Legislator Case Law & Legislation
C29257518 / C-2575-18 ECLI:LV:RLPT:2018:0613.C29257518.5.S AI generated

Court allows insurance claim against property manager for vehicle damage caused by falling ice.

Case Number C29257518 / C-2575-18
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Allowed / Granted

Legislator summary

AI generated

The court ruled in favor of the insurance company, ordering the property management company to pay for vehicle damage caused by falling ice. The plaintiff successfully proved the incident and the insurer's right to subrogation under insurance law. Consequently, the defendant was held liable for the repair costs and court fees.

Legislator headnote

AI generated

Saskaņā ar likuma 'Par apdrošināšanas līgumu' 40. pantu un Civilprocesa likuma 41. pantu: apdrošinātājs, izmaksājot atlīdzību, pārņem cietušā tiesības pret atbildīgo personu, un tiesa ir spiesta atzīt šo prasību, ja pierādīti zaudējumi un atbildības pamats.

Keywords

AI generated
subrogation rights property management liability ice damage claim insurance subrogation civil procedure costs

Cited Legislation

AI generated
Civilprocesa likums (CPL) 41. pants
Civilprocesa likums (CPL) 33. pants
Civilprocesa likums (CPL) 39. pants
Civilprocesa likums (CPL) 195. pants
Civilprocesa likums (CPL) 204.1 pants
Civilprocesa likums (CPL) 250.27 pants
Likums 'Par apdrošināšanas līgumu' 40. pants

Cited Case Law

AI generated
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lietas Nr.C29257518

Lietas arhīva Nr. C-2575-18/16

ECLI:LV:RLPT:2018:0613.C29257518.5.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2018. gada 13.jūlijā

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnese V. Gailīte, rakstveida procesā, izskatīja vienkāršotas procedūras civillietu AAS “BTA Baltic

Insurance Company” prasībā pret SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” par naudas piedziņu, un

konstatēja:

prasītāja AAS “BTA Baltic Insurance Company” (turpmāk arī – prasītāja) Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā cēlusi prasību pret atbildētāju

SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” (turpmāk arī – atbildētāja) par naudas piedziņu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka 2011.gada 07.februārī noticis negadījums, kurā no ēkas /adrese/, krītot ledus gabalam tika bojāta pie ēkas

novietotais transportlīdzeklis Volvo S40 ar valsts reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/. Transportlīdzeklis, atbilstoši KASKO apdrošināšanas polisei ar

sēriju 54-03 un Nr.410315, negadījuma brīdī bija apdrošināts AAS “BTA”, reģistrācijas Nr.40003159840 (vēlākais nosaukums “BTA Insurance ??m??

n?” SE). Ņemot vērā no ēkas krītoša ledus gabala rezultātā nodarītos bojājumus transportlīdzeklim, tā vadītājs /pers. D/ ar 2011.gada 08.februāra

KASKO apdrošināšanas atlīdzības pieteikumu vērsās pie AAS “BTA”. Pamatojoties uz minēto atlīdzības pieteikumu, 2011.gada 08.februārī ir sastādīts

transportlīdzekļa apskates protokols, fiksējot transportlīdzeklim nodarītos bojājumus.

Ar SIA “ALFA MOTORS” defektācijas aktu aprēķinātas remontdarbu izmaksas, kopā 358.90 LVL apmērā apmērā. Tehniskais eksperts /pers.

F/, izskatot defektācijas aktu, ir fiksējis, ka transportlīdzekļa remonts ir tehniski iespējams par summu 290 LVL apmērā. Pamatojoties uz KASKO

apdrošināšanas polisi ar sēriju 54-03 un Nr.410315, KASKO apdrošināšanas atlīdzības pieteikumu, transportlīdzekļa apskates protokolu un

defektācijas aktu, AAS “BTA”, pieņēma lēmumu par apdrošināšanas atlīdzības 290 LVL izmaksu. Ņemot vērā, ka transportlīdzekļa turētājs /pers. G/,

saskaņā ar 08.02.2011 iesniegumu ir norādījusi, ka vēlas atlīdzības izmaksu, apmaksājot ar BTA saskaņotā remontuzņēmuma pakalpojumus SIA

“ALFA MOTORS”, kā arī šādai izmaksas kārtībai nav iebildis transportlīdzekļa īpašnieks SIA “Hipolīzings”, atlīdzība 290 LVL apmērā tika izmaksāta

SIA “ALFA MOTORS” 2011.gada 01.aprīlī. Atlīdzības izmaksa tika veikta pēc parakstīta remontdarbu pieņemšanas - nodošanas akta iesniegšanas un

attiecīga rēķina izrakstīšanas.

