Court convicted defendant of intentional injury under Criminal Law Art. 125 and ordered civil compensation.
Legislator summary
AI generatedThe court convicted the defendant of intentionally causing serious bodily injury and sentenced him to two years of imprisonment with probation. The defendant admitted guilt, and the court found the evidence sufficient despite the lack of a formal evidence examination. Consequently, the court ordered the defendant to pay civil compensation to the victim and state compensation to the state.
Legislator headnote
AI generatedKrimināllikuma 125. panta 1. daļa; Kriminālprocesa likuma 499., 520., 527.-530. panti: The court may convict and sentence a defendant based on their admission of guilt when the facts are sufficiently established by material evidence, even without a formal evidence examination, and may simultaneously order civil compensation for material losses.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas arhīva Nr. K69-0151-22/1
ECLI:LV:KURT:2022:0511.11261107919.2.S
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Kurzemes rajona tiesa
tiesnese A.Āva,
piedaloties prokurorei M.Preinbergai,
aizstāvei L.Elsberģei,
2022.gada 11.maijā atklātā tiesas sēdē Liepājā, Republikas ielā 14, izskatīja krimināllietu /pers. A/, personas kods /personas kods/, apsūdzībā pēc
Krimināllikuma 125.panta pirmās daļas. Tiesa konstatēja, ka
Aprakstošā daļa
[1] /pers. A/ tīši nodarīja smagu miesas bojājumu, šādos apstākļos:
2019.gada 7.decembrī, izmeklēšanā precīzāk nenoskaidrotā laikā, bet ne vēlāk kā līdz plkst.01.26, /pers. B/ dzīvesvietā /Adrese/ (tagad –
Dienvidkurzemes novadā) ieradās /pers. A/, personīgu motīvu un dusmu vadīts, tīši 6 (sešas) reizes iesita ar dūrēm pa /pers. B/ galvu, izmeklēšanā
nenoskaidrotu reižu skaitu iespēra ar kājām pa /pers. B/ ķermeni un iemeta /pers. B/ ar istabā esošo krēslu un veļas mašīnu pa ķermeni.
Šādu /pers. A/ darbību rezultātā /pers. B/ tika nodarīti sekojoši miesas bojājumi: hematoma mēles labā pusē, divas virspusējas brūces galvas
matainajā daļā, zemādas asinsizplūdums kreisās acs abu plakstiņu rajonā, asinsizplūdums kreisās acs sklērā, zem konjunktīvas, sista virspusēja brūce
pieres rajonā kreisā pusē, zemādas izplūdums kreisā augšdelma mugurējā virsmā un kreisā apakšdelma mugurējā – priekšējā – ārējā virsmā, kas pāriet
uz kreisās plaukstas mugurējo virsmu, zemādas asinsizplūdums labā apakšdelma mugurējā virsmā – priekšējā virsmā, zemādas asinsizplūdums krūšu
kurvja kreisā sānu virsmā, asinsizplūdums zem mīkstā un cietā smadzeņu apvalkiem, kas pēc sava rakstura kopā pieskaitāmi pie smagiem miesas
bojājumiem kā bīstamiem dzīvībai.
Ar šādām darbībām /pers. A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 125.panta pirmajā daļā.
Motīvu daļa
[2] Tiesas izmeklēšanā /pers. A/ savu vainu viņam izvirzītajā apsūdzībā pēc Krimināllikuma 125.panta pirmās daļas atzina pilnībā, kā arī atzina par
pamatotu cietušā /pers. C/ pieteikumu par kaitējuma kompensācijas 232,19 euro noteikšanu, kā arī piekrita valsts kompensācijas 1935 euro apmērā
piedziņai par labu valstij. Izdarīto nožēloja, lūdza tiesas izmeklēšanā pierādījumu pārbaudi neveikt.
[3] Tiesa, iepazinusies ar lietas materiāliem, atzīst, ka apsūdzētā /pers. A/ vaina viņam inkriminētā, Krimināllikuma 125.panta pirmajā daļā
paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, ir pilnībā pierādīta un apsūdzētā darbības ir kvalificētas pareizi.
