešanu tiek aprēķināta atbilstoši dzīvokļu un nedzīvojamo telpu skaitam.

Tas nozīmē, ka atbildētāju maksājamā daļa par dzīvojamajās mājas uzturēšanai nepieciešamajiem

pakalpojumiem nemainās atkarībā no tā, vai dzīvokļa īpašnieks dzīvo vai nedzīvo savā dzīvokļa īpašumā.

Atbildētāji ir dzīvokļa īpašuma kopīpašnieki, katram pieder ½ domājamā daļa, un starp viņiem nav nekāda

vienošanās par parāda summu sadalīšanu, tāpēc prasītāja pamatoti aprēķināja parādu proporcionāli katra kopīpašniek

domājamās daļas lielumam.

[6.3] Saskaņā ar 2016. gada 19. decembra pārvaldīšanas līguma 6.11. punktu, ja īpašnieks nemaksā maksājumu

rēķinā norādītajā termiņā un apmērā, pārvaldniekam ir tiesības aprēķināt un iekasēt no īpašnieka nokavējuma procentu

0,2 % apmērā no kopējās pamatparāda (par pārvaldīšanu un komunālajiem pakalpojumiem) summas par katru nokavēt

dienu.

Prasītāja par laika posmu no 2016. gada 19. decembra līdz 2020. gada 31. augustam ir aprēķinājusi atbildētājiem

nokavējuma procentus 2106,77euro, tātad 1053,38 euro katram.

Atbildētāji nav apstrīdējuši kopības pieņemtos lēmumus, līdz ar to uzskatāms, ka viņi tiem ir piekrituši, j

piedalīšanās dzīvojamās mājas pārvaldīšanā un lēmumu pildīšana ir dzīvokļa īpašnieku pienākums, nevis tiesība.

Saskaņā ar pārvaldīšanas līguma 8.3. un 8.3.1. punktu katrs dzīvokļa īpašnieks ir atbildīgs tikai par savas daļa

apmaksu un saviem parādiem, kuri izveidojas viņa personīgās vainas dēļ, attiecīgi viņš nav atbildīgs par citu īpašniek

parādu un viņam nav solidāras atbildības.

[7] Prasītāja 2024. gada 29. februārī lietā iesniedza prasības precizējumu sakarā ar prasības pieaugumu.

Norāda, ka ņemot vērā, ka starp atbildētājiem pastāv vienošanās, ka /Persona A/ apmaksā rēķinus attiecībā arī u

/Persona B/, taču šī vienošanās nav pievienota lietas materiāliem, tad prasītāja pirmajā kārtā sedza /Persona A/ tekošo

maksājumus.

/Persona B/ parāda summa 2020. gada 1. septembrī bija 2671,96euro, tostarp pamatparāds par sniegtajiem

pakalpojumiem 1593,98 euro, pasta izdevumi un ķīlas ierakstīšanas izdevumi 24,59 euro un nokavējuma procen

1053,39 europar periodu no 2016. gada 19. decembra līdz 2020. gada 31. augustam.

Tā kā atbildētāji turpina saņemt prasītājas pakalpojumus, tad saskaņā ar prasītājas izrakstītajiem rēķiniem

atbildētājas /Persona B/ parāds par saņemtajiem pakalpojumiem par laika periodu no 2020. gada 1. septembra līdz 2024

gada 31. janvārim ir 1012,10euro.

Laika periodā no 2020. gada 1. septembra līdz 2024. gada 31. janvārim /Persona A/ ir apmaksājis /Persona B

parādu par kopējo summu 1149,62euro, t.sk. pamatparādu par sniegtajiem pakalpojumiem 1099,62 euro un nokavējum

procentus 50 euro. Savukārt pati /Persona B/ pamatparāda dzēšanai ir veikusi maksājumu 472,15euro un 207,25 eur

ieskaitīti tiesāšanās izdevumos. Tiesvedības laikā prasītājai radušies ar prasības nodrošināšanu saistītie izdevumi 22,4

euro.

Tādējādi uz 2024. gada 1. februāri atbildētājas kopējais parāds ir 2313,21euro, ko veido pamatparāds pa

saņemtajiem pakalpojumiem 1034,31 euro, pasta un ar prasības nodrošināšanu saistītie izdevumi 47,04 euro u

nokavējuma procenti 1231,86 europar periodu no 2016. gada 19. decembra līdz 2024. gada 31. janvārim (1053,39eur

+ 228,47 euro – 50 euro).

