Court allows plea deal, convicts defendant of illegal alcohol storage and orders restitution.

Krimināllieta Nr. 11181362620

ECLI:LV:DAUT:2020:0902.11181362620.2.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Daugavpilī 2020. gada 2. septembrī

Daugavpils tiesas tiesnese Jūlija Baufale

rakstveida procesā izskatīja krimināllietu /pers. A/, personas kods /personas kods/, apsūdzībā Krimināllikuma 221.2 panta pirmajā daļā paredzētā

noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā.

Aprakstošā daļa

[1] /pers. A/ glabāja nelikumīgus alkoholiskos dzērienus ievērojamā apmērā šādos apstākļos:

No pirmstiesas izmeklēšanā nenoskaidrota laika līdz 2020. gada 3. martam, kad tika veikta apskate, /pers. A/ dzīvoklī un malkas šķūnī /adrese/,

apzināti glabāja nelikumīgus alkoholiskos dzērienus: 28,04 l etilspirtu saturoša šķidruma ar gaistošo piemaisījumu - izopropilspirtu (izpopropanolu) un

rūgšanas blakusproduktiem, ar stiprumu (spirta saturu) 35,3%, kas atradās divās 0,5 l tilpuma bezkrāsaina polimēra materiāla pudelēs un vienā zilas

krāsas polimēra materiāla kannā, bez akcīzes nodokļa markām; 1 l iekrāsota etilspirtu saturoša šķidruma ar gaistošo piemaisījumu - izopropilspirtu

(izpopropanolu) un rūgšanas blakusproduktiem, ar stiprumu (spirta saturu) 34,7%, kas atradās divās 0,5 l tilpuma caurspīdīga stikla pudelēs, bez akcīzes

nodokļa markām.

Kopējais nelikumīgu alkoholisko dzērienu daudzums, kuru glabāja /pers. A/, ir 10,245 l absolūtā spirta, kas saskaņā ar likuma “Par Krimināllikuma

spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” 23.1 panta otrās daļas prasībām ir ievērojams apmērs.

Glabājot minētos nelikumīgus alkoholiskos dzērienus, /pers. A/ pārkāpa Alkoholisko dzērienu aprites likuma 9. panta trešās daļas 1. punkta

prasības un likuma “Par akcīzes nodokli” 33. panta otrās un trešās daļas prasības. Ar savām darbībām /pers. A/ radīja mantisko kaitējumu valstij 168,22

euro apmērā.

Tādējādi /pers.A/ izdarīja mazāk smagu noziegumu, kas paredzēts Krimināllikuma 221.2 panta pirmajā daļā.

Motīvu daļa

[2] Prokurore un apsūdzētā /pers. A/ pirmstiesas procesā vienojās par vainas atzīšanu un sodu.

Vienošanās protokolā norādīts, ka apsūdzētā piekrīt viņai inkriminētā noziedzīgā nodarījuma apjomam un tā juridiskai kvalifikācijai, radītā

kaitējuma novērtējumam, pilnībā atzīst savu vainu inkriminētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 221.2 panta pirmajā daļā.

Par cietušo kriminālprocesā atzīta Latvijas Republika, kuru pārstāv Valsts ieņēmumu dienests. Pieteikta kaitējuma kompensācija 168,22 euro apmērā.

Apsūdzētā atzina pieteikto kompensāciju.

Lietā radušies procesuālie izdevumi par lietisko pierādījumu nodošanu iznīcināšanai un glabāšanu 25,60 euro apmērā, kurus apsūdzētā atzīst.

Saskaņā ar Krimināllikuma 47. panta otro daļu par /pers. A/ atbildību mīkstinošu apstākli var atzīt vaļsirdīgu atzīšanos un izdarītā nožēlošanu.

Krimināllikuma 48. pantā paredzēto atbildību pastiprinošo apstākļu lietā nav.

Par apsūdzētās personību noskaidrots, ka viņa ir pensionāre, agrāk nav sodīta, bet 2018. gada 7. jūnijā ar Daugavpils prokuratūras prokurora

lēmumu kriminālprocess par noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 221.1 panta pirmajā daļā, tika izbeigts nosacīti atbrīvojot /pers. A/ no

kriminālatbildības.