[4] Tiesas izmeklēšana attiecībā uz apsūdzētajam /pers. A/ izvirzīto apsūdzību noziedzīga nodarījuma izdarīšanā pēc Krimināllikuma 125.panta
pirmās daļas saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.panta noteikumiem tika izdarīta bez pierādījumu pārbaudes, tādējādi pierādījumu analīze un
uzskaitīšana atbilstoši Kriminālprocesa likuma 527.panta trešajai daļai, tiesas spriedumā nav nepieciešama.
[5] Izvērtējot nosakāmā soda veidu, tiesa saskaņā ar Krimināllikuma 46.panta otro daļu ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto
kaitējumu, kā arī apsūdzētā personību.
[5.1] Saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta ceturtās daļas nosacījumiem, Krimināllikuma 125.panta pirmajā daļā paredzētais noziedzīgais nodarījums
atzīstams par smagu noziegumu, kas vērsts pret cilvēka veselību un dzīvību.
[5.2] Par apsūdzētā /pers. A/ personību noskaidrots, ka viņš agrāk vairākas reizes tiesāts: 1) 2005.gada 10.jūnijā Liepājas tiesā pēc
Krimināllikuma 175.panta trešās daļas ar brīvības atņemšanu uz 1 gadu, nosacīti ar pārbaudes laiku uz 1 gadu; 2) 2006.gada 8.septembrī Liepājas tiesā
pēc Krimināllikuma 262.panta otrās daļas ar piespiedu darbu uz 80 stundām, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 2 gadiem; 3) 2008.gada
12.novembrī Liepājas tiesā pēc Krimināllikuma 312.panta ar piespiedu darbu uz 120 stundām, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 2 gadiem;
4) 2012.gada 5.jūlijā Liepājas tiesā pēc Krimināllikuma 262.panta otrās daļas ar piespiedu darbu uz 120 stundām, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas
tiesības uz 4 gadiem; 5) 2013.gada 14.martā Liepājas tiesā pēc Krimināllikuma 312.panta ar piespiedu darbu uz 60 stundām, atņemot transportlīdzekļa
vadīšanas tiesības uz 3 gadiem 6 mēnešiem 3 dienām; 6) 2018.gada 26.jūlijā Kurzemes rajona tiesā pēc Krimināllikuma 174.panta pirmās daļas ar
piespiedu darbu uz 180 stundām un probācijas uzraudzību uz 2 gadiem. Pēdējā gada laikā administratīvi nav sodīts. (79.-81.lapa)
Tiesas sēdē apsūdzētais /pers. A/ par savu personību norādīja, ka ir ieguvis pamatizglītību, strādā /Nosaukums A/ par /amats/, III grupas invalīds,
šobrīd turpina ārstēšanos pēc operācijas, sagaidāma atkārtota ārsta konsultācija. Ģimenes apgādībā /skaits/ nepilngadīgi bērni, tajā skaitā, bērns invalīds,
kurš mācās /Nosaukums/ pamatskolā un darba dienās dzīvo skolas internātā.
[5.3] Tiesa ņem vērā to, ka apsūdzētais /pers. A/ ir izdarījis smagu, izteikti agresīva un vardarbīga rakstura, noziegumu pret citu personu,
apdraudot tās dzīvību, un nozieguma rezultātā nodarot cietušajam smagas fiziskas un morālas ciešanas.
Tiesa šī noziedzīgā nodarījuma sabiedrisko bīstamību novērtē kā īpaši augstu.
Ņemot vērā minēto, apsūdzētajam /pers. A/ atbilstoši Krimināllikuma 125.panta pirmajā daļā paredzētajai sankcijai, sods ir nosakāms
brīvības atņemšanas veidā.