[8] Tiesas sēdē atbildētāju pilnvarotā pārstāve paskaidroja, ka uztur iesniegto apelācijas sūdzību pēc taj

aprakstītajiem motīviem. Atbildētāji turpina uzskatīt, ka viņiem kā dzīvokļa kopīpašniekiem pastāv arī kopīg

pienākums veikt maksājumus. /Persona A/ turpina maksāt izrakstītos rēķinus par dzīvokli, esot apmaksāts /Persona B

parāds pēc tiesas sprieduma.

Prasītājas pilnvarotais pārstāvis nepiekrita iesniegtajai apelācijas sūdzībai, uzturēja prasību daļā pret atbildētāj

/Persona B/. Norādīja, ka/Persona A/ turpinot veikt rēķinu apmaksu un ir apmaksājis arī daļu no /Persona B/ iepriekšēj

parāda par kopējo summu 1149,62euro, t.sk. pamatparādu par sniegtajiem pakalpojumiem 1099,62 euro un nokavējum

procentus 50 euro. /Persona B/ pamatparāda dzēšanai ir veikusi maksājumu tikai 472,15euro. Uz 2024. gada 1. februā

atbildētājas /Persona B/ kopējais parāds ir 2313,21euro, ko veido pamatparāds par saņemtajiem pakalpojumiem 1034,3

euro, pasta un ar prasības nodrošināšanu saistītie izdevumi 47,04 euro un nokavējuma procenti 1231,86 europar period

no 2016. gada 19. decembra līdz 2024. gada 1. februārim (1053,39euro + 228,47 euro – 50 euro).

Motīvu daļa

[9]Pārbaudījusi un novērtējusi lietā iesniegtos rakstveida pierādījumus un apelācijas sūdzības motīvus, Civilliet

tiesas kolēģija uzskata, ka /Organizācija B/ prasība daļā pret /Persona A/ ir izbeidzama, bet daļā pret /Persona B/

apmierināma daļēji.

[9.1] Atbilstoši Civilprocesa likuma 426. panta nosacījumiem apelācijas instances tiesa izskata lietu pēc būtība

sakarā ar apelācijas sūdzību un pretapelācijas sūdzību tādā apjomā, kā lūgts šajās sūdzībās. Apelācijas instance izska

tikai tos prasījumus, kas izskatīti pirmās instances tiesā. Prasības priekšmeta vai pamata grozīšana nav pieļaujama.

[9.2] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 432. panta piekto daļu, ja tiesa, izskatot lietu, atzīst, ka zemākās instance

tiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, tā sprieduma motīvu daļā var norādīt, k

pievienojas zemākās instances tiesas sprieduma motivācijai. Šādā gadījumā šā likuma 193. panta piektajā daļā noteikto

apsvērumus sprieduma motīvu daļā var nenorādīt.

Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka pirmās instances tiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir pareiz

pietiekams, tādēļ pievienojas pirmās instances tiesas sprieduma motivācijai, bet apelācijas sūdzībā izteiktie argumen

nevar būt par pamatu pretēju secinājumu izdarīšanai.

Rīgas rajona tiesas 2020. gada 6. novembra spriedums daļā, ar kuru noraidīta prasība daļā parkompensācijas 22

euro, pasta izdevumu 19,13 euro un ķīlas ierakstīšanas izdevumu 4,62 euro, kopā 248,75 euro, piedziņu no /Persona B

apelācijas kārtībā nav pārsūdzēts, tāpēc saskaņā ar Civilprocesa likuma 203. panta otro daļu spriedums šajā daļā

stājies likumīgā spēkā.

[10] Atbildētāju iesniegtā apelācijas sūdzība ir par pirmās instances tiesas 2020. gada 6. novembraspriedumu

pārsūdzot to daļā, ar kuru bija apmierināta prasība daļā pret /Persona B/, no /Persona A/ prasītājas labā piedzīti tiesa

izdevumi un daļā, kurā izbeigta tiesvedība par parāda un nokavējuma procentu piedziņu no /Persona A/.