Ņemot vērā /pers. A/ izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu - izdarīts noziedzīgs nodarījums, kas apdraud tautsaimniecības intereses akcīzes

preču aprites sfērā, radīto kaitējumu - izdarīts mazāk smags noziegums, ar izdarīto noziegumu cietušajam rādīts mantisks kaitējums, kas nav atlīdzināts,

apsūdzētās personību - pensionāre, atraitne, agrāk nav sodīta, bet tikusi nosacīti atbrīvota no kriminālatbildības par noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts

Krimināllikuma 221.1 panta pirmajā daļā, tas ir, par nelikumīgu alkoholisko dzērienu realizāciju, kā arī to, ka ņemot vērā viņas vecumu un grūto mantisko

stāvokli - saņem pensiju 400 euro apmērā, citu alternatīvo sodu piemērošana nav iespējama, /pers. A/ ir jāpiemēro Krimināllikuma 221.2 panta pirmās

daļas sankcijā paredzētais sods - brīvības atņemšana. Ņemot vērā noziedzīga nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, /pers. A/ personību, viņai ir

jāpiemēro nosacīta notiesāšana, nosakot pārbaudes laiku. Konkrētajā gadījumā, piemērojot šo sodu, var sasniegt Krimināllikuma 35. pantā noteikto

soda mērķi.

Ņemot vērā apsūdzētās atbildību mīkstinošu apstākli un to, ka nav atbildību pastiprinošo apstākļu, soda mēram jābūt tuvam minimālajai robežai.

Pamatojoties uz minēto, prokurorei ar apsūdzēto ir panākta vienošanās par to, ka prokurore lūgs tiesu piespriest /pers. A/ sodu par Krimināllikuma

221.2 panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu - brīvības atņemšana uz četriem mēnešiem. Saskaņā ar Krimināllikuma 55. panta pirmo un otro

daļu piespriesto brīvības atņemšanas sodu uzskatīt par nosacītu un sodu neizpildīt, ja notiesātā sešu mēnešu pārbaudes laikā neizdarīs jaunu noziedzīgu

nodarījumu, nepārkāps sabiedrisko kārtību un izpildīs kriminālsodu izpildi reglamentējošā likumā paredzētos un Valsts probācijas dienesta noteiktos

pienākumus.

Vienošanās protokolā ir paredzēts arī mantisko jautājumu risinājums: piedzīt no /pers. A/ valsts labā kompensāciju par radīto kaitējumu 168,22 euro

apmērā; piedzīt no /pers.A/ Nodrošinājuma valsts aģentūras labā procesuālos izdevumus 25,60 euro apmērā.

[3] Ar Daugavpils tiesas tiesneses 2020. gada 13. augusta lēmumu, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 540.1 pantu, lietas iztiesāšana tika

noteikta rakstveida procesā.

Tiesas noteiktajā termiņā prokurore, cietušais un apsūdzētā nav iesnieguši tiesā iebildumus pret lietas iztiesāšanu rakstveida procesā, kā arī nav

pieteikuši noraidījumu tiesnesei. Ņemot vērā šos apstākļus, tiesa atzīst, ka lieta ir izskatāma rakstveida procesā.

[4] Pārbaudījusi vienošanās protokola saturu un iepazinusies ar lietas materiāliem, tiesa konstatēja, ka apsūdzētajai inkriminētais noziedzīgais

nodarījums ir kvalificēts pareizi un tiesai nav šaubu par apsūdzētās vainu, tā ir pierādīta, vienošanās noslēgta atbilstoši Kriminālprocesa likuma prasībām,

Krimināllikuma normas, kas regulē soda noteikšanu, ir ievērotas.

Pastāvot šādiem apstākļiem, noslēgtā vienošanās ir apstiprināma.

[5] Kriminālprocesā par cietušo ir atzīta Latvijas Republika, kuru pārstāv Valsts ieņēmumu dienests. Cietušais krimināllietā par radīto kaitējumu

pieteica kompensāciju 168,22 euro apmērā. Apsūdzētā cietušā Latvijas Republikas, kuru pārstāv Valsts ieņēmumu dienests, pieteikto kompensāciju

atzina pilnā apmērā.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 22. pantu personai, kurai ar noziedzīgu nodarījumu radīts kaitējums, ņemot vērā tās morālo aizskārumu,

fiziskās ciešanas un mantisko zaudējumu, tiek garantētas procesuālas iespējas morālas un materiālas kompensācijas pieprasīšanai un saņemšanai.