[5.4] Lemjot par brīvības atņemšanas soda piemērošanu apsūdzētajam, izvērtējot ziņas par /pers. A/ veselības stāvokli, tiesa norāda, ka
personai noteiktā invaliditāte un veselības stāvoklis pats par sevi nav pamats panta sankcijā paredzētā soda nepiemērošanai vai mīkstināšanai, bet ir
vērtējams apstāklis, vai personas fiziskais stāvoklis nav tāds, ka atrašanās apcietinājumā var tikt pielīdzināta spīdzināšanai, jo nav savienojama ar
personas veselības stāvokli.
Tiesai iesniegtie medicīnas dokumenti nesatur informāciju, ka veselības stāvokļa dēļ būtu ierobežotas /pers. A/ pārvietošanās spējas vai
būtu nepieciešama asistenta palīdzība, savukārt gan ambulatorā, gan stacionāra medicīniskā aprūpe ir iespējama arī apcietinājuma apstākļos.
[5.5] Novērtējot noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas apstākļus un agresīvo raksturu, tiesa atzīst, ka, lai nodrošinātu notiesātās personas
uzvedības uzraudzību, sekmētu resocializāciju un novērstu jaunu noziegumu izdarīšanu, apsūdzētajam /pers. A/ nosakāms papildsods – probācijas
uzraudzība.
[6] Izvēloties nosakāmo sodu mēru, tiesa saskaņā ar Krimināllikuma 46.panta trešo daļu ņem vērā konstatētos apsūdzētā atbildību mīkstinošos un
atbildību pastiprinošos apstākļus.
[6.1] Par apsūdzētā /pers. A/ atbildību mīkstinošu apstākli saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu, tiesa atzīst to, ka viņš izdarītajā vaļsirdīgi
atzinās un nožēloja izdarīto. Tiesa ņem vērā un pozitīvi novērtē, ka sadarbojoties ar procesa virzītāju un piekrītot lietas izskatīšanai bez pierādījumu
pārbaudes, tā izvēloties vienkāršāku procesa veidu, apsūdzētais ir sekmējis krimināltiesisko attiecību noregulējumu. Vienlaicīgi apsūdzētā sadarbība ar
procesa virzītāju vienkāršota procesa veida izvēlē nav atzīstama par patstāvīgu atbildību mīkstinošu apstākli Krimināllikuma 47.panta izpratnē.
[6.2] Par /pers. A/ atbildību pastiprinošu apstākli viņam inkriminētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās
daļas 1.punktu tiesa atzīst to, ka noziedzīgais nodarījums veido noziedzīgo nodarījumu recidīvu, jo noziegums izdarīts Kurzemes rajona tiesas 2018.gada
26.jūlija spriedumā noteiktā papildsoda izciešanas laikā, kas liecina, ka iepriekš apsūdzētajam piespriestie ar brīvības atņemšanu nesaistītie soda veidi nav
spējuši atturēt viņu no jaunu noziegumu izdarīšanas.
Tiesas ieskatā, atbildību pastiprinoša apstākļa esamība ir pamats bargāka soda mēra piemērošanai salīdzinājumā ar sodu, kāds būtu piespriežams,
šādus apstākļus nekonstatējot.
[6.3] Izvēloties nosakāmā soda apmēru, tiesa ņem vērā un izvērtē kopsakarībā gan to, ka apsūdzētais /pers. A/ izdarīto noziegumu ir nožēlojis, gan
ziņas par viņa ģimenes stāvokli un nepieciešamību apgādāt ģimeni, gan ziņas par viņa veselības stāvokli, taču vienlaicīgi ņem vērā nozieguma vardarbīgo
raksturu un cietušā veselībai nodarīto smago kaitējumu, par ko apsūdzētajam ir jāsaņem taisnīgs sods.
Tiesa atzīst, ka šajā gadījumā brīvības atņemšanas sods ir nosakāms, tuvinot to panta sankcijā paredzētā soda vidusmēram, taču zem tā, jo ņemot
vērā lietā noskaidrotos apstākļus, tiesa uzskata, ka, lai sasniegtu soda mērķi, nav nepieciešama ilgstoša, soda maksimālajam apmēram pietuvināta /pers.