[10.1] /Persona A/ 2021. gada 10. jūnijā ir samaksājis prasītājai tiesas izdevumus 207,25euro (maksājum

uzdevumā pieminēti kā ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi - lietas 3. sējuma 126. lapa).

[10.2] Atbilstoši Civilprocesa likuma 426. panta pirmās daļas noteikumiem apelācijas instancē izskatāms puš

strīds par: 1) apsaimniekošanas un komunālo maksājumu parāda 1034,31 euro, kas izveidojies laika posmā līdz 2024

gada 1. februārim, piedziņu no /Persona B/; 2) par līgumisko nokavējuma procentu1231,86 europar periodu no 201

gada 19. decembra līdz 2024. gada 31. janvārimpiedziņu no /Persona B/ (saskaņā ar2024. gada 29. februārī iesniegt

prasības pieauguma precizējumu), 3) tiesvedības izbeigšanu prasības daļā pret /Persona A/ un tiesāšanās izdevum

piedziņu.

[11] Lietā nav strīda, ka atbildētāji /Persona B/ un /Persona A/ ir /Adrese B/, kopīpašnieki Civillikuma 106

panta pirmās daļas izpratnē.

[11.1] Dzīvokļa īpašuma likuma 9. panta 6. punkts, 10. panta pirmās daļas 2., 3. punkts paredz pienākumu

piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā, segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus un norēķināties pa

saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem.

Izskatāmajā lietā izpildījuma priekšmets (dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumu, komunālo pakalpojumu u

uzkrājuma maksājumu samaksa) ir dalāms. Katram atbildētājam pieder viena domājamā daļa no dzīvokļa īpašum

tāpēc viņiem ir dalīta atbildība par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumu, komunālo pakalpojumu un uzkrājum

maksājumu samaksu proporcionāli viņiem piederošajai domājamai daļai.

Dzīvokļu īpašnieku kopības apstiprinātā 2016. gada 19. decembra dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līguma 8.

un 8.3.1. punktā noteikts, ka katrs īpašnieks ir atbildīgs tikai par savas maksājamās daļas samaksu un saviem parādiem

un nav atbildīgs par citu īpašnieku parādu un viņam nav solidāras atbildības par parādiem piegādātājiem.

Arī Civillikuma 1071. pants noteic, ka uz kopīgo lietu gulošās nastas, apgrūtinājumi un lietas uzturēšan

vajadzīgie izdevumi jānes kopīpašniekiem samērīgi ar viņu daļām. Šīs tiesību normas izpratnē jēdziens “izdevumi”

saprotams visplašākajā nozīmē (sk. Senāta paplašinātā sastāvā 2013.gada 1.oktobra sprieduma lietā Nr. SKC-97/2013

C17120506, 13.punktu; Grūtups A., Kalniņš E. Civillikuma komentāri. Trešā daļa. Lietu tiesības. Īpašums. Otra

papildinātais izdevums. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2002, 265.–266.lpp.).

Tātad tajā ietilpst arī dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumi, maksājumi par komunālajiem pakalpojumiem u

maksājumi kopības uzkrājumu fondā.

[11.2] Nav pamatoti apelācijas sūdzības iesniedzēju apgalvojumi par neizprotamu apsaimniekošanas maksa

aprēķināšanu, kā arī tās nelikumīgu noteikšanu 2018. un 2019. gadam.

No lietas materiāliem redzams, ka kopīpašuma pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksa 2014.-2017. gadam

0,70euro par 1 m2dzīvokļa/neapdzīvojamo telpu kopējo platību mēnesī – noteikta saskaņā ar tāmēm un apstiprināta a

daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas /Adrese A/ dzīvokļu īpašnieku kopsapulces 2013. gada 12. decembra (protokols N

13), 2014. gada 16. decembra (protokols Nr. 15), 2015. gada 14. decembra (protokols Nr. 17) un 2016. gada 1

decembra (protokols Nr. 1) lēmumiem (lietas 1.sējuma 115.,116., 118.-127.lapa).