Saskaņā ar likuma “Par apdrošināšanas līgumu” 40.pantu, prasītāja ir pārņēmusi cietušā prasījuma tiesības pret personu, kura ir atbildīga par

zaudējumiem, konkrētajā gadījumā 290 LVL jeb 412.63 EUR apmērā.

Dzīvojamās mājas /adrese/, pārvaldnieks ir atbildētājs. Prasītājas ieskatā, atbildētājs nenodrošinot sniega un ledus tīrīšanu atbilstoši Rīgas domes

saistošo noteikumu Nr.125 noteikumiem, ir pieļāvis ledus krišanu no nama /adrese/, kā rezultātā transportlīdzeklim ir nodarīti bojājumi un tā īpašniekam ir

radušies zaudējumi.

Prasītāja, balstoties uz Civillikuma 1779., 1775., 1773. un 1759.pants, likuma “Par apdrošināšanas līgumu” 40.pantu, Rīgas domes 08.07.2008

saistošo noteikumu Nr.125 “Rīgas pilsētas teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanas noteikumi” 15.1.4. punktu, lūdz tiesu piedzīt no atbildētāja par labu

prasītājam zaudējumus 412.63 EUR apmērā, kā arī visus tiesāšanās izdevumus, atzīt prasītāja tiesības saņemt no atbildētāja likumiskos procentus no

piedzītās zaudējumu summas par laika periodu no sprieduma spēkā stāšanās brīža līdz sprieduma pilnīgai izpildei.

Atbildētāja tiesai saskaņā ar Civilprocesa 148. panta noteikumiem iesniegusi rakstveida paskaidrojumus, kuros prasību neatzīst un norāda, ka

atbildētājai nav pamata segt zaudējumus, jo ne transporta līdzekļa apskates protokols, kurā fiksēti transporta līdzeklim nodarītie bojājumi, ne Rīgas

domes pašvaldības policijas Ziemeļu rajona pārvaldes inspektora sastādītais negadījuma vietas apskates protokols, nepierāda to, ka automašīnai

bojājumi 07.02.2011. tika nodarīti, tai atrodoties tieši pie prasītāja norādītās mājas. Fakts, kā mājas jumts nav notīrīts no sniega, nenozīmē, ka tieši no šīs

mājas jumta /adrese/ uz automašīnas uzkritis sniegs un ledus, un vai vispār automašīnas bojājumi radušies tieši šī iemesla dēļ, bet tā nav novietota pie šīs

mājas pēc kāda cita, agrāk notikuša, negadījuma.

Civilprocesa likuma 194.panta pirmās daļas 3.punkts noteic, ka saīsinātu spriedumu tiesa sastāda vienkāršotas procedūras lietās.

Lūgumu sastādīt spriedumu atbilstoši Civilprocesa likuma 193.pantā noteiktajam sprieduma saturam rakstveidā iesniegusi atbildētāja.

Ņemot vērā iepriekš teikto, tiesa sastāda spriedumu atbilstoši Civilprocesa likuma 193.pantā noteiktajam sprieduma saturam.

Iepazinusies ar lietas materiāliem, pārbaudījusi un novērtējusi tos, tiesa atzīst, ka prasība apmierināma pilnībā saskaņā ar sekojošiem

motīviem:

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8.un 97.panta prasībām tiesa lietas apstākļus noskaidro pēc tiesas sēdē pārbaudītiem pierādījumiem un novērtē

pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi pārbaudītiem pierādījumiem. Minētās tiesību normas nepiešķir

tiesai tiesības nepārbaudīt un nevērtēt lietā esošos pierādījumus.