A/ izolācija no sabiedrības, kā arī papildsods nosakāms, tuvinot sankcijas vidusmēram.
Ievērojot visus lietā konstatētos apstākļus, tiesa atzīst, ka par Krimināllikuma 125.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu,
taisnīgs un noziedzīgā nodarījuma smagumam un raksturam, kā arī apsūdzētā personībai atbilstošs sods apsūdzētajam /pers. A/ ir brīvības atņemšana uz 2
(diviem) gadiem un ar probācijas uzraudzību uz 2 (diviem) gadiem.
[7] Tiesas sēdē apsūdzētā aizstāve L.Elsberģe lūdza attiecībā pret /pers. A/ piemērot Krimināllikuma 55.panta nosacījumus, un brīvības atņemšanas
sodu viņam noteikt nosacīti.
Tiesa, izvērtējusi lietā konstatētos apstākļus, šī lūguma sakarā norāda, ka Krimināllikuma 55.panta nosacījumu piemērošanas galvenais
priekšnoteikums ir apstāklis, ka tiesai ir radusies pārliecība, ka vainīgais sodu neizciešot, turpmāk neizdarīs noziedzīgus nodarījumus.
Izvērtējusi ziņas par apsūdzētā /pers. A/ personību, kas liecina par viņa agrākām sodāmībām, kā arī, ņemot vērā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas
veidu un smagumu, un to, ka jaunu smagu noziegumu apsūdzētais izdarīja laikā, kad izcieta ar Kurzemes rajona tiesas 2018.gada 26.jūlija spriedumu
noteikto papildsodu, tiesai nerodas pārliecība, ka apsūdzētais, neizciešot brīvības atņemšanas sodu, turpmāk neizdarīs noziedzīgus nodarījumus.
Tiesa secina, ka par apsūdzētā /pers. A/ personību iegūtās ziņas liecina, ka viņš ilgstošā laika periodā savā dzīvē ir izdarījis dažādus, tajā skaitā,
smagus noziegumus, un noziegumu izdarīšanai, ņemot vērā to skaitu, nav bijis nejaušības raksturs, kas atspoguļo nepieciešamību strādāt pie apsūdzētā
vērtību sistēmas un personības pārveides, kā arī resocializācijas, un līdz šim attiecībā pret apsūdzēto piemērotie ar brīvības atņemšanu nesaistītie soda
veidi, nepieciešamo efektu nav sasnieguši.
Tādējādi tiesa atzīst, ka Krimināllikuma 55.panta piemērošanai attiecībā pret /pers. A/ nav likumīga pamata.
[8] Prokurore M.Preinberga tiesas sēdē lūdza piedzīt no apsūdzētā /pers. A/ par labu valstij Juridiskās palīdzības administrācijas cietušajam /pers.
B/ izmaksāto valsts kompensāciju 1935 euro apmērā.
Saskaņā ar likuma „Par valsts kompensāciju cietušajiem” 3.1panta pirmās daļas 2.punktu, apsūdzētajam, kurš atzīts par vainīgu noziedzīga
nodarījuma izdarīšanā, ir pienākums atmaksāt valsts budžetā cietušajam izmaksāto valsts kompensāciju.
Tā kā tiesa ir konstatējusi apsūdzētā /pers. A/ vainu Krimināllikuma 125.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā,
pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 528.panta pirmās daļas 9.punktu, kas nosaka, ka tiesai spriedumā jālemj par valsts izmaksātās kompensācijas
apmēru, tiesa atzīst, ka no apsūdzētā par labu valstij piedzenami 1935 euro, kas izmaksāti cietušajam kā valsts kompensācija.