Dzīvokļu īpašnieku kopsapulce 2016. gada 19. decembrī ar lēmumu apstiprinājusi dzīvojamās māja

pārvaldīšanas līgumu, kura 6.5. punktā noteikta kārtība, kādā sniedzams un apstiprināms dzīvojamās māja

pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksas aprēķins nākamajam kalendārajam gadam, tostarp, ja īpašnieki 30 darb

dienu laikā pēc pārvaldnieka paziņojuma saņemšanas nav nolēmuši apstiprināt dzīvojamai mājai aprēķināt

pārvaldīšanas maksu nākamajam kalendāra gadam, pārvaldnieka aprēķinātā maksa nākamajam kalendārajam gadam

stājas spēkā no 1. janvāra (6.5.3. punkts), kā arī, ja īpašnieki nav lēmuši par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas uzdevum

atsaukšanu, ar 1. janvāri stājas spēkā pārvaldnieka noteiktā pārvaldīšanas maksa nākamajam kalendārajam gadam

(6.5.8. punkts) (lietas 1. sējuma 102.-107. lapa).

Atbilstoši minētajai kārtībai noteikta kopīpašuma pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksa 2018. gadam

0,75euro un 2019. gadam – 0,78euro par 1 m2 dzīvokļa/neapdzīvojamo telpu kopējo platību mēnesī (lietas 1. sējum

131., 136. lapa).

Tādējādi ar lietas materiāliem neapstiprinās apelācijas sūdzības iesniedzēju apgalvojums, ka apsaimniekošana

maksu 2018. un 2019. gadam ir noteikusi biedrības biedru sapulce. Izskatāmajā lietā tieši dzīvokļu īpašnieku kopīb

savas kompetences ietvaros ir pieņēmusi lēmumus par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumu noteikšanu u

maksāšanas kārtību (Dzīvokļa īpašuma likuma 16. panta otrās daļas 9. punkts).

Daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas /Adrese A/ dzīvokļu īpašnieku kopsapulču lēmumi ir spēkā un saskaņā a

Dzīvokļa īpašuma likuma 16. panta trešo daļu saistoši ikvienam dzīvokļa īpašniekam. Līdz ar to nav nozīmes a

apelācijas sūdzības motīviem par neizprotamu apsaimniekošanas maksas aprēķināšanu un nepamatotu sētnieka u

pārvaldnieka pakalpojumu apmaksu.

[11.2] Nepamatots apelācijas sūdzībā paustais arguments, ka atbildētājai /Persona B/ nav pienākuma maksāt pa

pakalpojumiem, kurus tā neesot saņēmusi, t.i., atkritumu izvešanu un elektrību kāpņu telpās, tā kā viņa šajā dzīvok

īpašumā nedzīvo.

Analoģiski kā dzīvojamās mājas sanitārā apkope, tā arī sadzīves atkritumu izvešana un elektroenerģija

nodrošināšana dzīvojamās mājas kopīpašumā esošajai daļai ir obligāti veicamās pārvaldīšanas darbības (Dzīvojam

māju pārvaldīšanas likuma 6. panta otrās daļas 1. punkta b” un “c” apakšpunkts). Dzīvokļa īpašnieka pienākums

segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus un norēķināties par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašum

lietošanu, tostarp sadzīves atkritumu izvešanu.

Ar dzīvokļu īpašnieku kopsapulces 2014. gada 10. aprīļa lēmumu (protokols Nr. 14) noteikts, ka no 2014. gad

1. maija par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu (dzīvokļiem un neapdzīvojamām telpām) aprēķinu veic atbilsto

atsevišķo īpašumu skaitam (lietas 1. sējuma 117. lapa).

Dzīvokļu īpašnieku kopsapulces 2010. gada 20. jūlija lēmumā (protokols Nr. 2) noteikts, ka maksa pa

elektroenerģiju koplietošanas telpās aprēķināma pēc kopējo elektrības skaitītāju nolasījumiem un sadalām

proporcionāli dzīvokļu skaitam ēkā (lietas 1. sējuma 108. lapa).

Turpmāk dzīvokļu īpašnieku kopība ar saviem lēmumiem nav grozījusi minēto kārtību, tāpēc atbildētāja

/Persona B/ pienākumu norēķināties par sadzīves atkritumu izvešanu un apmaksāt elektroenerģiju koplietošanas telpā

neietekmē dzīvošanas vai nedzīvošanas fakts savā dzīvokļa īpašumā.