Tiesa pievienojas tiesību doktrīnā norādītajai atziņai, ka neapšaubāmi, tiesai vispirms jāpārbauda prasītāja tiesības aizskāruma esamība. Šo

jautājumu noskaidrošana nav atkarīga no atbildētāja celtajiem iebildumiem pret prasību (sk. Līcis A., Prasības tiesvedība un pierādījumi. Prof.

K.Torgāna zinātniskajā redakcijā. Mācību līdzeklis tiesību zinātņu studentiem. – Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2003, 26.lpp.). Atbilstoši

Civilprocesa likuma 93.panta pirmajā daļā noteiktajam, pierādīšanas pienākums (lat. onus probandi – pierādījumu nasta) vispirms gulstas uz prasītāju,

kurš griežas tiesā ar lūgumu aizsargāt aizskartās tiesības (sk. Līcis A., Prasības tiesvedība un pierādījumi. Prof. K.Torgāna zinātniskajā redakcijā.

Mācību līdzeklis tiesību zinātņu studentiem. – Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2003, 72.lpp.).

Civilprocesa likuma 192.pants nosaka, ka tiesa taisa spriedumu par prasībā noteikto prasības priekšmetu un uz prasībā norādītā pamata,

nepārsniedzot prasījuma robežas. Savukārt Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa nosaka, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato

savus prasījumus vai iebildumu. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Atbildētājs nav apstrīdējis ne apdrošināšanas gadījumu, ne izmaksātās naudas summas apmēru un tās aprēķināšanas kārtību. Ņemot vērā iepriekš

teikto, atbilstoši Civilprocesa likuma 93.panta pirmās daļas un 96.panta piektās daļas noteikumiem tiesai nav pamata apšaubīt prasībā norādīto.

Proti, nav strīda par to, ka 2011.gada 07.februārī noticis negadījums, kurā bojāts transportlīdzeklis Volvo S40 ar valsts reģistrācijas

Nr./reģistrācijas numurs/. Transportlīdzeklis, atbilstoši KASKO apdrošināšanas polisei ar sēriju 54-03 un Nr.410315, negadījuma brīdī bija apdrošināts

AAS “BTA”, reģistrācijas Nr.40003159840 (vēlākais nosaukums “BTA Insurance ??m??n?” SE). Ņemot vērā nodarītos bojājumus transportlīdzeklim,

tā vadītājs /pers. D/ ar 2011.gada 08.februāra KASKO apdrošināšanas atlīdzības pieteikumu vērsās pie AAS “BTA”. Pamatojoties uz minēto atlīdzības

pieteikumu, 2011.gada 08.februārī ir sastādīts transportlīdzekļa apskates protokols, fiksējot transportlīdzeklim nodarītos bojājumus.

Ar SIA “ALFA MOTORS” defektācijas aktu aprēķinātas remontdarbu izmaksas, kopā 358.90 LVL apmērā apmērā. Tehniskais eksperts /pers.

F/, izskatot defektācijas aktu, ir fiksējis, ka transportlīdzekļa remonts ir tehniski iespējams par summu 290 LVL apmērā. Pamatojoties uz KASKO

apdrošināšanas polisi ar sēriju 54-03 un Nr.410315, KASKO apdrošināšanas atlīdzības pieteikumu, transportlīdzekļa apskates protokolu un

defektācijas aktu, AAS “BTA”, pieņēma lēmumu par apdrošināšanas atlīdzības 290 LVL izmaksu. Ņemot vērā, ka transportlīdzekļa turētājs /pers. G/,

saskaņā ar 08.02.2011 iesniegumu ir norādījusi, ka vēlas atlīdzības izmaksu, apmaksājot ar BTA saskaņotā remontuzņēmuma pakalpojumus SIA

“ALFA MOTORS”, kā arī šādai izmaksas kārtībai nav iebildis transportlīdzekļa īpašnieks SIA “Hipolīzings”, atlīdzība 290 LVL apmērā tika izmaksāta

SIA “ALFA MOTORS” 2011.gada 01.aprīlī. Atlīdzības izmaksa tika veikta pēc parakstīta remontdarbu pieņemšanas - nodošanas akta iesniegšanas un

attiecīga rēķina izrakstīšanas.