Kriminālprocesa likuma 350. panta pirmā daļa noteic, ka kompensācija ir naudas izteiksmē noteikta samaksa, ko persona, kura ar noziedzīgu

nodarījumu radījusi kaitējumu, samaksā cietušajam kā gandarījumu par morālo aizskārumu, fiziskām ciešanām un mantisko zaudējumu.

Persona, kura ar tiesas spriedumu atzīta par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, ir atbildīga par cietušajam nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu,

jo tieši apsūdzētās /pers. A/ prettiesiskās rīcības rezultātā cietušajam tika nodarīts kaitējums. Izvērtējot cietušā pieteikto kaitējuma kompensācijas

apmēru, tiesa secina, ka tas ir pamatots. Ņemot vērā minēto, kaitējuma kompensācijas pieteikums ir apmierināms, un no apsūdzētās cietušā labā ir

piedzenama materiālo zaudējumu kompensācija 168,22 euro apmērā.

Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 528. panta pirmās daļas 9. punktu, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei daļā par

kompensāciju piedziņu – 30 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas, un nosaka /pers. A/ pienākumu iesniegt tiesai dokumentus par kaitējuma

kompensāciju atlīdzināšanu.

[6] Kriminālprocesā ir radušies procesuālie izdevumi par lietisko pierādījumu nodošanu iznīcināšanai un glabāšanu 25,60 euro apmērā.

Procesuālie izdevumi Kriminālprocesa likuma 367. panta pirmās daļas 5. punktā noteikts, ka summas, kas izlietotas lietisko pierādījumu glabāšanai

un iznīcināšanai, ir atzīstamas par procesuālajiem izdevumiem. Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 368. panta pirmo daļu procesuālos izdevumus ar tiesas

nolēmumu piedzen no notiesātajiem.

Ar šo spriedumu /pers. A/ ir atzīstama par vainīgu viņai inkriminētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā. Lietā nav ziņu par /pers. A/ atzīšanu par

maznodrošinātu personu. Tādēļ no apsūdzētās valsts labā ir piedzenami procesuālie izdevumi, kas saistīti ar lietisko pierādījumu glabāšanu un

iznīcināšanu, 25,60 euro apmērā. Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 529. panta 2. punktu, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei par

procesuālo izdevumu atlīdzību – 30 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 540.1, 543. pantu, tiesa

nosprieda:

/pers. A/ atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 221.2 panta pirmajā daļā.

Apstiprināt prokurores un apsūdzētās noslēgto vienošanos un piespriest /pers. A/ sodu par Krimināllikuma 221.2 panta pirmajā daļā paredzētā

noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu - brīvības atņemšanu uz četriem mēnešiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 55. panta pirmo un otro daļu piespriesto brīvības atņemšanas sodu uzskatīt par nosacītu un sodu neizpildīt, ja notiesātā sešu

mēnešu pārbaudes laikā neizdarīs jaunu noziedzīgu nodarījumu, nepārkāps sabiedrisko kārtību un izpildīs kriminālsodu izpildi reglamentējošā likumā paredzētos

un Valsts probācijas dienesta noteiktos pienākumus.

Izskaidrot /pers.A/pienākumu 10 (desmit) darba dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas ierasties Valsts probācijas dienesta Latgales

reģiona teritoriālās struktūrvienības Daugavpils nodaļā Lāčplēša ielā 41, Daugavpilī.

/pers. A/ piemēroto drošības līdzekli – uzturēšanās noteiktā vietā - līdz sprieduma spēkā stāšanās dienai atstāt negrozītu.

Piedzīt no /pers. A/ valsts labā materiālo zaudējumu kompensāciju 168,22 euro (viens simts sešdesmit astoņu euro un 22 centu) apmērā.

Piedzīt no /pers. A/ valsts labā procesuālos izdevumus 25,60 euro (divdesmit piecu euro un 60 centu) apmērā.

Noteikt termiņu sprieduma labprātīgai izpildei daļā par kaitējuma kompensācijas un procesuālo izdevumu piedziņu – 30 dienas no sprieduma spēkā

stāšanās dienas. Noteikt /pers.A/pienākumu iesniegt tiesai dokumentus par kaitējuma kompensācijas atlīdzināšanu.

Spriedumu var pārsūdzēt 10 (desmit) dienu laikā kasācijas kārtībā Augstākajā tiesā, kasācijas sūdzību vai protestu iesniedzot Daugavpils tiesā.

Tiesnese J. Baufale