No Dzīvokļa īpašuma likuma 10. panta pirmās daļas 2. un 3. punkta, kā arī 13. panta pirmās daļas izri

atbildētāju kā kopīpašnieku pienākums, pamatojoties uz dzīvokļa īpašnieku kopības lēmumu, veikt samaksu pa

pakalpojumiem, kas saistīti ar nekustamā īpašuma pārvaldīšanu un komunālajiem pakalpojumiem.

Šādos apstākļos prasību daļā par parāda piedziņu no /Persona B/ par sniegtajiem pakalpojumiem laikā no 2014

gada 1. oktobra līdz 2020. gada 31. augustam pirmās instances tiesa ir apmierinājusi pamatoti.

Ņemot vērā atbildētāju veiktos maksājumus turpmākajā periodā - pēc 2020. gada 31. augusta(lietas 3. sējum

175.-177. lapa) un atbilstoši prasītājas 2024. gada 29. februāra tiesā iesniegtajam pieauguma aprēķinam (lietas 3

sējuma 173.-175. lapa), no atbildētājas /Persona B/ prasītājas labā piedzenams parādspar sniegtajiem pakalpojumiem

par laiku līdz 2024. gada 1. februārim 1034,31 euro ((1593,98 + 1012 (parāds no 2020. gada 1. septembra) – 1099,62

472,15 (apmaksātie)).

[12] Atbildētāji sūdzībā nav piekrituši arī prasījumam par likumisko un līgumisko nokavējuma procent

piedziņu.

[12.1] Civillikuma 1753. panta izpratnē procenti ir atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai cit

atvietojamu lietu lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu. Pienākum

maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu (Civillikuma 1756. pants).

Lietā nav strīda, ka atbildētāji nav piedalījušies dzīvokļu īpašnieku kopsapulcēs, kurās pieņemts lēmums pa

nokavējuma procentu piemērošanu kavētiem maksājumiem.

[12.2] Dzīvokļa īpašuma likuma 2. panta trešā daļa paredz, ka attiecībā uz dzīvokļa īpašumu, ciktāl t

nereglamentē šis likums, piemērojamas Civillikuma normas.

Dzīvokļa īpašuma likums neietver speciālas tiesību normas par procentiem un līgumsodu, līdz ar to vispārīgi na

šķēršļu kopības slēgtam pārvaldīšanas līgumam vai līgumam par komunālo pakalpojumu sniegšanu piemēro

Civillikuma normas par šiem tiesību institūtiem, kas paredzēti civiltiesiskiem līgumiem, ja vien lemšana par procentu u

līgumsoda uzņemšanos ietilpst dzīvokļu īpašnieku kopības kompetencē.

Dzīvokļu īpašnieku kopības vispārīgā kompetence ir noteikta Dzīvokļa īpašuma likuma 16. panta pirmajā daļ

kas noteic, ka dzīvokļu īpašnieku kopība ir tiesīga izlemt ikvienu jautājumu, kas attiecas uz kopīpašumā esošo daļu.

Senāts paplašinātā sastāvā 2023. gada 28. decembra spriedumā lietā Nr. SKC-153/2023, (sprieduma 10.3

10.3.1. punkts) atzinis, ka jautājums par nokavējuma procentu vai līgumsoda par maksājumu nokavējumu noteikšana

dzīvokļu īpašnieku kopības kompetencē atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likuma 16. panta pirmajai daļai.

Un atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likuma 16. panta trešajai daļai dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumi ir saisto

ikvienam dzīvokļa īpašniekam, tai skaitā arī tiem, kas nav piedalījušies lēmumu pieņemšanā, vai to pieņemšanas brīd

vēl nav bijuši kopības biedri, vai arī balsojuši pret to pieņemšanu.

[12.3] Izskatāmajā lietā ir konstatējama nokavējuma iestāšanās, jo atbildētāji noteiktajā termiņā un apmērā na

apmaksājuši prasītājas izrakstītos rēķinus, un, tā kā prasījums par līgumisko procentu piedziņu ietver sevī arī likumisk

procentu apmēru, tiesas kolēģija uzskata, ka atbildētājiem ir jāmaksā arī likumiskie nokavējuma procenti – 6 % gadā.