[9] Cietušais /pers. C/ tiesas sēdē uzturēja pieteikumu par pirmstiesas procesā pieteikto materiālā kaitējuma kompensācijas 232,19 euro apmērā
noteikšanu par izdevumiem, kas radušies par cietušā /pers. B/ ārstēšanos slimnīcā un medikamentu iegādi, ko apliecina lietā iesniegtās kvītis.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 350.panta pirmo daļu, kompensācija ir naudas izteiksmē noteikta samaksa, ko persona, kura ar noziedzīgu
nodarījumu radījusi kaitējumu, samaksā cietušajam kā gandarījumu par morālo aizskārumu, fiziskajām ciešanām un mantisko zaudējumu. Šā panta otrajā
daļā noteikts, ka kompensācija ir krimināltiesisko attiecību noregulējuma elements, ko apsūdzētais samaksā brīvprātīgi vai uz tiesas nolēmuma pamata.
Izvērtējot cietušā /pers. C/ pieteikumu, tiesa atzīst, ka tas ir pamatots. No lietas materiāliem pievienotajām kvītīm redzams, ka pieteikumā norādītie
izdevumi radušies saistībā ar cietušā /pers. B/ ārstēšanos SIA “Liepājas reģionālā slimnīca” un iegādātajiem medikamentiem, un šie zaudējumi atrodas
cēloniskā sakarā ar apsūdzētā prettiesiskajām darbībām. Šādos apstākļos tiesa atzīst, ka no /pers. A/ par labu /pers. C/ ir piedzenama kaitējuma
kompensācija 232,19 euro apmērā.
[10] Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 528.panta pirmās daļas 9.punktam, /pers. A/ nosakāms termiņš kaitējuma kompensāciju labprātīgai
samaksai – 30 (trīsdesmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas, uzliekot par pienākumu iesniegt tiesai dokumentus par kompensāciju
atlīdzināšanu.
[11] Saskaņā ar Kriminālprocesa 240.panta pirmās daļas 1.punktu lietiskie pierādījumi – izsmēķi, papīra lapa ar asins pēdām, papīra lapa ar
apavu pēdu, asins pēdas nomazgājums uz vates tampona no sienas, saskarsmes pēdas nomazgājums no skapīša virsmas, mats no krēsla atzveltnes, vates
tampons ar asins pēdu nomazgājumu, vates tampons ar saskarsmes pēdu, dvielis ar asins pēdām, kas glabājas Valsts policijā /Adrese/, iznīcināmi.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 499., 520., 527.-530.pantiem, tiesa
nos prie da
/pers. A/ atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma, kas paredzēts Krimināllikuma 125.panta pirmajā daļā, izdarīšanā un sodīt ar brīvības atņemšanu
uz 2 (diviem) gadiem, un ar probācijas uzraudzību uz 2 (diviem) gadiem.
Piedzīt no /pers. A/ par labu /pers. C/ kaitējuma kompensāciju 232,19 euro (divi simti trīsdesmit divi euro 19 centi).
Piedzīt no /pers. A/ par labu valstij cietušajam izmaksāto valsts kompensāciju 1935 euro (viens tūkstotis deviņi simti trīsdesmit pieci euro).
Noteikt termiņu kompensāciju labprātīgai samaksai – 30 (trīsdesmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas, uzliekot par pienākumu iesniegt
tiesai dokumentus par kompensāciju atlīdzināšanu.
Lietiskos pierādījumus – izsmēķus, papīra lapu ar asins pēdām, papīra lapu ar apavu pēdu, asins pēdas nomazgājumus uz vates tampona no
sienas, saskarsmes pēdas nomazgājumus no skapīša virsmas, matu no krēsla atzveltnes, vates tamponu ar asins pēdu nomazgājumu, vates tamponu ar
saskarsmes pēdu, dvieli ar asins pēdām, kas glabājas Valsts policijā /adrese/, pēc sprieduma stāšanās spēkā – iznīcināt.
Pilno spriedumu var pārsūdzēt vai noprotestēt 10 (desmit) dienu laikā no pilna sprieduma pieejamības dienas – 2022.gada 1.jūnija,
apelācijas kārtībā Kurzemes apgabaltiesā, iesniedzot sūdzību vai protestu Kurzemes rajona tiesā.
Tiesnese A.Āva