Saskaņā ar likuma “Par apdrošināšanas līgumu” 40.pantu, prasītāja ir pārņēmusi cietušā prasījuma tiesības pret personu, kura ir atbildīga par

zaudējumiem, konkrētajā gadījumā 290 LVL jeb 412.63 EUR apmērā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 96.panta piekto daļu pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

Atbildētāja savos paskaidrojumos tiesai norāda, ka apstrīd to, ka automašīnai bojājumi 2011.gada 7.februārī tika nodarīti, tai atrodoties tieši pie

prasītāja norādītās mājas. Atbildētāja nenoliedz, ka mājas /adrese/ jumts šajā dienā nebija notīrīts no sniega, taču uzskata, ka tas nenozīmē, ka tieši no šīs

mājas jumta uz automašīnas uzkritis sniegs un ledus. Atbildētāja apšauba, vai vispār automašīnas bojājumi radušies tieši šī iemesla dēļ un vai automašīna

nav novietota pie mājas /adrese/ pēc kāda cita, agrāk notikuša, negadījuma.

Civillikuma 1402.pantā noteikts, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

No tiesai iesniegtā 2011.gada 22.marta Rīgas domes administratīvās komisijas Ziemeļu apakškomisijas lēmuma Nr.D57 12-649-3 un

administratīvā pārkāpuma protokola ZV Nr.078824, secināms, ka dzīvojamās mājas /adrese/, pārvaldnieks ir SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”,

reģistrācijas Nr.40103362321, ko atbildētājs nenoliedz un neapstrīd.

Savukārt atbilstoši 08.07.2008 Rīgas domes saistošo noteikumu Nr.125 “Rīgas pilsētas teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanas noteikumi”

(šobrīd zaudējis spēku; noteikumu redakcija, kas bija spēkā 03.03.2010 - 13.05.2011), 15.1.4.punktu, pārvaldniekam ir jānodrošina sniega un ledus

notīrīšanu no balkoniem, lodžijām, ēku jumtiem, lāsteku nolaušanu, lai nepieļauto sniega un ledus krišanu no jumtiem, dzegām, ūdens notekcaurulēm un

balkoniem; situācijās, kad tiek apdraudēta gājēju un transportlīdzekļu drošība, tiek veikta bīstamo vieto norobežošana, steidzami veicot pasākumus

sniega, ledus un lāsteku novākšanai, lietojot visus iespējamos drošības līdzekļus.

2011.gada 07.februārī plkst. 10:57 Rīgas domes pašvaldības policijas Ziemeļu rajona pārvaldes inspektors veica negadījuma vietas apskati,

konstatējot, ka /adrese/ atrodas četrstāvu mūra ēka, kuras galā pie nama sienas ir novietota automašīna Volvo S40 ar valsts numuru /reģistrācijas

numurs/, kurai bojāta virsbūve. Papildus tika konstatēts, ka nav norobežota bīstamā zona un no apakšas skatoties, pāri jumta malai ir redzams pārkāries

ledus.

Rīgas pašvaldības policijas Ziemeļu rajona pārvaldes vecākās inspektores Vitas Gleizdes 03.03.2011. sastādītajā administratīvajā pārkāpuma

protokolā ZV Nr. 07882 ir norādīts, ka “pie nama ir novietota automašīna Volvo S40 ar valsts reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, kurai ir bojāta

virsbūve. [..] ir redzams pārkāries ledus”.

Saskaņā ar Rīgas domes pašvaldības policijas Ziemeļu rajona pārvaldes 28.02.2011 paziņojumu, par faktu, ka nav nodrošināta nama jumta

attīrīšanu no sniega ierosināta administratīvā lieta saskaņa ar Rīgas domes 08.07.2008 saistošo noteikumu Nr.125 “Rīgas pilsētas teritorijas kopšanas un

būvju uzturēšanas noteikumi” punktu 15.1.4.