Saskaņā ar 2016. gada 19. decembra pārvaldīšanas līguma 6.11. punktu, ja īpašnieks nemaksā maksājumu

rēķinā norādītajā termiņā un apmērā, pārvaldniekam ir tiesības aprēķināt un iekasēt no īpašnieka nokavējuma procentu

0,2 % apmērā no kopējās pamatparāda (par pārvaldīšanu un komunālajiem pakalpojumiem) summas par katru nokavēt

dienu.

Līdz ar to pirmās instances tiesa savā spriedumā pamatoti atzinusi prasītājas tiesības piedzīt līgumisko

nokavējuma procentus no /Persona B/ par laika posmu no 2016. gada 19. decembra līdz 2020. gada 31. augustam

1053,39euro apmērā.

Ņemot vērā atbildētāju veiktos maksājumus pēc 2020. gada 31. augusta(lietas 3. sējuma 175.-177. lapa) u

prasītājas 2024. gada 29. februāra tiesā iesniegto pieauguma aprēķinu (lietas 3. sējuma 173.-175. lapa), no atbildētāja

/Persona B/ prasītājas labā piedzenamilīgumiskie nokavējuma procenti 1231,86 euro (1053,39 + 228,47 (uzkrātie) - 5

(apmaksātie)) par laiku no 2016. gada 19. decembra līdz 2024. gada 1. februārim. Sākot ar 2019. gada 11. novemb

nokavējuma procenti aprēķināti likumisko procentu apmērā.

[12.4] Civillikuma 1843. pants noteic, ja kāds samaksā tikai daļu no sava parāda, tad viņa maksājumu vispirm

ieskaita vēl nenomaksātos procentos, pēc tam kapitāla dzēšanai un tikai pēc tam līgumsoda dzēšanai, ja vien kredito

nav bijis ar mieru pieņemt maksājumu tieši tikai uz kapitāla rēķinu un par to kvitējis. Citāda vienošanās par līgumsod

dzēšanas kārtību nav spēkā.

[13] Prasītāja tiesvedības gaitā ir atteikusies no prasības daļā pret /Persona A/ par parāda 1572,24euro u

nokavējuma procentu 907,29 euro piedziņu, kas ir patstāvīgs pamats tiesvedības izbeigšanai šajā daļā. Uzturēts bija tik

lūgums par tiesas izdevumu piedziņu no minētā atbildētāja.

Apelācijas sūdzības iesniedzēju iebildumi pret /Persona A/ izvirzītajiem prasījumiem un to apmēru nav šķērsl

tiesvedības izbeigšanai, jo prasītājai ir likumā noteikta iespēja rīkoties ar savām procesuālajām tiesībām un t

aizsardzības līdzekļiem pēc saviem subjektīviem ieskatiem. Vienlaikus tiesas kolēģija izskaidro, ka atbilsto

Civilprocesa likuma 225. pantam tiesvedības izbeigšanas gadījumā atkārtota griešanās tiesā strīdā starp tām pašām

pusēm, par to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata nav pieļaujama.

Kā to jau pamatoti atzinusi pirmās instances tiesa, tad parāda summā nav ieskaitāma kompensācija prasītājai pa

prasības iesniegšanu tiesā un izdevumi par maksas pakalpojumiem, jo atbildētāji tādus papildu maksājumus na

uzņēmušies ar līgumu, arī likums šādu pienākumu viņiem neuzliek. Tiesas spriedums prasības noraidītajā daļā na

pārsūdzēts un stājies likumīgā spēkā. Bez tam prasītājas 2024. gada 29. februāra pieauguma rēķinā šādi iekļautie maksa

pakalpojumi(lietas 3. sējuma 174. lapa) par kadastra izziņu, ķīlas tiesību atzīmi, pasta izdevumiem un apliecinā

zemesgrāmatu nodalījuma noraksta izsniegšanu neatbilst Civilprocesa likuma 426. panta nosacījumiem un na

attiecināmi uz pamatparāda pieaugumu kā tādu.

[14] Civilprocesa likuma 41. panta pirmā daļa noteic, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež n

otras puses visus tās samaksātos tiesas izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piesprie

prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram, bet atbildētājam - proporcionāli tai prasījumu daļa

kurā prasība noraidīta.

Saskaņā ar šā panta otro daļu, ja prasītājs neuztur savus prasījumus tāpēc, ka atbildētājs tos pēc prasība

iesniegšanas labprātīgi apmierinājis, tiesa pēc prasītāja lūguma piespriež no atbildētāja prasītāja samaksātos tiesa

izdevumus.

Prasītāja lietā ir samaksājusi šādus tiesāšanās izdevumus: valsts nodevu par prasību 433,01 euro (atbilsto

prasības summai 4959,07 euro) + 1,43 euro (saskaņā ar pirmās instances tiesas spriedumu), valsts nodevu par prasība

nodrošinājumu 140 euro un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 5,47 euro, kopā 579,91 euro (lietas 1.sējuma 9

3.sējuma 22. lapa).

[14.1] Ņemot vērā, ka /Persona A/ labprātīgi samaksājis parādu 2479,53euro, t.i., pusi no sākotnējās prasība

summas, par kuru attiecīgi aprēķināta valsts nodeva, no /Persona A/ par labu prasītājai piedzenami tiesas izdevum

289,24euro, ko veido valsts nodeva par prasību 216,50 euro (433/2), valsts nodeva par prasības nodrošināšanu 70 eur

(140/2) un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 2,73 euro (5,47/2).

Prasītāja atzīst un ar maksājuma uzdevumu lietā pierādīts (lietas 3.sējuma 126.lapa), ka /Persona A/2021. gad

10. jūnijāapmaksājis tiesas noteiktos tiesas izdevumus 207,25 euro. Minētie naudas maksājumi ieskaitāmi lietā esoš

tiesāšanās izdevumu apmaksā.

Līdz ar to no /Persona A/ prasītājas labā piedzenami tiesas izdevumi 81,99euro.

[14.2] Pēc prasības precizēšanas /Organizācija B/ kopējā prasības summa pret atbildētāju /Persona B/

4136,69euro, prasība apmierināta par summu 3887,94 euro(/Persona B/ samaksātā summa 1621,77euro+ no /Persona B

piespriestā summa2266,17 euro), kas veido 94 %.

Līdz ar to no /Persona B/ par labu prasītājai piedzenami tiesas izdevumi proporcionāli prasības apmierinātaj

daļai 273,23euro(94 % no prasītājas samaksātajiem, bet no atbildētāja /Persona A/ nepiedzītajiem, tiesas izdevumiem

290,67euro (579,91 euro – 289,24 euro).

Prasītāja atzīst un ar maksājuma uzdevumu lietā pierādīts, kaatbildētāja /Persona B/2021. gada 10. jūnijā (lieta

3.sējuma 120.lapa) prasītājas labā lietā veikusi 679,40 euro lielu maksājumu, no kura 472,15 euro prasītāja ieskaitīju

sniegto pakalpojumu parāda dzēšanā, bet 207,25 euro tiesāšanās izdevumu segšanā (lietas 3.sējuma 174.lapa). Minēt

naudas maksājumi ieskaitāmi lietā esošo tiesāšanās izdevumu apmaksā.

Līdz ar to no /Persona B/ par labu prasītājai piedzenami tiesas izdevumi 65,98euro.

[14.3] Civilprocesa likuma 44. panta otrajā daļā noteikts, ka ar lietas vešanu saistītos izdevumus piespriež n

atbildētāja par labu prasītājam, ja viņa prasījums ir apmierināts pilnīgi vai daļēji, kā arī tad, ja prasītājs neuztur savu

prasījumus sakarā ar to, ka atbildētājs tos pēc prasības iesniegšanas labprātīgi apmierinājis. Saskaņā ar šā panta pirmā

daļas 3. punktu izdevumi sakarā ar rakstveida pierādījumu iegūšanu ir atlīdzināmi to faktiskajā apmērā.

Pamatojoties uz minētajām tiesību normām, no atbildētājiem prasītājas labā ir piedzenami ar lietas vešan

saistītie izdevumi 31,95 euro (lietas 1.sējuma 78.-85., 88. lapa), tostarp no /Persona A/ - 15,98euro un no /Persona B/

15,97 euro.

[15] Atbilstoši Civilprocesa likuma 195. panta, Civillikuma 1753.-1756. panta, 1759. panta 1. punkta un 176

panta pirmās daļas noteikumiem prasītājai nosakāmas tiesības saņemt no atbildētājas /Persona B/ likumiskos 6 % gad

no piedzītās, bet nesamaksātās pamatparāda summas par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai).