Papildus, Rīgas Domes Administratīvā komisijas lēmuma ir konstatēts, ka atbildētāja pilnvarota pārstāve, kas piedalījās administratīvas lietas

izskatīšana, rādījusi, ka jumta tīra iespēju robežās, vainu atzīst.

N o 2011.gada 08.februāra transportlīdzekļa apskates protokola redzams, ka sertificēts eksperts /pers. F/ (sertifikāta Nr.AA153), veicot

transportlīdzekļa Volvo S40 ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/, apskati konstatēja bojājumus, kas radušies iepriekš minētā negadījuma

rezultātā.

Rīgas apgabaltiesas Civillietu departamenta 2012.gada 5.septembra lietā Nr. SKC-366/2012 ir norādījis “ka tieši sertificēta eksperta

novērtējums ir apdrošināšanas atlīdzības apmēra noteikšanas pamats ".

Civilprocesa likuma 104.panta pirmajā daļā noteikts, ka pušu un trešo personu paskaidrojumi, kuri ietver ziņas par faktiem, uz kuriem pamatoti

viņu prasījumi vai iebildumi, atzīstami par pierādījumiem, ja tos apstiprina citi tiesas sēdē pārbaudīti un novērtēti pierādījumi.

Prasības pieteikumā norādīts, ka, ņemot vērā iepriekš minētajos apstākļos no ēkas krītoša ledus gabala rezultātā nodarītos bojājumus

transportlīdzeklim, tā vadītājs /pers. D/ ar 2011.gada 08.februāra KASKO apdrošināšanas atlīdzības pieteikumu vērsās pie AAS “BTA”. Pamatojoties

uz minēto atlīdzības pieteikumu, 2011.gada 08.februārī ir sastādīts transportlīdzekļa apskates protokols, fiksējot transportlīdzeklim nodarītos bojājumus.

Atbildētāja rakstveida paskaidrojumā minētie fakti, ka minētajai automašīnai bojājumi varēja rasties citā vietā, citos apstākļos, tiesas vērtējumā nav

pietiekami, lai apšaubītu iepriekš minētos notikuma apstākļus un pierādījumus, jo lietā nav neviena pierādījuma, kas radītu reālas aizdomas, ka

automašīnai bojājumi varēja rasties citu faktoru dēļ.

Pie šādiem apstākļiem tiesa atzīst par pierādītu faktu, ka automašīna Volvo S40 ar valsts reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, ir tikusi bojāta pie

prasībā norādītajiem apstākļiem, ka minētajai automašīnai bojājumi radušies ledus krišanas rezultātā.

Automašīnas bojājumu apmērs ir pierādīts ar SIA “ALFA MOTORS” defektācijas aktu un aprēķinātajām remontdarbu izmaksām, tehniskais

eksperta slēdzienu, remontdarbu pieņemšanas - nodošanas aktu un izrakstītajam attiecīgam rēķinam.

Radušies izdevumi un to cēlonis pilnībā atbilst Civillikuma 1770.pantā sniegtajai zaudējumu definīcijai.

Saskaņā ar likuma “Par apdrošināšanas līgumu” 40.panta pirmo daļu apdrošinātājs, kas ir izmaksājis apdrošināšanas atlīdzību, izmaksātās summas

apmērā pārņem apdrošinātā prasības tiesības pret personu, kas ir atbildīga par zaudējumiem.

Prasītāja pieņēmusi lēmumu par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu, pamatojoties uz KASKO apdrošināšanas polisi ar sēriju 54-03 un Nr.410315,

KASKO apdrošināšanas atlīdzības pieteikumu, transportlīdzekļa apskates protokolu un defektācijas aktu.

Ar lietā esošo rēķinu, pieņemšanas nodošanas aktu un maksājuma uzdevumu pierādās, ka pamatojoties uz KASKO apdrošināšanas atlīdzības

pieteikumu, transportlīdzekļa apskates protokolu, sastādīto tāmi prasītājs 2011.gada 01.aprīlī ir izmaksājis atlīdzību par remontu 290 LVL apmērā SIA

“ALFA MOTORS”.