[16] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 42. pantu gadījumā, ja pilnībā vai daļēji nav samaksāti tiesas izdevum

lemjams jautājums par to piedziņu no lietas dalībniekiem valsts labā, ievērojot, ka izdevumi piedzenami proporcionā

prasības apmierinātajai daļai.

Atbilstoši pieaugumam par prasības summu 6616,22 euro ir maksājama valsts nodeva 499,29 euro (Civilproces

likuma 34. panta pirmās daļas 1. punkta “b” apakšpunkts). Prasītāja par prasības pieteikumu ir samaksājusi vals

nodevu 434,44 euro, līdz ar to nesamaksātā valsts nodeva ir 64,85 euro.

Pamatojoties uz minēto, no /Persona B/ valsts ienākumos piedzenama valsts nodeva 60,96euro, savukārt n

prasītājas – 3,89 euro.

[17] Lietā radušies izdevumi par tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu apelācijas instances ties

7,38 euro (lietas 3. sējuma 3. lapa), kas piedzenami no atbildētājiem jeb 3,69 euro no katra.

[18] Atbilstoši Civilprocesa likuma 204.1 pantam pusēm nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei 1

dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 432. pantu, 433. panta pirmo daļu, 450. pantu, 454. panta otro daļu un 223. pan

4. punktu Latgales apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija

nosprieda

apmierināt daļēji /Organizācija B/ prasību.

Piedzīt no /Persona B/, personas kods /Personas kods B/, /Organizācija B/, reģistrācijas numurs /Organizācija A

labā parādu par apsaimniekošanu un pakalpojumiempar laiku līdz 2024. gada 31. janvārim1034,31 euro, līgumisko

nokavējuma procentus 1231,86 euro par laiku no 2016. gada 19. decembra līdz 2024. gada 1. februārim, tiesa

izdevumus 65,98 euro un ar lietas vešanu saistītos izdevumus 15,97 euro, kopā 2348,12 euro.

Noraidīt prasību daļā par maksas pakalpojumu izdevumu piedziņu.

Noteikt /Organizācija D/ tiesības saņemt no /Persona B/ likumiskos 6 % gadā no piespriestās, bet nesamaksātā

parāda summas par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai), nepārsniedzot pamatparāda apmēr

2348,12euro.

Izbeigt tiesvedību /Organizācija B/ prasības daļā par parāda 1572,24euro un nokavējuma procentu 907,29 eur

piedziņu no /Persona A/.

Piedzīt no /Persona A/, personas kods /Personas kods A/, /Organizācija B/, reģistrācijas numurs /Organizācija A

labā tiesas izdevumus81,99 euro un ar lietas vešanu saistītos izdevumus 15,98 euro, kopā tiesāšanās izdevumus 97,9

euro.

Naudas summas ieskaitāmas /Organizācija B/, reģistrācijas numurs /Organizācija A/, kontā Nr. /IBAN C

/Organizācija C/.

Piedzīt no /Organizācija B/, reģistrācijas numurs /Organizācija A/, valsts labā valsts nodevu 3,89euro.

Piedzīt no /Persona B/, personas kods /Personas kods B/, valsts labā valsts nodevu 60,96euro.

Valsts nodeva valsts labā ieskaitāma kontā – saņēmēja: Valsts kase, reģistrācijas Nr. 90000050138, konta N

LV55TREL1060190911200, maksājuma mērķis – procesa dalībnieka personas dati.

Piedzīt no /Persona B/, personas kods /Personas kods B/, valsts labā ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumu

3,69euro.

Piedzīt no /Persona A/, personas kods /Personas kods A/, valsts labā ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumu

3,69euro.

Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ieskaitāmi kontā – saņēmēja: Tiesu administrācija, NMR: 9000167231

saņēmēja banka: Valsts kase, konta Nr. LV51TREL2190458019000, iemaksas mērķis: 21499 ar lietas izskatīšan

saistītie izdevumi, lieta Nr. C33554719, CA-0082-24.

Noteikt termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās brīža.

Spriedums ir pārsūdzams 30 dienu laikā Senāta Civillietu departamentā kasācijas kārtībā, kasācijas sūdzīb

iesniedzot Latgales apgabaltiesā.

Tiesnesis I. Stivriņš

Tiesnese V. Lohova

Tiesnese V. Sokolova