Tādējādi ir pamatots gan prasības pieteikumā minētais zaudējumu apmērs, gan AAS “BTA Baltic Insurance Company” pienākums tos apmaksāt,

gan arī tā rezultātā prasītāja izdevumi un tiesības prasīt šo izdevumu atlīdzināšanu no atbilstošās zaudējumus nodarījušās personas. Līdz ar to summa,

konkrētajā gadījumā 290 LVL jeb 412.63 EUR apmērā neapšaubāmi ir atzīstama par prasītājam nodarītajiem zaudējumiem.

Atbildētājs nav noliedzis faktu, ka ēka /adrese/ atrodas atbildētāja pārvaldīšanā. Tāpēc papildus pierādījumi šajā sakarā nav nepieciešami

(Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa).

Līdz ar to secināms, ka atbildētāja darbība vai bezdarbība attiecībā uz minētās mājas apsaimniekošanu ir vērtējama atbilstoši ēku apsaimniekošanu

un pārvaldīšanu reglamentējošajām tiesību normām.

Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6.pantā ir uzskaitītas ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanu saistītās darbības. Minētās normas otrās daļas

1.punkta “a” apakšpunktā kā viena no obligāti veicamajām darbībām ir norādīta dzīvojamās mājas sanitārā apkope.

Saskaņā ar 2010.gada 28.septembra Ministru kabineta noteikumu Nr.906 “Dzīvojamās mājas sanitārās apkopes noteikumi” 2.punktu dzīvojamās

mājas pārvaldītājs nodrošina sanitārās apkopes prasību izpildi dzīvojamā mājā, lai nepieļautu apdraudējuma iestāšanos. Savukārt atbilstoši šo noteikumu

6.2.punktam ziemas periodā regulāri veicama sniega un ledus (arī lāsteku) notīrīšana no ēkas fasādes un jumta, lai nepieļautu ledus un sniega krišanu no

ēkas jumta, dzegām, ūdens notekcaurulēm, lodžijām un balkoniem.

Tiesas ieskatā šo tiesību normu ievērošana nama apsaimniekotājam un pārvaldītājam ir obligāta. Līdz ar to nav šaubu, ka atbildētājam bija

pienākums prasības pieteikumā norādītajā laikā un vietā attīrīt ēkas /adrese/ jumtu no sniega un ledus, tādējādi nepieļaujot attiecīgā apdraudējuma

iestāšanos.

Iepriekš minētie pierādījumi līdz ar izdarītajiem secinājumiem liecina, ka sniegs no minētās ēkas jumta nebija notīrīts un tas nokrita uz pie mājas

stāvošās automašīnas. Tātad atbildētājs nebija izpildījis savus pienākumus un atbildētāja bezdarbība tiešā veidā kļuva par iemeslu automašīnas bojāšanai,

kuras remonta rezultātā radās zaudējumi prasītājam. Šie secinājumi nepārprotami apliecina atbildētāja prettiesiskās bezdarbības cēlonisko sakaru ar

radītajiem zaudējumiem. Konkrētajā gadījumā šie zaudējumi ir vērtējami kā netieši Civillikuma 1773.panta izpratnē, taču arī šādus zaudējumus

atbildētājam ir pienākums atlīdzināt atbilstoši Civillikuma 1775.panta nosacījumiem. Šī tiesību norma nosaka, ka katrs zaudējums, kas nav nejaušs, ir

jāatlīdzina.

Ņemot vērā minēto, tiesa uzskata, ka faktiski ir iestājušies likuma “Par apdrošināšanas līgumu” 40.panta pirmajā daļā norādītie apstākļi, kas

pamato prasītāja tiesības celt regresa prasību par zaudējumu piedziņu pret atbildētāju. Atbildētājam ir bijis zināms arī par nepieciešamību iepriekšminēto

zaudējumu apmaksāt, jo prasītājs atbildētājam nosūtīja pretenzijas par zaudējumu atlīdzību. Minētās pretenzijas atbildētājs ir noraidījis.

Lietā nav iegūti pierādījumi, ka atbildētājs pēc paziņojumu nosūtīšanas būtu izpildījis savas saistības un zaudējumu summu pilnībā vai daļēji būtu

samaksājis. Līdz ar to tiesa atzīst, ka prasītājam ir tiesības prasīt zaudējumu pilnīgu atmaksu. Kā arī tiesai nav pamata apšaubīt prasītāja iesniegtos

pierādījumus, iepriekšminētajos dokumentos norādīto informāciju un patiesumu, kā arī zaudējumu pamatsummas apmēru. Tādējādi apdrošināšanas

pieteikumā un prasības pieteikumā norādītais, ko apstiprina visi iepriekš minētie pierādījumi kopumā, apliecina gan atbildētāja vainu, gan nodarīto

zaudējumu apmēru un to savstarpējo kopsakarību. Pamatojoties uz to tiesa atzīst par pamatotu un pierādītu prasību daļā par galvenā parāda, t.i.,

prasītāja izmaksātās apdrošināšanas atlīdzības piedziņu.

Saskaņā ar Civillikuma 1757., 1765.pantu un Civilprocesa likuma 195.pantu apmierināms prasītāja lūgums par tiesībām saņemt no atbildētāja 6%

gadā no zaudējumu pamatsummas par laika periodu no sprieduma spēkā stāšanas brīža līdz sprieduma izpildei, aprobežojot procentu pieauguma apmēru

ar zaudējumu pamatsummu 412.63 EUR.

Izvērtējot iepriekš minēto kopumā, tiesa secina, ka prasībā izklāstītie apstākļi ir pierādīti ar tai pievienotajiem rakstveida pierādījumiem un parāda

piedziņa ir pamatota ar normatīvajiem aktiem. Tiesai nav pamata apšaubīt prasībā norādītās prasības summas aprēķinu un apmēru, prasītāja iesniegtos

pierādījumus un parāda esamību, kā arī faktu, ka līdz šim tas nav atdots. Līdz ar to atzīstams, ka atbildētājam ir pienākums atlīdzināt iepriekš minētos

zaudējumus prasītājam.

Civilprocesa likuma 41.panta pirmā daļa paredz, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus. Tiesas izdevumi ir valsts nodeva, kancelejas nodeva un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi (CPL 33.panta otrā daļa).

Pārbaudot lietas materiālus, tiesa konstatēja, ka prasītājs samaksājis valsts nodevu EUR 71,14 un Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas

5.punktā minētie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi EUR 3,30 apmērā.

Ņemot vērā minēto no atbildētāja par labu prasītājam piedzenama prasītāja samaksātā valsts nodeva EUR 71,14 un samaksātie ar lietas

izskatīšanu saistītie izdevumi EUR 3,30.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasītāja tiesības par

laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 204.1pantu, atbildētājai nosakāms 10 dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei. Minētais termiņš skaitāms

no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8.pantu, 41.panta pirmo daļu, 97., 193., 195., 204.1pantu, 250.27 panta pirmo un otro daļu, tiesa

nosprieda:

apmierināt AAS “BTA Baltic Insurance Company”, reģistrācijas Nr.40103840140, vienkāršotas procedūras prasību pret SIA “Rīgas namu

pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr.40103362321, par naudas piedziņu.

Piedzīt no SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr.40103362321 par labu AAS “BTA Baltic Insurance Company”, reģistrācijas

Nr.40103840140,9, zaudējumus EUR 412.63 un tiesas izdevumus – valsts nodevu EUR 71,14 apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR

3,30 apmērā, kopā piedzenot EUR 487.07 (četri simti astoņdesmit septiņi euro, 07centi), samaksu veicot prasītāja norādītajā kontā: AS “Citadele

banka”, konta Nr.LV90PARX0016356700003.

Noteikt prasītājam AAS “BTA Baltic Insurance Company”, reģistrācijas Nr.40103840140, tiesības saņemt no SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”,

reģistrācijas Nr.40103362321, likumiskos 6% no neatmaksātās pamatparāda EUR 412.63 summas līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai).

Noteikt SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr.40103362321, termiņu labprātīgai sprieduma izpildei – desmit dienas no sprieduma

stāšanās spēkā.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 20 dienu laikā no sprieduma pieņemšanas dienas 2018.gada 13.jūlija, iesniedzot apelācijas sūdzību

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.

Tiesnese V.Gailīte